«Bebri mūs kaitina,» šodien Mājokļu un vides komitejas sēdē nopūtās Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.

Rīgas kanāla bebri apgrauzuši ne tikai tuvākus un tālākus kokus parkā pie Nacionālās operas un Kongresu nama, bet nu jau ķērušies klāt arī soliņiem, rožu krūmiem un citām sev neierastām lietām, kuras parasti šie dzīvnieki negrauž.

Tomēr Rīgas dome pūliņiem sadzīvot ar bebriem negrasās atmest ar roku. Vispirms tiks pārbaudīta bebru barības kvalitāte un meklēti risinājumi, kā ēdienkarti dažādot, lai bebriem nerastos kārdinājums deldēt zobus pret vides objektiem un apstādījumiem. «Ja mūs katru dienu barotu ar kartupeļiem, arī mēs ar laiku prasītu rīsus vai griķus. Pieļauju, ka soliņš bebriem bija vajadzīgs tīri zobu deldēšanai,» sacīja Kļaviņš.

Rīgas centrā kārtējo reizi «pastrādājuši» bebri. Šoreiz par bebru upuri kritis vītols, kas atrodas Rīgas kanālmalā, netālu no operas.

Jau ziņots, ka pērn vasarā Rīgas kanāla bebri apgrauzuši ne tikai tuvākus un tālākus kokus parkā pie Nacionālās operas un Kongresu nama, bet nu bija jau ķērušies klāt arī soliņiem, rožu krūmiem un citām sev neierastām lietām, kuras parasti šie dzīvnieki negrauž.

Savukārt vēl 2012. gada novembrī Rīgas centrā, Raiņa bulvārī, bebrs, īstenojot savu dabisko sūtību, bija apskādējis divas liepas, no kurām viena tika nogāzta pavisam, bet otra bija tuvu šādam scenārijam.

Liepājas LSEZ SIA Kolumbija Ltd. sertificējusi ražotni, lai varētu ražot zivju izstrādājumus ar marķējumu, ka produkcija atbilst košera prasībām.

Šāds solis sperts, lai saglabātu un paplašinātu Izraēlas tirgu, kā arī pavērtu jaunas eksporta iespējas uz citām valstīm, Db pastāstīja uzņēmuma ražošanas vadītājs Ivis Bebrišs. Pirmā krava, uz kuras etiķetēm būs ivritā norādīts apliecinājums, ka šo produkciju sertificējis rabīns, uz Izraēlu ceļos nākamnedēļ. Tur būs aptuveni 30 veidu produktu apmēram 50 tūkstošu eiro vērtībā. Ražotni Liepājā vispirms sertificējis rabīns no Beļģijas, bet pēc tam ražošanas procesu uzraudzījis rabīns no Rīgas. Galvenās košera prasības - lai zivij būtu galva, spura un zvīņas, atklāja I. Bebrišs. Tāpēc sami, zuši un nēģi nav košera zivis. Ražošanas procesā košera zivīm nedrīkstot būt saskarsmes ar nekošera zivīm ne noliktavās, ne arī tās drīkst apstrādāt uz tā paša konveijera, kur nekošera zivis. Pagaidām Izraēlas tirgus daļa esot neliela, tomēr nākotnē tas varētu būt labs līdzeklis paplašināt šo tirgu, atzina I. Bebrišs. 2009. gadā uzņēmums eksportēja 95 % produkcijas.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas izskats, tuvojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, kļuvis par karsto aktualitāti un atklāj problēmu - ēka periodiski ir jāmazgā, lai neizskatītos gluži vienkārši netīra, taču tam vajadzīgs finansējums. Šoreiz ir panākta vienošanās, bet par nākamo iespējamo reizi būs jāizsludina konkurss. Kā novēroja Diena, ēkas mazgāšana vakar sākās, bet grūti teikt, kā būtu, ja šis jautājums nebūtu ieguvis rezonansi plašsaziņas līdzekļos.

Gaismas pils izskats piesaistīja TV3 uzmanību, pēc tam šo tēmu pārtvēra arī citi mediji. Kā aptuvena vienas mazgāšanas summa tiek minēti 80 000 eiro, ko Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) kā ēkas būvnieks un Kultūras ministrija (KM) plāno finansēt uz pusēm. KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša Dienai norādīja, ka 40 000 eiro ir maksimālā summa, ko līdzfinansēs KM, reāli maksāts tiks par faktiski nomazgāto apjomu. «Mazgāšanu veic jeb, precīzāk, organizē Nacionālā būvkompāniju apvienība, un tā tiek finansēta no LNB projekta īstenošanai paredzētiem līdzekļiem. Turpmākā LNB ēkas ekspluatācijas laikā ēkas (fasādes) mazgāšanu veiks bibliotēka pati no LNB ēkas uzturēšanai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem,» rakstiski atbildēja I. Bērziņa-Bebriša.

Par žurnāla Medības. Makšķerēšana. Daba (MMD) žurnālista piedalīšanos starptautiskā bebru simpozijā izmaksāti 1123 Ls.

Līdzekļi izmaksāti no Zemkopības ministrijai (ZM) pakļautībā esošā Medību saimniecību attīstības fonda. Projektu realizējis SIA Dumpis, tā kopējās izmaksas bija 2037 Ls.

ZM Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs skaidro, ka pirms projekta realizēšanas iesniegta detalizēta izmaksu tāme, kas izvērtēta divos līmeņos. Cenu veidojušas viesnīcas un transporta izmaksas un simpozija dalības maksa. Pēc projekta realizēšanas visi dokumenti iesniegti saskaņā ar tāmi un pat izdevies nelielu summu ietaupīt. J. Bārs uzskata, ka simpozija rezultātā ieguvumi ir vairāki. Proti, bebri pilsētu teritorijās ir aktuāli ne tikai Rīgā, bet arī citās Eiropas pilsētās un šī problēma ir jārisina. Turklāt simpozijā iegūtās zināšanas tiks aprobētas Latvijā, jo, piemēram, nākotnē aktualizēsies jautājums par medību aizliegumu pilsētu teritorijās.

«Lai uzlabotu noskaņojumu, dažkārt atliek tikai ieskatīties kontaktu katalogā vai iepazīties ar sadarbības partneru uzņēmumu nosaukumiem, lai pēc tam vēl pārdesmit minūtes locītos smieklos,» secinājuši Lursoft darbinieki, kas apkopojuši Latvijā reģistrētos «jautrākos» uzņēmumu un biedrību nosaukumus.

Nereti uzņēmumu nosaukumos tiek apspēlēta dzīvnieku tēma, turklāt ne vienmēr uzņēmumi darbojas lopkopības vai vides aizsardzības nozarē. Piemēram, SIA Lietuviešu šņukuriņi īpašnieki kā darbības sfēru norādījuši nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu. Savukārt IU Plakans Runcis darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet IK Zaķis ar bisi - restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu jomā, un SIA Cālēna māja sniedz neklasificētus profesionālus, zinātniskus un tehniskus pakalpojumus, turklāt šim uzņēmumam ir izveidots arī savs Cālēna mājas fonds.

Pēc dažu dienu mokošām pārdomām ir nolemts – saistībā ar plūdiem Daugavpilī un Daugavpils rajonā izsludināms ārkārtas stāvoklis. «Ātri» gan, ņemot vērā, ka vairākas Latvijas pašvaldības ar lūgumu tieši šajā kontekstā izsludināt ārkārtas stāvokli valdībā vērsās piektdien, bet attiecīgais lēmums pieņemts pirmdien.

Rodas sajūta, ka valdībā strādājošie ir nosprieduši – ņemot vērā, ka sestdiena un svētdiena mūsu valstī ir brīvdienas, gan jau atpūtīsies arī Daugava ar visiem saviem ledus ūdeņiem un nekur neplūdīs. Diemžēl dabā tā nenotiek. Jāatzīst, ka šopavasar piedzīvoto plūdu dēļ ir viens otrs faktors, ko nevar nepieminēt.

Pirmkārt, nav šaubu par to, ka šogad no pārplūdušām upēm ir cietuši tik daudzi iedzīvotāji un īpašumi, cik mūsu valstī nav bijis ļoti sen. Vietās, kur ūdens ne tikai plūst pa ēku logiem, bet arī paralizē nozīmīgus autoceļus un izskalo dzelzceļa posmus, ārkārtas stāvoklis ir izsludināms, un valstij seku novēršanas pasākumos ir jāiesaistās iespējami ātri, negaidot, kad no ārzemēm atgriezīsies premjerministrs.

Plūdos Polijā daļēji vainojami bebri, kas izrakuši ejas zem pilsētu aizsardzībai paredzētajām vaļņu sistēmām, paziņojis Polijas iekšlietu ministrs Ježijs Millers, raksta laikraksta Latvijas avīze.

«Viņi dzīvo visur gar Vislas dambjiem un tiem nodara lielu kaitējumu,» sacīja J.Millers. Polijā dzīvo aptuveni 50 tūkst. bebru, kas iekļauti aizsargājamo dzīvnieku sarakstā. Plūdu dēļ vietējās varas iestādes ir palielinājušas kvotu bebru medīšanai.

Patlaban plūdos dzīvību ir zaudējuši 15 cilvēki. Spēcīgo lietusgāžu dēļ ūdens līmenis Polijas lielākajās upēs sasniedzis augstāko līmeni pēdējo simts gadu laikā. Premjers Donalds Tusks paziņojis, ka plūdu nodarītie zaudējumi lēšami aptuveni 10 miljardu zlotu apmērā.

Aizkraukles novada dome nolēmusi no īpašnieces Ritas Krēsliņas nopirkt pilskalnu, kas ir netālu no muzeja Kalna Ziedos — zemesgabalu 6,9 hektāru platībā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pilskalnu pirks par kadastrālo vērtību — 6808 latiem, lai gan īpašniece vēlējās lielāku samaksu. Viņa pašvaldībai piedāvājusi pilskalnu iegādāties. Tā kā tas ir valsts aizsardzības arheoloģisks objekts, tam noteikto apgrūtinājumu dēļ saimniecisko darbību veikt nedrīkst, līdz ar to uzņēmējiem tas nav iekārojams objekts, skaidro Staburags.

Muzeja direktore Dzin­tra Cepure deputātiem sacījusi, ka valstī ir 2492 arheoloģiskie pieminekļi. Kādreiz tika izveidots kultūrvēsturisks Kalna Ziedu komplekss, kurā ietilpa pilskalns, muzejs, svēt­ozols. «Būtu liela izšķērdī­ba mūsu vienīgo arheoloģisko pieminekli palaist vējā,» viņa sacījusi.

Rudenīga dūmaka, dīķu ūdens gluds kā spogulis un tāds klusums, ka ausīs griež – tas ir pavisam netālu no Rīgas burzmas – Alberta dīķos.

Zivju dīķos lēnām iestājas miers, taču, kamēr nav sniega un sala, makšķerēt gribētāji ierodas, makšķerēšana turpinās. SIA Askra valdes loceklis Andis Krūmiņš priecājas, ka garais rudens ļāvis kompensēt vēlo šīgada pavasari. Sezona Alberta dīķos ilgst tikmēr, kamēr ūdens vaļā. Zemledus makšķerēšanu neesot vērts piedāvāt – visi dodoties uz valsts ūdenskrātuvēm. Taču, ja kādam kārojas, visu var sarunāt. Kopumā Alberta dīķi ir sešas ūdenstilpes. Trīs no tām pieder Andim Krūmiņam, pārējās trīs ņemtas apsaimniekošanā.

Namiņi un veikaliņš

Kā papildu pasākums uzņēmumā tiek piedāvāta izdzīvošanas skola. Tā bijusi pieprasīta kā korporatīvs pasākums pirmskrīzes laikā, kad ar to nodarbojušies atsevišķi divi pieaicināti speciālisti. Tagad vajadzība pēc šādām izklaidēm esot retāk.

Lai nevajadzētu publiskai apskatei slēgt Stūra māju, nepieciešami 20 000 eiro apkures un elektroapgādes ierīkošanai, tāpat vēl apmēram 10 000 eiro mēnesī vajadzīgi, lai segtu apkures rēķinus, piektdien raksta laikraksts Diena.

Kultūras ministrija (KM) paziņojusi, ka atbalsta Stūra mājas kā kultūras un vēsturiskā pieminekļa saglabāšanu. Iecerēts panākt, ka apskatei arī pēc oktobra būs pieejama ēkas daļa, kur padomju laikos tika nopratināti un spīdzināti ieslodzītie, proti, nama pirmais un pagrabstāvs. Patlaban ministrija konsultējas ar iesaistītajām pusēm, lai aprēķinātu ikmēneša tāmi, ko pēc tam informatīvā ziņojuma formā iesniegtu Ministru kabinetā.

KM pārstāve Iveta Bērziņa-Bebriša norāda, ka šajās telpās iekārtotās izstādes ir guvušas lielu popularitāti. «Pastāvīga ekspozīcija būtu piemērots veids, kā nodrošināt Stūra mājas publisko pieejamību,» viņa saka, kā nepieciešamību minot ne tikai apkures ierīkošanas izmaksu segšanu, bet arī tēriņus par ēkas ekspluatāciju un personāla algām. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, kas notiks ar pārējiem ēkas stāviem.

Valdība šodien atbalstīja trīs ministriju rosinātās pārmaiņas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu valdēs, veicot valsts pārstāvju nomaiņu tajās.

Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, sākot darbu jaunajiem ministriem, paziņoja, ka gatavo izmaiņas Liepājas, Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs.

Ekonomikas ministrija pašreizējo tās pārstāvi Liepājas ostas valdē Andri Liepiņu nomainīs pret ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski, Rīgas ostas valdē Ģirtu Greiškalnu nomainīs pret Arti Stucku, savukārt Sandra Sondora-Kukule Ventspils ostas valdē tiks nomainīta pret Gati Ābeli.

Satiksmes ministrija veiks valdes locekļu rotēšanu - Džineta Innusa no Rīgas brīvostas valdes tiks pārcelta uz darbu Ventspils ostā, bet no Ventspils ostas uz Rīgas brīvostu tiks pārcelts Kaspars Ozoliņš.

Kad šā gada pavasarī teju pa visu Latviju plosījās sava veida plūdu sērga, tas nevienu īpaši neizbrīnīja. Pēc bagātīgi sniegotas un aukstas ziemas tā bija tikai normāla dabas parādība. Savukārt situācija, kad septembra sākumā applūst galvaspilsētas ielas, gan vairs nav nekas parasts vai normāls.

Runa ir par applūdušo Mārupīti Pārdaugavā, par procesu, kura dēļ daudzi autobraucēji kaut ko nokavēja, sēžot sastrēgumos, daļai iedzīvotāju nebija pieejams sabiedriskais transports, cilvēkiem mājas stāvēja ūdenī un zaudējumus piedzīvoja arī vairāki uzņēmumi. Kas tad bija noticis?!

Populārākā līdz šim dzirdētā versija vēsta — kāds no daudzajiem Rīgā mītošajiem bebriem ierīkojis mājvietu Mārupītes caurtekā, tādējādi izraisot plūdus piecās ielās. Nenoliedzami tā saucamā bebru problēma Rīgā pastāv, tomēr būtu naivi domāt, ka vienā jaukā rītā Mārupītes caurtekā kāds bebrs ierīkoja savu migu, bet uz vakarpusi jau bija nobrieduši plūdi. Ja kaut kas tāds būtu iespējams, bbebri Latvijā noteikti būtu jāpasludina par valsts ienaidnieku nr.1 un jāizsludina atlīdzība par katru nobeigto dzīvnieku. Domājams, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, bebru problēma būtu atrisināta pāris dienu laikā. Tomēr visiem ir skaidrs, ka tik radikāliem soļiem iemesla nav.

Komisija, kurai bija jāizvērtē iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi par to, kā pasargāt kanālmalas apstādījumus no bebriem, beidzot izšķīrusies par konkursa uzvarētājiem. Lai pasargātu vērtīgākos kanālmalas kokus no bebriem, pašreizējo režģu vietā tie tiks aplikti ar speciāliem žodziņiem, bet, lai nodrošinātu, ka bebri barības meklējumos nedodas arvien tālāk no kanāla, sadarbībā ar Rīgas dārziem un parkiem (RDP) tiem plānots piegādāt barību, vēsta portāls Diena.lv.

«Tāda viena risinājuma, kurš uz burvju mājienu problēmu atrisinātu, nav. Tādēļ uzvarējuši ir tie, kas piedāvājuši vispamatotākos kompleksos risinājumus,» portālam skaidroja komisijas locekle Inga Ivanova.

Tādēļ paralēli izvēlētajiem pasākumiem tiks pārbaudīts arī kādas Somijas firmas piedāvāts, videi draudzīgs bebru atbaidīšanas līdzeklis, bet pagaidām norisināsies konsultācijas ar RDP par to, kur ņemt bebriem barību.

Konkursā pirmās divas vietas un attiecīgi 300 un 200 latu naudas balvas ieguvuši vispilnvērtīgākie kompleksie risinājumi, bet trešā vieta un 100 latu prēmija piešķirta piedāvājumam, kurā bijis aprakstīts vislabākais koku nožogošanas veids. Diviem citiem piedāvājumiem piešķirs atzinības rakstus un grāmatas. Pirmo un trešo vietu konkursā ieguvušas privātpersonas, bet otrajā vietā ierindojies biedrības «Par zaļu Pierīgu» piedāvājums.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Dīzeļdegviela, kas naktī uz otrdienu noplūda no cauruļvada Polocka-Ventspils Lietuvā pie Latvijas robežas, paspējusi nonākt arī tuvējā meliorācijas grāvī, bet tālāku tās izplatīšanos aizturējis bebru aizsprosts, ko glābēji vēlāk papildinājuši ar zemes valni, trešdien raksta avīze Lietuvos rytas.

Roķišķu rajona Jodupes pašvaldībā, kas atrodas netālu no Aknīstes Latvijā, izsludināts ārkārtas stāvoklis. Pēc Lietuvas mediju ziņām, avārija notikusi pāris kilometrus no robežas.

Rajona ārkārtējo situāciju komiteja uzskata, ka naftas kompānijas Orlen Lietuva speciālisti būtu varējuši ķerties pie avārijas seku likvidēšanas enerģiskāk, taču acīmredzot sākumā nav pienācīgi novērtējuši tās mērogus.

Šobrīd viņi gan darījuši visu iespējamo, lai piesārņojumu apturētu, tomēr, kā atzīmē laikraksts Respublika, degviela sasūkusies zemē, nonākusi drenāžas sistēmā, un pastāv bažas, ka tā varētu sasniegt arī aptuveni kilometru attālo Mēmeles pieteku Vīžonu, ko līdzīga nelaime piemeklēja arī pagājušā gada pavasarī.

Valsts SIA Rīgas cirks turpmākai pastāvēšanai gan Kultūras ministrijas (KM) pārstāvjiem, gan cirka vadībai padomā ir vairāki varianti, kurus pašlaik publiski izpaust iestādes nevēlas, taču uzņēmumu slēgt pašlaik nav plānots, šodien spriests Rīgas cirka izveidotās krīzes pārvarēšanas komisijas sēdē.

KM Investīciju projektu nodaļas vadītāja vietnieks Edvīns Pārups žurnālistiem sacīja, ka komisija šodien vienojusies, ka pirmkārt jāaplēš visi zaudējumi, kas būs radušies pēc lēmuma slēgt Rīgas cirka ēku.

Rīgas cirka un KM izveidotā krīzes pārvarēšanas komisija šodien vienojās, ka primārais uzdevums, kas pašlaik veicams, - jāaplēš visas izmaksas, ko radīs cirka slēgšana, - gan biļešu pārdošana, gan ar viesmāksliniekiem noslēgtie līgumi, atalgojuma jautājumi un citi. Pēc zaudējumu noskaidrošanas varēšot spriest par cirka mākslas pieejamības atjaunošanu.

Par iespējamiem cirka pastāvēšanas variantiem KM pašlaik vēl nevarot runāt, bet atzīst, ka idejas ir dažādas. To apstiprina arī cirka direktore Lolita Lipinska, skaidrojot, ka varianti ir, taču tie pašlaik netiks publiskoti. Lipinska neizslēdza arī apsildāmās telts variantu izrādēm, kā tas notiek daudzviet pasaulē. Negribas pašlaik skaļi teikt, jo bieži izpaustais nepiepildās, komentēja cirka direktore.

Daudziem uzņēmējiem nāksies aizpildīt nulles deklarāciju, kaut arī šie dati ir pieejami Uzņēmumu reģistrā, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Ja valstij vajag, tad nulles deklarāciju uzrakstīšu, kaut arī visu par mani nodokļu administrācija jau sen zina,» uzsver SIA Emu, SIA Emu Skulte un SIA Emu Prim, SIA Jaungrīva, SIA A.S. Kompānija, SIA Irbe rēdereja līdzīpašnieks Aivars Strauss. Viņš gan neizprot, kāpēc uzņēmējam, kura dati ir atrodami valsts reģistrā - Uzņēmumu reģistra (UR) ierakstos -, vēlreiz tie ir jāraksta VID. «Cik ir manu ieguldījumu nominālvērtība katrā no uzņēmumiem (un ja vajag tad arī kopā), ir redzams UR, un šie dati taču ir pieejami arī Valsts ieņēmumu dienestam,» pārsteigts ir A. Strauss. VID būtu daudz mazāk lieka darba, ja nulles deklarācija būtu jāpilda par īpašumiem un ienākumiem, kas gūti ārzemēs un par ko Latvijas valstij nav ziņu. «Kādu vērtīgu informāciju no manas nulles deklarācijas iegūs nodokļu administrācija, ja viņi visu to jau sen zina? Vai tādēļ jātērē resursi?» jautā A. Strauss.

Mūs ilgi mocīja doma – kāpēc klienti neizvēlas pašu efektīvāko un kvalitatīvāko risinājumu? – stāsta RCG Lighthouse līdzautors Kaspars Osis.

Sākotnēji nodarbojos ar elektroenerģijas konsultācijām, un vienā brīdī radās skaidrība, ka vajag klientiem palīdzēt vairāk. Iepazinos ar Raitu Bebri, kas ir eksperts LED apgaismojumā, un likām mūsu zināšanas kopā. Izdomājām, ka apgaismojums kā ārpakalpojums varētu sniegt klientam pašu lielāko labumu.

Esam pionieri – ne tikai Latvijā vai Baltijā, bet arī pasaules mērogā. Klienta uzticību iekarot nebija viegli, jo mēs radījām pilnībā jaunu nozari. Elektrība ir pietiekami sarežģīta tēma, un ne visi grib tajā iedziļināties.

Mūsu ideja – klientam uzstādām bez maksas apgaismojumu, kas ir krietni energoefektīvāks un par 70% nogriež esošās apgaismojuma izmaksas. Līgums tiek slēgts uz noteiktu periodu, un tā laikā uzņemamies pilnu atbildību par apgaismojumu. Jau no nākamā mēneša, kad klients redz rēķinā izmaiņas, mēs dalām šo ietaupīto naudu.

Bebru aizsprosti, nefunkcionējoša meliorācija, kā arī aizsargjoslas gar upēm var kļūt par iemeslu ievērojami augstākam nekustamā īpašuma nodoklim.

Pagaidām arī nav skaidrs, pēc kādas metodikas tiks aprēķināta lauksaimniecībā apstrādājamā zeme.

Vairāki nelielie zemes īpašnieki, kuru lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas līdzās ūdenstecēm un kuras mēdz pārplūst pavasaros un rudeņos, kā arī bebru uzcelto aizsprostu dēļ uzskata - šajā jautājumā ļoti daudz būs atkarīgs no Lauku atbalsta dienesta (LAD) piemērojamās metodikas – kā tiks rēķināta lauksaimniecībā izmantojamā zeme – no kopējā īpašuma platības vai atsevišķi katram zemes gabalam.

DB jau rakstīja, ka Saeima atbalstīja Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikumu, kurš paredz noteikt, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme tiek uzskatīta par apstrādātu, ja apstrādāti ir vismaz 70% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nevis 30%, kā noteikts līdz šim. Šis priekšlikums bija vērsts uz dīvānzemnieku izdzīšanu no komforta zonas un mudinātu efektīvi izmantot lauksaimniecības zemi.

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.