Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”
Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.
Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.
Otrkārt, ja runājam par eksportu, runa ir par to, ka mēs no Krievijas saņemam naudu, nevis dodam naudu agresoram. Šobrīd sarakstā ir, piemēram, SIA Aizkraukles saldumi (izvēle pēc alfabēta pirmais burts) un pat nav īsti skaidrs, cik zefīru viņi Krievijai piegādā, varbūt tā ir kāda preces atgriešana un darījuma pēc viņi vēl tur ir. Ja arī piegādā, vai viņi ir vienīgi no Rietumvalstu kompānijām, kas to dara? Cik Ukrainas kareivji ir nomētāti ar zefīriem?
Ir saprotams, ka esam pret karu un jādara viss, lai to apturētu, tomēr ir jāskatās kopējā situācija un Rietumvalstu politika – īpaši izcelt savējos un nodot saplosīšanai vai raganu medībām ir absurds. Mēs karā nepiedalāmies un tādēļ pārtika un zāles nav pamats raganu medībām! Ja patiesi vēlētos vērsties pret karu, tad vērstos pret importu, kas ienes reālu naudu Krievijas Federācijai, par kuru var iegādāties ieročus. Šo sadaļu vēl varētu pievilkt aiz ausīm, lai arī te ir pietiekami iebilžu, ja runājam tieši par ekonomikas ministru. Par ko Ekonomikas ministram īsti būtu jādomā, kas jāaizstāv un kas jādara citām iestādēm, institūcijām vai ministrijām. Es saprastu, ja šādu lūgumu CSP izteiktu Ārlietu ministrs, Aizsardzības ministrs vai Valsts Drošības dienests un Ekonomikas ministrs to būtu tikai nodevis savai pakļautības iestādei. Proti, Ilzei Indriksonei nav jārīko uzņēmēju medības, bet tieši otrādi jāmēģina iespēju robežās veicināt uzņēmējdarbību. To mēs no viņas sagaidījām!
Ko ministre ir paveikusi? Vienīgais redzamais darbs kopš gada sākuma – eksportētāju raganu medību izsludināšanas, turklāt brīdī, kad ir skaidrs, ka viņas pārstāvētā partija visticamāk nebūs nākošajā valdībā. Izskatās pēc skaļas durvju aizciršanas un viss būtu labi, ja no tā neciestu ministres pārvaldītā joma. Šāds paziņojums ir destruktīvs pēc būtības jau tā nestabilā laikā, kad mainās valdība, klaji populistisks, tāds kuram nav nekādu pozitīvu ekonomisku seku un pasaka tikai vienu: “Pēc manis kaut ūdensplūdi!”
Jaunais CSP publicētais saraksts, kurā ir gandrīz 170 uzņēmumi arī iespējams ir tāds, kur kādam ir radīti nepamatoti reputācijas zaudējumi. Saraksts ir bezjēdzīgus un absurds savā būtībā, jo par reālo situāciju nepasaka tieši neko un Latvijas ekonomikai vai sabiedrībai arī nedod neko. Pat, ja kāds nenopirks Latvijas zefīrus, tad nopirks citas valsts uzņēmuma ražojumu, kas tāpat, visticamāk, eksportē uz Krieviju. Kurš par to reāli atbildēs? Nākošais ministrs?
Lēmums par uzņēmēju saraksta publiskošanu, tā pavēršot uz viņiem visu iespējamo sabiedrības niknumu un dusmas par notiekošo Ukrainā, ir īsta kūdīšana, turklāt CSP kā iestādei šis rīkojums ir jāpilda! Tajā pašā laikā eksportētāji nodarbojas ar lietām, kas nav sankcionētas un šo lietu saraksts nav nepamatots. Tas ir tapis ilgstošā laika periodā, par to ir kopīgā ES politika un viedoklis. Iespējams, ka pienāks brīdis, kad Krievijai būs liegts piegādāt maizi vai marles, tomēr tas vēl nav pienācis! Uzņēmumi rīkojas likumīgi un tā lai spētu sabalansēt savu bilanci, nodarbināt Latvijas cilvēkus, samaksāt nodokļus Latvijā, turklāt godīgi norādot valsti uz kurieni tiek eksportēts!
Vienīgais, ko šādi var panākt, spiest meklēt aplinkus ceļus. Eksportēt caur starpnieku! Maksās tas dārgāk un vienīgais ko šādi var panākt – lielāki nodokļu ieņēmumu zaudējumi. Ja patiešām ir vēlme aizliegt jebkādu preču eksportu uz Krieviju, tad ES līmenī par to arī jāvienojas, nevis vesela virkne aktīvu un darbīgu cilvēku Latvijā jāpataisa par tautas ienaidniekiem. Tik pat labi mēs varētu liegt piegādāt pārtiku un medicīnas preces Sarkanajam krustam, kas dotos uz Krieviju, jo viņi taču aprūpēs neliešus!
Proti, vēlos pateikt, ka šāda saraksta publiskošana vēl piedienētu pašai partijai viņu interneta vietnē, kā partiju raksturojoša politiska un populistiska akcija, nevis partijas ministram izmantojot valsts iestādi. Tad arī partija atbildētu par datiem, atvainotos visu vārdā, bet ērtāk ir iegrūst grūto sadaļu CSP, pašiem cerot uz potenciālajiem lēmuma publicitātes lauriem. Konkrētajā gadījumā būtu nepieciešamas valdības debates vai šāda metode patlaban ir pieļaujama un iespējams, ka arī datu publicēšana par pēdējo pieejamo mēnesi nav nekas lielisks. Proti, tie ir provizoriskie dati! Vai tiešām mēs ar datiem, kur maziem burtiem atrunātas iespējamās atkāpes, vēlamies veidot melnos sarakstus publicēšanai?
