Par negatīvu rezonansi izsaukušo EM lēmumu publiskot Latvijas eksportētājus uz Krieviju un to, kāpēc nepublisko importētājus, Māra Ķirsona saruna laikrakstā Diena ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.
Kā vērtējat Ekonomikas ministrijas lēmumu publicēt to Latvijas eksportētāju sarakstu, kuri savas preces ir realizējuši Krievijā?
Tas ir koks ar diviem galiem. Vispirms – paradoksāli, ka sākotnēji sarakstā tika iekļauti visi eksportētāji, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, kaut arī invāzija Ukrainā sākās 24. februārī, pēc kura arī ļoti daudzi Latvijas eksportētāji pārtrauca savas piegādes uz šo valsti. Tikai pēc tam sekoja daudzās sankciju paketes, kuras ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, un neviens eksportētājs ne no Latvijas, ne no kādas citas Eiropas valsts nepārkāpa sankciju nosacījumus. Tāpat jārēķinās, ka sankciju sarakstos bija noteikti pārejas periodi un dažādi izņēmumi. Minēto iemeslu dēļ arī, maigi izsakoties, nebija korekti publicēt 2022. gada Latvijas eksportētāju sarakstu, un galu galā eksporta noieta tirgus nomaiņa nav [iespējama pat] dažu mēnešu, nemaz nerunājot par [iespēju to reāli izdarīt dažu] dienu, laikā. Loģiska un saprotama būtu bijusi 2023. gada eksportētāju [uz Krieviju] publiskošana visās ES dalībvalstīs vienlaicīgi. Tas būtu korekti gan attiecībā uz sabiedrības reakciju, gan konkurences nosacījumiem.
Jāņem vērā, ka joprojām vairāk nekā pusotru gadu pēc kara sākuma ir pietiekami daudz produktu, kuri pagaidām nav tikuši pakļauti sankcijām, [līdz ar to] daudzu valstu, tostarp Ukrainu atbalstošās Eiropas un ASV, kompānijas joprojām turpina eksporta un importa darījumus ar Krieviju.
Varbūt būtu bijis korekti, ja šādu eksportētāju sarakstu publicētu vismaz visas ES un tādas valstis kā ASV, Japāna, Dienvidkoreja u. tml.?!
Latvija, tāpat kā citos jautājumos, arī šajā ir savdabīgs pionieris, jo nezinu nevienu citu valsti, kura savā ziņā publiskai "knābāšanai" būtu izlikusi eksportētājus, kuri ir tie, kas uz valsti atved naudu un faktiski, šādi strādājot, samazina Krievijas finansiālās iespējas, tostarp militārajām vajadzībām. Savā ziņā preču eksports uz Krieviju vājina šo valsti.
Visu interviju lasiet 24.augusta laikrakstā Diena!