Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu.

Tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju.

Dārgākās biļetes uz Jūrmalā notiekošo konkursu Jaunais vilnis ir gandrīz pilnībā izpirktas jau krietnu laiku pirms konkursa sākuma.

Biļetes uz vienu no sešām konkursa dienām atkarībā no dienas maksā no 20 līdz 200 latiem. Mājaslapā www.bilesu​serviss.lv esošā informācija liecina, ka dārgākās biļetes ir izpirktas uz piecām no sešām konkursa dienām.Vienīgā diena, uz kuru nav izpirktas dārgākās biļetes, ir 31.jūlijs. Visdārgāk maksās ieeja 1.augusta noslēguma koncertā. Dārgākā biļete uz šo koncertu izmaksās 200 latu.

Uz pirmo konkursa dienu - 27.jūliju - izpirktas dārgākās biļetes par 160, 140, 120 un 100 latiem, bet pieejamas par 60 un 30 latiem. Uz 28.jūlija koncertu izpirktas dārgākās biļetes, kas maksā 70 latu. Dārgākās biļetes izpirktas arī uz 29.jūlija koncertu, kas maksā 80 latu, kā arī 30.jūlija koncertu, kas maksās 140 latu. 31.jūlijs ir diena, uz kuru vismazāk izpirkts biļešu. Dārgākā biļete uz šīs dienas koncertu maksā 120 latu.

Sestdien, 27. septembrī notiks Latvijas Universitātes 89. jubilejai veltītā svinīgā senāta sēde, kuras laikā tiks arī pasniegtas LU Fonda mecenātu stipendijas.

Sēde sāksies plkst. 13.00 Lielajā aulā, bet plkst. 12.00 Mazajā aulā Universitātes saime pulcēsies kopīgai lūgšanai, Db.lv informē LU Preses centrs.

Senāta svinīgajā sēdē klātesošos uzrunās Senāta priekšsēdētājs prof. Juris Rozenvalds un Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš. Sēdes laikā tiks pasniegtas LU mecenātu stipendijas, Latvijas Universitātes Goda doktora, Goda biedra, emeritus profesora diplomi, kā arī LU Skolotāja balva, kas šogad tiek piešķirta pirmo reizi. Svinīgās sēdes norisi kuplinās LU koru Juventus un Jubilate, kā arī senās mūzikas ansambļa Canto priekšnesumi.

Šogad Latvijas Universitātes goda doktora grādu saņems Pizas universitātes profesore Anna Katerine Izāka un Kioto universitātes profesors Kazuo Iwama. Goda biedru nosaukumus saņems LU kora Juventus ilggadīgs mākslinieciskais vadītājs un diriģents, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Juris Kļaviņš. Savukārt emeritus profesora goda nosaukumi šogad piešķirti Edgaram Meļķisim un Annai Kopelovičai.

Valsts finansējums un augošais sniegto pakalpojumu skaits joprojām kāpina slimnīcu apgrozījumus.

Neskatoties uz to, ka nozīmīgu daļu slimnīcu ienākumu veido pacientu maksājumi, tomēr joprojām lielāko daļu to sniegto pakalpojumu apmaksā valsts. Arī par Latvijas Jūras medicīnas centra, kas ir viena no nedaudzajām Latvijas privātajām slimnīcām, sniegtajiem pakalpojumiem valsts pērn maksājusi 2.7 milj. Ls, kas veido gandrīz pusi no šīs iestādes kopējā apgrozījuma.

Var rasties zaudējumi

2007. gadā starp desmit lielākajām slimnīcām tikai viena – Liepājas reģionālā slimnīca – strādājusi ar zaudējumiem. Tiesa, šī slimnīca izveidota vien pērnā gada pavasarī, reorganizējot Liepājas centrālo slimnīcu. Saskaņā ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras datiem, par valsts līdzekļiem ārstēto pacientu skaits pērn audzis gandrīz visās lielākajās slimnīcās, tāpat pieaudzis šim mērķim atvēlēto līdzekļu apjoms.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Mēs te darām visādas dīvainas lietas, - Jānis Grāvītis stāsta par savu Biomasas eko-efektīvas konversijas laboratoriju. Viena no centrālajām laboratorijas iekārtām ir ar ES finansējuma atbalstu uzbūvētā nestandarta tvaika sprādziena autohidrolīzes iekārta, kurā tiek apstrādātas koka skaidas vai salmi.

Tvaika sprādzienā ar koksni notiek ķīmiski procesi, kurus atbilstošos apstākļos var izmantot dažādos veidos - celulozes ražošanai bez ķimikāliju pievienošanas, etilspirta iegūšanai, jaunu kompozītmateriālu un koka keramikas ražošanai, skaidro zinātnieks. Vēl viens efekts - tvaika sprādzienā iegūtie koksnes paraugi ļoti efektīvi absorbē smagos metālus. Turklāt tvaika sprādziena iekārta ļauj apvienot daudzas tehnoloģijas, lai viena tehnoloģiskā procesa atkritumi kalpotu par izejvielu citai tehnoloģijai un rastos bezatlikumu ražošanas sistēma.

Zinātne ir kultūra

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2007.gadā, Db.lv informēja Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāve Ilga Tālberga.

Izstrādāta un ieviesta kompleksa klīniski ģenētiskās izmeklēšanas metode bērnu hronisko slimību riska faktoru noskaidrošanai (LZA kor.loc. Ingrīda Rumba, Dr. Liene Ņikitina-Zaķe, Dr. Tatjana Sjakste, Ieva Saulīte, Irēna Rinkuža, Dr. Silvija Remberga (Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Bērnu klīniskā Universitātes slimnīca Gaiļezerā)

Parādīta mildronāta spēja normalizēt šūnas mitohondriālos procesus, kas paver jaunas iespējas neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā (akadēmiķe Vija Kluša, akadēmiķis Ivars Kalviņš, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts)

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Ceturtdien, 7.februārī plkst. 14:00 Latvijas Universitātes Goda doktore profesore Vaira Vīķe-Freiberga atklās Latvijas Universitātes 66.konferences plenārsēdi. Plenārsēde veltīta Latvijas neatkarības 90.gadadienai, un tā notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Raiņa bulv. 19, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

Plenārsēdes ietvaros V.Vīķe-Freiberga referēs par tēmu Demokrātija un zināšanu sabiedrība. Plenārsēdē klātesošos ar referātu Latvijas Universitātes atbildība par zinātnes attīstību Latvijā iepazīstinās LU rektors prof. Mārcis Auziņš, bet prof. Juris Rozenvalds nolasīs referātu Kāda būs Latvijas demokrātija 2020.gadā? Plenārsēdes noslēgumā tiks atvērta emeritētā profesora Alberta Varslavāna monogrāfija Latvijas Republika starpvalstu attiecību sistēmā, 1919 – 1929.

Latvijas Universitātes 66.konferences darbs organizēts 10 plenārsēdēs un 109 sekciju sēdēs. Konferences ietvaros tiks nolasīti aptuveni 1 400 referāti visdažādākajās zinātņu nozarēs: bioloģijā, ģeogrāfijā, fizikā, ķīmijā, matemātikā astronomijā, socioloģijā, pedagoģijā, filoloģijā u.c.

Jānis Ancāns ir viens no nedaudzajiem zinātniekiem pasaulē, kuri pievērsušies cilvēka ādas cilmes šūnu pētījumiem.

Pieauguša cilvēka ķermenī ir no 50 līdz 100 triljoniem šūnu. «Tās visas ir cēlušās no vienas «mātes» jeb vienas cilmes šūnas — apaugļotas olšūnas — un veido visus mūsu organisma audus un orgānus. Mums ir apmēram 230 audu veidi, kas radušies no vienas cilmes šūnas,» skaidro zinātnieks.

Apaugļota olšūna ir visspēcīgākā cilmes šūna, tai seko embrionālās cilmes šūnas un tad — embrijam pieaugot par cilvēku, audos paliek t.s. somatiskās cilmes šūnas. Tās tiek izmantotas eksperimentālajā medicīnā, un tieši tās pēta Jāņa Ancāna vadītajā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Bioanalītisko metožu laboratorijā, kas ar PHARE finansējuma atbalstu izveidota 2005. gadā.

Medicīnas izglītības jaunuzņēmums Anatomy Next šonedēļ laiž klajā Anatomy.app – digitālu tiešsaistes izglītības platformu, kas paredzēta anatomijas mācīšanai un apgūšanai.

Uzņēmums izvērš savu darbību ASV un Eiropas tirgū, strādājot gan ar studentiem, gan ar izglītības iestādēm.

Tā kā jau gadu pasaule dzīvo pandēmijas režīmā, tad funkcionējoši digitāli rīki attālinātam mācību procesam ir pieprasītāki nekā jebkad agrāk. Medicīnas studentiem arī šajos apstākļos joprojām ir jāapgūst tāds sarežģīts priekšmets kā cilvēka anatomija, bet šobrīd tradicionālās pieredzē balstītas metodes, tādas kā cilvēka ķermeņa preparēšana, daudzviet nav pieejamas.

“Anatomy.app lielā priekšrocība ir uz objektu orientētā pieeja mācību procesā, kas studēšanu padara interaktīvu. Savā veidā šī mācību platforma veicina līdzvērtīgu studenta iesaisti priekšmeta izzināšanā, kādu to piedāvā preparēšanas kurss. Cilvēka anatomijas sarežģītās struktūras bieži ir paslēptas un grūti saskatāmas, taču tās kļūst pieejamas pētīšanai ar precīzu digitālo 3D modeļu palīdzību. Papildus tam Anatomy.app ļauj studentiem pašiem sevi testēt, kas palīdz celt viņu pārliecību par iegūtajām zināšanām,” stāsta Prof. Teodoro Forcht Dagi, biedrs Neiropētniecības fondā un Harvardas Universitātē, kā arī Anatomy Next valdes loceklis.

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Latvijas Universitātes (LU) fonds izsludinājis pieteikšanos Armīna Rūša stipendiju fonda stipendijām 2008./2009. akadēmiskajam mācību gadam.

Kopējais stipendiju fonda apjoms nākamajam studiju gadam ir USD 30 000. Uz stipendijām var pretendēt studenti no sešām Latvijas augstskolām. Vienam pretendentam piešķiramās stipendijas apjoms ir līdz USD 4 000, Db.lv informē Latvijas Universitātes Preses centrs.

Stipendijai var pieteikties studenti, kas ir kādas Latvijas studentu vai studenšu korporācijas biedri. Uz stipendiju var pretendēt humanitāro un sociālo zinātņu pilna laika klātienes pamatstudiju 2. vai vecāku kursu, kā arī maģistrantūras studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas. Vienam studentam piešķiramās stipendijas apjoms ir līdz USD 4 000.

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Latvijas Universitātes fonds izsludinājis pieteikšanos Armīna Rūša stipendiju fonda stipendijām 2007./2008.akadēmiskā mācību gada pavasara semestrim. Kopējais stipendiju fonda apjoms ir USD 8 000, liecina sniegtā informācija medijiem.

Stipendija ir veltīta Dr. Armīna Rūša, kas bija izcils advokāts un mācību spēks kā pirmskara Latvijas Republikā, tā arī ārzemēs un viņa dēla Armīna I. Rūša piemiņai. Stipendija ir nodibināta ar mērķi studiju laikā atbalstīt spējīgus un centīgus Latvijas studentus un popularizēt studentu un studenšu korporāciju akadēmisko vienotību gan studiju laikā, gan ārpus tā.

Stipendijai var pieteikties studenti, kas ir kādas Latvijas studentu vai studenšu korporācijas biedri. Uz stipendiju var pretendēt humanitāro un sociālo zinātņu pilna laika klātienes pamatstudiju 2. vai vecāku kursu, kā arī maģistrantūras studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas. Vienam studentam piešķiramās stipendijas apjoms ir USD 1 500.

Neliels laika sprīdis ir atlicis līdz brīdim, kad durvis vērs jaunais Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un inženierzinātņu laboratoriju korpuss, kas tapis ERAF projekta Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana ietvaros.

24. jūlijā Daugavpils Universitātes un projekta vadība kopā ar jaunā korpusa būvniecības pārstāvjiem veica būvobjekta noslēguma pārbaudi pirms būves nodošanas ekspluatācijā, kas paredzēta jūlija beigās.

Blakus Daugavpils Universitātes mācību korpusam Parādes ielā 1 ir uzcelta jauna un mūsdienīga ēka. Tā kļūšot par šodienas nostādnēm atbilstošu zināšanu un jaunu tehnoloģiju apguves un izpētes vietu. Ēka būs pieejama cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, jo ir izveidota uzbraukšanas vieta un lifts cilvēkiem ratiņkrēslos, izvietoti uzraksti Braila rakstā, kontrastējošas krāsas orientieri u.c. rīki.

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) lūgumu par teju 2,6 miljonu latu ieguldīšanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pamatkapitālā.

Valdības sēdes slēgtajā daļā valdība izskatīja un nolēma atbalstīt VM iesniegto informatīvo ziņojumu par stāvokli Rīgas Austrumu slimnīcā, bet gala lēmums par līdzekļu ieguldīšanu vēl jāpieņem Saeimā.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka pašreiz plašākus skaidrojumus par finanšu izlietojumu nevarēja sniegt, vien sacīja, ka līdzekļi tiks izlietoti atbilstoši gala lēmumā noteiktajam mērķim.

Kā ziņots, 14.augustā valdība nolēma ieguldīt desmit miljonus latu otras Latvijas lielākās slimnīcas - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas - pamatkapitālā finanšu situācijas stabilizēšanai.

Par spīti straujajam viesnīcu numuriņu vidējo cenu kritumam Krievijas Federācijas galvaspilsēta biznesa ceļotājiem joprojām paliek pasaulē dārgākā, raksta Telegraph.

Kompānijas Hogg Robinson Group (HRG) pētījums liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Krievijā vidējā viesnīcu numuriņa cena samazinājusies par 14% līdz 14 tūkst. rubļu (219 latiem) par nakti.

Maskava gan tuvākajā laikā savu titulu varētu zaudēt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētai Abu Dabi, kas saraksta otrajā vietā atrodas pateicoties vidējās viesnīcas numuriņa cenas pieaugumam 38% apmērā, ko veicina arvien pieaugošais pieprasījums. Biznesa ceļotājam numuriņš kādā no Abu Dabi viesnīcām vidēji maksās 208 latus.

Lielākie ieguvumi no uzņēmumu un universitāšu sadarbības ir inovāciju ieviešana dzīvē, tomēr arvien sadarbība nav tik aktīva, kā varētu vēlēties.

«Lai universitāte sabiedrībā būtu nozīmīga, ir vajadzīgs iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai viņi justu, ka no universitātes tiešām kaut ko iegūst. Tā tiek veidota ietekme sabiedrībā. Piemēram, mēs uzņemam pie sevis pirmās klases skolēnus, lai parādītu, ka zinātne un matemātika ir jautra, jo citādi tad, kad viņi jau ir pusaudžu vecumā un neizvēlas padziļināti mācīties matemātiku, viņi universitātei ir zuduši. Mums ir startup konkursi jau trešās klases skolēniem, viņi sacenšas vienā konkursā kopā ar vidusskolēniem,» stāsta Katre Purga, Tallinas Tehnoloģiju universitātes jaunuzņēmumu centra vadītāja.

Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna norāda, ka izpratne par universitāšu lomu ir šaura. Cilvēki domā, ka to galvenā loma ir sagatavot speciālistus, lai pēc tam strādātu kādā noteiktā nozarē. Tā tas bija pirms simt gadiem. Tagad modernā pasaule ir apzinājusies, ka universitātes var radīt ne vien jaunus darbiniekus un nodarboties ar zinātni, bet ir ļoti veiksmīgs modelis, kā palīdzēt biznesam attīstīties.

Pēc nominācijas komisijas veiktās kandidātu atlases un RTU rektora apstiprinājuma ar šī gada 26. jūniju par Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības direktoru kļūs Klaudio Rivera. Direktora amatā Klaudio Rivera nomainīs ilggadējo Riga Business School direktoru Jāni Grēviņu.

Riga Business School direktora atlase notiek reizi piecos gados. Nominācijas komisija darbu uzsāka šī gada 5. janvārī. Tās sastāvā bija deviņi dalībnieki ar dažādām lomām Riga Business School darbībā. Pēc atlases publiskas izsludināšanas konkursā pieteicās 26 kandidāti. Uz noslēguma pārrunām uzaicinājumu saņēma trīs kandidāti ar augstāko vērtējumu pēc nominācijas komisijas izvērtējuma.

Sanda Liepiņa, Riga Business School padomnieku konventa vadītāja: “Ir noslēdzies nominācijas komisijas darbs, un RTU rektors apstiprinājis Riga Business School jauno direktoru. Riga Business School stratēģija nākošajiem pieciem gadiem ir mērķtiecīga izaugsme uzņēmējdarbības stiprināšanā tehnoloģiju dominējošā laikā. Inovāciju vadība, digitalizācija un biznesa līderība būs vadošie virzieni nākošo gadu laikā. Riga Business School paredz studentu skaita tālāku izaugsmi, īpaši attīstot apmācības mikrokursu līmenī, attīstot bakalaura un MBA programmas, fokusējoties uz tālāku augsta līmeņa vadītāju apmācību, kā arī Mini MBA programmas piedāvājuma attīstīšanu, un to visu darīt sadarbībā ar vairākām pasaules līmeņa biznesa skolām. Klaudio Riveras redzējums par augstskolas attīstību deva pārliecību, ka skolas stratēģija nonāk īstajās rokās.”

Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Universitātes mecenātu stipendijām. Šajā akadēmiskajā mācību gadā studentiem piešķirs stipendijas 18 dažādu mecenātu stipendiju programmās, un to kopējais apjoms pārsniedz LVL 140 000.

LU Fonda mecenātu stipendijām aicināti pieteikties studenti, kam ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi, kas sevi uzskata par labāko un centīgāko konkrētajā zinātņu nozarē, kas ir talantīgi sportisti un kas ir sabiedriski aktīvi – jaunie talanti, kas nes Universitātes un Latvijas vārdu plašākā pasaulē.

Stipendiju programmas izveidotas sadarbībā ar mecenātiem, un katrai no tām definēti pieteikšanās kritēriji. Tā, piemēram, ir īpašas stipendijas konkrētu zinātņu nozaru studentiem, korporāciju aktīvistiem, stipendijas, kurām vienīgie piešķiršanas kritēriji ir sociāli ekonomiskie apstākļi un sekmes, kā arī īpaša jaunajiem vecākiem paredzēta atbalsta programma. Būtiski, ka vairākām Latvijas Universitātes mecenātu stipendijām aicināti pieteikties arī citu augstākās izglītības iestāžu studenti.