Latvijas Universitāte (LU) plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu, apliecināja augstskolas rektors Indriķis Muižnieks.

Patlaban LU ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē LU darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu un Ķīmijas fakultātes. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātēs. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē.

Jaunās fakultātes varētu tikt veidotas, balstoties minētajos zinātņu virzienos. Pagaidām nav zināms, cik fakultātes varētu tikt izveidotas konsolidācijas rezultātā, taču to nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.

No Latvijas Universitātes (LU) aizgājušais Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja Gunta Rača kompensācijās saņems ap 53 000 eiro.

Grantiņam kompensācijā izmaksās ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksās aptuveni 14 000 eiro.

Vaicāts par kompensāciju izmaksāšanu aizgājušajiem darbiniekiem, bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks sacīja, ka viņš ir parakstījis rīkojumus par kompensāciju piešķiršanu Grantiņam un Eihentālei un tās tiks izmaksātas četru mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši likumam, darbiniekiem, kuriem bijušas darba attiecības ar augstskolu, kompensāciju izmaksā trīs mēnešu apmērā, bet tiem darbiniekiem, kuriem bijis darbs ar konfidenciāliem materiāliem kompensācija tiek izmaksāta četru mēnešalgu apmērā, skaidroja Muižnieks.

Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā neapstiprinātais Indriķis Muižnieks vērsies tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdzot noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, atzina pats Muižnieks.

Viņš sacīja, ka vakar vakarā elektroniski ir iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūdz atcelt viņam nelabvēlīgo administratīvo aktu par neapstiprināšanu amatā, balstoties uz to, ka valdības lēmums ir pieņemts prettiesiski, jo argumenti neatbilst tam, ko nosaka likums, proti, valdība drīkst rektoru neapstiprināt tikai tad, ja pārkāpts Augstskolu likums vai LU Satversme.

Muižnieks noliedz, ka būtu pārkāpti šie normatīvie akti, uzsverot, ka pieteikumā izvērsti ir pamatojis savu pozīciju. Vaicāts, cik ilgā laikā varētu notikt šīs lietas virzība, viņš norādīja, ka saskaņā ar kolēģu aplēsēm jautājums būtu izskatāms aptuveni mēneša laikā.

Ceturtdien, 6. jūnijā, notiks Latvijas Universitātes (LU) ārkārtas Satversmes sapulce, kurā cita starpā būs jāapstiprina LU rektora vēlēšanas, kurās par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks.

LU rektora vēlēšanas diemžēl ir kļuvušas par mūsu alma mater kauna traipu gan ar netīro pirmsvēlēšanu kampaņu, gan ar vēlēšanu rezultātiem. Proti, lai gan I. Muižnieks saņēma vairāk balsu nekā viņa sāncensis Gundars Bērziņš, tomēr par I. Muižnieku tika atdota 141 balss, bet 143 bija pret.

Lai gan par Muižnieku vairāk balsu bija pret nekā par, tomēr viņš tika pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju. Interesanti, ka balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka LU rektors nav ievēlēts, bet LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs, ķīmijas profesors Māris Kļaviņš, kas nav jurists, citādi izskaidroja normatīvo regulējumu un vienpersoniski izlēma pretējo. Proti, pēc M. Kļaviņa domām, LU rektora amatā ievēlēts ir pretendents, kuram ir vairāk balsu nekā sāncenšiem, un nav svarīgi, vai konkrēti par viņu atdots balsu vairākums. Tam kategoriski nepiekrīt LU Juridiskā fakultāte, arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars ir norādījis, ka rektoru nevar ievēlēt ar mīnus divām balsīm. To, ka vēlēšanas uzskatāmas par nenotikušām, publiski paudis arī kādreizējais LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Ja nu tomēr rīt ārkārtas sapulcē vēlēšanu rezultātus apstiprinās, par to likumību būs jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Latvijas Universitātes (LU) Materiālu mehānikas institūts atklājis testēšanas laboratoriju, kura paver iespējas jaunu pētījumu veikšanai un sadarbības veicināšanai ar uzņēmumiem Latvijā un ārzemēs.

«Institūts ir jauna attīstības posma sākumā. Ar šīs laboratorijas akreditēšanu paveras iespējas gan sadarbībai ar mūsu ražotājiem Latvijā, gan arī ar starptautiskiem partneriem visā pasaulē - Polijā, Vācijā, Krievijā un ASV,» sacīja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks.

Divu gadu laikā institūta laboratorija ir aprīkota ar jaunām iekārtām, kas spēj nodrošināt testēšanas pakalpojumus aviācijas, kosmosa, medicīnas un būvniecības nozarēm. Aviācijā tiek pārbaudīti kompozītmateriali, būvniecībā deformēšanās procesi un dažādu materiālu pielietojumi, t. sk., stiegrotais betons, sijas. Savukārt medicīnā pārbauda, piemēram, implantus. «Lai mēs veiktu visas šīs pārbaudes, laboratorijai bija jābūt akreditētai. Tagad mēs varam strādāt Eiropas līmenī,» pastāstīja LU Materiālu mehānikas institūta direktors Egīls Plūme. Nākamais, pie kā tiek strādāts, ir protopipu un tehnoloģiju izstrādes pētniecība.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā nākotnē plānots uzcelt vēl vairākas ēkas, šorīt Latvijas Radio stāstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

LU Akadēmiskajā centrā plānots celt studentu un pasniedzēju mājas, sporta infrastruktūru, tehnoloģiju centru un medicīnas māju, stāstīja rektors. Finansējumu tam iecerēts gūt ne vien aizņemoties, bet arī no valsts, no uzņēmējiem un privātās un publiskās partnerības ceļā.

Atbrīvotos vēsturiskos LU īpašumus plānots pārdot, atdot valstij vai atstāt LU lietošanā.

Valsts atbalstu augstākajai izglītībai kopumā un LU konkrēti Muižnieks vērtēja kā nepietiekamu.

LU ir parakstījusi līgumu ar pilnsabiedrību "RERE BMV" par jaunās Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību. Konkurss par LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību tika sākts 2019.gada oktobrī.

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti pretrunīgi vērtē iepriekšējos četros gados paveikto, viņu redzējums par augstskolas turpmāko attīstību ir atšķirīgs

Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību. I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji. I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.

Lai modernizētu Latvijas Universitātes studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, uzsākts studiju programmu satura analītisks pētījums, kurā paredzēts izstrādāt rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai.

Pētījuma "Latvijas Universitātes esošo studiju programmu satura, struktūras analīze un nozares cilvēkresursu attīstības vajadzību un nepieciešamo prasmju izpēte studiju programmu satura pilnveidei" mērķis ir stiprināt Latvijas Universitātes konkurētspēju, modernizējot studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, veicinot pētniecības un studiju sasaisti, kā arī pilnveidojot pārvaldības procesus un paaugstinot vadības personāla prasmes.

Cer mainīt doktoru skaitu: divi no trim līdz grādam netiek 

No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000...

Pētījumā paredzēts izvērtēt Latvijas Universitātes visos studiju virzienos un līmeņos piedāvāto programmu saturu, struktūru un īstenošanu studentcentrētas mācīšanās un konkurētspējas kontekstā, kā arī novērtēt studiju programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām un nozares attīstības tendencēm.

"Šīs pētījums ir nozīmīgs solis, lai Latvijas Universitāte ietu līdzi laikam un kļūtu stiprāka un konkurētspējīgāka nākotnē. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā arī universitātes ilgtermiņa stratēģijas izstrādē," norāda LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, mudinot Latvijas Universitātes personālu, neskatoties uz vasaras atvaļinājumu laiku, būt atsaucīgiem un rast laiku pētījuma pilnvērtīgai norisei.

Pētījuma rezultātā katrai vērtētai programmai tiks izstrādātas rekomendācijas satura un īstenošanas pilnveidei atbilstoši potenciālā darba tirgus vajadzībām, kā arī piedāvāti risinājumi studiju virzienu konkurētspējas stiprināšanai Latvijā un starptautiskā mērogā. Tiks izstrādāts arī rekomendāciju ieviešanas plāns un veikta nepieciešamo resursu apzināšana.

Pētījumu veic uzņēmuma "PricewaterhouseCoopers Latvija" ekspertu komanda, kuru pārstāv Raimonds Dauksts un Diāna Kurpniece.

Pētījuma rezultātus paredzēts apkopot līdz 2020.gada oktobrim.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21.martā ar spāru vainagu rotāta topošā Rakstu māja, kurā no 2025. gada ikdienas darbu veiks vairākas fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi.

Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. Atgādinot, ka oficiāli ir sācies pavasaris, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka “Rakstu māja ir vēl viena “ligzdiņa", kurā mēs kopīgiem spēkiem varēsim būvēt gan Universitātes nākotni, gan mūsu studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāsim zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība. Mēs to varam un mēs to parādām, ka mūsu Universitāte aug, zeļ un attīstās!”

Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļauju Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecībai.

Būvdarbus LU Akadēmiskā centra teritorijā Torņakalnā, Jelgavas ielā ir plānots uzsākt rudenī, savukārt jaunās mājas atklāšana paredzēta 2023. gadā.

Rakstu māja atradīsies uz dienvidiem no Zinātņu mājas, blakus Vienības gatvei, un tās nodošana ekspluatācijā paredzēta 2023. gadā.

Pēc Rakstu mājas atklāšanas uz šo jauno LU ēku pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes: Vēstures un filozofijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Teoloģijas fakultāte.

Plānots, ka jaunajā ēkā atradīsies arī trīs institūti: Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts un Latviešu valodas institūts. Tāpat uz ēku pārcelsies arī LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, LU bibliotēka, Studentu pašpārvalde un Radio Naba studija.

Latvijas Universitāte (LU) izsludina metu konkursu ar mērķi iegūt LU Akadēmiskā centra teritorijas Torņakalnā telpiskās vīzijas metu, kā arī priekšlikumus teritorijas funkcionālajam zonējumam un Sporta mājas jaunbūvei.

Konkurss norisinās līdz šā gada 11. oktobrim, godalgu fonds – 40 000 eiro.

LU teritorija Torņakalnā strauji attīstās – 2015. gadā durvis vēra Dabas māja, 2019. gadā tika atklāta Zinātņu māja, bet 2023. gadā tiks pabeigta Rakstu māja. Turpmākajos gados LU Akadēmiskā centra teritorijā plānots izbūvēt Tehnoloģiju un Veselības māju, Studentu un Viesu māju, Sporta māju, Akadēmisko laukumu.

Konkursa objekts un izpētes teritorija atrodas Rīgā – Pārdaugavā, starp Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Vilkaines ielu, teritorijas kopējā platība ir 96 960,43 m². LU Akadēmiskā centra teritorija atrodas tuvu Rīgas vēsturiskajam centram un robežojas ar tā aizsardzības zonu un plānoto Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras koridoru.

Ļoti nesmuki un prestižu graujoši. Piedodiet, bet tik banāli jāteic par notiekošo ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām.

Jāatgādina: pēc skandāla, kur kāds no kandidātiem tika apvainots plaģiātismā, pēc vēlmes par uzvarētāju vēlēšanās pasludināt kandidātu, kurš pirmajā balsošanas reizē ieguva vairāk mīnusu nekā plusu un kuru atkārtotā balsošanā tomēr apstiprināja, tagad konflikts ir saasinājies starp izglītības ministri Ilgu Šuplinsku un LU. Proti, Izglītības ministrija ir paziņojusi, ka LU rektora ievēlēšanā, kur par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks, pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi un ministrija iestājas par to, lai I. Muižnieku rektora amatā neapstiprinātu, gala vārdu tomēr atstājot valdības ziņā.

Savukārt LU prorektore Ina Druviete paziņojusi, ka I. Muižnieka neapstiprināšanas gadījumā LU vērsīsies tiesā. Paralēli tam publiskajā telpā klejo dažādas spekulācijas, ka LU «darboņi» pasūtījuši dažādus ķengu rakstus par pašreizējo ministri. Tas viss no malas izskatās ļoti slikti un nekādā veidā nevairo mūsu Alma Mater prestižu. Tā vien šķiet, ka LU elitei par jebkuru cenu rektora amatā ir vajadzīgs konkrēts kandidāts. Jānorāda, ka neapmierinātību ar LU notiekošo rektora vēlēšanu procesu ir paudusi gan Juridiskā fakultāte, gan atsevišķi mācībspēki. Vislielāko sašutuma vētru izraisīja centieni paziņot, ka uzvarējis kandidāts, par kuru, lai arī atdots vairāk balsu nekā pār sāncensi, tomēr vairāk ir bijis «pret» balsotāju nekā «par».

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākusī Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) tikusi pie jauna amata Latvijas Universitātē (LU) - viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, vēstīja «TV3 Ziņas».

Broka uz šo amatu pieteikusies pati un prorektore Ina Druviete viņas vēlmi piepildījusi, vēstīja raidījums.

LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš «TV3 Ziņām» skaidrojis, ka «Broka pieņēma piedāvājumu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos Administrācijas atbalsta grupā». LU vadība arī esot konsultējusies ar KNAB un guvusi apstiprinājumu, ka Broka var turpināt strādāt LU rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatā. Broka turpinās iesāktos darbus pie LU iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanas, jauno sporta studiju programmu iedzīvināšanas un LU pārvaldības uzlabošanas jautājumiem, norādīja Grantiņš.

Sazvanīts pa telefonu, Grantiņš gan nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas korupcijas skandālā ierauto politiķi aicinājis darbā. Tāpat viņš nemācēja pateikt, kāds būs Brokas atalgojums jaunajā amatā.

Baltijā pirmajā 3D betona drukas konkursā žūrija par uzvarētāju atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu komandas «4 AM» piedāvātu vides dizaina objekta ideju – ar koka dēlīšiem segtu multifunkcionālu 3D betona soliņu atpūtai Torņakalnā, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā.

Žūrija izvēlējās trīs labākos darbus. Otro vietu iegūst RTU un LMA studentu komandas «onlyonly» iecere par lapeni – atpūtas paviljonu, kur atpūtu no citu acīm slēpj dažāda augstuma liektas formas betona sienas. Par trešo labāko atzīta RTU un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA studentu komandas «FRA» ideja – atpūtas un rekreācijas vieta ar soliņu, velosipēdu novietni un nojumi, kuru caurvij 3D betona konstrukcijas.

Labāko vides objektu ideju iecerēts īstenot, izvērtējot iespējas to integrēt LU Rakstu mājas projektā.

LU Rakstu mājas projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām.

Labāko darbu autori saņem arī naudas balvas 3000, 2000 un 1000 eiro vērtībā. Finālā piedalījās astoņas studentu un jauno profesionāļu komandas.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs Torņakalnā turpina savu attīstību un 25. augustā tika ielikts pamatakmens Rakstu mājai, līdzās Dabas mājai un Zinātņu mājai.

Jau nākamgad tā vērs durvis studentiem un akadēmiskajam personālam – astoņos stāvos strādās vairāki institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, sešas fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi, tā būs lielākā no Akadēmiskā centra ēkām – 26 000 m2.

LU Rakstu mājas būvniecībā un iekārtošanā investē aptuveni 49 miljonus eiro, ieskaitot PVN. No tiem 30 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Investīciju bankas, 11,5 miljoni eiro – no Eiropas Padomes Attīstības bankas un 7,4 miljoni eiro ir universitātes ieguldījums.

Investīcijas nodrošina studiju un zinātnes kvalitāti 

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro,...

“Šodien liekam pamatakmeni vēl vienai Gaismas pilij, šī māja ir pierādījums, ka arī humanitārās un sociālās zinātnes Latvijā ir svarīgas. Rakstu māja nav tikai ēka, tas ir pierādījums, ka šo nozari arī novērtē, tās ir lielākās investīcijas nozarē kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. LU ir radīta, lai veidotos izcilības – solis tuvāk izaugsmei,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

LU ekopadomes vārdā LU Studentu padome kapsulā ievietoja ar 3D printeri veidotu, pielāgotu ilgtspējas piktogrammu – kā solījumu nākamajām paaudzēm risināt globālo klimata krīzi un ar to saistītos ekonomiskos, sociālos un vides izaicinājumus.

“Zinātne, izglītība un pētniecība ir kritiski svarīgas Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei valstī, tāpēc starptautisko finanšu institūciju investīcijām šajās nozarēs ir nozīmīga loma. Eiropas Investīciju Bankas un Eiropas Padomes Attīstības Bankas finansējums LU Akadēmiskā centra modernizācijai palīdzēs veicināt zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, nodrošinot inovatīvu vidi studentiem un pētniekiem un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju. Jaunā LU Rakstu māja palīdzēs iezīmēt Latviju Eiropas kartē humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības jomā. Pateicoties veiksmīgai Latvijas Universitātes, Finanšu ministrijas un starptautisko finanšu institūciju sadarbībai vairāku gadu garumā, ir izdevies attīstīt LU Akadēmiskā centra modernizācijas projektu, kas gan sniegs nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrībai un universitātei, gan arī ir interesants finansētājiem. Svarīgi arī, ka jaunā LU Rakstu māju būs pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, kas līdz šim vairāku fakultāšu vecajās ēkās bija problemātiska. Turklāt, apvienojot sešas fakultātes un vairākas institūcijas zem viena jumta, tiks samazināti administratīvie un uzturēšanas izdevumi,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Ļoti svarīgi, ka Rakstu mājas būvniecības procesā tiek izmantoti materiāli un tehnoloģijas, kas nodrošinās ēkas ilgtspēju, efektīvu apsaimniekošanu un palīdzēs LU doties “zaļās universitātes” virzienā. Tas nozīmē, ka mēs varēsim lepoties ne tikai ar kvalitatīvu un iekļaujošu, bet arī videi draudzīgu izglītības procesu. Un nav noslēpums, ka tieši rūpes par vidi un ilgtspēja ir jauniešiem ārkārtīgi svarīgi aspekti," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Svinīgajā notikumā, kad LU Akadēmiskajā centrā tika likts pamats jaunai humanitāro un sociālo zinātņu ēkai, piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Ivars Kalviņš, Eiropas Investīciju bankas vecākā publiskā sektora vadītāja Marina Ismaila un Eiropas Padomes Attīstības bankas Baltijas valstu projektu vadītāja Diana Bertje, AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume, Rakstu mājas nākamie “saimnieki” – fakultāšu, institūtu un struktūrvienību pārstāvji, kā arī studenti, LU sadarbības partneri, apkaimes iedzīvotāji un biedrības.