Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Paplašinot sabiedriskā transporta biļešu iegādes un lietošanas iespējas, definēta lietotāju grupa ir uzsākusi koda biļetes lietojamības testus ar mērķi pārbaudīt jaunā veida biļetes lietojamību reālos apstākļos, kas ietver biļetes aktivizēšanu transporta līdzeklī un kontroli, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Koda biļete būs jauns norēķinu veids “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā, kas ļaus klientiem veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā.

Koda biļete darbosies paralēli esošajai e-talonu sistēmai. Lai lietotu koda biļeti, klientiem savā viedtālrunī vajadzēs uzstādīt mobilo lietotni. Šajā lietotnē tiešsaistes režīmā varēs iegādāties vienreizējo brauciena biļeti un izmantot to, aktivizējot sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kur būs izvietots katram transportlīdzeklim unikāls kvadrātkoda identifikators.

Gadījumā, ja transportā iekāps kontrolieris, pasažieris atvērs lietotni, kur būs redzama aktivizētā biļete, un uzrādīs to kontrolierim. Koda biļetes platformas izstrāde tika uzsākta 2020. gada nogalē, un tā tiek veidota kā atvērta sistēma, lai šādas biļetes pārdošanu varētu nodrošināt pēc iespējas plašs pakalpojuma sniedzēju (pārdevēju) loks.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Londonas policija izplatījusi brīdinājumu par Londonas olimpisko un Paraolimpisko spēļu biļešu pirkšanas vietnēm, kuras, iespējams, ir krāpnieciskas un cilvēki, kuri iegādājušies biļetes konkrētajās interneta vietnēs, tās var nesaņemt.

Ja cilvēki iegādājušies biļetes kādā no zemāk minētajām kompānijas EUROTEAM interneta vietnēm, nekavējoties nepieciešams sazināties ar kompāniju, no kuras sākotnēji biļetes tika pirktas un kontaktēties ar maksājuma servisa nodrošinātāju.

Iespējams, krāpnieciskas kompānijas EUROTEAM biļešu vietnes:

euroteam.net

tixnet.com

olympicticket.info

euroteam.info

euroteamtickets.com

2012tickets.org

londonsummergames.net

londonsummergames.org

euroteam.travel

worldticketservice.net

Metropolitēna policijas pārstāvis Niks Daunings (Nick Downing) aicina ikvienu pārliecināties, vai Olimpisko spēļu biļetes nav iegādātas kādā no šīm vietnēm. Viņš izsaka pamatotas bažas, ka tie, kuri biļetes iegādājušies šajās vietnēs, tās nesaņems.

No 2020. gada 15. janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par 10 centiem, bet vilcienos - par 10 vai 20 centiem (atkarībā no reģiona), informē VSIA Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Vienlaikus braucieniem vilcienos tiks palielināts atlaižu klāsts, tajā skaitā kļūs lētākas internetā iegādātās biļetes. Elektroniski pārdotajām viena brauciena biļetēm, kas maksā vismaz 2,10 eiro, tiks piemērota atlaide 10% apmērā. Savukārt e-biļetēm, kas maksā mazāk par 2,10 eiro, atlaide saglabāsies 5% apmērā.

Gan starppilsētu, gan vietējās nozīmes maršrutos maksa par braucienu autobusā pieaugs par 10 centiem, savukārt vilciena biļetes cena A un B zonas robežā palielināsies par 10 centiem, bet, braucot tālākos posmos, tā pieaugs par 20 centiem. Pasažieriem arī turpmāk būs iespēja iegādāties abonementa biļeti, maksājot par braucienu lētāk - braucienam autobusos tā nodrošina atlaidi 10%, 15%, 20% apmērā, bet vilcienā atlaidi var saņemt līdz pat 46% apmērā. Iedzīvotāji, kuri abonementa biļeti būs iegādājušies pirms 15. janvāra, varēs to izmantot līdz derīguma termiņa beigām.

Lai gan Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic regulāri izsludina dažādas kampaņas, kurās par zemāku cenu aicina iegādāties aviobiļetes uz dažādām Eiropas pilsētām, vairāki ceļotgribētāji novērojuši, ka biļetes ļoti reti iespējams iegādāties par piesolītajām cenām, raksta portāls diena.lv.

Kāda lasītāja portālam stāstījusi, ka mēnesi pirms lidojuma vēlējusies par 69 eiro iegādāties aviobiļeti lidojumam uz Berlīni, taču secinājusi, ka reālais piedāvājums neatbilst reklāmās norādītajām cenām. «Lētākās biļetes, ko man izdevās atrast, maksāja aptuveni divas reizes dārgāk,» pastāstījusi sieviete.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags portālam diena.lv skaidrojis, ka 5% jeb aptuveni 200 tūkstoši no lidsabiedrības airBaltic gada laikā piedāvātajām aviobiļetēm ir pieejamas par zemāko iespējamo cenu. «Lētās» biļetes operatīvi tiek izpirktas, norādījis Vanags, un jo tuvāk nāk iecerētā reisa datums, jo mazāk zemās cenas biļešu atlikušas.

Tā kā nav zināms, kādas sekas nesīs Rīgas domes lēmums dubultot braukšanas maksu galvaspilsētā, pastāv bažas, vai ar plānoto teju 94 milj. eiro lielo dotāciju Rīgas satiksmei šogad būs gana, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas domes (RD) Finanšu departaments piedāvā pašvaldības dotāciju noteikt 88,6 milj. eiro – 2013. gada līmenī, DB saka departamenta pārstāvis Andris Konošonoks. Šāds apmērs šobrīd iestrādāts arī topošajā Rīgas šā gada budžetā. Savukārt SIA Rīgas satiksme (RS) to prasījusi lielāku kā jebkad – 119,8 milj. eiro –, izriet no priekšlikumiem, kas iesniegti šā gada pilsētas budžetam. Tiesa, šie aprēķini tapuši, pamatojoties uz pērnā gada trīs ceturkšņu rezultātiem, kad lēmums par biļetes cenas dubultošanu vēl nebija pieņemts, piebilst A. Konošonoks. Lēmums par to, cik lielu summu ieskaitīt pašvaldības uzņēmuma kasē, būs jāpieņem deputātiem. Nevar gan prognozēt, vai domes lēmumā fiksētā summa būs galīgā, jo iepriekš dotācija gada laikā tikai pieauga. Šobrīd nav arī iespējams paredzēt, kādu ietekmi uz pasažieru plūsmu atstās biļetes cenas palielināšana, vai nepieaugs bezbiļetnieku skaits. Pērn bez biļetes sabiedriskajā transportā braukuši vairāk nekā 72 tūkst. cilvēku, soda naudās iekasēti 299,2 tūkst. eiro. RS pārstāvis Viktors Zaķis saka – sodīšanai ir preventīva, nevis budžeta papildināšanas funkcija. Līdz ar biļetes maksas celšanu no 1. februāra no 0,6 eiro līdz 1,15 eiro (pie transporta vadītāja – 2 eiro) soda nauda no 20. februāra būs no 20 eiro.

Uz nākamajā nedēļas nogalē Salacgrīvā gaidāmo Positivus festivālu internetā tiek pārdotas viltotas biļetes, aģentūru LETA informēja kāda viltotu biļešu pircēja, savukārt festivāla rīkotāji aicina mūzikas mīļotājus nekādā gadījumā nepirkt biļetes no rokas, lai festivāla dienā nenāktos palikt aiz sētas.

Kā aģentūru LETA informēja kāda biļešu pircēja, interneta portālā www.ss.lv viņa atradusi sludinājumu, kurā kāds Sergejs piedāvājis iegādāties biļeti, jo viņš pats uz pasākumu netiekot.

Divu dienu festivāla ieejas biļeti sieviete iegādājās par 22 latiem un, kā solīts sludinājumā, līdzi tika iedots pirkuma čeks. Sergejs apgalvoja, ka savu biļeti pārdodot, jo neesot naudas dzīvokļa īres nomaksai. Sākumā nekas neradīja aizdomas, līdz pāris dienas vēlāk tajā pat portālā sieviete pamanīja identisku sludinājumu. Tāpēc viņa devās pārbaudīt savu nopirkto biļeti uz Biļešu servisa kasi, kur apstiprinājās aizdomas, proti, attiecīgajā Biļešu servisa kasē neviena biļete uz Positivus festivālu netika iegādāta.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Turpmāk bezbiļetniekiem sabiedriskajā transportā piemēros nevis administratīvo sodu, kā tas bijis līdz šim, bet līgumsodu kas atkarīgs no maršruta mēnešbiļetes cenas un varēs sasniegt 50 Ls. Ja bezbiļetnieks nespēs sodu samaksāt uz vietas, tiks piemērots līgumsods ar soda procentiem par katru nokavēto soda nomaksas dienu.

Ministru kabinets pieņēmis jaunu kārtību, kādā turpmāk bezbiļetniekiem sabiedriskajā transportā tiks piemērots sods par braukšanu bez biļetes, kā arī pieņēmusi jaunu maksimālā soda apmēru, informē Satiksmes ministrija (SM).

Noteiktais maksimālais soda apmērs pilsētas nozīmes maršrutos tagad piesaistīts mēnešbiļešu cenai, savukārt reģionālos pārvadājumos – lielākajai attiecīgā pārvadātāja noteiktajai braukšanas biļetes cenai.

Līdz šim par braukšanu bez biļetes pilsētas maršrutos tika piemērots administratīvais sods no diviem līdz pieciem latiem, bet reģionālajos starppilsētu maršrutos - no desmit līdz piecpadsmit latiem.

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Sagrupējot esošos piedāvājumus, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir ieviesusi piecu veidu biļetes - pamata, ekonomiskā, ekonomiskā flex, biznesa un biznesa flex.

Katrā no biļešu veidiem tiek iekļauts zināms pakalpojumu kopums. Katrā no jaunajiem biļešu veidiem — pamata, ekonomiskā, ekonomiskā flex, biznesa un biznesa flex, — pakalpojumu apjoms pieaug katrā nākamajā pakāpē.

Mihaels Grimme (Michael Grimme), airBaltic pārdošanas un mārketinga vecākais viceprezidents: «airBaltic ceļotājiem piedāvā virkni a la carte produktus, sākot no lidojumiem līdz maltītēm lidojuma laikā, iepriekš rezervētu vietu lidmašīnā, bagāžas pārvadāšanas pakalpojumu, iespēju mainīt ceļojuma datumu un laiku.

Tās klientiem ļauj izvēlēties personalizētas airBaltic piedāvātās ceļojuma iespējas un optimālu pakalpojumu apjomu, sākot no vienkāršas pamata biļetes, līdz pat biznesa flex biļetei, kurā iekļauti visi pakalpojumi. »

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Sākot ar 1.maiju, pasažieriem būs iespēja iegādāties abonementa biļeti braucieniem kādā no 46 reģionālās nozīmes maršrutiem Rīgas plānošanas reģionā un trim – Zemgales plānošanas reģionā, kur pasažieru pārvadājumus nodrošina attiecīgi SIA Tukuma auto un Aknīstes pakalpojumi, informē Autotransporta direkcija.

Tādējādi pasažieri, kuri ar noteiktu regularitāti izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus, par braucienu varēs maksāt lētāk.

SIA Tukuma auto nodrošina pasažieru pārvadājumus 46 vietējās nozīmes maršrutos bijušajā Tukuma rajonā, un turpmāk pasažieriem būs iespēja iegādāties abonementa biļetes, kas būs derīgas, braucot kādā no attiecīgā pārvadātāja apkalpotajiem maršrutu posmiem. Iedzīvotājiem būs pieejamas mēneša biļetes braucieniem vienā vai abos virzienos darbdienās, kā arī braucieniem turp un atpakaļ visās mēneša dienās. Attiecīgās biļetes regulārajiem pasažieriem nodrošinās 20% atlaidi. Tāpat tiks ieviestas īpašas mēneša biļetes skolēniem.

Šobrīd pasažieriem ir iespēja iegādāties abonementa biļetes braucieniem 296 reģionālās nozīmes maršrutos, kurus apkalpo septiņi pasažieru pārvadātāji, un 2016.gada aprīļa mēnesī pasažieri bija iegādājušies 612 abonementa biļetes.

Autotransporta direkcija aicina pasažierus ziņot par maršrutiem, kuros nepieciešams ieviest abonementa biļetes, informē direkcija.

Pasažieru pārvadātāji turpina izvērtēt maršrutus, kuros varētu būt pieprasījums pēc abonementa biļetēm, tādēļ Autotransporta direkcija aicina pasažierus informēt par maršrutiem. Ja iedzīvotāji būs ieinteresēti izmantot attiecīgo pakalpojumu, pārvadātājam tas būs jāievieš vai jāpalielina to maršrutu skaits, kuros iedzīvotāji var braukt, izmantojot abonementa biļetes.

Pasažieriem šobrīd ir iespēja iegādāties dažāda veida abonementa biļetes AS CATA, Nordeka, SIA VTU Valmiera, Daugavpils autobusu parks, Tukuma auto, AIVA auto un Aknīstes pakalpojumi apkalpotajos maršrutos. Aprīļa mēnesī pasažieri iegādātājās 612 abonementa biļetes.

Grupas Rammstein koncerts, kas rīt, 7. februārī, norisināsies Arēnā Rīga, ir izpārdots.

Vācijas superzvaigznes Rammstein Rīgā ieradīsies ar labāko dziesmu koncertu Made In Germany 1995 – 2011, un organizatori sola arī iespaidīgus specefektus Rammstein labākajās tradīcijās.

Kopš turnejas izziņošanas biļetes uz Rammstein koncertiem esot izpārdotas gandrīz visās pilsētās.

Arēnas Rīga durvis koncerta apmeklētājiem tiks atvērtas plkst. 18.00. Koncerta iesildītāji - zviedru grupa Deathstars uz skatuves kāps 19.30, bet Rammstein uzstāšanās sāksies plkst. 20.30.

Visas biļetes uz grupas koncertu Rīgā ir izpirktas un līdz ar to Arēnas Rīga kasē koncerta dienā biļetes nebūs nopērkamas.

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) ir vērojama liela interese par Aivara Hermaņa režisētās izrādes Brodskis/Barišņikovs biļetēm, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja JRT pārstāve Daiga Bināne, internetā, kur bijusi pieejama puse no visām biļetēm, tās izpirktas 10 līdz 15 minūšu laikā. «Kāda no tām, iespējams, nopirkta vēlāk, ja cilvēkam nebija iespējams pabeigt maksājumu,» stāstīja Bināne.

JRT foajē no rīta bija vērojama rinda, kurā stāvēja aptuveni simts cilvēku. Rindas galā stāvošie uz JRT kasi bija atnākuši, jo biļetes internetā vairs nav bijušas pieejamas. Citus iedvesmojuši vairāki jaunieši, kuri pie teātra durvīm pavadījuši nakti teltī, lai būtu pārliecināti, ka viņi iegūs biļetes uz izrādi.

«Cilvēki mūsdienās biežāk stāv rindā pēc jaunā iPhone. Tam jāmainās,» ilgo stāvēšanu rindā motivēja jaunieši. Viņi piebilda, ka tie cilvēki, kas tagad stāv rindā, iespējams, biļetes nedabūs, bet pašiem tās viņiem jau bija rokā. JRT pārstāve norādīja, ka kasē biļetes vēl ir. Viņasprāt, tās varētu pietikt visiem rindā stāvošajiem interesentiem.

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Jau tuvāko divu nedēļu laikā, no 4. līdz 10. maijam, pasaules iepakošanas industrijas pārstāvji tiksies Diseldorfā savas nozares vadošajā biznesa forumā.

Interpack ir svarīga pasaules iepakojuma nozares pilna ražošanas un pārstrādes procesa inovāciju un biznesa platforma. Pēc sešu gadu pārtraukuma izstādē tiks prezentēta virkne inovāciju visām saistītajām produktu grupām: pārtika, dzērieni, konditoreja un konditorejas izstrādājumi, farmācija, kosmētika, nepārtikas un rūpniecības preces. Tā kā iepakojuma industrijas prasības un pamatnosacījumi pastāvīgi mainās, šogad uzmanības centrā būs digitālās tehnoloģijas, inovatīvi produkti un ilgtspējīgi procesu risinājumi.

Uzņēmumi no visas pasaules

No Eiropas līdz Āzijai, no Āfrikas līdz Amerikai un Austrālijai: interpack 2023 izstādes dalībnieki ir no visiem pieciem kontinentiem. Kopumā būs pārstāvētas vairāk nekā 60 valstis. Tas padara interpack par labāko vietu, kur satikt potenciālos sadarbības partnerus un klientus un paplašināt starptautisko uzņēmējdarbību. Vadošās iekārtu ražotājvalstis un attiecīgi arī visplašāk pārstāvētās dalībvalstis ir Vācija, Itālija, Ķīna, Turcija, Indija, Nīderlande, ASV, Francija, Spānija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Lielākās ekspozīcijas aizņems tādi nozīmīgi tirgus spēlētāji kā IMA Industria Macchine, Coesia Group, Syntegon Technology, Marchesini Group, Sollich, Duravant, Aasted ApS, MULTIVAC, OPTIMA packaging group un Ishida Europe Limited. Kopumā izstādē piedalīsies vairāk nekā 2700 dalībnieku.