Vilciena satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāiegādājas biļetes pie katra no Baltijas valstu pārvadātājiem - pie "Pasažieru vilciena" (PV) posmā Rīga-Valga, pie "Elron" posmā Valga-Tallina un pie "LTG Link" posmā Viļņa-Rīga, tomēr februāra vidū ir plānots ieviest iespēju elektroniski iegādāties visas biļetes pie jebkura no trim pārvadātājiem, sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Nešpors skaidroja, ka, piemēram, posmam Rīga-Valga biļeti varētu iegādāties pie jebkura operatora, kā arī biļetes visiem posmiem savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina varētu iegādāties pie viena pārvadātāja.

"Visticamāk, formāts būs trīs atsevišķas biļetes, jo tas ir saistīts ar katras valsts nodokļu likumdošanu," piebilda Nešpors.

Nešpors piebilda, ka bija izvēle šī savienojuma atklāšanu iepauzēt trīs mēnešus vai to sākt tagad. "Tika pieņemts lēmums sākt tagad, tāpēc saprotam, ka pasažieriem nav ērti ar pārsēšanos un biļešu iegādi, bet process tiks vienkāršots" norādīja Nešpors.

Vilcienu satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāpārsēžas divas reizes - Rīgā un Valgā, tomēr Latvija plāno nomāt vilcienu no "LTG Link", lai vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ. Tādējādi pārsēšanās Rīgā vairs nebūtu jāveic.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sola turpināt paplašināšanos Viļņā un palielināt gan tur bāzēto lidmašīnu skaitu, gan piedāvāto lidojumu galamērķu skaitu, paziņoja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Mēs paplašināmies Viļņā. Katru gadu mēs palielinām galamērķu no Viļņas skaitu. Tāpēc mēs turpinām paplašināt savu klātbūtni šeit, un mums ir skaidrs plāns, kā virzīties uz priekšu un turpināt paplašināties Viļņā," Gauss sacīja intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja, ka "airBaltic" ir tirgus līderis Rīgā, Igaunijā, Somijas Tamperes lidostā, taču Viļņas lidostā Latvijas nacionālajai aviokompānijai ir trešā lielākā tirgus daļa. Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" mērķis ir paplašināties Viļņā un ieņemt arvien lielāku tirgus daļu.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums plāno līdz 2030.gadam dubultot lidmašīnu floti, tādēļ "airBaltic" var arī vairāk nekā dubultot floti Viļņā. Pašlaik "airBaltic" Lietuvas galvaspilsētā pastāvīgi uztur divas lidmašīnas, lai gan Tallinā, kas ir mazāka nekā Viļņa, tai ir četras.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

Eiropas Komisija (EK) nesen ir izteikusi priekšlikumu kopumu (tā saucamo “Omnibusa priekšlikumu”), kā vienkāršot ilgtspējas ziņošanu saskaņā ar tās Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD), kas faktiski nozīmēs, ka tā vairs neattieksies uz aptuveni 80% uzņēmumu no iepriekšējā regulējuma.

EK priekšlikumi ir daļa no Eiropas Savienības (ES) centieniem vienkāršot uzņēmējdarbību Eiropā un mazināt birokrātisko slogu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējas ziņošanas pienākumiem pašiem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Arī uzņēmumiem Latvijā vajadzētu uzmanīgi sekot šo priekšlikumu turpmākajai pieņemšanas gaitai, jo tie var atcelt vai padarīt par brīvprātīgu ilgtspējas ziņošanu.

Pēc EK ierosinātajiem grozījumiem CSRD direktīva vairs attieksies tikai uz uzņēmumiem ar vairāk kā 1000 darbiniekiem un apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro vai bilances lielumu virs 25 miljoniem eiro. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka CSRD skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu, tad tagad šis tvērums attieksies vairs uz tikai aptuveni 10 tūkstošiem. Uzņēmumiem uz kuriem Direktīva vairs neattieksies, EK pieņems brīvprātīgas ziņošanas standartu.

No pirmdienas, 6.janvāra, darbību uzsāk jaunais pasažieru vilcienu savienojums starp Baltijas valstu galvaspilsētām, ko nodrošinās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārvadātāji pa dzelzceļu - "LTG Link" posmā Viļņa - Rīga, "Vivi" posmā Rīga - Valga un "Elron" posmā Valga - Tallina.

Lai novērtētu maršruta priekšrocības, plānots, ka pirmdien pirmajā braucienā dosies arī visu trīs pārvadātāju - "Vivi", "Elron" un "LTG Link" - vadība.

"Jaunais dzelzceļa savienojums starp Viļņu, Rīgu un Tallinu ir svarīgs solis Baltijas valstu reģionālās mobilitātes uzlabošanā. Tas ne tikai savieno mūsu galvaspilsētas ērtāk un efektīvāk, bet arī simbolizē ciešu sadarbību starp Baltijas valstīm, lai nodrošinātu mūsdienīgu un pasažieriem draudzīgu transporta risinājumu. Paldies "Vivi" par ieguldīto darbu!", pauž Latvijas republikas satiksmes minists Kaspars Briškens.

Pirmajā etapā savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm - vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot 12 - 19 minūtes. Vienlaikus, turpinot darbu pie savienojuma pilnveidošanas, paredzēts, ka jau tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaits varētu tikt samazināts.

Lietuvā tiesai nodota lieta par lielveikala "IKEA" dedzināšanu Viļņā, kurā apsūdzēts nozieguma brīdī nepilngadīgs Ukrainas pilsonis, kuru bija savervējuši Krievijas specdienesti, pirmdien paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

"Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, kas bija iesaistīts ļaunprātīgajā "IKEA" dedzināšanā, un, ka tie bija jaunieši, kas nav sasnieguši 20 gadu vecumu. Viens no viņiem, kuram būs jāstājas tiesas priekšā, tobrīd bija nepilngadīgs. Abi likumpārkāpēji ir Ukrainas pilsoņi," pirmdien žurnālistiem teica prokurors Artūrs Urbelis.

Nepilngadīgais Ukrainas pilsonis "rīkojās Krievijas militāro struktūru un drošības dienestu interesēs", apliecināja prokurors.

Urbelis teica, ka jaunietis, kurš nozieguma brīdī bija nepilngadīgs, tiks tiesāts Lietuvā, bet otrs jaunietis tiks izdots Polijai.

Viņš bija "organizētā teroristu grupā, kas iepriekš tika izveidota nolūkā pastrādāt teroristiskus noziegumus Lietuvā un Latvijā kopā ar citām personām, pret kurām tiek veiktas atsevišķas pirmstiesas izmeklēšanas", paskaidroja prokurors, piebilstot, ka uzbrukums "IKEA" tika plānots vairākus mēnešus.

Jaunus dzīvojamos namus vajadzēs un aizvien vairāk. Rīgai un arī Latvijai kopumā ir izaicinājumi un problēmas, kas jārisina visiem kopā, vairāk domājot, kā būvēt, un mazāk par to, kam tas varētu traucēt.

Par mājokļu būvniecību, izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Latvijas lielākā mājokļu attīstītāja SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Fragments no intervijas

Bonava Latvija ir lielākais attīstītājs valstī? Precizējiet profilu – tikai dzīvojamo ēku, vai ir vēl kaut kas?

Mēs esam lielākais dzīvojamā fonda attīstītājs un darbojamies tikai šajā sektorā. Savā nišā no citiem, iespējams, atšķiramies ar to, ka darbojamies visā spektrā – sākot no zemes iegādes nama būvniecībai, turpinot ar projektēšanu un būvniecību, beidzot ar dzīvokļu pārdošanu un garantijas servisu.

"Bigbank" piešķīrusi 5,3 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītājam "Kaita Group", lai finansētu topošās kopdzīvošanas telpas jauniešiem "Youston" Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā.

Projektu īsteno nekustamā īpašuma attīstītājs “KAITA Group”, kas līdzīgus kompleksus jau ir izveidojis Prāgā un Viļņā, bet tapšanas procesā ir nams Londonas centrā. Kopumā uzņēmums “Youston” projektos ir ieguldījis 95 miljonus eiro.

“Iespējams, “co-living” jeb kopdzīvošana varētu raisīt asociācijas ar kopmītnēm, taču šis koncepts ir krietni attīstītāks, jo tā pamatā ir dalīšanās ekonomikas pieeja – resursi tiek efektīvāk izmantoti, samazinot nepieciešamību pēc privātām telpām, kas ikdienā netiek aktīvi lietotas. Tā mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti, piedāvājot koplietojamas dzīvojamās telpas, kas veicina socializāciju un rada kopienas sajūtu cilvēkiem no visas pasaules,” saka “Bigbank” Latvijas filiāles korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Rīga trešo gadu pēc kārtas ierindota izdevuma "Financial Times" Eiropas labāko investīciju galamērķu sarakstā, informē Rīgas domē.

Rīga piedalījās Francijas pilsētā Kannās notikušajā forumā "MIPIM", kur saņēma divas "Financial Times" ikgadējā pētījuma "Nākotnes Eiropas pilsētas un reģioni 2025" ("European Cities and Regions of the Future 2025") balvas kā viens no labākajiem investīciju galamērķiem Eiropā.

Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā "Cilvēkkapitāls un dzīvesstils" Rīga ierindojusies trešajā vietā. Otrajā vietā ierindojās Viļņa, bet pirmā vieta dota Polijas pilsētai Vroclavai.

Savukārt Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā "Ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija" Rīga ierindojusies septītajā vietā. Šajā kategorijā pirmajā vietā ir Viļņa, otrajā - Ziemeļīrijas galvaspilsēta Belfāsta, bet trešajā - Anglijas pilsēta Koventrija.

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" Viļņā atvēris Baltijas valstīs pirmo pastāvīgo tirdzniecības un servisa centru, trešdien paziņoja kompānija.

""Tesla" sāk piegādāt savus pirmos automobiļus klientiem Lietuvā," informēja uzņēmumā, piebilstot, ka "klienti savus pasūtījumus var saņemt jaunajā centrā Viļņā. Šis ir mūsu pirmais "Tesla" centrs reģionā, kurā zem viena jumta atrodas serviss, piegādes un izstāžu zāle".

Kompānijā uzsvēra, ka "Tesla" īpašniekiem tagad būs vieglāk plānot savu elektromobiļu tehnisko apkopi un sekot līdzi remontdarbiem.

Jaunais "Tesla" centrs Traķu Vokes mikrorajonā Viļņā ir gandrīz 1000 kvadrātmetru plašs ar āra autostāvvietu 100 automašīnām.

Septembrī "Tesla" atklāja savu pirmo tā dēvēto "pop-up" stendu Lietuvā - Viļņas iepirkšanās centrā "Akropolis" -, kurā varēja pieteikties "Model Y" un "Model 3" testa braucieniem.

Pēc plaša ugunsgrēka atkritumu šķirošanas rūpnīcā visā Viļņā ir izsludināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas mērs Valds Benkunsks.

Viņš teica, ka atbildīgajām institūcijām ir jāvienojas par to, kā uz laiku līdz rūpnīcas atjaunošanai utilizēt Viļņas iedzīvotāju atkritumus.

"Viļņā ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo ir problēmas ar atkritumu utilizēšanu. Mums ir sarunas ar privātajiem uzņēmumiem, pārvadātājiem, kas strādā ar atkritumiem un kuriem ir privātās šķirošanas līnijas, lai maksimāli izmantotu viņu iespējas šķirot un sadedzināt atkritumus koģenerācijas elektrostacijā," teica Benkunsks.

"Pagaidām var izmantot otro variantu - nešķirotus atkritumus kādu laiku var sadedzināt Viļņas koģenerācijas elektrostacijā. Iestādēm ir jāvienojas par ārkārtējos situāciju un jāpieņem visi lēmumi, lai nodrošinātu šīs iespējas pieejamību. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā atkritumus var apglabāt poligonā," viņš klāstīja.

Biroju un kopstrādes telpu operators Workland šonedēļ sāks obligāciju piedāvājumu. Tā ir “Workland Group” pirmā obligāciju emisija, uzņēmums plāno aizņemties EUR 2,5 miljonus vairākās daļās.

Pirmā daļa 1,5 miljonu eiro apmērā tiks izlaista ar termiņu uz diviem gadiem un gada procentu likmi 10,5 %. Nākamie laidieni ir plānoti 2025. gadā atbilstoši kapitāla vajadzībām.

Workland ir pilna servisa kopstrādes telpu un pilna servisa biroju operators Baltijas reģionā. Pirmie trīs Workland biroju centri tika atvērti 2016. gadā Viļņā, Rīgā un Tallinā. 2023. gadā uzņēmums ienāca Somijas tirgū, iegādājoties trīs biroju vietas, ko iepriekš pāŗvaldīja konkurējošs uzņēmums.

“2024. gadā Workland pieaugums bija 30 % - mēs piedāvājām vairāk nekā 900 pilnībā aprīkotas un apkalpotas darba vietas trīs jaunās vietās Viļņā, Rīgā un Tallinā. Lai turpinātu nodrošināt tirgus izaugsmi, arvien pieaugošo pieprasījumu pēc biroja telpām ar elastīgiem noteikumiem, un refinansētu esošās saistības, mēs nolēmām izmantot inovatīvu finansēšanas metodi – “BeMyBond” platformu investīcijām obligācijās. Šī platforma dod iespēju individuāliem investoriem veikt ieguldījumus obligācijās - šeit mēs saskatām paralēles ar Workland darbību, kas augstākās klases biroju centrus un birojus padara pieejamus gan korporatīvajiem uzņēmumiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem vai ārštata darbiniekiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir viens vai 100 cilvēki,” stāsta Workland dibinātājs un vadītājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" šoziem Viļņā atvērs "Tesla" pastāvīgo tirdzniecības un servisa centru, teikts kompānijas paziņojumā.

Tas būs "Tesla" pirmais salons Baltijas valstīs.

Jaunais "Tesla" centrs Traķu Vokes mikrorajonā Viļņā būs gandrīz 1000 kvadrātmetru plašs ar āra autostāvvietu 100 automašīnām.

Papildus tirdzniecībai jaunajā salonā būs arī tehniskā servisa centrs, kas nodrošinās ātru un ērtu apkalpošanu "Tesla" īpašniekiem.

Septembrī "Tesla" atklāja savu pirmo tā dēvēto "pop-up" stendu Lietuvā - Viļņas iepirkšanās centrā "Akropolis" -, kurā var pieteikties "Model Y" un "Model 3" testa braucieniem.

Augusta sākumā "Tesla" meitasuzņēmums Nīderlandē "Tesla International" nodibināja kompāniju Lietuvā.

2021.gadā elektromobiļu uzlādes staciju izstrādātājs un ražotājs "Elinta Charge" Kauņā izveidoja Lietuvā pirmo "Tesla" ātrās uzlādes staciju "Tesla Supercharger".

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024.gadā Rīgā ir 1630 eiro bruto, bet reģionos - 1384 eiro bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" veiktais šī gada pētījums.

Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos - mainījusies minimāli. 2023.gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 eiro bruto, bet reģionos - 1397 eiro bruto.

Uzņēmums "Figure Baltic Advisory" aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 eiro bruto, bet reģionos 1724 eiro bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā šobrīd ir 2286 eiro bruto, bet reģionos - 1590 eiro bruto.

Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, pētījumā secināts, ka Viļņā dzīvei nepieciešamā alga ir visaugstākā - 2173 eiro bruto, savukārt, Tallinā (Harju apriņķī) tā ir zemākā - 1621 eiro bruto. Salīdzinot ar 2023.gadu, Viļņā vērojams lielāks pieaugums, pērn šis slieksnis bija 1995 eiro bruto, bet pieaugums Tallinā bijis salīdzinoši neliels (1614 eiro bruto 2023.gadā).

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šodien atklāja 2024. gada ziemas sezonu no Viļņas, piedāvājot lidojumus uz diviem jauniem galamērķiem – Diseldorfu, Vācijā un Oslo (Torpa), Norvēģijā.

airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vecākais viceprezidents Tomass Ramdāls (Thomas Ramdahl): “Mēs esam apņēmušies turpināt savu izaugsmi Viļņā un stiprināt mūsu pozīciju kā būtiskam savienojamības nodrošinātājam Lietuvā. Jaunie galamērķi uz Diseldorfu un Oslo (Torpa) pasažieriem nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas gan atpūtas, gan biznesa vajadzībām. Turklāt nesen paziņojām par plāniem nākamajā vasaras sezonā no Viļņas uzsākt lidojumus septiņos jaunos maršrutos – tas ir lielākais jauno maršrutu skaits, ko jebkad esam ieviesuši vienā sezonā no Lietuvas galvaspilsētas.”

“Esam pateicīgi mūsu pasažieriem par to, ka viņi izvēlas airBaltic. Tāpat arī pateicamies Lietuvas lidostām par sadarbību, lai mēs varētu turpināt augt un paplašināt savu galamērķu klāstu Viļņā,” piebilda Ramdāls.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Viļņā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojās par nepieciešamību steidzami palielināt aizsardzības izdevumus ES un NATO valstīs, nosakot jaunu kritēriju - vismaz 3% no IKP, informē Aizsardzības ministrija.

"Krievija joprojām ir ilgtermiņa drauds Eiropai un aliansei kopumā. Baltijas valstis, robežojoties ar agresorvalsti, apzinās to, ka tuvākie gadi mums ir īpaši izšķiroši, lai mērķtiecīgi attīstītu bruņotos spēkus, stiprinātu mūsu kaujas gatavību un aizsardzības spējas. Ar kolēģiem esam vienisprātis, ka visai ES un NATO kopumā ir jāstiprina kolektīvā aizsardzība un steidzami jārīkojas, lai attīstītu spējas, kas atbilst NATO aizsardzības plānu prasībām. Baltijas valstis jau šobrīd rāda piemēru, ieguldot aizsardzībā vairāk nekā 3% no IKP, un aicina citas NATO dalībvalstis sekot mūsu piemēram un rast nepieciešamos resursus spēju attīstībai," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Zivju pārstrādātājiem trūks brētliņu, aģentūrai LETA pastāstīja zivju konservu ražotāja AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš skaidroja, ka brētliņu trūkumu nosaka zvejas kvotas būtiskais samazinājums, kā arī Baltijas jūrā novērojams brētliņu daudzuma samazinājums. Tāpat palielināts zvejas lieguma laiks, kas būtiski samazinās izejvielas pieejamību un cels tās cenu.

"Brīvā viļņa" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka brētliņas ir izejviela, piemēram, šprotu konserviem, apceptām brētliņām un brētliņām tomātos. Tāpat uz brētliņām pretendē zivju miltu ražotāji, kā arī saldētu brētliņu eksportētāji.

Babris minēja, ka zvejnieki brētliņu trūkumu nespēj izskaidrot, bet tā galvenais cēlonis varētu būt lielo un jaudīgo zvejas kuģu, kas specializējas zivju miltu ražotāju apgādē, darbība, ar rūpnieciskām, nesaudzīgām metodēm izķerot ne tikai pieaugušās zivis, bet lielā daudzumā arī brētliņu mazuļus, samazinot populācijas atražošanos.

No 22. aprīļa tiks uzsākti testa braucieni ar trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” posmā Valga–Rīga. Šie braucieni ir būtisks solis sertifikācijas procesā, kas nepieciešams, lai uzsāktu pasažieru vilcienu kustību Latvijas dzelzceļa tīklā, nodrošinot tiešu savienojumu starp Rīgu un Tartu, ko plānots īstenot jau vasarā.

Latvijas Republikas Dzelzceļa tehniskā inspekcija jau izsniegusi atļauju Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram AS “Eesti Liinirongid” (“Elron”). Februārī jau tika veikti testa braucieni ar divu vagonu vilcienu, kas bija veiksmīgi.

"Testa braucieni maršrutā Valga–Rīga plānoti no 22. līdz 24. aprīlim. Šajā laikā tiks pārbaudīta saderība starp Igaunijā jau izmantoto trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” un Latvijas infrastruktūru. Testēsim signalizāciju, drošības sistēmas, radiosakaru darbību, kā arī visu nepieciešamo sānu ceļu izmantošanai," norāda “Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis).

“Testa braucieni ir būtiski, lai Igaunijas “Stadler Flirt” pasažieru vilcieni iegūtu nepieciešamo sertifikāciju darbībai Latvijā. Mērķis ir uzsākt Tartu–Rīga vilcienu kustību jau šajā vasarā, taču precīzs datums būs atkarīgs no sertifikācijas procesa rezultāta,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" tiešos vilcienu reisus starp Tartu un Rīgu plāno sākt vasarā, sacīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Pēc viņa teiktā, kompānija ir vilcienu autorizācijas procesa vidū, bet pirmo testa braucienu no Valgas uz Rīgu plānots veikt jau nākamo divu nedēļu laikā.

"Mēs ceram sākt nodrošināt tiešos reisus starp Tartu un Rīgu šī gada vasarā," uzsvēra Betlems.

Viņš skaidroja, ka lielākā problēma maršruta atklāšanai ir bijusi vilcienu autorizācija Latvijā, jo process ir aizņēmis daudz ilgāku laiku, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Savukārt AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors papildināja, ka patlaban ir saņemta atļauja, ka "Elron" var testēt Latvijas dzelzceļa infrastruktūru un veikt pirmos testus.

"Process iet uz priekšu, tomēr laikam Igaunijas kolēģi bija pārāk optimistiski, jo desmit gadus atpakaļ situācija bija citādāka, bet tagad Eiropas standarti ir krietni stingrāki," pauda Nešpors.

Mājokļu pieejamība šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies abās kaimiņvalstu galvaspilsētās – Tallinā un Viļņā, taču Rīgā palika teju nemainīga, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības apskats.

Tas, galvenokārt, saistāms ar nelielu pieaugumu vidējā dzīvokļa cenā, kā arī joprojām augstajām procentu likmēm jaunajiem hipotekārajiem kredītiem. Jūnijā ECB pirmo reizi kopš 2019. gada samazināja bāzes procentu likmes, un prognozējam, ka likmes šogad saruks vēl divas reizes. Algu kāpums ir bijis straujš, un mazliet mazākos tempos turpināsies. Attiecīgi gada otrajā pusē arī Rīgā gaidāma mājokļu pieejamības uzlabošanās.

2024. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 56 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz virs 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 83 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 41 m2).

Viena no Vācijā lielākajām bankām "Commerzbank" otrdien oficiāli atklāja savu pārstāvniecību Viļņā, kas sniegs pakalpojumus visās trīs Baltijas valstīs.

Pārstāvniecība koncentrēsies uz biznesa attiecību padziļināšanu un tirdzniecības un projektu finansēšanas iespēju ierosināšanu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tas stiprinās "Commerzbank" klātbūtni Baltijā, "pieaugot reģiona ekonomiskajai nozīmei", norādīja bankā.

"Mēs esam tur, kur esam vajadzīgi mūsu klientiem. Tāpēc mēs pielāgojam savu starptautisko tīklu norisēm starptautiskajā tirdzniecībā," atklāšanas ceremonijā Viļņā teica "Commerzbank" institucionālo klientu un darījumu banku pārdošanas nodaļas valdes locekle Brigite Retjē.

"Commerzbank" norādīja, ka "Lietuva un Baltijas reģions jau vairākus gadus piedzīvo ekonomisko uzplaukumu".

"Bankas jaunā pārstāvniecība Lietuvā ir nākamais solis "Commerzbank" starptautiskās izaugsmes stratēģijā," uzsvēra Vācijas finanšu institūcija.

Tūroperators SIA “Join Up Baltic” 2024. gadā par 15% kāpināja apgrozījumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro, un nopelnīja 3,25 miljonus eiro. Uzņēmums noorganizēja ceļojumus vairāk nekā 100 tūkstošiem klientu Baltijas valstīs.

"Pagājušā gada labie rezultāti pierāda mūsu ilgtermiņa stratēģiskās pieejas efektivitāti — mēs klausāmies ceļotāju vajadzībās, elastīgi pielāgojamies tirgus tendencēm un mērķtiecīgi ieviešam inovācijas gan tūrisma pakalpojumos, gan klientu apkalpošanā," uzsver Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs. "Digitālo rīku attīstība, lojalitātes programmas ieviešana, klātienes ceļojumu veikalu atvēršana, kā arī jaunu maršrutu un galamērķu piedāvāšana ir pamatā mūsu stabilai izaugsmei."

“Mūsu finanšu rezultāti atspoguļo mūsu komandas apņemšanos mērķtiecigi augt, veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa panākumiem,” komentē Sabina Saikovskaja, kura veiksmīgi vadīja Join UP! Baltic līdz 2025. gada sākumam, kad viņa tika paaugstināta tūrisma operatora Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Patlaban "IKEA" sadarbojas ar aptuveni 20 preču ražotājiem no Baltijas, intervijā sacīja "Inter IKEA Group" tirdzniecības koncepta vadītājs Deniss Balslevs.

Viņš norādīja, ka sadarbības partneru skaits nākotnē varētu pieaugt. "Baltijā ir ļoti profesionāli un labi partneri," uzsvēra Balslevs.

Baltijas valstu partneri izgatavo gan produktus pilnībā, gan to daļas, atzīmēja Balslevs, papildinot, ka šos izstrādājumus "IKEA" pārdod ļoti daudzās valstīs, ne tikai Baltijā.

Līdztekus "IKEA" vadītājs Latvijā Pēteris Grīnbergs intervijā norādīja, ka no šiem 20 ražotājiem, visvairāk sadarbības partneru "IKEA" ir tieši no Lietuvas, jo Lietuvā gatavo virtuves mēbeles, kas ir viena no pirktākajām preču kategorijām "IKEA" veikalā.

Latvijas ražotāji lielākoties gatavo koka detaļas mēbelēm un preces bērniem, atzīmēja Grīnbergs.