Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Lai arī aizvadītie divi gadi pasaules ekonomikā, ģeopolitikā un finanšu tirgos bijuši vētraini, Latvijā investīciju jomā aizvien vērojama būtiska izaugsme. Kā liecina Swedbank dati*, kopējais ieguldītāju skaits jeb klienti, kam kontā ir kāds vērtspapīrs, divu gadu laikā pieaudzis par 51%, savukārt kopējie klientu ieguldītie aktīvi par 71%.

Tendence turpinās arī šogad - kopš gada sākuma investoru skaits audzis par 30%, bet aktīvu apjoms – par 28%. Kopumā iedzīvotāji šī gada deviņos mēnešos finanšu tirgos ir ieguldījuši 47 miljonus eiro.

“Pēdējie divi gadi pasaulē bijuši patiesi vētraini un attiecīgi netrūka arī svārstību finanšu tirgos. Pieredzējām gan būtisku inflācijas lēcienu un sekojošu ierobežojošu monetāro politiku no centrālajām bankām, kas sadārdzināja naudas cenu. Tika uzsākti divi kari, kā rezultātā pieredzējām energoresursu krīzi, un virkne citu notikumu, kas lika sevi manīt finanšu tirgos. Neskatoties uz to, dati liecina par ievērojamu izaugsmi investīciju jomā Latvijā. Aktivitāte vērojama gandrīz visās vecuma grupās, un to veicina gan pieaugošā izpratne par ieguldījumu nozīmi un risinājumiem Latvijas sabiedrībā, gan arī pozitīvais finanšu tirgu sniegums gan pērn, gan joprojām arī šogad,” komentē Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu jomas vadītājs.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 119 miljoni eiro, kas ir par 12 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas šogad pirmajā pusgadā veidoja 19 miljonus eiro. Vienlaikus šogad atbrīvoti kredītuzkrājumi četru miljonu eiro apmērā, kamēr pērn attiecīgajā periodā tika izveidoti kredītuzkrājumi divu miljonu eiro apmērā.

Bankas publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gada pirmajos sešos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 111,662 miljoni eiro, kas ir par 15,2% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 14,8% un bija 114,025 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada jūnija beigās bija 9,775 miljardi eiro, kas ir par 5,1% jeb 476,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Par "Swedbank" Privātpersonu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju no 1.oktobra kļūs Ainars Balcers, kurš šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Karīnu Kulbergu, informēa bankas pārstāvji.

Kulberga pēc kopumā vairāk nekā septiņiem bankā pavadītiem gadiem, no kuriem gandrīz divus gadus bijusi arī valdes locekle, nolēmusi turpināt savu profesionālo karjeru ārpus "Swedbank" grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju, Balcers pievienosies "Swedbank" vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, viņš pievienosies arī "Swedbank" valdei.

Kulberga "Swedbank" Privātpersonu pārvaldi vadīja divus gadus, un pirms tam piecus gadus bija "Swedbank" Individuālās apkalpošanas daļas ("Private Banking") vadītāja.

Balcers "Swedbank" strādā kopš 2001.gada un šajā laikā ir ieguvis pieredzi privātpersonu segmenta apkalpošanas jomā. Pēdējos desmit gadus viņa atbildībā ir hipotekārās kreditēšanas atbalsts un hipotekārās kreditēšanas standarti visās trīs Baltijas valstīs, kā arī sadarbība ar nekustamo īpašumu nozares ekspertiem un hipotekārās kreditēšanas kompetenču vadības atbalsts visās trīs Baltijas valstīs.

Swedbank investējusi 4 miljonus eiro lauksaimniecības tehnoloģiju uzņēmuma eAgronom attīstībā, tādējādi kļūstot par tā mazākuma dalībnieku.

Kopā ar eAgronom Swedbank lauksaimniekiem visā Baltijā piedāvā finanšu risinājumus investīcijām ilgtspējīgā lauksaimniecībā.

Lauksaimniecība rada gandrīz piekto daļu no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām un būtiski ietekmē bioloģisko daudzveidību. Tāpēc lauksaimniecības nozares pielāgošanās ilgtspējīgai, videi draudzīgai un atbildīgai saimniekošanai ir būtisks resurss klimata pārmaiņu procesos.

"Sadarbība ar eAgronom papildina mūsu piedāvātos risinājumus lauksaimniecības klientiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ar šo ieguldījumu mēs turpinām savu atbalstu eAgronom, stiprinot partnerības ekosistēmu mūsu klientu labā," pauž Swedbank vadītājs Baltijā Jons Lidefelts.

Igaunijas Valsts prokuratūra ir slēgusi krimināllietu par iespējamu naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank" no 2011. līdz 2016.gadam.

Lieta slēgta tāpēc, ka, lai gan bija konstatēti pārkāpumi, kas norāda uz naudas atmazgāšanu bankā, nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas, līdz ar to nebija iespējams virzīt apsūdzību uz tiesu.

Valsts prokuratūra 2022.gada martā apsūdzēja "Swedbank" Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam.

Aizdomās tika turēti Igaunijas "Swedbank" pārvaldnieki Prīts Perenss un Roberts Kits, kā arī valdes locekļi Ulla Ilisone, Heiki Rādiks, Vaiko Tammeveli, Raits Pallo un Kaje Metsla. Tika turēti aizdomās arī bijušais Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļas vadītājs Tomass Tūlings un menedžeris darbam ar klientiem Aleksejs Aversons.

Kopējais mājokļu kreditēšanas apjoms šī gada deviņos mēnešos bija par 11% lielāks nekā deviņu mēnešu laikā pērn.

Swedbank līdz septembra beigām izsniegusi jau 227,6 miljonus eiro, liecina Swedbank dati par mājokļu finansēšanu Latvijā.

Aptuveni 40% no visiem darījumiem bijuši ar mājokļiem, kas uzbūvēti pēdējo 20 gadu laikā, un šajā segmentā ir bijis lielākais klientu aktivitātes kāpums. Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus par iecerēm iegādāties jaunu mājokli, redzams, ka stingra apņēmība šajā jomā ir tikai 6% respondentu, un galvenais šķērslis dzīves apstākļu uzlabošanai ir cilvēku nepietiekamie ienākumi.

“Mājokļa aizdevumu tirgū šogad ir jūtama aktivitātes atgriešanās, lai gan saspringtā ģeopolitiskā situācija un pārliecības trūkums par ienākumiem, aizvien bremzē cilvēkus piepildīt sapni par jaunu mājokli. To apliecina arī mūsu veiktā aptauja, kas rāda - tikai 6% cilvēku nākamgad plāno iegādāties mājokli. Būtisks ir arī aizvadīto gadu laika strauji kāpušo cenu faktors, tāpēc cilvēki biežāk izvēlas īpašumus otrreizējā tirgū, ko būvmateriālu cenas nav ietekmējušas tik nozīmīgi. Pie tirgu veicinošiem faktoriem jāmin EURIBOR likmju mazināšanās, kā arī pieaugošais jaunu mājokļu piedāvājums, kas var mudināt cilvēkus izšķirties par labu dzīves kvalitātes uzlabošanai,” skaidro Normunds Dūcis, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Baltijā.

Mājokļu pieejamība šā gada pirmajā ceturksnī ir uzlabojusies visās Baltijas galvaspilsētās, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības apskats.

Rīgā mājokļu pieejamību balstīja joprojām visai straujais algu pieaugums kombinācijā ar mazliet zemāku vidējo dzīvokļa cenu. Toties procentu likme jaunam hipotekārajam aizņēmumam Latvijā vēl gada sākumā nedaudz turpināja augt – pretēji pārējā Baltijā vērotajam kritumam. Kopumā Rīgas mājsaimniecībām mājokļi ir pieejamāki nekā Baltijas kaimiņiem lielā sērijveida dzīvokļu tirgus īpatsvara dēļ. Prognozējam, ka pēc mazāk nekā mēneša Eiropas Centrālā Banka (ECB) pirmo reizi pēc ilgiem laikiem samazinās savas bāzes procentu likmes. Procentu likmju kursa maiņa veicinās Baltijas mājokļu pieejamības atgūšanās turpināšanos.

2024. gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties teju 54 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz zem 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 82 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 43 m2).

Pēc ievērojama pieprasījuma samazinājuma pagājušajā gadā “Merks mājas” novēro pozitīvas tendences mājokļu tirgū 2024. gada pirmajā un otrajā ceturksnī.

Procentu likmju kāpuma un inflācijas radītais spiediens mazinājās, veicinot jaunu dzīvokļu iegādes interesi. Tirgus situāciju skaidro “Merks mājas” pārdošanas nodaļas vadītājs Grigorijs Baratašvili.

Pagājušā gada otrajā pusē “Merks mājas” novēroja būtisku pieprasījuma un klientu aktivitātes samazinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka procentu likmju kāpums padarīja hipotekāros kredītus mazāk pieejamus un inflācija ietekmēja pirktspēju, kas savukārt ietekmēja iedzīvotāju lēmumus par nekustamā īpašuma iegādi. Tomēr interese par nekustamo īpašumu saglabājas un šogad pirmā pusgada laikā “Merks mājas” novēroja, ka interese atgriežas un pat sāk augt. Vienlaikus gala lēmumi tiek pieņemti izsvērti un piesardzīgi vai atlikti līdz šķietami labvēlīgākiem apstākļiem.

Darbu uzsācis Swedbank dibinātais “Fonds AUGT”, kura mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izglītības kvalitāti, finanšu pratību un prasmes mācīties mūža garumā.

“Fonds AUGT” sniegs praktisku atbalstu izglītības iniciatīvām - gan finansiāli, gan ar savām zināšanām, sadarbības tīklu un kontaktu loku. Tā sākotnējās prioritātes būs atbalstīt izglītības sektora organizācijas, pētījumus izglītības jomā, kā arī organizēt starpnozaru domapmaiņu dažādu jaunu iniciatīvu sekmēšanai.

“Pārmaiņas izglītības sektorā Latvijā iespējamas vien tad, ja visas iesaistītās puses skaidri apzinās mērķi un kopīgi vienojas par ceļa karti, kā to sasniegt. Tāpēc, turpinot Swedbank ilgstošo ieguldījumu Latvijas zināšanu sabiedrības stiprināšanā, vēlamies dot paliekošu un būtisku pienesumu labu pārmaiņu īstenošanai izglītības jomā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs. Fonda dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija būs 10 miljoni eiro, kas to padara par vienu no nozīmīgākajām privātā sektora iniciatīvām izglītības sabiedrības stiprināšanai mūsdienu Latvijas vēsturē.

Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

Skaņu slāpējoši sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas – jauniešu biznesa idejas piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

Cīņā ar teju tūkstoš jauniešu idejām augstāko novērtējumu Swedbank ideju konkursā “Biznesa skices” saņem skaņu slāpējoši paneļi “Hushroom”, kas ražoti no sēņu micēlija, un divas aplikācijas – “Studefy”, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko augstskolu, un “Re:Shape” – precīzai fizioterapijas vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos. Lai iegūtu kāroto uzvaru, konkursa finālā jaunieši piesaistījuši vairāk nekā 10 tūkstošus potenciālo klientu balsu.

“Pagājušajā gadā mana biznesa ideja iekļuva tikai pusfinālā. Tādēļ šogad laicīgi domājām citu biznesa ideju un jau novembrī sākām darboties ar sēņu micēlija akustiskajiem paneļiem. Kaut gan pirmajā mēģinājumā izgatavotie paneļi sapelēja, nenobijāmies un mērķtiecīgi centāmies vēlreiz. Šobrīd strādājam pie ceturtā prototipa veidošanas. Man vislabāk patika video veidošana, taču noteikti nākotnē noderēs arī biznesa plāna rakstīšana, kas palīdzēja ieceri salikt pa plauktiņiem. Arī balsu vākšana bija ļoti vērtīga, un mēs esam atraduši atbalstītājus visā Latvijā, aktīvi iesaistījās visa skola, skolotāji, vecāki, draugi un paziņas, kuri palīdzēja vākt balsis. Mūsu mērķis bija parādīt, ka Jelgavas 4. vidusskolā var tapt vērtīgas biznesa idejas. Aicinām jauniešus domāt par uzņēmējdarbību jau skolas laikā un priecājamies, ka Swedbank konkursā iegūtā nauda palīdzēs mums attīstīt savu biznesu,” akcentē Estere Jungfermane, viena no “Hushroom” idejas autorēm.

Patlaban no Baltijas valstīm nenotiek tā saucamā kapitāla bēgšana, intervijā sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Kad sākās pilna mēroga karš Ukrainā, pirmajās nedēļās bija ļoti liels satraukums un neskaidrība, tomēr pēc kāda laika bija skaidri redzams, ka no Baltijas valstīm nenotiek tā saucamā kapitāla bēgšana, atzina Mencis.

"Protams, viens iemesls bija arī tas, ka mums nav tik attīstīti kapitāla tirgi, kuros ar dažiem klikšķiem var pārdot aktīvus un doties prom. Savukārt tā saucamā fiziskā aiziešana, ja tu gribi aizvērt rūpnīcu, pārdot nekustamo īpašumu vai pārbūvēt procesus, prasa ilgāku laiku. Tas nenotika, un secinājums tomēr bija, ka šeit primāri ir investori, kuri bija izvērtējuši ģeopolitisko risku un pieņēmuši to kā raksturīgu šim reģionam. Tādēļ, lai arī bija šoks, tā nebija tēma, ko neviens investors nebūtu iepriekš apsvēris, un tāpēc tanī brīdī nesekoja straujš "atsitiens"," skaidroja Mencis.

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Swedbank bankomātos visā Latvijā pakāpeniski tiek ieviesta bezkontakta funkcija – turpmāk piekļūt kontiem un izņemt naudu varēs, neievietojot bankomātā fizisku norēķinu karti.

Jau tagad Rīgā un citās Latvijas pilsētās ir pieejami vairāk nekā 20 ar bezkontakta funkciju aprīkoti bankomāti, un plānots, ka līdz gada beigām tā tiks ieviesta vairāk nekā pusei visu Swedbank bankomātu.

Lai izņemtu naudu vai izmantotu kādu citu pakalpojumu, klientam ir vien jānopīkstina sava bezkontakta maksājumu karte, viedtālrunis vai viedpulkstenis ar aktivizētu bezkontakta maksājumu funkciju un jāievada kartes PIN kods. Bankomātus ar bezkontakta funkciju var atpazīt pēc karšu lasītāja ikonas.

"Nu jau daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā dod priekšroku tieši bezkontakta norēķiniem – karti tikai nopīkstinot, tirdzniecības un pakalpojumu saņemšanas vietās tiek veikti jau 79% darījumu. Turklāt jau vairāk nekā pusmiljons klientu pēdējo 3 mēnešu laikā vismaz vienu reizi ir norēķinājušies, izmantojot viedierīci, un daudziem tas ir ikdienā ierastākais maksāšanas veids. Ceram, ka tagad šī funkcija padarīs ērtākus arī darījumus mūsu bankomātos – gan tiem, kuri savu karti piesaistījuši mobilajam tālrunim vai citai viedierīcei, gan tiem, kuri dod priekšroku fiziskai norēķinu kartei,” stāsta Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Jaunuzņēmums BirgerMind iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP250 uzņēmumu skaitā, pārstāvot Latviju starp 85 citām valstīm tālākā cīņā par dalību Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālajā finālā.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp prestižākajiem dalībniekiem.

BirgerMind ir veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas izstrādājis smadzeņu viļņu mērīšanas ierīci un programmatūru, kas smadzeņu aktivitāti spēj pārvērst tekstā, tādējādi dodot iespēju paralizētiem cilvēkiem sazināties.

Juris Kļonovs, BirgerMind dibinātājs norāda: “Dalība Pasaules Uzņēmējdarbības kausā devusi mums iespēju ne tikai iepazīties ar jaunuzņēmumiem no visām pasaules valstīm un apmainīties ar pieredzi, bet arī ar lepnumu pārstāvēt savu uzņēmumu, nesot Latvijas vārdu pasaulē. Kopā ar komandu ceram, ka iekļūsim Globālajā finālā, lai pastāstītu kā mūsu tehnoloģijas, kas radītas tepat Latvijā, sniedz iespēju pacientiem ar amiotrofisko laterālo sklerozi (ALS) un motoro neironu slimību (MND) atgūt spēju neatkarīgi sazināties. Kad tiek radīts kaut kas citu labā, esmu pārliecināts, ka visa pasaule sadodas rokās, lai to atbalstītu. Patiešām, Pasaules Uzņēmējdarbības kauss ir lieliska iespēja skaļi izteikt savas domas. Tas savukārt rada nenovērtējamu ietekmi globālā mērogā”.

Pārtikas svaiguma sensors, interaktīva programma bērniem valodas prasmju trenēšanai, rokas pulkstenis vājredzīgiem cilvēkiem, izglītības iestāžu lietotne - tās ir tikai dažas no idejām, kas Jauno uzņēmēju dienu ietvaros, skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) finālā - GEN-E Latvia, šodien sacentīsies par Latvijas labākā SMU titulu un tiesībām pārstāvēt mūsu valsti Eiropas mēroga jauniešu SMU konkursā GEN-E.

Pasākumu organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar “Swedbank”.

Kopumā šogad Skolēnu mācību uzņēmumu programmā ir reģistrēti vairāk nekā 1500 SMU, no kuriem finālam pieteicās vairāk nekā100 uzņēmumu un tika atlasīti labākie 20 SMU vidusskolu grupā un 11 pamatskolu grupā.

“Latvija ir priekšā daudzām valstīm, ja skatāmies uz jauniešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā un gatavību kļūt par uzņēmējiem. Savs mācību uzņēmums ir laba treniņu platforma šo prasmju attīstīšanai. Vienlaikus esmu ļoti gandarīts par skolotāju iesaisti, sadarbību un pašaizliedzību, palīdzot Latvijas jauniešiem piepildīt savus sapņus par uzņēmējdarbību,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ar Swedbank piešķirto finansējumu 1 450 103 eiro apmērā plānots veikt vēsturisko rehabilitācijas centra Līgatne ēkas pārbūvi un renovāciju ar mērķi par 42% uzlabot energoefektivitātes rādītājus, kā arī nodrošināt patīkamāku vidi centra klientiem un darbiniekiem.

Projektā plānots veikt administratīvā korpusa fasādes atjaunošanu, logu, vitrīnu un durvju nomaiņu un ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanu, apkures sistēmas pārbūvi, ventilācijas sistēmas izbūvi, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu atjaunošanu, siltummezgla pārbūvi, elektrotīklu atjaunošanu. Rehabilitācijas centrs “Līgatne” ir Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder Cēsu novada pašvaldībai.

“Rehabilitācijas centra “Līgatne” uzturēšana un ikdienas darba nodrošināšana ir dubults pienākums un atbildība, jo prasa rūpes gan par mūsdienīgas medicīnas pakalpojumu sniegšanas vides nodrošināšanu, gan vēsturiskā ēku kompleksa vērtību saglabāšanu un attīstību. Ik gadu savu iespēju ietvaros veicam iekštelpu remontu un īstenojam citus nepieciešamākos uzlabojumus, tostarp ap 15 000 eiro ik gadu atvēlot medicīnas iekārtu aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Tomēr šāda mēroga ēku kompleksa uzturēšana prasa arī nozīmīgākus ieguldījumus, ko tagad spēsim īstenot ar Swedbank atbalstu un jau nākamajā vasarā ikviens centra apmeklētājs un viesis varēs novērtēt mūsu darba augļus,” stāsta SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” valdes locekle Dace Klāmane.

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Samazinoties Euribor likmei, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos pieaug, tomēr, pēc nekustamā īpašuma nozares ekspertu aplēsēm, jauno projektu būvniecības apjoms, kas pēdējos gados jau varētu būt sarucis par aptuveni trešdaļu, aizvien samazināsies.

Viens no iemesliem ir Euribor likmes kāpums un otrs - būvniecības izmaksu pieaugums. Tādēļ tiek būvēts aizvien mazāk jaunu daudzdzīvokļu namu, un jau tuvākajos divos gados pieprasījums pēc šādiem mājokļiem varētu pārsniegt piedāvājumu. Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais un Bonava Latvija mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kāpēc tiem, kas vēlas tuvākajā nākotnē iegādāties mājokli, ir vērts apsvērt tā iegādi šobrīd.

Neraugoties uz stabilu pieprasījumu pēc mājokļiem, Latvijā jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības apjoms turpina samazināties. Eksperti prognozē, ka pieprasījums var kļūt arī lielāks, Euribor likmei kļūstot aizvien zemākai.

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

Viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts akcentē, ka labi funkcionējoša finanšu nozare, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām nodrošina stabilu piekļuvi aizdevumiem, ir svarīgs nosacījums veselīgai tautsaimniecības izaugsmei. Uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu, savukārt atsevišķos kreditēšanas segmentos, piemēram, mājokļa kredītu segmentā, ir vērojama neliela situācijas uzlabošanās.

Mājokļa kredītu pievienotās procentu likmes ir samazinājušās, lai gan joprojām ir augstas. 2018.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto procentu likmi aptuveni 2,4% apmērā, bet 2024.gada sākumā vidējā pievienotā procentu likme bija 1,6%.

Ieguldījumu fondu pārvaldības uzņēmums Modus Asset Management, kas specializējas enerģētikas sektora transformācijā Baltijā un Centrāleiropā, piesaistījis 20 miljonu eiro aizdevuma finansējumu no Swedbank 57 MW saules elektrostaciju būvniecībai Latvijā.

Swedbank ir piešķīrusi 20 miljonu eiro finansējumu uzņēmumiem, kurus kontrolē Modus Asset Management pārvaldītais slēgtais investīciju fonds "Clean Energy Investment Fund", kas paredzēts zinošiem ieguldītājiem. Iegūtie līdzekļi tiks novirzīti 57 MW saules elektrostaciju būvniecībai, ko veido 10 atsevišķi projekti visā Latvijā.

Paredzams, ka kopējais saules parku saražotās elektroenerģijas apjoms gadā būs 64 GWh. Pirmie šajā portfelī ietilpstošie parki sāks darboties jau šogad, bet pārējie tiks nodoti ekspluatācijā nākamā gada sākumā. Jaunuzbūvētajās saules elektrostacijās tiks izmantoti mūsdienīgi divpusēji saules paneļu moduļi gan ar vienas ass pozicionēšanas, gan fiksēta leņķa tehnoloģiju, lai palielinātu efektivitāti un enerģijas ieguvi.