Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Universitātes mecenātu stipendijām. Šajā akadēmiskajā mācību gadā studentiem piešķirs stipendijas 18 dažādu mecenātu stipendiju programmās, un to kopējais apjoms pārsniedz LVL 140 000.

LU Fonda mecenātu stipendijām aicināti pieteikties studenti, kam ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi, kas sevi uzskata par labāko un centīgāko konkrētajā zinātņu nozarē, kas ir talantīgi sportisti un kas ir sabiedriski aktīvi – jaunie talanti, kas nes Universitātes un Latvijas vārdu plašākā pasaulē.

Stipendiju programmas izveidotas sadarbībā ar mecenātiem, un katrai no tām definēti pieteikšanās kritēriji. Tā, piemēram, ir īpašas stipendijas konkrētu zinātņu nozaru studentiem, korporāciju aktīvistiem, stipendijas, kurām vienīgie piešķiršanas kritēriji ir sociāli ekonomiskie apstākļi un sekmes, kā arī īpaša jaunajiem vecākiem paredzēta atbalsta programma. Būtiski, ka vairākām Latvijas Universitātes mecenātu stipendijām aicināti pieteikties arī citu augstākās izglītības iestāžu studenti.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Tiešo platības maksājumu pretendentiem šogad ir iespēja platību maksājumu iesniegumus aizpildīt un iesniegt elektroniski. Elektroniskā pieteikšanās uz platību maksājumiem 2008. gadā ir pirmais solis Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumu elektroniskās pieteikšanās sistēmas izveidē, kuru plānots attīstīt arī turpmāk.

Platību maksājumu pieteikumu elektroniskā iesniegšana notiek divos etapos. Pretendentam, noslēdzot līgumu, vispirms jāreģistrējas kā Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) lietotājam, lai saņemtu unikālu lietotāja identifikatoru un paroli. Pēc tam pretendents par apsaimniekotajām lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām aizpilda pieteikuma formu un iezīmē laukus elektroniskā kartē.

Lai pieteikšanās kartība būtu labāk saprotama, LAD mājas lapā ievietota arī videofilma ar skaidrojumu, kas pēc kārtas darāms, aizpildot pieteikumu. Jāpievērš uzmanība tam, ka ievadītā informācija ir noteikti jāsaglabā, kā arī to ir iespējams labot, taču ieteicams to darīt ne vairāk kā vienu reizi dienā.

ASV vēstniecība izsludina gadskārtējo ASV valdības konkursu uz Fulbraita programmas stipendijām studentiem un pētniekiem 2009./2010. mācību gadam.

Fulbraita stipendija tiek piešķirta uz vienu mācību gadu un tā sedz mācību maksu ASV universitātē (studentiem), veselības apdrošināšanu, uzturēšanās un ceļa izdevumus. Pretendentiem uz stipendiju jābūt oficiāli reģistrētiem Latvijas iedzīvotājiem. Pieteikšanās laikā pretendentiem jāatrodas Latvijā, Db.lv informē ASV vēstniecība Rīgā, Preses un kultūras nodaļa.

Piesakoties uz šo stipendiju, studentiem līdz 2009. gadam jābūt ieguvušiem vismaz bakalaura līmeņa izglītību. Iespējams pieteikties studijām jebkurā jomā, izņemot medicīnu. Uz stipendiju pētījumiem var pretendēt akadēmiķi vai augstskolu mācībspēki, kas jau ieguvuši doktora grādu vai gatavojas pabeigt disertāciju. Iespējams pieteikties arī uz pētījumu veikšanu jebkurā jomā, izņemot medicīnu.

Latvijas Universitātes Fonda (LU Fonda) mecenātu stipendijām līdz 15. oktobrim vēl var pieteikties Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu, Vēstures un filozofijas un Fizikas un matemātikas fakultāšu studenti.

Uz LU Fonda mecenāta Dr. Alfrēda Bīlmaņa piemiņas stipendiju analītiskajā žurnālistikā var pretendēt LU komunikācijas zinātnes, vēstures un filozofijas pamatstudiju programmu studenti. Stipendijas mērķis ir veicināt studējošo interesi par analītisko žurnālistiku, studiju laikā atbalstot spējīgus un centīgus LU studentus, kas seko līdzi Latvijas valsts attīstības politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, Db.lv informē Latvijas Universitātes Fonda mārketinga un sabiedrisko attiecību direktors Uldis Siliņš.

Laimas Priedītes piemiņas stipendija, kas izveidota, pateicoties SIA Unilever Baltic LLC finansējumam, nodibināta ar mērķi atbalstīt studiju laikā talantīgus, spējīgus un īpaši uzcītīgus LU komunikācijas zinātnes studentus. Stipendija ir kolēģu, draugu un līdzgaitnieku veltījums profesionāli izcilās, mērķtiecīgās, pašaizliedzīgās un sirsnīgās Laimas Priedītes piemiņai.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" un kokmateriālu tirgotāja SIA "Baltic Wood Trade" īpašnieks Kristaps Rūsa izveidojuši jaunu uzņēmumu SIA "Mednieku cilts", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Jaundibinātās kompānijas kapitālā 66,67% īpašniece ir "Karavela", bet 33,33% kapitāldaļu pieder Rūsam.

"Karavela" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka kompānija "Mednieku cilts" dibināta ar mērķi neatkarīgi nodarboties ar atpūtas un izklaides nodrošināšanu gan "Karavela" darbiniekiem, gan, iespējams, arī citiem interesentiem.

"Jaunais uzņēmums, kā jau liecina pats nosaukums, nenodarbosies ar biznesu klasiskā izpratnē un nekādi netiks ietekmēti ne "Karavela" investīciju, ne citi plāni," sacīja "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Kompānija "Mednieku cilts" reģistrēta 20.jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 75 000 eiro. Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rūsa, bet valdes locekļa amatā - Endele.

Latvijas Universitātes (LU) fonds saņēmis 56 800 ASV dolāru ziedojumu no savas partneru organizācijas Friends of University of Latvia, kas apvieno latviešu izcelsmes ASV pilsoņus, kuri vēlas atbalstīt LU attīstību, ziedojot stipendijām un attīstības projektiem.

Pateicoties organizācijas Friends of University of Latvia prezidenta, LU Goda biedra un Latvijas Goda konsula Ilinoisas pavalstī ASV Roberta Blumberga atbalstam, piekto gadu LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas maģistra studiju programmas Diplomātija studenti saņem mecenāta izveidotu Andreja Pildegoviča stipendiju 2500 EUR apmērā. Šogad stipendijai ir ziedojuši arī Roberta vecāki Gunārs un Ināra Blumbergi. Tāpat mecenāts ir atbalstījis LU studentu komandu dalību Pasaules studentu programmēšanas sacensībās (ACM ICPC).

Latvijas goda konsuls Mičiganas štatā ASV Andris Lācis un ASV uzņēmējs Džons Golde turpina ziedot LU Biznesa ideju fondā, lai atbalstītu LU studentu Biznesa inkubatora attīstību.

Auto atlīdzību pieteikšanas ziņā tehnoloģiski attīstītākā ir If Latvia, bet pieejamākā, ātrākā — BTA.

Par to liecina LD/DB veiktā piecu lielāko apdrošināšanas kompāniju izpēte, izvērtējot astoņus kritērijus, tostarp — atlīdzības gadījumu pieteikšanas veidus, darba laikus atlīdzību pieteikšanas struktūrvienībai, klientu apkalpošanas dienestu esamību, atlīdzības lietas izskatīšanas līdzi sekošanas iespējas un lēmuma pieņemšanas termiņi KASKO un OCTA gadījumos.

Sakarā ar to, ka 2009.gada budžeta ieņēmumi ir samazinājušies, šajā studiju gadā netiks izsludināts konkurss uz Liepājas pilsētas pašvaldības stipendijām, informē Liepājas izglītības pārvalde.

Jau četrus gadus Liepājas pilsētas pašvaldība liepājniekiem, kuri studēja pilsētai prioritārajās specialitātēs, konkursa kārtībā nodrošināja stipendiju. Taču pie esošās ekonomiskās situācijas Liepājas pilsētas pašvaldība ir spiesta atteikties no šī mērķa realizēšanas, atzīst Izglītības pārvalde.

Brīdī, kad situācija ar budžeta ieņēmumiem uzlabosies, tad konkurss uz Liepājas pilsētas pašvaldības stipendijām tiks atjaunots un studentiem atkal būs iespēja pretendēt uz Liepājas pašvaldības stipendijām, sola ierēdņi.

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Liepājas Universitātes Informācijas tehnoloģiju specialitātes maģistrantūras un dokotrantūras studentiem būs iespēja pieteikties Eiropas Sociālā fonda stipendijām.

To nodrošinās atbalstītie ESF projekti Maģistra studiju attīstība Liepājas Universitātē un Doktora studiju attīstība Liepājas Universitātē.

Stipendijas piešķirs atklātā konkursā, ko izsludinās, sākot jauno studiju gadu. Maģistranti varēs pretendēt uz stipendijām 300 latu apmērā, bet doktorantu stipendijas būs krietni lielākas: pirmajam un otrajam studiju gadam – 600 latu mēnesī, trešajam studiju gadam un vienam pēcdoktorantūras gadam – jau 800 latu mēnesī. Bez stipendijām tiks finansēta arī dalība zinātniskās konferencēs, pētnieciskie komandējumi, viesprofesoru piesaiste.

Kopējais finansējums projektam Maģistra studiju attīstība Liepājas Universitātē ir 73 tūkstoši latu, bet projektam Doktora studiju attīstība Liepājas Universitātē aptuveni 631 tūkstotis latu.

Gudras komunikācijas trūkums, pārpratumi, izvairīšanās no darba un kavēšana – šie ir visbiežāk sastopamie iemesli, kāpēc darbinieks dienā izšķērdē vidēji trīs stundas.

To uzsver smadzeņu darbības uzlabošanas centra RigaBrain vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš uzskata, ka jebkura uzņēmuma rezultāti vistiešākajā veidā ir saistīti ar darbinieku labsajūtu un viņu smadzeņu darbības veiktspēju.

RigaBrain konsultante Linda Rūsa norāda, ka smadzenēm un uzmanībai nepieciešama periodiska pārslēgšanās uz citiem stimuliem, tādēļ, lai darbā nodrošinātu maksimālu produktivitāti, prāts un uzmanības procesi periodiski jāatslābina. Viņa iesaka šos atslodzes brīžus veltīt kustībām – vingrinājumiem, īsai pastaigai svaigā gaisā, kakla pašmasāžai un ūdens dzeršanai.

«Cilvēks nav robots, tāpēc ik pa laikam atslābināšanās ir nepieciešama. Darbinieku labsajūta vistiešākajā mērā ir saistīta ar viņu fizisko un mentālo veselību, kā arī izturību,» uzsver konsultante. Arī pētījumos gūts apliecinājums, ka darbinieki, kuri jūtas labi, ir produktīvāki un pozitīvi ietekmē uzņēmuma veiktspēju.

Par summu, ko margu krāsošanai Vanšu tilta abās pusēs atvēlējis Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD), tās varētu nomainīt pret jaunām vai uzcelt divus gājēju tiltus - pie šāda secinājuma nonācis Rīgas Tehniskās Universitātes Būvniecības fakultātes students Artūrs Toms Plešs, vēsta laikraksts Diena.

Uzzinot, ka drošības barjeru krāsošanai tērēs teju 100 000 latu, topošais transportbūvju inženieris veicis pētījumu, kura rezultāti atklājot RDSD nesaimniecisko rīcību: «Par margu vienreizējai krāsošanai atvēlēto summu varētu uzstādīt jaunas cinkotas margas, kuru kalpošanas laiks būtu apmēram 40 gadu, turklāt tās nerūsē, tāpēc nevajadzētu ik pēc pāris gadiem pārkrāsot, kā tas notiek pašlaik,» norādījis A. T. Plešs.

Salīdzinājumam viņš minējis, ka Bauskas novadā 2011. gadā atklātais gājēju tilts, kas savieno Mežotni un Rundāli, izmaksājis 46,5 tūkstošus latu jeb tik, cik Rīgas dome atvēl vien vienas margu daļas nokrāsošanai.

Zemkopības ministrija sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu un lauksaimnieku organizācijām ir beigusi diskusijas par Ministru kabineta noteikumiem attiecībā uz šā gada tiešajiem maksājumiem un Lauku attīstības programmas 2007. - 2013. gadam platību maksājumiem.

Šos noteikumus valdībā plānots apstiprināt 15.aprīlī, un tālab lauksaimnieki Eiropas Savienības platību maksājumiem varēs pieteikties sākot ar 23.aprīli. Pieteikumus, tāpat kā iepriekšējos četrus gadus, kopš lauksaimnieki saņem šos atbalsta veidus, pieņems LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes. Šogad atbalsta maksājumiem varēs pieteikties arī elektroniski.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda: „Šogad paralēli tradicionālajam pieteikšanās veidam – iesnieguma veidlapu aizpildīšanai, ieviesta elektroniskā pieteikšanās, kas ievērojami ietaupīs laiku un arī nodrošinās daudz precīzāku pieteikumu aizpildīšanu. Latvija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura uzreiz pilnībā ievieš šo pretendentiem parocīgo sistēmu.” Pieteikšanās kārtība platībmaksājumiem praktiski nav mainījusies, tāpat arī pieteikšanās termiņi ir tādi paši kā iepriekšējos gados. Tāpēc lauksaimnieki neizjutīs būtiskas izmaiņas maksājumu administrēšanas sistēmā. „Gan pieteikšanās veidlapas, gan rokasgrāmata ir uzskatāmas, parocīgas lasīšanai, iesniegums aizpildāms vienkārši,” skaidro M.Roze.

Atklāta pieteikšanās mācībām Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).

Šajā kārtā strādājošajiem vecumā no 25 gadiem ir iespēja izvēlēties kādu no vairāk nekā 200 izglītības programmām. Pieteikšanās mācībām notiek līdz 15. jūlijam, un šajā kārtā mācību process noritēs tikai attālināti.

Mācības 11 tautsaimniecības nozarēs - elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pārtikas rūpniecībā, lauksaimniecībā, drukas un mediju tehnoloģijās, transportā un loģistikā, enerģētikā, ķīmiskajā rūpniecībā, būvniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kā arī mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā - piedāvās 23 izglītības iestādes. Šajā kārtā izglītības programmu piedāvājums tiek paplašināts ar iepriekš nebijušu iespēju izvēlēties kādu no interesējošām izglītības programmām arī studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā.

2009./2010. mācību gadam Vācijas Akadēmiskās Apmaiņas dienests piedāvā dažādas stipendiju programmas studijām un pētnieciskajam darbam Vācijā. Pieteikumus pieņem līdz 2008. gada 15. novembrim, Db.lv informē Tālivaldis Kronbergs, Latvijas Studentu vortāla StudentNet galvenais redaktors.

* Studentiem no Latvijas ir iespējams iegūt finansiālo atbalstu gan dalībai augstskolu vasaras kursos, kas paredzēti vecāko kursu studentiem, gan arī studentu grupu braucieniem. Ģermānistikas studenti var pretendēt uz stipendijām, kas paredzētas 1—3 mēnešu uzturēšanās laikam Vācijā diplomdarba izstrādei.

* Absolventiem ar labām vācu vai angļu valodas zināšanām, kas jau ir ieguvuši zinātnisko grādu jebkurā zinātņu nozarē, un studentiem, kuri uzsākuši bakalaura programmas pēdējo mācību gadu, ir iespējas pretendēt uz stipendijām 2008./2009.mācību gadam maģistrantūras studiju programmai.

* Doktorandi un zinātnieki var saņemt stipendijas pētniecības darba veikšanai. Bijušie stipendiāti var tikt uzaicināti atkārtoti. Augstskolu pasniedzējiem un zinātniekiem ir iespējams vērsties pētniecības institūtos, kas atbalsta pētniecības darbu.

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

Vairāk nekā puse jeb 57% pamatskolas un vidusskolas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, savukārt jauno speciālistu ienākšana izglītības iestādēs ir kritiski zema, ko apliecina tas, ka šā gada mācību gada sākumā trūka vairāk nekā 1000 skolotāju . Šāda situācija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un pieejamību.

Ar mērķi atbalstīt jaunos pedagogus un celt profesijas prestižu sabiedrībā, jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties “Olainfarm” un “Centrālā laboratorija” stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”. Kopumā šajā pavasarī tiks pasniegtas sešas stipendijas katra 3000 eiro vērtībā, bet vēl četras stipendijas tiks pasniegtas rudenī.

Pieteikties pavasara stipendijām jaunie skolotāji aicināti līdz 15. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.starpmumsirkimija.lv.

“Publiskajā telpā bieži dzirdam aicinājumus valstij domāt un risināt dabaszinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū. Taču ar aicinājumiem risināt vai bērniem mācīties šos priekšmetus vien nepietiks. Ir jābūt profesionāliem, motivētiem un aizrautīgiem skolotājiem, kuri jauniešiem palīdz atklāt dabas zinību aizraujošo pasauli un plašās iespējas karjeras izvēlē. Tāpēc “Olainfarm” ir ieviesis jau konkrētus risinājumus, lai motivētu un novērtētu jaunos skolotājus, kuri veido un nostiprina jauniešos interesi par ķīmiju, matemātiku, bioloģiju un fiziku. Šis būs jau otrais gads, kad piešķirsim stipendijas izcilākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Priecājamies, ka šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī “Centrālā laboratorija”, ar kuras atbalstu stipendijas saņems arī topošie bioloģijas skolotāji,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Baltijā pirmdien, 2018. gada 22. janvārī, sākas pieteikšanās L`ORÉAL Baltic stipendijai Sievietēm zinātnē - piecas Baltijas zinātnieces katra saņems 6000 eiro stipendiju par savu ieguldījumu zinātnē.

Konkursa kārtībā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā tiks piešķirtas pa vienai stipendijai katras valsts zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem pētījumu veikšanai dzīvības, vides zinātņu, fizikas un inženierzinātnes jomā. Papildus tam Latvijā divas stipendijas saņems doktorantes līdz 33 gadu vecumam disertācijas izstrādei. Kopš 2005. gada, kad L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Zinātņu akadēmija un stipendijas patronese Vaira Vīķe-Freiberga aizsāka programmas Sievietēm zinātnē īstenošanu Latvijā, ar stipendijām personīgajai izaugsmei apbalvotas 39 zinātnieces, kā arī pērn pirmo reizi stipendiju saņēma viena zinātniece no Lietuvas un viena no Igaunijas.

Atklāta pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025 — nacionālas nozīmes apbalvojumam dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmējot Latvijas dizaina nozares attīstību.

Šogad ieviesti jauninājumi konkursa kategorijās, papildus pastāvošajām piecām kategorijām — produktu dizains, pakalpojumu dizains, komunikācijas dizains, vides dizains un digitālie risinājumi —, ieviešot nomināciju "Jaunais dizainers".

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 (LDGB 2025) konkurss turpina 2023. un 2024. gadā iedibināto konkursa norises un vērtēšanas kārtību, un šis gads ir noslēdzošais trīs gadu norises ciklā, ko organizē Latvijas Dizaina centrs.

"Vēlamies veicināt studentu interesi par dalību konkursā, ko novērojām jau pagājušajā gadā, tāpēc konkursā ieviesta nominācija "Jaunais dizainers", lai topošajiem profesionāļiem, kuri pieteikuši studiju procesa laikā izstrādātus darbus, radītu samērīgu konkurenci un sniegtu atzinību tālākam attīstības iedrošinājumam. Studējošo darbi tiks pieteikti esošajās kategorijās ar papildu atzīmi, ka tas ir studiju laikā izstrādāts darbs, attiecīgi žūrija to ņems vērā, vērtējot darbus un lemjot par to virzīšanu nākošajā kārtā. Finālā iekļuvušie studējošo darbi sacentīsies par "Jaunā dizainera" titulu," komentē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Lai precizētu un papildinātu starptautisko izglītības un sadarbības programmu sarakstu, kuru ietvaros stipendijām netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), otrdien, 28. jūlijā, valdība Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja grozījumus MK rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprināto biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu papildināts starptautisko izglītības un sadarbības programmu saraksts ar nodibinājumu Iespējamā misija. Grozījumi arī paredz, ka turpmāk nodoklis netiks piemērots šādu programmu stipendijām – Uzbekistānas Republikas valdības stipendiju programma un Latvijas un Šveices sadarbības programmas īpašā atbalsta forma Stipendiju fonds.

Izsludināts konkurss uz Fulbraita zinātnes un tehnoloģiju programmas stipendijām doktorantūras studentiem nākamajam mācību gadam, ziņo ASV vēstniecība Rīgā.

ASV vēstniecība sadarbībā ar ASV Valsts departamenta Izglītības un kultūras lietu biroju un Starptautiskās Izglītības institūtu izsludinājusi konkursu uz Fulbraita zinātnes un tehnoloģiju programmas stipendiju. Tā tiek piešķirta doktorantūras studijām zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā vadošajās ASV universitātēs šajās nozarēs. Studenti, kas saņems šīs stipendijas, tiks uzņemti doktorantūras programmās ASV universitātēs 2012./1013. akadēmiskajā gadā. Programmas ietvaros iespējams saņemt stipendiju līdz pat trīs gadu studiju periodam.

Pretendentiem jābūt oficiāli reģistrētiem Latvijas iedzīvotājiem ar Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasi un līdz 2012. gada 1. augustam jābūt ieguvušiem bakalaura grādu, kā arī labi jāpārvalda angļu valoda. Kā informē vēstniecībā, vispirms notiks konkursa dalībnieku atlase Latvijā, bet labākos pieteikumus nosūtīs uz ASV, kur viņi tiks vērtēti starptautiskā līmenī. Līdz šim neviens students no Latvijas vēl nav saņēmis šo stipendiju, lai arī pagājušajā gadā vairāki pieteikumi tikuši nosūtīti uz ASV.

Uzņēmēji un privātpersonas atbalsta izcilākos studentus – mērķtiecīgi iegulda potenciālajos darbiniekos , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstāko mācību iestāžu fondi visa mācību gada garumā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, piedāvājot studentiem stipendijas pēc īpašiem kritērijiem. Uzņēmēji gan nodarbojas ar mecenātismu, gan stimulē savas nozares attīstību, gan tālredzīgi atbalsta sava uzņēmuma potenciālos darbiniekus. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds vidēji gada laikā piešķir aptuveni 400 stipendiju 60 dažādu stipendiju konkursos, Latvijas Universitātes (LU) kopējais stipendiju budžets šim gadam ir teju vai pusmiljons eiro, bet pazīstamais mecenāts Boriss Teterevs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentiem šogad piedāvā vēl trīs jaunas mērķa stipendijas.

Lai finansiāli atbalstītu augstākajā izglītībā studējošos un mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas uz izglītības nozari, no 1.septembra līdz 31.decembrim studentu minimālo mēneša stipendijas apmērs tiks palielinātas no 99,6 eiro līdz 200 eiro, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai - 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai - 202 387 eiro, Kultūras ministrijai - 138 040 eiro un Labklājības ministrijai - 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.