Jānis Ancāns ir viens no nedaudzajiem zinātniekiem pasaulē, kuri pievērsušies cilvēka ādas cilmes šūnu pētījumiem.
Pieauguša cilvēka ķermenī ir no 50 līdz 100 triljoniem šūnu. «Tās visas ir cēlušās no vienas «mātes» jeb vienas cilmes šūnas — apaugļotas olšūnas — un veido visus mūsu organisma audus un orgānus. Mums ir apmēram 230 audu veidi, kas radušies no vienas cilmes šūnas,» skaidro zinātnieks.
Apaugļota olšūna ir visspēcīgākā cilmes šūna, tai seko embrionālās cilmes šūnas un tad — embrijam pieaugot par cilvēku, audos paliek t.s. somatiskās cilmes šūnas. Tās tiek izmantotas eksperimentālajā medicīnā, un tieši tās pēta Jāņa Ancāna vadītajā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Bioanalītisko metožu laboratorijā, kas ar PHARE finansējuma atbalstu izveidota 2005. gadā.
«Audzējam no cilvēka ādas vai kaulu smadzeņu materiāla izdalītās somatiskās cilmes šūnas un pētām to spējas veidot dažādus audus. Kamēr vien cilvēks dzīvo, viņam visos audos ir cilmes šūnas. Ja kādos audos somatisko cilmes šūnu rezerves izbeidzas, rodas smaga pataloģija vai nopietnas veselības problēmas, kā Parkinsona slimība, aknu ciroze, diabēts u.tml. Ceram, ka mūsu iegūtie dati nākotnē varētu palīdzēt attīstīt jaunu šūnu terapiju. Tomēr, lai kaut kas nonāktu no laboratorijas līdz klīnikai, ir jāiziet ļoti ilgs, sarežģīts un birokrātisks process. Un aiz tā visa jāstāv lielai naudai.»
Jauni atklājumi
Cilmes šūnas ādā un matu saknēs pasaulē tika atklātas tikai pirms dažiem gadiem. Āda varētu būt ļoti perspektīvs cilmes šūnu avots, uzskata Jānis Ancāns. Cilmes šūnu skaits ādā ir pat lielāks nekā kaulu smadzenēs. Taču pagaidām medicīnā no ādas iegūtās cilmes šūnas izmantotas netiek, ir jāturpina pētījumi. To izmantošana klīnikā nav iespējama arī tāpēc, ka rūpnieciski netiek ražoti tādi reaģenti, kas nepieciešami, lai ādā atrodamās cilmes šūnas pārstādītu pacientiem atbilstoši Labas ražošanas prakses (cGMP) prasībām.
Par jaunajiem ādas cilmes šūnu pētījumiem Jānis Ancāns ieinteresējās, atrodoties Anglijā, uz kurieni viņš bija devies, lai studētu Bredfordas Universitātes doktorantūrā. «Sākumā pētījumi, ar kuriem nodarbojos Anglijā, vairāk bija saistīti ar ādas pigmentāciju un audzējiem. In vitro (laboratorijas apstākļos) audzējām ādu, kas ir viens no pirmajiem audiem, ko ir izdevies izaudzēt laboratorijas apstākļos. Tobrīd arvien populārāki kļuva cilmes šūnu pētījumi, un arī es savos pētījumos ar ādu pievērsos šīm tehnoloģijām.»
Ir grūti prognozēt cilmes šūnu lomu nākotnes medicīnā, saka zinātnieks. «Lai attīstītos asins pārliešana, kas tagad liekas ikdienišķa lieta, bija vajadzīgi gandrīz 500 gadi. Cilmes šūnu izmantošana medicīnā sākās pirms 50 gadiem — sākumā tikai asins vēža pacientiem. Izārstēti jau vairāk nekā 70 tūkstoši pacientu, kam ir pārstādītas kaulu smadzenes. Ārpus kaula smadzeņu transplantācijām vēža pacientiem cilmes šūnas sāka pielietot tikai 1989. gadā, kad kļuva pieejami atbilstoši tehnoloģiskie risinājumi. Ir pagājuši tikai 20 gadi.»
Arī Latvijā
Praktiskajā medicīnā šobrīd visbiežāk izmanto no kaulu smadzenēm iegūtās cilmes šūnas. Šādas operācijas notiek arī Latvijā. Šajā jomā Jānis Ancāns sadarbojas ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, kur šonedēļ oficiāli atklāts Šūnu transplantācijas centrs.
Šoruden Rīgā jau notikušas divas pirmās šūnu transplantācijas operācijas akūtā miokarda infarkta pacientiem. «No viņu kaulu smadzeņu materiāla tika izdalītas cilmes šūnas, ko pēc tam kardiologs Andrejs Ērglis ievadīja pacientiem infarkta skartajā sirds rajonā. Šāda procedūra pasaulē ir uzsākta Vācijā 2001. gadā un kopumā veikta vairāk nekā tūkstotim pacientu. Tagad šī jaunā tehnoloģija ieviesta arī Latvijā.»
Turpmāk cilmes šūnu transplantāciju Latvijā plānots veikt arī kritiskās kāju išēmijas un pirmā tipa diabēta pacientiem. Pasaulē šādas operācijas pirmoreiz notikušas tikai 2004. gadā. Nākamais solis būs multiplās sklerozes ārstēšana ar autologo (paša pacienta) šūnu terapiju, stāsta Jānis Ancāns.
Atklātā vēstule
Viņam gan vairāk gribētos, lai Latvijā tiktu attīstīts arī kaut kas jauns, nevis tikai sekots tam, kas notiek citur pasaulē. «Terapijas, ko tagad veiks Latvijā, ir jau attīstītas citās valstīs, Vācijā, Zviedrijā, ASV, Brazīlijā.
Tomēr gribam kaut kādā jomā būt pirmie, tāpēc ceru, ka mūsu laboratorijas pētījumi turpināsies.»
Šobrīd, pēc tam, kad valdība paziņojusi par finansējuma samazināšanu zinātnei un izglītībai, šī cerība gan ir saļodzījusies. Jānis Ancāns bija viens no tiem zinātniekiem, kuri 13. novembrī parakstīja atklāto vēstuli Saeimai, Ministru prezidentam un izglītības un zinātnes ministrei, uzsverot, ka «Latvijas valsts šodien atrodas tur, kur to virzījusi līdzšinējā īstermiņa politika».
«Latvijas labklājību var balstīt tikai uz ekonomiku, kas eksportē Latvijā radītās idejas, tehnoloģijas, produktus ar augstu pievienoto vērtību un spēju konkurēt pasaules attīstītāko valstu tirgos. Šādas ekonomikas radīšanai ir nepieciešama pasaules līmeņa augstākā izglītība un ideju attīstībai labvēlīga vide,» vēstulē raksta 13 zinātnieki, kuri atgriezušies Latvijā pēc darba un studijām ārzemēs.
Jaunības ideālisms
Arī Jānim Ancānam pēc studijām doktorantūrā bija iespēja turpināt zinātnisko darbu Anglijā, tomēr viņš 2002. gadā izvēlējās braukt atpakaļ uz Latviju. Biju jauns un naivs, atzīst zinātnieks. «Ja man šī izvēle būtu jāizdara tagad, es uz Latviju atpakaļ nebrauktu. Toreiz domāju, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) kaut kas mainīsies. Nezinu, kāpēc mūsu valstī uzskata, ka izglītība un zinātne ir tā joma, kur jāekonomē visvairāk, lai gan proporcionāli šī nauda ir ļoti maza.»
Atlikušais finansējums Jāņa Ancāna vadītajai laboratorijai ir mazāks par 1000 latiem. Šobrīd ir beidzies ERAF finansētais projekts, un pagaidām nav zināms, vai būs jauni finansējuma ieguves avoti. «Cilmes šūnu pētījumi Latvijā nav vajadzīgi,» secina laboratorijas vadītājs.
Arī līdz šim Latvija ir atradusies pēdējā vietā ES R&D (pētniecības un attīstības) finansējuma ziņā, pat zem Bulgārijas un Rumānijas. Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju ES valstij R&D būtu jāatvēl vismaz 1 % no iekšzemes kopprodukta, Latvijā 2007. gadā tas bija 0,57 %. Tagad šis finansējums ir samazināts vēl vairāk.
Tunguskas gads
«Katedrā jau esam nosprieduši, ka 2009. gads Latvijas zinātnei un izglītībai būs Tunguskas gads,» šo situāciju Jānis Ancāns salīdzina ar meteorītu, kurš, krītot Sibīrijā, nopļāva visu savā ceļā. «Domāju, ka tie cilvēki, kuri bija atbraukuši no ārzemēm, tagad vai nu brauks atpakaļ, vai aizies no zinātnes pavisam, jo zinātniskie projekti praktiski tiek apstādināti. Arī jaunajiem zinātniekiem nav pilnīgi nekādas motivācijas, viņi aizies pelnīt maizei, jo kaut ko ēst taču vajag. Ja darbinieku nav, pētījumus veikt nevar.»
Pilnībā cerība nav atmesta. «Protams, mēģināsim vēl turēties, taču, ja pēc Tunguskas gada Latvijas zinātnē sekos polārā ziema, tad, visticamāk, brauksim prom. Es neesmu cīnītājs ar vējdzirnavām, un, atklāti sakot, nevēlos izniekot savu laiku. Gribu strādāt interesantu darbu, nevis par apsargu lielveikalā. Ja es neredzu jēgu uzkavēties un ja ir alternatīvas, tad eju prom. Man vienmēr ir plāns A, B un C.
Atšķirībā no daudzām citām profesijām zinātnē aizbraukt ir salīdzinoši viegli. Zinātnieku kopiena ir ļoti kosmopolītiska, un laboratorijas vadītājam ir pilnīgi vienalga, vai pie viņa strādā ķīnietis vai latvietis, krievs vai francūzis. Cilvēki tiek vērtēti pēc viņu publikācijām, pēc tā, ko viņi ir izdarījuši.»
Par dzīvību
Lai gan Jānim Ancānam ir tikai 33 gadi, viņa zinātnisko publikāciju saraksts jau ir iespaidīgs. Jau studējot LU, viņš saņēma Ziemeļvalstu Ministru padomes stipendijas studentu zinātniskajiem pētījumiem Kopenhāgenas un Upsalas universitātē, kā arī Dānijas Vēža pētniecības centrā. Doktora grādu Jānis Ancāns ieguva 26 gadu vecumā Anglijā.
«Jebkuras dzīvības formas pamatā uz Zemes ir šūna,» — Jānis Ancāns atzīst, ka viņa interese par bioloģijas studijām savulaik radās, meklējot atbildes uz jautājumiem par dzīvības izcelšanos. «Lai vai kā, tie ir pamatjautājumi.»
CV
Jānis Ancāns
Bioloģijas zinātņu doktors, LU Bioloģijas fakultātes Bioanalītisko metožu laboratorijas dibinātājs un vadītājs
Dzimis 1975. gadā Rīgā
Izglītība Latvijas Universitātes bioloģijas bakalaura grāds, Bredfordas Universitātes (Anglija) bioloģijas zinātņu doktora grāds
Darba pieredze Bredfordas Universitātes
Biomedicīnas zinātņu departamenta zinātniskais līdzstrādnieks, LU Attīstības un plānošanas departamenta projektu administrators, LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras docents un pētnieks
Ģimene sieva Rita, meitas Laura un Marta
Vaļasprieks dārzkopība, mūzika
Latvija var — televīzijā
Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:25, ar atkārtojumu otrdienās plkst. 13:20.
22. decembrī — tekstildizainere Zane Bērziņa, kura nodarbojas ar nākotnes materiālu un tehnoloģiju pētījumiem. Viņas darba gaitas šobrīd rit starp Londonu, Berlīni un Rīgu.
29. decembrī — Delavēras Universitātes (ASV) kultūrģeogrāfijas profesors Edmunds Bunkše, Latvijas ainavas pētnieks un popularizētājs pasaulē.
5. janvārī — Latvijas Koksnes ķīmijas institūta laboratorijas vadītājs, izgudrotājs Nikolajs Vederņikovs. Pēc viņa projekta darbu sākusi furfurola rūpnīca Irānā.
