"Var sabrukt visa sistēma, bet vienmēr tiek būvēts kaut kas vietā. Cik dziļi vēl var krist, ir grūti definējams jautājums," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija, norādīja Vaira Vīķe-Freiberga.

"Krīze pārsteigusi visu pasaulei. Noticis tas, ko neviens neprognozēja. Un mēs nezinām, kad sāksies atlabšana," sacīja eksprezidente.

Uz jautājumu, kas jādara Latvijai, lai nākotnē atdotu milzīgo parādu V. Vīķe-Freibera atbildēja īsi un konkrēti: "Lai atdotu parādu, ir jāpelna vairāk."

Intervijā V. Vīķe-Freiberga arī norādīja, ka Valsts prezidentam Valdim Zatleram šobrīd nav iemesla atlaist Saeimu, jo tā rosināma tikai gadījumos, kad parlamentā ievēlētās politiskās partijas nespēj izveidot rīcībspējīgu valdību. "Tajā brīdī, kad valdība ir izveidota un gatava strādāt, tas iemesls, atlaist Saeimu, pazūd," uzsvēra V. Vīķe-Freiberga.

Latvija nevar ar saviem pašreizējiem ekonomikas rādītājiem cerēt uz labāko un gaidīt, kamēr kaut kas nokārtosies pats. Beigās visa valsts «aizies pa burbuli», satraukumu intervijā Latvijas Radio pauda Vaira Vīķe-Freiberga.

V. Vīķe-Freibergai šķiet apkaunojoši, ka Latvija iekļūst visās mācību grāmatās kā piemērs, kā valsti var aizlaist pa burbuli.

«Vienu dienu paskatos televīzijā – no rīta premjers saka vienu lietu, ka mums vajag aizdevumu, vakarā finanšu ministrs saka, ka [...] iztiksim paši ar saviem iekrājumiem,» saka eksprezidente, norādot, ka «būtu labi», ja valdība vienotos savā starpā un, ja aizdevums nepieciešams, spertu nepieciešamos soļus, lai to dabūtu.

Pašlaik Latvijai ir ļoti liels risks nonākt kaunpilnajā situācijā, kad esam sliktākie Eiropā, norādījusi V. Vīķe Freiberga.

Latvijā nav tā, kā, piemēram, Riodežaneiro, kur gaišā dienas laikā var uzbrukt uz ielas, un Latvija kopumā uzskatāma par draudzīgu valsti – to nevajadzētu vērtēt par zemu. Tajā pašā laikā būtu jāizdara viss, lai Latviju padarītu par draudzīgu valsti arī uzņēmējiem – gan ārvalstu, gan vietējiem, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņa pārliecināta, ka pašlaik sevišķi svarīgi būtu pilnveidot tiesu sistēmu. «Pēdējo gadu laikā šajā jomā daudz kas ir izdarīts, bet daudz kas vēl ir jāpaveic,» pauda V. Vīķe-Freiberga.

Lai aizturētu emigrāciju uz citām valstīm, Latvijā jārada «brīvas vietas» - uzņēmējdarbībai un profesionālai darbībai, «lai te ir ko darīt un var audzināt savu ģimeni», norādīja bijusī Latvijas prezidente.

Viņa pauda, ka iedzīvotāju emigrācija neilgi pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) vērojama arī daudzās citās valstīs. V. Vīķe-Freiberga kā piemēru min Portugāli, no kuras drīz pēc pievienošanās ES uz citām valstīm, piemēram, Lielbritāniju un Franciju, strādāt devās daudzi iedzīvotāji, jo «vecajā Eiropā» tika piedāvātas lielākas algas, taču pašlaik ekonomiskā situācija ir izlīdzinājusies.

Sestdien, 24. novembrī Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātē notiks Sociālo un Politisko pētījumu institūta (SPPI) un Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) ceturtā ikgadējā starptautiskā Sociālo zinātņu pētnieku konference. Šī gada tēma ir Baltijas nākotne, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

„Baltijas Reģions ir sasniedzis kādu pagrieziena punktu un pašlaik pieņemtie lēmumi ietekmēs attīstību uz daudziem gadiem. Šī kolektīvā ielūkošanās nākotnē ir kaut kas jauns, jo līdz šim Baltijas valstīm reizēm pārmeta gandrīz vai apsēstu fokusēšanos uz pagātni un vēsturi,” uz konferences tematikas nozīmību norāda SPPI direktors Nils Muižnieks.

Globālā konkurence, aizvien pieaugošās energoresursu problēmas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārmaiņas, demogrāfiskā krīze - šie un citi faktori pieprasa pārdomāt esošos attīstības modeļus. Pētnieki un politikas veidotāji Baltijas valstīs un reģionā apsver Krievijas nākotni pēc Vladimira Putina prezidenta pilnvaru beigām 2008. gadā. Kā attīstīsies Post-Putina valsts? Kādas būs sekas reģionālai drošībai un sadarbībai? Kādas izredzes Baltijai un plašākai Eiropas sabiedrībai paplašināt miera, drošības un labklājības zonu kaimiņos? - par šiem un citiem jautājumiem konferences laikā diskutēs sešās tematiskās sekcijās:

Pārējo pasaules valstu reakcija uz notikumiem Ukrainā ir gļēva, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma sacīja kādreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Daudzi rietumu spēki tagad tikai gudro, ko un kā varētu darīt, bilda V. Vīķe-Freiberga, īpaši skarbus vārdus veltot Apvienoto Nāciju organizācijai (ANO). «Redzot, cik impotentas un pilnīgi nevarīgas un nekam nederīgas ir Apvienotās Nācijas attiecībā uz Krieviju, kurai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, rodas situācija, ka Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur. [..] Man ir pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,» atzina V. Vīķe-Freiberga.

Viņasprāt, Ukraina pašlaik ir iedzīta stūrī, jo, tiklīdz tā darīs jebko, lai sevi aizstāvētu, Krievija ieņems vēl lielāku Ukrainas teritoriju. V. Vīķe-Freiberga atgādināja, ka savulaik ASV prezidents Džordžs Bušs pēc notikumiem Gruzijā ieviesa sankcijas pret Krieviju. Pēc tam pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama aicināja aizmirst pagātnes grēkus un brālīgi dzīvot tālāk.

"Redziet, Latvijā ir ļaudis, kuri iedomājušies, ka viņi gulētu daudz mierīgāk, ja būtu droši, ka es politikai tuvumā nenākšu, ka līdz mūža galam muti vaļā nevēršu, neko nekomentēšu un uz neko nereaģēšu. Līdz ar to tas atbalsts un popularitāte, kāda man ir tautā, izkūpētu vējā un viņi varētu turpināt rosīties tā, kā viņi pieraduši. Tādu ilūziju es tomēr negribētu viņiem atļaut, intervijā laikrakstam Kurzemes Vārds saka bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

Turpinot viņa norāda: "Viņiem veselīgi būtu domāt par to, kā tauta izvērtēs viņu rīcību. Biju domājusi savas vecumdienas aizvadīt mierīgi un darīt to, kas man interesē un patīk. Bet šīs bailes par manu atgriešanos politikā ir radījušas nomelnojošu kampaņu. Es neteikšu, ka tā ir īpaši patīkama. Mana izšķiršanās būs tāda – vai nu visu to pieciest stoiskā mierā un ļaut tam turpināties tālāk, vai tādā vai citādā veidā reaģēt. To es vēl apsveru," intervijā laikrakstam Kurzemes Vārds saka bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe - Freiberga."

V. V. Freiberga norāda, ka līdz šim "/../ Esmu bijusi pietiekami korekta, esmu ieturējusi distanci no politikas, esmu atturējusies komentēt dažādas norises valsts dzīvē. Bet man ar nožēlu jākonstatē, ka tas man nekādu labumu nav devis. Nomelnošanas akcijas ir pietiekami indīgas un ļaunas, tās pārsniedz jebkādu robežu."

«Starptautiskais Valūtas fonds ir skarbs savos izvērtējumos un ja viņi ir nākuši ar kādu ieteikumu, tad viņi arī sagaida, ka aizņēmēji kā cirka sunīši leks cauri riņķiem un apļiem un staigās uz pakaļkājām. Es zinu, ka daudzus tas kaitina un apvaino, bet tā ir dzīves realitāte,» uzskata eksprezidente VairaVīķe – Freiberga.

«Ja tev pietrūkst naudas kabatā un jāiet pie kāda lūgties, tad viņš ir tas, kas nosaka uz kādiem noteikumiem tas varētu notikt. Viens no noteikumiem ir bijis – jāpārskata valsts pārvalde, lai tā kļūtu racionālāka, bet tas līdz galam nav noticis.»

Lai atgūtu tautas uzticību, Latvijas valdībai skaidri jānosaka prioritātes, ko neietekmētu partejiski apsvērumi, norādīja V.Vīķe – Freiberga.

Viņa par feodālu sistēmu nosauca to, ka ministrijas ir sadalītas konkrētām partijām. Kopumā atzinīgi vērtējot valdības centienus stabilizēt situāciju, eksprezidente norādīja uz skaidru prioritāšu trūkumu. «Valdība ir centusies no laivas, kurā ir sūce, izmisīgi smelt laukā ūdeni. Tagad vajadzētu skatīties, kur tās sūces ir un kā tās aizpildīt,» izteicās V.Vīķe – Freiberga.

#Konference ir iespēja pavisam īsā laikā notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem.

Startup ir digitāls bizness, tāpat pastāv uzskats, ka visu informāciju var atrast internetā, tomēr arvien uzņēmēji kuplā skaitā apmeklē nozares konferences

Vaicāta, kāpēc jaunuzņēmumi dodas uz konferencēm, tehnoloģiju un uzņēmēju konferences TechChill komunikācijas vadītāja Līva Pērkone teic, ka, lai gan jaunuzņēmumi pārstāv tehnoloģiju pasauli, nekas nav mainījies – personīgais kontakts ir neatsverams, jo īpaši Eiropā, kur nav izteikta startup centra, bet ir aktīvi kontakti starp dažādām valstīm. «Konferences ir kā tikšanās vieta. Jaunuzņēmumu nozarē pasākumi kalpo arī būtiskam papildus mērķim – uzņēmējiem ir būtiski satikt investorus. Šajā gadījumā konference ir vērtīgs ieguldījums, jo citkārt uzņēmums, ļoti iespējams, individuāli dotos pie katra potenciālā investora ar visām ar to saistītajām izmaksām, turpretī konferences ietvaros, rūpīgi veicot izpēti un izdarot nepieciešamo «mājasdarbu», var noorganizēt tikšanos ar vairākiem nopietniem investoriem,» viņa teic.

Aptaujā Mans profesors 2008 Latvijas Universitātes studenti noskaidrojuši savu iemīļotāko profesoru – šogad tas ir Ķīmijas fakultātes profesors Andris Zicmanis, liecina sniegtā informācija medijiem.

Starp profesoriem, kuri saņēma visvairāk balstu, ir arī Juridiskās fakultātes prof. Sanita Osipova, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes prof. Vitālijs Zelčs, Vēstures un filozofijas fakultātes prof. Gvido Straube, Sociālo zinātņu fakultātes prof. Žaneta Ozoliņa un Filoloģijas fakultātes prof. Ilze Rūmniece. Aptaujā piedalījās, un par saviem iecienītākajiem profesoriem nobalsoja vairāk nekā 1 800 studentu.

Kopumā Latvijas Universitātē strādā 150 profesori. Aptauja tiek rīkota jau trešo gadu pēc kārtas, un tās nolūks ir izcelt un atzīmēt profesoru ieguldījumu studiju darbā. Pirmais aptaujas laureāts 2006.gadā bija kvantu datorikas eksperts prof. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, bet 2007.gadā - Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns prof. Gvido Straube.

Ceturtdien, 18. septembrī, Arēnā Rīga norisināsies mācību gada atklāšanas svētki Studentu Paradīze vienos ne tikai 14 lielāko augstskolu studentus, bet arī augstskolu vadītājus, ar kuriem kopā studentus jaunajā mācību gadā sveiks arī Latvijas valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Db.lv informē Jānis Dāboliņš, Studentu Paradīzes organizators.

Studentu Paradīzē līdz ar eksprezidenti piedalīsies arī LR Izglītības un Zinātnes ministrijas pārstāvis Edgars Šneps un Studentu Paradīzi organizējošo augstskolu rektori: akadēmiķis, Dr. h. inž. Ivars Knēts no Rīgas Tehniskās universitātes, Dr. inž., docents, prof. Juris Skujāns no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Prof. Jānis Gardovskis no Rīgas Stradiņa universitātes, asociētais profesors Dr.iur., ģenerālis Vitolds Zahars no Latvijas Policijas akadēmijas, Dr. habil. philol., prof. Dace Markus no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas, Dr. Oec. Tatjana Volkova no Banku augstskolas, Dr.hist. Vija Daukšte no Vidzemes Augstskolas, Dr.paed., profesors Uldis Grāvītis no Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Dr. Inž., prof. Antons Kiščenko no Biznesa augstskolas Turība, Dr.habil.sc.ing. Jevgeņijs Kopitovs no Transporta un sakaru institūta un Dr.oec, doc. Boriss Kurovs no Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas.

Ceturtdien, 19. jūnijā plkst. 11.00 Latvijas Universitātes Senāta sēžu zālē, Raiņa bulv. 19 notiks Profesionālās izglītības padomes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studiju programmu direktoru saiets. To rīko Latvijas Universitāte sadarbībā ar a/s Exigen Services Latvia.

Saietā Latvijas augstskolu, Izglītības un zinātnes ministrijas, Īpašo uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietās, darba devēju pārstāvji un citi speciālisti uzstāsies ar priekšlasījumiem par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) augstākās izglītības jautājumiem. Saieta noslēgumā notiks diskusija par IKT augstākās izglītības situāciju un problemātiku, Db.lv informē Latvijas Universitātes Preses centrs.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģija ir Latvijas tautsaimniecības nozare, kam izveidojusies ļoti laba sadarbība ar augstskolām un koledžām. Ikgadējas IKT studiju programmu direktoru tikšanās ar nozares darba devēju pārstāvjiem ir forums, kur dalībnieki diskutē par studiju kvalitātes jautājumiem. Kaut saturiski radniecīgas, IKT studiju programmas dēvē visai dažādi: datorzinātne, programmēšana, informācijas tehnoloģija, informātika, telekomunikācija u.tml.

Ieguvēji no iespējamām ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs Saskaņas centrs (SC), jo viņi visu šo periodu saglabājuši savu popularitāti un pat to palielinājuši. Viņi sēž opozīcijā, bet tie, kas ir valdībā, uzņemas atbildību par reālo situāciju, kas tiek īstenota dzīvē, LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa arī norāda, ka to partiju reitingi, kas ir pārstāvētas valdībā, reitingi ir kritušies. «Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izredzēm nemāku teikt, jo viņi ir izbīdījuši un paguvuši ievēlēt savu prezidentu. Koalīcijā ZZS ar SC ir daudz ko paveikuši, par ko Zatlera kungs «sūdzējās» savā runā. Atklāti sakot, ja SC dabūs vairāk balsis un ZZS patur tās pašas vai vairāk, tad, iespējms, ka valdībā ir SC premjers ar ZZS kā koalīcijas partneriem. Tomēr varbūt arī otrādi,» skaidro V.Vīķe – Freiberga.

Tad sekojot jautājums, kas notiks centrēji labējā spārnā. Tur zaudētāja, pēc viņas domām, varētu būt Vienotība, jo tai ir premjers un daudzi nozīmīgi ministri. Situācija valstī uzlabojas, bet pietiekami lēni, lai cilvēki ikdienā to tā neizjustu.

«Cilvēka pirmā atbildība ir rūpēties par savu ģimeni. Ne katram ir dotības uzsākt biznesu. Latviešiem nav ieaudzināta doma par savu biznesu,» intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena, vaicāta ko teiktu latviešu ģimenes tēvam, kurš pošas uz Norvēģiju, jo nevar pabarot bērnus, atbildējusi bijusī prezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

«Ebrejiem ir, jo viņiem nebija izvēles, paaudžu paaudzēs viņiem Eiropā nebija tiesību iegūt zemi īpašumā,» viņa turpinājusi. «Mums ir otrādi, mūs mūsu kaklakungi, kas gribēja, lai mēs fiziski strādājam, piesēja pie zemes un iestāstīja: tu tikai ar un ecē, tirgošanās ir netīra lieta. Nesen intervijā kāda māksliniece teica: «Mēs neesam tirgotāju tauta!» - ar tādu kā lepnumu, it kā būt tirgotājam būtu kāds kauns. Paskatieties uz Holandi, tā savu labklājību uzbūvēja tikai ar tirgošanos,» skaidrojusi eksprezidente.

«Cilvēkiem ir tiesības brīvi pārvietoties. Tiesa, jautājums, vai šeit ir izdarīts viss, ko varēja, lai viņus paturētu. Ko es teiktu aizbraucējiem? «Lūdzu, neaizmirsti savu dzimteni, savu mantojumu, māci bērniem savu mātes valodu un audzini viņus par latviešiem!» To mēs darījām trimdā trīs paaudžu garumā un izdarījām pietiekami veiksmīgi,» uzsvērusi Vīķe - Freiberga.

Šodien kļūs zināms jaunais Eiropas savienības vadītājs un starp amata pretendentiem ir arī Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

Šorīt LNT intervijā 900 sekundes eksprezidente norādīja, ka ir cerības uz tādu rezultātu, kas ļaus Lisabonas līgumam stāties spēkā, un ka būs attiecīgās amatpersonas, kas ļaus realizēt šō līgumu dzīvē.

Eksprezidente arī kritizēja slepenību un necaurskatāmību, kādā tiek izraudzīts jaunais EP prezidents. Klīst visādas baumas, ka visas 27 dalībvalstis jau vienojušās par Beļģijas premjeru, taču Latvijas puses viedoklis nav uzklausīts, teica eksprezidente.

Tādēļ, ka viss norit slepenībā, izplatās visādas baumas un dezinformācija, bet iedzīvotājiem jābūt informētiem, kas ir uz strīpas, tā V. Vīķe – Freiberga.

«Eirozonas nestabilitāte nāk no nepareiziem tās būvēšanas principiem, taču šī ielās iešanas parādība ir pilnīgi kaut kas cits, principiālāks. Tā ir saistīta ar kapitālisma krīzi,» to, runājot par pastāvošo krīzi un ielu protestiem, sacījusi eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

«Ir vairāk nekā skaidrs, ka kapitālisms, kas, protams, nav vienota sistēma, bet attīstās laikā un telpā, šajā gadu tūkstotī savā pašreizējā manifestācijā, manuprāt, ir piedzīvojis krahu. Es neesmu ekonomiste, bet mēģinu painteresēties, kas tur notiek, un, jo vairāk es interesējos, jo skumjāk man kļūst. Kur šis kapitālisms ir nonācis ar to, ka tam finanšu aspektā nav iebūvēti tie līdzsvarošanas mehānismi, kādi valda parasto preču tirgū, kur pieprasījuma un piedāvājuma attiecības darbojas kā dabisks regulētājs. Bet kas ir noticis finanšu pasaulē - līdz šim brīdim tas nav noregulēts. Lielās finanšu institūcijas ir savārījušas briesmīgas ziepes, tās tiešām ir izgāzušās, to reputācija ir pilnīgi sagrauta, bankām neviens vairs neuzticas. Čikāgas skola ekonomikā un ekonomisti kā profesija pilnībā ir zaudējusi savu prestižu. Jo tie matemātiskie modeļi bez empīriskiem datiem, kādi vienu brīdi bija modē, - tie var pasaules ekonomiku novest pie kraha. Man ir nācies ar stohastiskiem modeļiem strādāt psiholoģijā, un es to pārtraucu, jo sapratu, ka uz tādas matemātiskās nejaušības bāzēts modelis ir jēdzieniski tukšs. Arī ekonomiski tukšs. Tajos, piemēram, tiek pieņemta konstanta pircēja - patērētāja - uzvedība. Bet tas neatbilst realitātei. Tie ir modeļi, kas nav bijuši spējīgi reaģēt atbilstoši reālajai pasaulei,» skaidrojusi Vīķe- Freiberga.

Vairākums Latvijas pilsoņu atbalstīs bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinājumu atlaist Saeimu, uzskata bijusī Prezidenta Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa gan intervijā LNT raidījumam 900 sekundes nevēlējās atklāt, kāda būs viņas izvēle šajā referendumā, jo nevēlas iespaidot neviena lēmumus. Tomēr viņa norādīja vairākus argumentus par un pret Saeimas atlaišanu.

«Tas būtu veids, kā sūtīt signālus politiķiem, ka viņiem nav visatļautība četru gadu garumā pēc vēlēšanām. Mēs vairākkārt esam dzirdējuši, ka politiķi domā, par saviem vēlētājiem kampaņas brīdī un tad ar vien vairāk no tiem attālinās, bet neviens gudrs politiķis nedarbojās nelūkodamies uz savu elektorātu,» atzīmēja V.Vīķe – Freiberga.

Viņa arī skaidroja, ka citās valstīs Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanas notiek tikai tad, ja valdība nav spējīga funkcionēt un dabūt saviem lēmumiem vairākumu parlamentā. Tāda situācija Latvijā ne tuvu neesot.

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē sagatavota mācību grāmata Vides zinātne. Grāmata izdota LU Akadēmiskajā apgādā Latvijas Universitātes attīstības projekta ietvaros, liecina sniegtā informācija medijiem.

Grāmatas idejas autors un redaktors ir Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Vides zinātnes nodaļas vadītājs profesors Māris Kļaviņš. Grāmatas autori ir prof. M.Kļaviņš, prof. O.Nikodemus, prof. V.Segliņš, prof. V.Melecis, asoc.prof. M.Vircavs un doc. K.Āboliņa.

Pirmo reizi Latvijā mācību grāmatā ir apkopoti vides zinātnes daudzpusīgie teorētiskie un praktiskie jautājumi. Mācību grāmatas Vides zinātne mērķa auditorija ir vides zinātnē un citās dabas zinātņu nozarēs studējošie studenti. Grāmata var būt arī labs palīgmateriāls dabas zinātņu (bioloģijas, ģeogrāfijas, ķīmijas) skolotājiem un skolēniem.

Grāmatas atklāšanas svētki notiks 2008.gada 17.martā plkst. 16:00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ēkā Alberta ielā 10, 313.auditorijā.

Ekonomiskā situācija un publiskā sektora reakcija

ASV ekonomika jau otro gadu piedzīvo lielāko recesiju kopš 1929.-1933.gadiem. Pagājušā gada beigās tas pats notika arī ar daudzām Eiropas valstīm. Savukārt, Ķīnas valdība, baidoties no ieraušanas globālajā recesijā ir nolēmusi veikt stimulēšanas pasākumus 586 miljardu USD apmērā, lai kompensētu ievērojamo darba vietu samazināšanos kādreiz ļoti strauji augošajā Ķīnas eksporta ekonomikā.

Rietumu valdības arī veic agresīvus manevrus, lai atjaunotu ticību finanšu sistēmai, samazinātu aizdevumu likmes un nodarbinātības problēmas, solot liela mēroga sabiedriskās infrastruktūras projektus. ASV Federālās rezervju banka ir samazinājusi īstermiņa banku aizdevumu likmi, atstājot to intervālā starp nulli un 0,25%. Aizdevumu likmes nopietni samazinājušas arī Anglijas Banka un Japānas Banka. Obamas valdība apstiprināja ASV budžetu ar visu laiku lielāko budžeta deficītu, līdzīgi kā Ķīna, plānojot to tērēt sabiedriskajiem infrastruktūras projektiem, stimulējot nodarbinātību.

Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām tiks iegādāta jauna automašīna, jo 2006.izlaiduma gada Mercedes Benz 500 limuzīns, ar kuru viņa pārvietojas patlaban, esot sliktā tehniskā stāvoklī.

Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne apstiprināja, ka ministrijā ir saņemta argumentēta Vīķes-Freibergas vēstule, kurā eksprezidente norādījusi, ka viņas pašreizējais auto ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Vīķe-Freiberga vēstulē aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir lūgusi izvērtēt valsts piešķirtās automašīnas nepieņemamo tehnisko stāvokli, jo auto vairāk nekā divas trešdaļas no laika atrodas labošanas servisā, pavēstīja eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane.

Vīķe-Freiberga vēstulē norādījusi, ka, no vienas puses, tas ir augstas klases auto, taču, no otras puses, Aizsardzības ministrijai (AM) nākas tērēt līdzekļus detaļu nomaiņai un cilvēku darbam. Arī pēc apkopes veikšanas mašīnai jau pēc dažu kilometru ceļa atsākas ierastās problēmas. Pusotra gada laikā tā ir trīs reizes apstājusies uz ceļa dažādos laika apstākļos gan Rīgā, gan ārpus galvaspilsētas, tāpēc eksprezidente aicina AM izvērtēt pašreizējo situāciju.