Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Latvijā nav tā, kā, piemēram, Riodežaneiro, kur gaišā dienas laikā var uzbrukt uz ielas, un Latvija kopumā uzskatāma par draudzīgu valsti – to nevajadzētu vērtēt par zemu. Tajā pašā laikā būtu jāizdara viss, lai Latviju padarītu par draudzīgu valsti arī uzņēmējiem – gan ārvalstu, gan vietējiem, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņa pārliecināta, ka pašlaik sevišķi svarīgi būtu pilnveidot tiesu sistēmu. «Pēdējo gadu laikā šajā jomā daudz kas ir izdarīts, bet daudz kas vēl ir jāpaveic,» pauda V. Vīķe-Freiberga.

Lai aizturētu emigrāciju uz citām valstīm, Latvijā jārada «brīvas vietas» - uzņēmējdarbībai un profesionālai darbībai, «lai te ir ko darīt un var audzināt savu ģimeni», norādīja bijusī Latvijas prezidente.

Viņa pauda, ka iedzīvotāju emigrācija neilgi pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) vērojama arī daudzās citās valstīs. V. Vīķe-Freiberga kā piemēru min Portugāli, no kuras drīz pēc pievienošanās ES uz citām valstīm, piemēram, Lielbritāniju un Franciju, strādāt devās daudzi iedzīvotāji, jo «vecajā Eiropā» tika piedāvātas lielākas algas, taču pašlaik ekonomiskā situācija ir izlīdzinājusies.

Latvija nevar ar saviem pašreizējiem ekonomikas rādītājiem cerēt uz labāko un gaidīt, kamēr kaut kas nokārtosies pats. Beigās visa valsts «aizies pa burbuli», satraukumu intervijā Latvijas Radio pauda Vaira Vīķe-Freiberga.

V. Vīķe-Freibergai šķiet apkaunojoši, ka Latvija iekļūst visās mācību grāmatās kā piemērs, kā valsti var aizlaist pa burbuli.

«Vienu dienu paskatos televīzijā – no rīta premjers saka vienu lietu, ka mums vajag aizdevumu, vakarā finanšu ministrs saka, ka [...] iztiksim paši ar saviem iekrājumiem,» saka eksprezidente, norādot, ka «būtu labi», ja valdība vienotos savā starpā un, ja aizdevums nepieciešams, spertu nepieciešamos soļus, lai to dabūtu.

Pašlaik Latvijai ir ļoti liels risks nonākt kaunpilnajā situācijā, kad esam sliktākie Eiropā, norādījusi V. Vīķe Freiberga.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Arī pēc 2008. gada nogalē sākušās krīzes pārvarēšanas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības režīma beigām Latvijai izglītības, uzņēmumu pārvaldības un nabadzības mazināšanas jomās Latvijai vēl noderēs dažādu starptautisku organizāciju pētījumu secinājumi un padoms, norādījis SVF pārstāvniecības Latvijā aizejošais vadītājs Deivids Mūrs.

D. Mūrs izteica cerību, ka dažādu starptautisku ekspertu viedokļiem pievērsīs lielāku uzmanību nekā «treknajos gados», kad gan SVF, gan citu brīdinājumi par Latvijas ekonomikas pārkāršanu netika ņemti vērā.

«Protams, ka bija brīdinājumi, īpaši par ārējas tirdzniecības un maksājumu bilances deficītiem, kas radīja bažas jau pirms krīzes. Savā ziņojumā pēc krīzes pārvarēšanas programmas noslēgšanas SVF arī apskatīja laiku tieši pirms krīzes. Tur norādīts, ka tika izteikti brīdinājumi, bet Latvijas valdība tos neņēma vērā,» D. Mūrs teica.

D. Mūrs, kas šajās dienās pamet Latviju, lai atgrieztos uz SVF galveno mītni Vašingtonā un gaidītu jaunu norīkojumu citviet pasaulē, kā pozitīvu momentu novērtēja iesāktās sarunas par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation adn Development/OECD).

Pārējo pasaules valstu reakcija uz notikumiem Ukrainā ir gļēva, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma sacīja kādreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Daudzi rietumu spēki tagad tikai gudro, ko un kā varētu darīt, bilda V. Vīķe-Freiberga, īpaši skarbus vārdus veltot Apvienoto Nāciju organizācijai (ANO). «Redzot, cik impotentas un pilnīgi nevarīgas un nekam nederīgas ir Apvienotās Nācijas attiecībā uz Krieviju, kurai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, rodas situācija, ka Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur. [..] Man ir pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,» atzina V. Vīķe-Freiberga.

Viņasprāt, Ukraina pašlaik ir iedzīta stūrī, jo, tiklīdz tā darīs jebko, lai sevi aizstāvētu, Krievija ieņems vēl lielāku Ukrainas teritoriju. V. Vīķe-Freiberga atgādināja, ka savulaik ASV prezidents Džordžs Bušs pēc notikumiem Gruzijā ieviesa sankcijas pret Krieviju. Pēc tam pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama aicināja aizmirst pagātnes grēkus un brālīgi dzīvot tālāk.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Slēdzot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvniecību Rīgā un pametot Latviju, SVF pārstāvis Deivids Mūrs cer valsti nākotnē redzēt stipru un ekonomiski veselīgu, ar noturīgu izaugsmi un augstāku dzīves līmeni.

«Ceru, ka stabilitāte, kuru Latvija sasniedza, atgūstoties no krīzes, būs noturējusies. Ceru, ka biznesa vide turpinās uzlaboties un radīsies jaunas investīcijas - gan no pašmāju puses, gan no ārzemēm. Radīsies darba vietas, un ekonomikas uzlabošanās būs vienmērīgāka nekā pagātnē un arī ilgtspējīga. Būs augstāks dzīves standarts, augstāka nodarbinātība. Ja jau tik daudz ir darīts, lai sakārtotu makroekonomiku, būtu labi redzēt visa tā augļus,» D. Mūrs teica intervijā biznesa portālam Nozare.lv, kad viņam vaicāja, kādu saredz Latviju pēc dažiem gadiem.

Austrālijas pilsonis un ekonomists, kas Latvijā strādājis četrus gadus saistībā ar SVF nosacītā krīzes pārvarēšanas režīma uzraudzību, savas misijas beigas salīdzināja ar ārstējošā ārsta un pacienta šķiršanos pēc ārstniecības kursa beigām.

Japānas un Austrālijas centrālās bankas paziņojušas par pazīmēm, kas liecina, ka šo valstu ekonomiskā situācija uzlabojas, bet investorus satriekuši sliktie dati par ekonomisko situāciju Eiropā un ASV, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) brīdinājums, ka valdībām vēl daudz jādara, lai atbalstītu ekonomikas, vēsta Reuters.

Japānas Banka saglabājusi savu procentu likmi 0.1% apmērā, jo tās ekonomikā vairs neesot vērojama pasliktināšanās un drīzumā sagaidāma atlabšana. Arī Austrālijas centrālā banka nav uzskatījusi, ka ir nepieciešams samazināt procentu likmes, jo esot vērojamas ekonomikas stabilizācijas pazīmes gan Austrālijā, gan citās valstīs. Līdz ar pozitīvajiem paziņojumiem par Austrālijas ekonomiku, Austrālijas Rezervju banka īpaši norādījusi uz atlabšanu Ķīnas, kā arī citās Āzijas ekonomikās.

Savukārt ASV Ņujorkas štata rūpniecības sektorā pēc pēdējos mēnešos vērojamā uzlabojuma jūnijā atkal ražošana palēninājusies. Un eiro noslīdējis līdz zemākajam līmenim pret dolāru gandrīz mēneša laikā pēc Eiropas Centrālās bankas paziņojuma, ka eirozonas aizdevējiem, iespējams, būs jānoraksta vēl 283 miljardi ASV dolāru. Turklāt jaunākie dati liecina, ka 16 eirozonas valstīs šā gada pirmajā ceturksnī zaudēti 1.22 miljoni darbavietu.

Augsta ranga Startptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomists veltījis niknu kritiku fondam un tā vadītājai Kristīnei Lagardai, sakot, ka jūtas apkaunots par to, ka bijis saistīts ar SVF.

Ekonomists Pīters Doils (Peter Doyle), kas SVF nostrādājis divdesmit gadus un bijis saistīts ar konsultāciju sniegšanu saistībā ar palīdzības programmām Grieķijai, Portugālei un Īrijai, atkāpies no amata un savus aiziešanas iemeslus skaidrojis vēstulē SVF valdes vadītājam Šakouram Šālanam (Shakour Shaalan), vēsta CNN.

P. Doils uzsver, ka SVF Eiropas departaments nav spējis sniegt laicīgus brīdinājumus reģiona politiķiem, kas parādu krīzes pārņemtajās valstīs novedis pie plaši izplatītām ciešanām un iespējas, ka ļaunākais vēl tikai sekos. Tāpat SVF neesot mācējis īstenot izlēmīgu rīcību, kas radījis risku, ka pasaules otra rezerves valūta – eiro – ir nonākusi pie sabrukuma sliekšņa. Ekonomists arī norāda, ka SVF nespēja pārraudzīt finanšu krīzi palielinās aizvien vairāk.

Jau ilgāku laiku viena no centrālajām tēmām Latvijas presē, varas gaiteņos un pat sabiedrībā ir par to — spēsim vai nespēsim izpildīt visas Starptautiskā valūtas fonda (SVF) prasības, lai varētu saņemt kārtējo aizdevuma daļu.

Pirmkārt, gana paradoksāli ir tas, ka mūsu amatpersonas galvenokārt drebinās tieši no SVF prasībām, kaut gan lielākais starptautiskais naudas donors ir Eiropas Komisija (EK). Otrkārt, un galvenokārt — ir ļoti svarīgi izrēķināt, vai SVF prasību izpildīšana nerada Latvijas tautsaimniecībai lielāku kaitējumu nekā naudas nesaņemšana no šā fonda. Proti, jau šobrīd, piemēram, uzņēmums Lido ir paziņojis, ka gadījumā, ja PVN likmes tiks palielinātas līdz 24%, tas savu biznesu Latvijā pārtrauks, jo turpmākā darbība kļūs faktiski neiespējama. Domājams, ka Lido šajā sakarā ir redzamākais piemērs, kam būtu pietiekami daudz sekotāju. Protams, ir izskanējis, ka Latvija Ivara Godmaņa valdības laikā pati esot šādam nosacījumam piekritusi, kas vien jau neliecina vispār neko labu par mūsu valsts vadītājiem. Tomēr jāatzīst, ka arī pats SVF rīkojas kā provinciāla banka, kas, izsniedzot iedzīvotājam kredītu, izvirza nosacījumus, pat neiedomājoties, vai pēc ikmēneša maksājumu veikšanas kredītņēmējam vispār paliek nauda ēšanai, zobu pastai un tramvaja biļetei. Respektīvi, ja PVN kāpuma rezultātā zināma daļa kompāniju šeit pārtrauks strādāt, mums vēl vairāk palielināsies bezdarbs, savukārt nodokļu ieņēmumu kritums būs tādā apmērā, kāds pat ļaunākajos murgos nav rādījies. Plus vēl laiku pa laikam atskan, ka galvenais jautājums, par ko esot domstarpības SVF un EK, ir lata devalvācijas tēma. Pirmie to vēloties, bet otrie — nekādā gadījumā. Nelaime vien tā, ka nav pat prognozes par to, cik liels būs ekonomikas un labklājības kritums situācijā, ja Latvija šādam absurdam tiešām piekristu (pozitīvs gan ir faktors, ka Latvijas Banka joprojām sola neko tādu nepieļaut).

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā ziņojumā par Latviju atzinīgi novērtējis Latvijas ekonomikas spēcīgo atlabšanu un veikto aizņēmuma atmaksu pilnā apjomā pirms laika.

«[Aizņēmuma atmaksa] pēc veiksmīgas obligāciju emisijas starptautiskajā tirgū, kas apliecina ekonomikas pārliecības un uzticības valdības politikai atjaunošanos,» teikts SVF ziņojumā.

«Ekonomika turpina spēcīgi atlabt, inflācija ir krietni samazinājusies, un tekošā konta deficīts ir mērens. Kaut arī vidēja termiņa ekonomikas prognozes ir labvēlīgas, neskaidras ārējās vides dēļ riski saglabājas,» teikts ziņojumā.

SVF direktoru valde atzinīgi novērtējusi Latvijas valdības paveikto būtisko fiskālo pielāgošanu, kā arī šā gada budžeta pienācīgu plānošanu, lai izpildītu kritērijus eiro ieviešanai.

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.

SVF eksperti atzinuši, ka Latvijas ekonomika visā visumā ir stabila, valsts parāds ir zems un turpina samazināties, fiskālā un kārtējo maksājumu konta deficīti ir samērīgi, inflācija ir mērena un jaunā valdība ir apņēmusies veicināt labklājības izaugsmi.

Pēc SVF aplēsēm, šogad ekonomikas izaugsme Latvijā gaidāma nedaudz virs 3%, jo ārējā vide ekonomikai vairs nav tik labvēlīga. Lai gan pērn iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,8%, vidējā termiņā ekonomikas izaugsmes temps saglabāsies 3% līmenī, kas ir spēcīgs rādītājs, lasāms ziņojumā.

SVF norāda, ka Latvijas ekonomikas elastība kopš globālās finanšu krīzes ir būtiski uzlabojusies.

Par ilgtermiņa prognožu lielāko risku SVF Latvijas ekonomikai norāda demogrāfijas problēmas, jo sarūk un noveco darbaspēks, kas ilgtermiņā samazinās produktivitātes pieaugumu un negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lēš aptuveni 3% apmērā, bet nākamgad nedaudz augstāku, teikts SVF misijas Latvijā noslēguma ziņojumā.

Latvijas tautsaimniecības izaugsme pieņemas spēkā, lai arī gada sākumā izaugsme bija lēnāka un metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs ražošanas apjomi ir mazāki par rūpnīcas kapacitāti. Ekonomikas izaugsmes paātrināšanos balsta privātais patēriņš, ko sekmē reālo algu pieaugums, kā arī investīcijas, kas daļēji saistītas ar Eiropas Savienības fondu izmantošanu. Šo tendenču rezultātā šogad Latvijas ekonomikas izaugsme lēšama ap 3%.

SVF pozitīvi vērtē vidēja termiņa izaugsmes iespējas, vienlaikus norādot arī uz riskiem. Pozitīvie stimuli ir spēcīgais iekšzemes pieprasījums un ārējās vides negatīvo risku samazināšanās, savukārt riski saistīti ar ieilgušo eirozonas stagnāciju un vājajām Krievijas izaugsmes perspektīvām. Ja padziļinātos ģeopolitiskā spriedze, tiktu ietekmēts gan reālais, gan arī finanšu sektors, secina SVF.

Pasaules ekonomiskā krīze izmaksās ap 3.4 triljoniem ASV dolāru, savu prognozi paudis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iepriekš SVF prognoze paredzēja 4 triljonu dolāru tēriņus krīzes pārvarēšanai.

SVF jaunā prognoze pamatota ar uzlabojumiem kredītu tirgū un ekonomikas atveseļošanās pazīmēm. Vienlaikus SVF ziņojums paredz, ka maksātnespēju augstākais punkts - kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem, gaidāms 2010. gada sākumā.

Banku zaudējumus (no 2009. gada jūlija līdz nākamajm gadam) apšaubāmo kredītu dēļ ziņojums prognozē 470 miljardus dolāru eiro zonā, 420 miljardus dolāru ASV un 140 miljardus dolāru Lielbritānijā.

«Banku finanšu stāvoklis ir uzlabojies, galvenokārt pateicoties banku centieniem palielināt kapitālu un pozitīviem peļņas rādītājiem,» teikts SVF ziņojumā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir izlabojis mulsinošās kļūdas, kas noveda pie pārspīlētu aprēķinu publicēšanas fonda jaunākajā pētījumā par finansiālo stabilitāti Austrumeiropā, raksta Financial Times.

Taču pēc tam, kad aprēķini par dažām valstīm tika apstrīdēti no centrālo baņķieru, analītiķu un žurnālistu puses, SVF pārskatīja šos aprēķinus un atkārtoti publicēja jaunus datus ar ārējā parāda un valūtas rezervju attiecību.

Šī attiecība Čehijai tika samazināta no 236 līdz 89 %, savukārt Igaunijai no 210 līdz 132 %. Cik noprotams arī Ukrainas cipars ir pārrēķināts no 208 uz 116 %un būs zemāks nekā sākotnējos aprēķinos. Pastāv iespēja, ka arī Lietuvas aprēķinātā attiecība, kas ir 425%, tiks samazināta, un tāpat varētu notikt arī ar SVF aprēķiniem par citām valstīm.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publicējis darba ziņojumu par pirmās pēcprogrammas uzraudzības misijas rezultātiem. Tajā pausts, ka Latvijai jāsamazina nabadzība un jāierobežo bezdarbs, tomēr kopumā Latvija starptautisko aizdevuma programmu ir pabeigusi veiksmīgi.

Ziņojumā novērtēta Latvijas saistību izpilde - nodrošinātā Latvijas spēja atmaksāt starptautisko aizdevumu un risku, kas varētu apdraudēt valsts makroekonomisko stabilitāti, uzraudzīšana. Par šīm saistībām 2011. gadā tika Latvija un SVF parakstīja Nodomu vēstuli.

Latvija ir veiksmīgi pabeigusi starptautisko aizdevuma programmu, atzīts SVF ziņojumā. Programmas rezultātā budžeta deficīts ir samazinājies un tiek prognozēts 2% apmērā 2012. gadā un vispārējās valdības parāds – ap 40% no IKP. Latvijas ekonomika ir strauji atkopusies un, neskatoties uz nelabvēlīgo situācija ārējos tirgos, SVF pozitīvi vērtē Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam ap 3,5% no IKP, atgādina Finanšu ministrija.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), cenšoties Latvijā panākt vēl lielāku budžeta samazinājumu, aizdevuma saņemšanai vēlas ieviest vēl stingrākus noteikumus. Analītiķi uzskata, ka līdzīgs liktenis varētu sagaidīt arī citas valstis, raksta New York Times.

Valstis, kurām arī apstiprināts aizdevums no SVF, varētu skart līdzīga situācija, kā Latvijā, kur joprojām valda neskaidrība par to, vai izdosies saņemt nākamo aizdevuma daļu no SVF. Analītiķi uzskata, ka šādā veidā SVF veicina iespēju no jauna radīt finanšu tirgus satricinājumu šajās valstīs.

Pārstāvji gan no SVF, gan Eiropas Savienības (ES) šonedēļ ieradušies Rīgā, lai diskutētu par tālākiem ekonomikas attīstības soļiem un aizdevuma saņemšanu. Premjers Valdis Dombrovskis norādījis, ka sarunas esot strīdīgas, un galvenokārt par to, kā pēc iespējas ātrāk samazināt valsts budžeta deficītu.