Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

SVF lēš, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme sasniegs 1,7%, bet nākamgad reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps palielināsies līdz 2,4%, tikmēr inflācija, kas pērn bija 9,1%, šogad noslīdēs līdz 2%, bet nākamgad nedaudz pieaugs saistībā ar enerģijas cenu kāpumu. Eiropas centrālās bankas mērķrādītāju 2% līmenī Latvija varētu sasniegt pēc 2026.gada.

Galvenos riskus Latvijas ekonomikai, kā vērtē SVF eksperti, rada ģeopolitiskā saspīlējuma palielinājums un lielāka ģeoekonomiskā fragmentācija, kas var izraisīt jaunu enerģijas cenu kāpumu un monetāro spiedien. Patēriņa un investīciju pieaugumu var vājināt kredītriski, kas saistīti ar mainīgas procentu likmes dominēšanu kredītu izsniegšanā un augstajām procentu izmaksām. Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmētu arī tas, ja ārējais pieprasījums būtu vājāks, nekā gaidīts. Konkurētspēju var vājināt pēdējā laika straujais algu kāpums. Vidējā termiņā iespējamo izaugsmi un zaļās pārejas bremzēšanu var radīt kavēšanās ar publiskām investīcijām ražīguma celšanai un strukturālām reformām darbaspēka deficīta risināšanai.

Ņemot vērā uzlabotās prognozes, šogad ir pamatota mazāk ekspansīva, neitrāla fiskālā nostādne. Cikliski pielāgotais fiskālā deficīta pieaugums tiek lēsts par 0,5 procentpunktiem - līdz 2,4% no prognozētā IKP, kas atspoguļo lielākus izdevumus valdības prioritāšu īstenošanai, piemēram, drošībā, veselībā un izglītībā. "Lai gan nepietiekams izlietojums un ieņēmumu pārsniegšana galu galā var nodrošināt vēlamo nostāju, proaktīva tēriņu efektivitātes noteikšana un sociālā atbalsta mērķtiecīgāka noteikšana, vienlaikus aizsargājot visneaizsargātākos, palīdzēs," lasāms SVF secinājumos, kuros izteikta atzinība Latvijas iestādēm par Enerģētikas atbalsta likuma grozījumiem, kas uzlabo enerģētikas atbalsta pasākumu mērķtiecību.

Nākamgad fiskālajai nostādnei jābūt stingrākai, lai veidotu rezerves izdevumu vajadzībām nākotnē. 2025.gadā budžeta mērķim vajadzētu samazināt cikliski pielāgoto deficītu līdz apmēram 2% no IKP. "Politikas iespējas, lai to panāktu, ietver nodokļu atbrīvojumu samazināšanu, ieņēmumu palielināšanu no īpašuma nodokļa, atjauninot kadastra vērtības ar tirgus cenām, nodokļu izpildes stiprināšanu un ieguldījumu izdevumu efektivitātes uzlabošanu, vienlaikus aizsargājot visneaizsargātākās personas. Fiskālajai politikai vajadzētu palikt elastīgai un attīstīties, ja riski īstenojas," ierosināts SVF misijas vērtējumā.

Lai gan Latvijai ir zināma fiskālā telpa, ir nepieciešami strukturālie fiskālie pasākumi, lai nodrošinātu rezerves nākotnes izdevumu izaicinājumiem, mudina SVF. Kā vidējā termiņa fiskālās konsolidācijas iespējas tiek minētas uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzu paplašināšana, tostarp samazinot ēnu ekonomiku, īpašuma nodokļu bāzes paplašināšana, nodokļu atbrīvojumu un fosilā kurināmā subsīdiju samazināšana, kā arī preču un pakalpojumu izdevumu racionalizēšana. Tas arī radīs nepieciešamo telpu lielākiem valsts ieguldījumiem infrastruktūrā un pētniecībā un attīstībā, pieļauj SVF.

Lai pielāgotos ilgtermiņa izdevumu spiedienam, kad būtiskas investīcijas tiek plānotas videi draudzīgā un digitālajā pārejā, veselības aprūpē, izglītībā un mājokļu iegādei par pieņemamu cenu, Latvijai ir jāveic papildu reformas. Valsts ieguldījumu pārvaldība ir steidzami jāuzlabo, lai mazinātu "Rail Baltica" izmaksu pieauguma radītos fiskālos riskus.

Vienlaikus SVF misija atzinīgi novērtējusi veselības aprūpes reformu, kuras mērķis ir palielināt efektivitāti, vienlaikus mazinot riskus un atbalstot solidaritāti, un valdības pensiju reformas centienus palielināt pensionēšanās vecumu par trim mēnešiem katru gadu, līdz tas sasniedz 65 gadus 2025.gadā. SVF misija iesaka saistīt gan oficiālo, gan priekšlaicīgo pensionēšanās vecumu ar turpmāku paredzamā mūža ilguma pieaugumam, lai veicinātu ilgāku darba mūžu pēc 65 gadu sasniegšanas, kā arī īstenot Nacionālās atveseļošanas fonda plānā noteiktās investīcijas un atrast pareizu līdzsvaru starp fosilā kurināmā subsīdijām, cenošanas/oglekļa nodokļiem un normām, lai efektīvi sasniegtu klimata mērķus, vienlaikus atbalstot ilgtspējību.

Latvijas finanšu sektors ir stabils, tomēr SVF misijas vērtējumā riski ir pieauguši. Galvenā sektora ievainojamība ir saistīta ar uzņēmumu un privātpersonu kredītriskiem, ko rada mainīgās procentu likmes dominēšana izsniegtajos kredītos. Mājokļu cenas saglabājas augstas, lai gan mājokļa cenu attiecība pret algu liecina par nelielu pieejamības uzlabošanos pagājušajā gadā.

Jebkādas mājsaimniecību finanšu problēmas, kas saistītas ar mainīgajām likmēm hipotekārajiem kredītiem, SVF misija iesaka risināt ar patērētāju bankrota instrumentiem. Sociālās aizsardzības sistēma var piedāvāt papildu atbalstu visneaizsargātākajām grupām. SVF misija neiesaka pēc 2024.gada pagarināt hipotekāro kredītu likmju kāpuma kompensēšanas plānu.

Ražīguma un noturības stiprināšanai SVF misija iesaka veicināt investīcijas ar korporatīvām reformām, lai veicinātu kapitāla piešķiršanu un finansējuma pieejamību. Ražīgumu veicināt varētu ar darbaspēka un produktu tirgus un digitalizācijas reformām, kas veicinātu profesionāla darbaspēka pieejamību. Produktu un pakalpojumu tirgu noteikumu turpmāka racionalizēšana varētu veicināt konkurenci, inovācijas un produktivitāti, iesaka SVF misija.

Pretēji Eiropas Savienības kopējai tendencei Latvijas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmeši ir palielinājušies kopš 2000.gada, tādēļ Latvijai ir nepieciešama spēcīgāka klimata politika. Latvijai arī ir jāturpina palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru un jāpalielina investīcijas tīrā enerģijā un savienojumos.

Balstoties uz sākotnējiem misijas secinājumiem, tiks sagatavots ziņojums, kuru prezentēs SVF valdei.

SVF ikgadējā pārskata gatavošanas misijas ietvaros 4.-17.jūnijā notika dažādas sanāksmes ar valsts institūcijām, novērtējot Latvijas aktuālo situāciju ekonomikā.

SVF ir starptautiska organizācija, kas dibināta 1944.gadā ar mērķi veicināt starptautisko monetāro sadarbību, valūtas kursu stabilitāti, valstu ekonomiku izaugsmi un nodarbinātības pieaugumu un nodrošināt īslaicīgu finansiālu palīdzību, ja kādai dalībvalstij radusies nepieciešamība risināt ar maksājumu bilanci saistītas problēmas. Latvija šai organizācija pievienojās 1992.gada 19.maijā.