"Var sabrukt visa sistēma, bet vienmēr tiek būvēts kaut kas vietā. Cik dziļi vēl var krist, ir grūti definējams jautājums," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija, norādīja Vaira Vīķe-Freiberga.

"Krīze pārsteigusi visu pasaulei. Noticis tas, ko neviens neprognozēja. Un mēs nezinām, kad sāksies atlabšana," sacīja eksprezidente.

Uz jautājumu, kas jādara Latvijai, lai nākotnē atdotu milzīgo parādu V. Vīķe-Freibera atbildēja īsi un konkrēti: "Lai atdotu parādu, ir jāpelna vairāk."

Intervijā V. Vīķe-Freiberga arī norādīja, ka Valsts prezidentam Valdim Zatleram šobrīd nav iemesla atlaist Saeimu, jo tā rosināma tikai gadījumos, kad parlamentā ievēlētās politiskās partijas nespēj izveidot rīcībspējīgu valdību. "Tajā brīdī, kad valdība ir izveidota un gatava strādāt, tas iemesls, atlaist Saeimu, pazūd," uzsvēra V. Vīķe-Freiberga.

Gan vēlētāju, gan Valsts prezidenta tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu būs ierobežotas, paredz Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinātie Satversmes grozījumi, kas nodoti izskatīšanai komisijās.

Piemēram, vēlētājiem nebūs tiesību ierosināt Saeimas atlaišanu parlamenta pilnvaru pirmajā un pēdējā gadā, kā arī Valsts prezidenta pilnvaru termiņa pēdējos sešos mēnešos.

Savukārt Valsts prezidents parlamenta atlaišanu varēs ierosināt gadījumos, kad Saeima grozījusi Satversmes 1.,2., 3., 4., 6. vai 76. pantu un šie grozījumi nav apstiprināti tautas nobalsošanā. Prezidents Saeimas atlaišanu varēs rosināt arī tad, ja Saeima nespēj izteikt uzticību Ministru prezidentam un viņa aicinātajiem ministriem vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas vai līdz saimnieciskā gada 1. martam nav pieņēmusi gadskārtējo budžetu. Tiesības ierosināt parlamenta atlaišanu prezidentam varētu būt arī gadījumos, kad ilgāk par vienu mēnesi Saeimas sesijas laikā kvoruma trūkuma dēļ nav notikušas Saeimas kārtējās sēdes vai arī parlamenta atlaišana nepieciešama, lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu kādā īpaši svarīgā jautājumā.

Latvijā nav tā, kā, piemēram, Riodežaneiro, kur gaišā dienas laikā var uzbrukt uz ielas, un Latvija kopumā uzskatāma par draudzīgu valsti – to nevajadzētu vērtēt par zemu. Tajā pašā laikā būtu jāizdara viss, lai Latviju padarītu par draudzīgu valsti arī uzņēmējiem – gan ārvalstu, gan vietējiem, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņa pārliecināta, ka pašlaik sevišķi svarīgi būtu pilnveidot tiesu sistēmu. «Pēdējo gadu laikā šajā jomā daudz kas ir izdarīts, bet daudz kas vēl ir jāpaveic,» pauda V. Vīķe-Freiberga.

Lai aizturētu emigrāciju uz citām valstīm, Latvijā jārada «brīvas vietas» - uzņēmējdarbībai un profesionālai darbībai, «lai te ir ko darīt un var audzināt savu ģimeni», norādīja bijusī Latvijas prezidente.

Viņa pauda, ka iedzīvotāju emigrācija neilgi pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) vērojama arī daudzās citās valstīs. V. Vīķe-Freiberga kā piemēru min Portugāli, no kuras drīz pēc pievienošanās ES uz citām valstīm, piemēram, Lielbritāniju un Franciju, strādāt devās daudzi iedzīvotāji, jo «vecajā Eiropā» tika piedāvātas lielākas algas, taču pašlaik ekonomiskā situācija ir izlīdzinājusies.

Latvija nevar ar saviem pašreizējiem ekonomikas rādītājiem cerēt uz labāko un gaidīt, kamēr kaut kas nokārtosies pats. Beigās visa valsts «aizies pa burbuli», satraukumu intervijā Latvijas Radio pauda Vaira Vīķe-Freiberga.

V. Vīķe-Freibergai šķiet apkaunojoši, ka Latvija iekļūst visās mācību grāmatās kā piemērs, kā valsti var aizlaist pa burbuli.

«Vienu dienu paskatos televīzijā – no rīta premjers saka vienu lietu, ka mums vajag aizdevumu, vakarā finanšu ministrs saka, ka [...] iztiksim paši ar saviem iekrājumiem,» saka eksprezidente, norādot, ka «būtu labi», ja valdība vienotos savā starpā un, ja aizdevums nepieciešams, spertu nepieciešamos soļus, lai to dabūtu.

Pašlaik Latvijai ir ļoti liels risks nonākt kaunpilnajā situācijā, kad esam sliktākie Eiropā, norādījusi V. Vīķe Freiberga.

Pārējo pasaules valstu reakcija uz notikumiem Ukrainā ir gļēva, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma sacīja kādreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Daudzi rietumu spēki tagad tikai gudro, ko un kā varētu darīt, bilda V. Vīķe-Freiberga, īpaši skarbus vārdus veltot Apvienoto Nāciju organizācijai (ANO). «Redzot, cik impotentas un pilnīgi nevarīgas un nekam nederīgas ir Apvienotās Nācijas attiecībā uz Krieviju, kurai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, rodas situācija, ka Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur. [..] Man ir pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,» atzina V. Vīķe-Freiberga.

Viņasprāt, Ukraina pašlaik ir iedzīta stūrī, jo, tiklīdz tā darīs jebko, lai sevi aizstāvētu, Krievija ieņems vēl lielāku Ukrainas teritoriju. V. Vīķe-Freiberga atgādināja, ka savulaik ASV prezidents Džordžs Bušs pēc notikumiem Gruzijā ieviesa sankcijas pret Krieviju. Pēc tam pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama aicināja aizmirst pagātnes grēkus un brālīgi dzīvot tālāk.

«Starptautiskais Valūtas fonds ir skarbs savos izvērtējumos un ja viņi ir nākuši ar kādu ieteikumu, tad viņi arī sagaida, ka aizņēmēji kā cirka sunīši leks cauri riņķiem un apļiem un staigās uz pakaļkājām. Es zinu, ka daudzus tas kaitina un apvaino, bet tā ir dzīves realitāte,» uzskata eksprezidente VairaVīķe – Freiberga.

«Ja tev pietrūkst naudas kabatā un jāiet pie kāda lūgties, tad viņš ir tas, kas nosaka uz kādiem noteikumiem tas varētu notikt. Viens no noteikumiem ir bijis – jāpārskata valsts pārvalde, lai tā kļūtu racionālāka, bet tas līdz galam nav noticis.»

Lai atgūtu tautas uzticību, Latvijas valdībai skaidri jānosaka prioritātes, ko neietekmētu partejiski apsvērumi, norādīja V.Vīķe – Freiberga.

Viņa par feodālu sistēmu nosauca to, ka ministrijas ir sadalītas konkrētām partijām. Kopumā atzinīgi vērtējot valdības centienus stabilizēt situāciju, eksprezidente norādīja uz skaidru prioritāšu trūkumu. «Valdība ir centusies no laivas, kurā ir sūce, izmisīgi smelt laukā ūdeni. Tagad vajadzētu skatīties, kur tās sūces ir un kā tās aizpildīt,» izteicās V.Vīķe – Freiberga.

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Vairākums Latvijas pilsoņu atbalstīs bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinājumu atlaist Saeimu, uzskata bijusī Prezidenta Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa gan intervijā LNT raidījumam 900 sekundes nevēlējās atklāt, kāda būs viņas izvēle šajā referendumā, jo nevēlas iespaidot neviena lēmumus. Tomēr viņa norādīja vairākus argumentus par un pret Saeimas atlaišanu.

«Tas būtu veids, kā sūtīt signālus politiķiem, ka viņiem nav visatļautība četru gadu garumā pēc vēlēšanām. Mēs vairākkārt esam dzirdējuši, ka politiķi domā, par saviem vēlētājiem kampaņas brīdī un tad ar vien vairāk no tiem attālinās, bet neviens gudrs politiķis nedarbojās nelūkodamies uz savu elektorātu,» atzīmēja V.Vīķe – Freiberga.

Viņa arī skaidroja, ka citās valstīs Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanas notiek tikai tad, ja valdība nav spējīga funkcionēt un dabūt saviem lēmumiem vairākumu parlamentā. Tāda situācija Latvijā ne tuvu neesot.

Ieguvēji no iespējamām ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs Saskaņas centrs (SC), jo viņi visu šo periodu saglabājuši savu popularitāti un pat to palielinājuši. Viņi sēž opozīcijā, bet tie, kas ir valdībā, uzņemas atbildību par reālo situāciju, kas tiek īstenota dzīvē, LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa arī norāda, ka to partiju reitingi, kas ir pārstāvētas valdībā, reitingi ir kritušies. «Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izredzēm nemāku teikt, jo viņi ir izbīdījuši un paguvuši ievēlēt savu prezidentu. Koalīcijā ZZS ar SC ir daudz ko paveikuši, par ko Zatlera kungs «sūdzējās» savā runā. Atklāti sakot, ja SC dabūs vairāk balsis un ZZS patur tās pašas vai vairāk, tad, iespējms, ka valdībā ir SC premjers ar ZZS kā koalīcijas partneriem. Tomēr varbūt arī otrādi,» skaidro V.Vīķe – Freiberga.

Tad sekojot jautājums, kas notiks centrēji labējā spārnā. Tur zaudētāja, pēc viņas domām, varētu būt Vienotība, jo tai ir premjers un daudzi nozīmīgi ministri. Situācija valstī uzlabojas, bet pietiekami lēni, lai cilvēki ikdienā to tā neizjustu.

«Cilvēka pirmā atbildība ir rūpēties par savu ģimeni. Ne katram ir dotības uzsākt biznesu. Latviešiem nav ieaudzināta doma par savu biznesu,» intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena, vaicāta ko teiktu latviešu ģimenes tēvam, kurš pošas uz Norvēģiju, jo nevar pabarot bērnus, atbildējusi bijusī prezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

«Ebrejiem ir, jo viņiem nebija izvēles, paaudžu paaudzēs viņiem Eiropā nebija tiesību iegūt zemi īpašumā,» viņa turpinājusi. «Mums ir otrādi, mūs mūsu kaklakungi, kas gribēja, lai mēs fiziski strādājam, piesēja pie zemes un iestāstīja: tu tikai ar un ecē, tirgošanās ir netīra lieta. Nesen intervijā kāda māksliniece teica: «Mēs neesam tirgotāju tauta!» - ar tādu kā lepnumu, it kā būt tirgotājam būtu kāds kauns. Paskatieties uz Holandi, tā savu labklājību uzbūvēja tikai ar tirgošanos,» skaidrojusi eksprezidente.

«Cilvēkiem ir tiesības brīvi pārvietoties. Tiesa, jautājums, vai šeit ir izdarīts viss, ko varēja, lai viņus paturētu. Ko es teiktu aizbraucējiem? «Lūdzu, neaizmirsti savu dzimteni, savu mantojumu, māci bērniem savu mātes valodu un audzini viņus par latviešiem!» To mēs darījām trimdā trīs paaudžu garumā un izdarījām pietiekami veiksmīgi,» uzsvērusi Vīķe - Freiberga.

«Eirozonas nestabilitāte nāk no nepareiziem tās būvēšanas principiem, taču šī ielās iešanas parādība ir pilnīgi kaut kas cits, principiālāks. Tā ir saistīta ar kapitālisma krīzi,» to, runājot par pastāvošo krīzi un ielu protestiem, sacījusi eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

«Ir vairāk nekā skaidrs, ka kapitālisms, kas, protams, nav vienota sistēma, bet attīstās laikā un telpā, šajā gadu tūkstotī savā pašreizējā manifestācijā, manuprāt, ir piedzīvojis krahu. Es neesmu ekonomiste, bet mēģinu painteresēties, kas tur notiek, un, jo vairāk es interesējos, jo skumjāk man kļūst. Kur šis kapitālisms ir nonācis ar to, ka tam finanšu aspektā nav iebūvēti tie līdzsvarošanas mehānismi, kādi valda parasto preču tirgū, kur pieprasījuma un piedāvājuma attiecības darbojas kā dabisks regulētājs. Bet kas ir noticis finanšu pasaulē - līdz šim brīdim tas nav noregulēts. Lielās finanšu institūcijas ir savārījušas briesmīgas ziepes, tās tiešām ir izgāzušās, to reputācija ir pilnīgi sagrauta, bankām neviens vairs neuzticas. Čikāgas skola ekonomikā un ekonomisti kā profesija pilnībā ir zaudējusi savu prestižu. Jo tie matemātiskie modeļi bez empīriskiem datiem, kādi vienu brīdi bija modē, - tie var pasaules ekonomiku novest pie kraha. Man ir nācies ar stohastiskiem modeļiem strādāt psiholoģijā, un es to pārtraucu, jo sapratu, ka uz tādas matemātiskās nejaušības bāzēts modelis ir jēdzieniski tukšs. Arī ekonomiski tukšs. Tajos, piemēram, tiek pieņemta konstanta pircēja - patērētāja - uzvedība. Bet tas neatbilst realitātei. Tie ir modeļi, kas nav bijuši spējīgi reaģēt atbilstoši reālajai pasaulei,» skaidrojusi Vīķe- Freiberga.

Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām tiks iegādāta jauna automašīna, jo 2006.izlaiduma gada Mercedes Benz 500 limuzīns, ar kuru viņa pārvietojas patlaban, esot sliktā tehniskā stāvoklī.

Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne apstiprināja, ka ministrijā ir saņemta argumentēta Vīķes-Freibergas vēstule, kurā eksprezidente norādījusi, ka viņas pašreizējais auto ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Vīķe-Freiberga vēstulē aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir lūgusi izvērtēt valsts piešķirtās automašīnas nepieņemamo tehnisko stāvokli, jo auto vairāk nekā divas trešdaļas no laika atrodas labošanas servisā, pavēstīja eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane.

Vīķe-Freiberga vēstulē norādījusi, ka, no vienas puses, tas ir augstas klases auto, taču, no otras puses, Aizsardzības ministrijai (AM) nākas tērēt līdzekļus detaļu nomaiņai un cilvēku darbam. Arī pēc apkopes veikšanas mašīnai jau pēc dažu kilometru ceļa atsākas ierastās problēmas. Pusotra gada laikā tā ir trīs reizes apstājusies uz ceļa dažādos laika apstākļos gan Rīgā, gan ārpus galvaspilsētas, tāpēc eksprezidente aicina AM izvērtēt pašreizējo situāciju.

Šodien kļūs zināms jaunais Eiropas savienības vadītājs un starp amata pretendentiem ir arī Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

Šorīt LNT intervijā 900 sekundes eksprezidente norādīja, ka ir cerības uz tādu rezultātu, kas ļaus Lisabonas līgumam stāties spēkā, un ka būs attiecīgās amatpersonas, kas ļaus realizēt šō līgumu dzīvē.

Eksprezidente arī kritizēja slepenību un necaurskatāmību, kādā tiek izraudzīts jaunais EP prezidents. Klīst visādas baumas, ka visas 27 dalībvalstis jau vienojušās par Beļģijas premjeru, taču Latvijas puses viedoklis nav uzklausīts, teica eksprezidente.

Tādēļ, ka viss norit slepenībā, izplatās visādas baumas un dezinformācija, bet iedzīvotājiem jābūt informētiem, kas ir uz strīpas, tā V. Vīķe – Freiberga.

Pēc vairāk nekā 20 gadu darba klientu servisa un pārdošanas jomā Inese Freiberga sāk savu biznesu – izgatavo dažādus auduma abažūrus lampām

Iepriekš viņa darba pieredzi guvusi dažādos uzņēmumos, tostarp lielās starptautiskās kompānijās. Pagājušajā vasarā, brīdī, kad I. Freiberga bija nolēmusi mainīt darbu, viņa sāka prātot par sava biznesa sākšanu. Idejas bija vairākas, bet lampu abažūru izgatavošana un veco lampu atjaunošana izrādījās spēcīgākā no visām, to viņa iecerēja arī izmēģināt attīstīt kā biznesu. «Manī pavērās radošā stīga, kad iekārtoju savu mājokli, nolēmu pati izgatavot lampām abažūrus, kas saskanētu ar kopējo interjeru. Sapratu, ka šī lieta mani aizrauj, un pašmācības ceļā sāku apgūt šī amata prasmes,» stāsta zīmola Košas lampas idejas autore, meistare Inese Freiberga.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Salīdzinot statistikas rādītājus par 8., 9. un 10.Saeimas deputātu kandidātiem, jāsecina, ka kandidāti kļūst jaunāki un mazāk izglītoti.

No 8.Saeimas deputātu kandidātiem augstākā izglītība bija 81,5% kandidātu, no 9.Saeimas kandidātiem - 81,8%, bet no 10.Saeimas kandidātiem - tikai 79,8%.

8.Saeimas deputātu kandidātu sarakstā vidējā izglītība bija 8,1% kandidātu, 9.Saeimas vēlēšanās -18,1%, bet 10.Saeimas vēlēšanās - 20% jeb katram piektajam.

Katrās Saeimas vēlēšanās atrodas kāds, kurš uzskata, ka pietiek ar pamatskolas izglītību, lai izstrādātu likumus, pēc kuriem dzīvos valsts. 8.Saeimas vēlēšanās pamata izglītība bija vienam kandidātam, 9.Saeimas vēlēšanās - vienam kandidātam, bet 10.Saeimas vēlēšanās - diviem kandidātiem, abi viņi ir no apvienības Ražots Latvijā.

Ideju par lata devalvāciju kritizē žurnāla Kapitāls galvenais redaktors, žurnālists Māris Zanders, norādot, ka tas neko nedotu Latvijas eksportētājiem un ekonomikai.

Kā norāda M. Zanders savā slejā žurnāla marta numurā, «lata devalvācija – pat ja mēs ar sakostiem zobiem akceptējam devalvācijas izraisīto problēmu gūzmu – neko būtisku nedos mūsu eksportētājiem, jo noieta tirgi ir un būs „ciet" un mūsu eksporta palētināšanās nevar pārlauzt situāciju.

Kritizē lata devalvācijas ieceriŽurnālists arī jautā, vai tie, kuri runā par devalvāciju kā eksportam draudzīgu soli, ir sarēķinājuši, ko tā nozīmēs, ja paskatās no importēto izejvielu, komponentu un energoresursu viedokļa? Un kas tad būtu potenciālie ieguvēji – eksportētāji? Kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība, par kuru strukturālajām un konkurētspējas problēmām gana daudz spriests? Vai nav pārāk dārga cena – ar devalvāciju uzturēt status quo nozarēs, kurās nepieciešamas reformas? M. Zanders arī atzīst, ka cerēt – ja ne tuvāko mēnešu laikā, tad nākamgad jau nu gan kreditēšana atjaunosies, ir pārāk optimistiski. «Paši Rietumu eksperti atzīst, ka „putra", kas ievārīta globālajā finanšu tirgū, būs jāstrebj vēl ilgi.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kosmētiķe Ludmila Stavro-Freiberga radījusi jaunu kosmētikas zīmolu Response by Dr. Stavro lielpilsētu iedzīvotājiem, kuri saskaras ar augstu gaisa piesārņojumu un lielu stresa līmeni.

"Šķiet, ka ir izdevies radīt labu produktu. Biju ļoti pagodināta brīdī, kad profesionāļi no malas nosauca manu produktu par Latvijas Nokia. Tāpēc zīmols domāts ne tikai Latvijas tirgum. Neskatoties uz lielo kosmētikas tirgus piesātinātību, tas ir globāli konkurētspējīgs. Šobrīd biznesā robežu nav. Kāpēc lai nepiedāvātu savu produktu arī ārpus Latvijas?" uzskata L. Stavro-Freiberga, Response by Dr. Stavro (SIA Stavro) īpašniece.

Uzņēmuma direktore Daina Inne papildina: “Tas ir brīnums, ka Latvijā var dabūt gatavu tādu super produktu. Šobrīd intensīvi darbojamies pie tā, lai palaistu to tautās.” L. Stavro-Freiberga apgalvo, ka šobrīd uzņēmumam pasaulē korneoterapijas jomā ir divi tiešie konkurenti un arī starp tiem Response by Dr. Stavro esot savas priekšrocības.

Kandavas kartinga trases īpašnieki vērsušies policijā ar sūdzību pret advokāti Elzu Freibergu, kuru apsūdz 100 000 latu izspiešanā.

Kopš 2008. gada E. Freiberga tiesājas ar SIA Braukšanas mācību centrs (BMC), kas, pēc advokātes domām, nelikumīgi uzcēlis Kandavā kartinga trasi, kā arī traucē apkārtējiem iedzīvotājiem mierīgi dzīvot, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Trases īpašnieki ir arī Aigars Štokenbergs, Kārlis Miķelsons un vēl vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, kuri uzskata, ka advokāte nevis cīnās par taisnību, bet vēlas uz viņu rēķina iedzīvoties.

Tukuma rajona policijā BMC pārstāvis Edgars Džeriņš vērsies šīs nedēļas sākumā, atklājot kartinga trases īpašnieku versiju par E. Freibergas nemitīgajām sūdzībām.

Kāda latviete «aplaupījusi» Lielbritānijas nodokļu maksātājus, apgalvojot, ka ir bezdarbniece, kurai pieder tikai viens nekustamais īpašums, lai gan patiesībā viņa gadā pelnījusi 60 tūkstošus britu mārciņu no sešu savu īpašumu izīrēšanas.

Kā vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph, Latvijas iedzīvotāja Jūlija Freiberga bijusi ļoti izveicīga krāpniece. Kopumā J. Freibergai piešķirti vairāk nekā 33 tūkstoši britu mārciņu dāžados pabalstos, bet viņai piederošo īpašumu vērtība sasniegusi 1,1 miljonu mārciņu.

J. Freiberga uz Apvienoto Karalisti pārcēlusies 1999. gadā un saņēmusi Lielbritānijas sociālās garantijas, bezdarbnieka pabalstu un nodokļu atlaides. Lai saņemtu sociālās garantijas, J. Freiberga nereti izmantojusi arī sava bijušā vīra uzvārdu.

Latviete savu krāpšanas shēmu uzsākusi 2005. gada maijā, kad pieteikusies valsts atbalstam norādot, ka viņai nav darba un pajumtes. Patiesībā J. Freibergai piederējis īpašums Austrumlondonā un viņa saņēmusi 38 tūkstošus britu mārciņu gadā, strādājot par pludmales uzraugu.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.