Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Latvijā nav tā, kā, piemēram, Riodežaneiro, kur gaišā dienas laikā var uzbrukt uz ielas, un Latvija kopumā uzskatāma par draudzīgu valsti – to nevajadzētu vērtēt par zemu. Tajā pašā laikā būtu jāizdara viss, lai Latviju padarītu par draudzīgu valsti arī uzņēmējiem – gan ārvalstu, gan vietējiem, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņa pārliecināta, ka pašlaik sevišķi svarīgi būtu pilnveidot tiesu sistēmu. «Pēdējo gadu laikā šajā jomā daudz kas ir izdarīts, bet daudz kas vēl ir jāpaveic,» pauda V. Vīķe-Freiberga.

Lai aizturētu emigrāciju uz citām valstīm, Latvijā jārada «brīvas vietas» - uzņēmējdarbībai un profesionālai darbībai, «lai te ir ko darīt un var audzināt savu ģimeni», norādīja bijusī Latvijas prezidente.

Viņa pauda, ka iedzīvotāju emigrācija neilgi pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) vērojama arī daudzās citās valstīs. V. Vīķe-Freiberga kā piemēru min Portugāli, no kuras drīz pēc pievienošanās ES uz citām valstīm, piemēram, Lielbritāniju un Franciju, strādāt devās daudzi iedzīvotāji, jo «vecajā Eiropā» tika piedāvātas lielākas algas, taču pašlaik ekonomiskā situācija ir izlīdzinājusies.

Pēc vairāk nekā 20 gadu darba klientu servisa un pārdošanas jomā Inese Freiberga sāk savu biznesu – izgatavo dažādus auduma abažūrus lampām

Iepriekš viņa darba pieredzi guvusi dažādos uzņēmumos, tostarp lielās starptautiskās kompānijās. Pagājušajā vasarā, brīdī, kad I. Freiberga bija nolēmusi mainīt darbu, viņa sāka prātot par sava biznesa sākšanu. Idejas bija vairākas, bet lampu abažūru izgatavošana un veco lampu atjaunošana izrādījās spēcīgākā no visām, to viņa iecerēja arī izmēģināt attīstīt kā biznesu. «Manī pavērās radošā stīga, kad iekārtoju savu mājokli, nolēmu pati izgatavot lampām abažūrus, kas saskanētu ar kopējo interjeru. Sapratu, ka šī lieta mani aizrauj, un pašmācības ceļā sāku apgūt šī amata prasmes,» stāsta zīmola Košas lampas idejas autore, meistare Inese Freiberga.

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Pārējo pasaules valstu reakcija uz notikumiem Ukrainā ir gļēva, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma sacīja kādreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Daudzi rietumu spēki tagad tikai gudro, ko un kā varētu darīt, bilda V. Vīķe-Freiberga, īpaši skarbus vārdus veltot Apvienoto Nāciju organizācijai (ANO). «Redzot, cik impotentas un pilnīgi nevarīgas un nekam nederīgas ir Apvienotās Nācijas attiecībā uz Krieviju, kurai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, rodas situācija, ka Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur. [..] Man ir pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,» atzina V. Vīķe-Freiberga.

Viņasprāt, Ukraina pašlaik ir iedzīta stūrī, jo, tiklīdz tā darīs jebko, lai sevi aizstāvētu, Krievija ieņems vēl lielāku Ukrainas teritoriju. V. Vīķe-Freiberga atgādināja, ka savulaik ASV prezidents Džordžs Bušs pēc notikumiem Gruzijā ieviesa sankcijas pret Krieviju. Pēc tam pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama aicināja aizmirst pagātnes grēkus un brālīgi dzīvot tālāk.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kosmētiķe Ludmila Stavro-Freiberga radījusi jaunu kosmētikas zīmolu Response by Dr. Stavro lielpilsētu iedzīvotājiem, kuri saskaras ar augstu gaisa piesārņojumu un lielu stresa līmeni.

"Šķiet, ka ir izdevies radīt labu produktu. Biju ļoti pagodināta brīdī, kad profesionāļi no malas nosauca manu produktu par Latvijas Nokia. Tāpēc zīmols domāts ne tikai Latvijas tirgum. Neskatoties uz lielo kosmētikas tirgus piesātinātību, tas ir globāli konkurētspējīgs. Šobrīd biznesā robežu nav. Kāpēc lai nepiedāvātu savu produktu arī ārpus Latvijas?" uzskata L. Stavro-Freiberga, Response by Dr. Stavro (SIA Stavro) īpašniece.

Uzņēmuma direktore Daina Inne papildina: “Tas ir brīnums, ka Latvijā var dabūt gatavu tādu super produktu. Šobrīd intensīvi darbojamies pie tā, lai palaistu to tautās.” L. Stavro-Freiberga apgalvo, ka šobrīd uzņēmumam pasaulē korneoterapijas jomā ir divi tiešie konkurenti un arī starp tiem Response by Dr. Stavro esot savas priekšrocības.

Kandavas kartinga trases īpašnieki vērsušies policijā ar sūdzību pret advokāti Elzu Freibergu, kuru apsūdz 100 000 latu izspiešanā.

Kopš 2008. gada E. Freiberga tiesājas ar SIA Braukšanas mācību centrs (BMC), kas, pēc advokātes domām, nelikumīgi uzcēlis Kandavā kartinga trasi, kā arī traucē apkārtējiem iedzīvotājiem mierīgi dzīvot, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Trases īpašnieki ir arī Aigars Štokenbergs, Kārlis Miķelsons un vēl vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, kuri uzskata, ka advokāte nevis cīnās par taisnību, bet vēlas uz viņu rēķina iedzīvoties.

Tukuma rajona policijā BMC pārstāvis Edgars Džeriņš vērsies šīs nedēļas sākumā, atklājot kartinga trases īpašnieku versiju par E. Freibergas nemitīgajām sūdzībām.

Latvija nevar ar saviem pašreizējiem ekonomikas rādītājiem cerēt uz labāko un gaidīt, kamēr kaut kas nokārtosies pats. Beigās visa valsts «aizies pa burbuli», satraukumu intervijā Latvijas Radio pauda Vaira Vīķe-Freiberga.

V. Vīķe-Freibergai šķiet apkaunojoši, ka Latvija iekļūst visās mācību grāmatās kā piemērs, kā valsti var aizlaist pa burbuli.

«Vienu dienu paskatos televīzijā – no rīta premjers saka vienu lietu, ka mums vajag aizdevumu, vakarā finanšu ministrs saka, ka [...] iztiksim paši ar saviem iekrājumiem,» saka eksprezidente, norādot, ka «būtu labi», ja valdība vienotos savā starpā un, ja aizdevums nepieciešams, spertu nepieciešamos soļus, lai to dabūtu.

Pašlaik Latvijai ir ļoti liels risks nonākt kaunpilnajā situācijā, kad esam sliktākie Eiropā, norādījusi V. Vīķe Freiberga.

Kāda latviete «aplaupījusi» Lielbritānijas nodokļu maksātājus, apgalvojot, ka ir bezdarbniece, kurai pieder tikai viens nekustamais īpašums, lai gan patiesībā viņa gadā pelnījusi 60 tūkstošus britu mārciņu no sešu savu īpašumu izīrēšanas.

Kā vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph, Latvijas iedzīvotāja Jūlija Freiberga bijusi ļoti izveicīga krāpniece. Kopumā J. Freibergai piešķirti vairāk nekā 33 tūkstoši britu mārciņu dāžados pabalstos, bet viņai piederošo īpašumu vērtība sasniegusi 1,1 miljonu mārciņu.

J. Freiberga uz Apvienoto Karalisti pārcēlusies 1999. gadā un saņēmusi Lielbritānijas sociālās garantijas, bezdarbnieka pabalstu un nodokļu atlaides. Lai saņemtu sociālās garantijas, J. Freiberga nereti izmantojusi arī sava bijušā vīra uzvārdu.

Latviete savu krāpšanas shēmu uzsākusi 2005. gada maijā, kad pieteikusies valsts atbalstam norādot, ka viņai nav darba un pajumtes. Patiesībā J. Freibergai piederējis īpašums Austrumlondonā un viņa saņēmusi 38 tūkstošus britu mārciņu gadā, strādājot par pludmales uzraugu.

«Starptautiskais Valūtas fonds ir skarbs savos izvērtējumos un ja viņi ir nākuši ar kādu ieteikumu, tad viņi arī sagaida, ka aizņēmēji kā cirka sunīši leks cauri riņķiem un apļiem un staigās uz pakaļkājām. Es zinu, ka daudzus tas kaitina un apvaino, bet tā ir dzīves realitāte,» uzskata eksprezidente VairaVīķe – Freiberga.

«Ja tev pietrūkst naudas kabatā un jāiet pie kāda lūgties, tad viņš ir tas, kas nosaka uz kādiem noteikumiem tas varētu notikt. Viens no noteikumiem ir bijis – jāpārskata valsts pārvalde, lai tā kļūtu racionālāka, bet tas līdz galam nav noticis.»

Lai atgūtu tautas uzticību, Latvijas valdībai skaidri jānosaka prioritātes, ko neietekmētu partejiski apsvērumi, norādīja V.Vīķe – Freiberga.

Viņa par feodālu sistēmu nosauca to, ka ministrijas ir sadalītas konkrētām partijām. Kopumā atzinīgi vērtējot valdības centienus stabilizēt situāciju, eksprezidente norādīja uz skaidru prioritāšu trūkumu. «Valdība ir centusies no laivas, kurā ir sūce, izmisīgi smelt laukā ūdeni. Tagad vajadzētu skatīties, kur tās sūces ir un kā tās aizpildīt,» izteicās V.Vīķe – Freiberga.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu.

Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra.

Taču jautājums, vai un cik lielā mērā Latvijas kūdru var izmantot enerģētiskajām vajadzībām, vairāku iemeslu dēļ ir grūti atbildams.

Latvijā kūdru iegūst jau no XVII gs., taču enerģētikā praktiski neizmanto kopš 2003.gada, kad pēc Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas tā tika pārbūvēta, lai kā kurināmo izmantotu dabasgāzi. Turklāt Eiropas Savienībā (ES) kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, tādēļ ar ES struktūrfondu atbalstu celtajās vai renovētajās katlu mājās siltumenerģijas ražošanā to zināmu laiku izmantot nedrīkst. Rezultātā 2021.gadā Latvijā tika iegūtas 6000 tonnas enerģētiskās kūdras, un kūdra kopējā Latvijas energobilancē bija 0,04%.

Ieguvēji no iespējamām ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs Saskaņas centrs (SC), jo viņi visu šo periodu saglabājuši savu popularitāti un pat to palielinājuši. Viņi sēž opozīcijā, bet tie, kas ir valdībā, uzņemas atbildību par reālo situāciju, kas tiek īstenota dzīvē, LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa arī norāda, ka to partiju reitingi, kas ir pārstāvētas valdībā, reitingi ir kritušies. «Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izredzēm nemāku teikt, jo viņi ir izbīdījuši un paguvuši ievēlēt savu prezidentu. Koalīcijā ZZS ar SC ir daudz ko paveikuši, par ko Zatlera kungs «sūdzējās» savā runā. Atklāti sakot, ja SC dabūs vairāk balsis un ZZS patur tās pašas vai vairāk, tad, iespējms, ka valdībā ir SC premjers ar ZZS kā koalīcijas partneriem. Tomēr varbūt arī otrādi,» skaidro V.Vīķe – Freiberga.

Tad sekojot jautājums, kas notiks centrēji labējā spārnā. Tur zaudētāja, pēc viņas domām, varētu būt Vienotība, jo tai ir premjers un daudzi nozīmīgi ministri. Situācija valstī uzlabojas, bet pietiekami lēni, lai cilvēki ikdienā to tā neizjustu.

Vairākums Latvijas pilsoņu atbalstīs bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinājumu atlaist Saeimu, uzskata bijusī Prezidenta Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa gan intervijā LNT raidījumam 900 sekundes nevēlējās atklāt, kāda būs viņas izvēle šajā referendumā, jo nevēlas iespaidot neviena lēmumus. Tomēr viņa norādīja vairākus argumentus par un pret Saeimas atlaišanu.

«Tas būtu veids, kā sūtīt signālus politiķiem, ka viņiem nav visatļautība četru gadu garumā pēc vēlēšanām. Mēs vairākkārt esam dzirdējuši, ka politiķi domā, par saviem vēlētājiem kampaņas brīdī un tad ar vien vairāk no tiem attālinās, bet neviens gudrs politiķis nedarbojās nelūkodamies uz savu elektorātu,» atzīmēja V.Vīķe – Freiberga.

Viņa arī skaidroja, ka citās valstīs Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanas notiek tikai tad, ja valdība nav spējīga funkcionēt un dabūt saviem lēmumiem vairākumu parlamentā. Tāda situācija Latvijā ne tuvu neesot.

«Cilvēka pirmā atbildība ir rūpēties par savu ģimeni. Ne katram ir dotības uzsākt biznesu. Latviešiem nav ieaudzināta doma par savu biznesu,» intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena, vaicāta ko teiktu latviešu ģimenes tēvam, kurš pošas uz Norvēģiju, jo nevar pabarot bērnus, atbildējusi bijusī prezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

«Ebrejiem ir, jo viņiem nebija izvēles, paaudžu paaudzēs viņiem Eiropā nebija tiesību iegūt zemi īpašumā,» viņa turpinājusi. «Mums ir otrādi, mūs mūsu kaklakungi, kas gribēja, lai mēs fiziski strādājam, piesēja pie zemes un iestāstīja: tu tikai ar un ecē, tirgošanās ir netīra lieta. Nesen intervijā kāda māksliniece teica: «Mēs neesam tirgotāju tauta!» - ar tādu kā lepnumu, it kā būt tirgotājam būtu kāds kauns. Paskatieties uz Holandi, tā savu labklājību uzbūvēja tikai ar tirgošanos,» skaidrojusi eksprezidente.

«Cilvēkiem ir tiesības brīvi pārvietoties. Tiesa, jautājums, vai šeit ir izdarīts viss, ko varēja, lai viņus paturētu. Ko es teiktu aizbraucējiem? «Lūdzu, neaizmirsti savu dzimteni, savu mantojumu, māci bērniem savu mātes valodu un audzini viņus par latviešiem!» To mēs darījām trimdā trīs paaudžu garumā un izdarījām pietiekami veiksmīgi,» uzsvērusi Vīķe - Freiberga.

Ir produkti, kas tiek tirgoti ar 0 % uzcenojumu, bet ir tādi, kam tas ir 15 - 20 %.

Tā intervijā Lietišķajai Dienai atzina Maxima Latvija vadītājs Arūns Zimnicks. Šoruden situācija mazumtirdzniecībā vēl var pasliktināties, jo tirgus turpinās krist.

«Mēs paredzam, ka viss būs vēl sliktāk, nekā tagad. Tirgus turpinās krist, bet cik daudz – to grūti pateikt. Visi ekonomisti, kas kaut ko prognozēja gada sākumā, izrādās, netrāpīja. Mēs arī varam netrāpīt,» tā Zimnicks.

Viņš uzskata, ka apjomu ziņā tirgum vairs nav kur krist, jo tas jau tagad atrodas 2004. gada līmenī un tālākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums varētu notikt uz tikai deflācijas rēķina. Šī gada pirmajā pusē mazumtirdzniecības kritums jau bijis 23% un turpmāk pie šī skaitļa klāt varētu nākt vēl kādi 2 – 3 % mēnesī, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

«Eirozonas nestabilitāte nāk no nepareiziem tās būvēšanas principiem, taču šī ielās iešanas parādība ir pilnīgi kaut kas cits, principiālāks. Tā ir saistīta ar kapitālisma krīzi,» to, runājot par pastāvošo krīzi un ielu protestiem, sacījusi eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

«Ir vairāk nekā skaidrs, ka kapitālisms, kas, protams, nav vienota sistēma, bet attīstās laikā un telpā, šajā gadu tūkstotī savā pašreizējā manifestācijā, manuprāt, ir piedzīvojis krahu. Es neesmu ekonomiste, bet mēģinu painteresēties, kas tur notiek, un, jo vairāk es interesējos, jo skumjāk man kļūst. Kur šis kapitālisms ir nonācis ar to, ka tam finanšu aspektā nav iebūvēti tie līdzsvarošanas mehānismi, kādi valda parasto preču tirgū, kur pieprasījuma un piedāvājuma attiecības darbojas kā dabisks regulētājs. Bet kas ir noticis finanšu pasaulē - līdz šim brīdim tas nav noregulēts. Lielās finanšu institūcijas ir savārījušas briesmīgas ziepes, tās tiešām ir izgāzušās, to reputācija ir pilnīgi sagrauta, bankām neviens vairs neuzticas. Čikāgas skola ekonomikā un ekonomisti kā profesija pilnībā ir zaudējusi savu prestižu. Jo tie matemātiskie modeļi bez empīriskiem datiem, kādi vienu brīdi bija modē, - tie var pasaules ekonomiku novest pie kraha. Man ir nācies ar stohastiskiem modeļiem strādāt psiholoģijā, un es to pārtraucu, jo sapratu, ka uz tādas matemātiskās nejaušības bāzēts modelis ir jēdzieniski tukšs. Arī ekonomiski tukšs. Tajos, piemēram, tiek pieņemta konstanta pircēja - patērētāja - uzvedība. Bet tas neatbilst realitātei. Tie ir modeļi, kas nav bijuši spējīgi reaģēt atbilstoši reālajai pasaulei,» skaidrojusi Vīķe- Freiberga.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Latvijas uzņēmējiem ir diezgan plašas iespējas Lielbritānijas tirgū, seminārā Liepājā uzņēmējiem apgalvoja LIAA Lielbritānijas pārstāvniecības vadītāja Indra Freiberga.

Par prioritārām nozarēm Lielbritānijā Latvijas uzņēmējiem I. Freiberga nosauca kokaksptrādi, mašīnbūvi, biotehnoloģijas, tekstilnozari, banku pakalpojumus un informācijas tehnoloģijas. LIAA prezentēja arī priekšrocības un trūkumus, Latvijas eksportētājam izvēloties atvērt pārstāvniecību Lielbritānijā, izmantojot aģenta pakalpojumus vai sadarbojoties ar izplatītājiem.

Ir vismaz četras nozīmīgas izstādes Lielbritānijā, kurās var atrast sadarbības iespējas, norādīja I. Freiberga, nosaucot mašīnbūves, tekstilnozares, poligrāfijas un celtniecības nozares izstāžu grafikus.

Noieta tirgus uzņēmumi var meklēt sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru vai arī ar Lielbritānijas profesionālo tirdzniecības aģentu asociāciju MAA (The Manufacturers’ Agents’ Association ), piereģistrējoties tās mājas lapā.

Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām tiks iegādāta jauna automašīna, jo 2006.izlaiduma gada Mercedes Benz 500 limuzīns, ar kuru viņa pārvietojas patlaban, esot sliktā tehniskā stāvoklī.

Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne apstiprināja, ka ministrijā ir saņemta argumentēta Vīķes-Freibergas vēstule, kurā eksprezidente norādījusi, ka viņas pašreizējais auto ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Vīķe-Freiberga vēstulē aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir lūgusi izvērtēt valsts piešķirtās automašīnas nepieņemamo tehnisko stāvokli, jo auto vairāk nekā divas trešdaļas no laika atrodas labošanas servisā, pavēstīja eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane.

Vīķe-Freiberga vēstulē norādījusi, ka, no vienas puses, tas ir augstas klases auto, taču, no otras puses, Aizsardzības ministrijai (AM) nākas tērēt līdzekļus detaļu nomaiņai un cilvēku darbam. Arī pēc apkopes veikšanas mašīnai jau pēc dažu kilometru ceļa atsākas ierastās problēmas. Pusotra gada laikā tā ir trīs reizes apstājusies uz ceļa dažādos laika apstākļos gan Rīgā, gan ārpus galvaspilsētas, tāpēc eksprezidente aicina AM izvērtēt pašreizējo situāciju.

Šodien kļūs zināms jaunais Eiropas savienības vadītājs un starp amata pretendentiem ir arī Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

Šorīt LNT intervijā 900 sekundes eksprezidente norādīja, ka ir cerības uz tādu rezultātu, kas ļaus Lisabonas līgumam stāties spēkā, un ka būs attiecīgās amatpersonas, kas ļaus realizēt šō līgumu dzīvē.

Eksprezidente arī kritizēja slepenību un necaurskatāmību, kādā tiek izraudzīts jaunais EP prezidents. Klīst visādas baumas, ka visas 27 dalībvalstis jau vienojušās par Beļģijas premjeru, taču Latvijas puses viedoklis nav uzklausīts, teica eksprezidente.

Tādēļ, ka viss norit slepenībā, izplatās visādas baumas un dezinformācija, bet iedzīvotājiem jābūt informētiem, kas ir uz strīpas, tā V. Vīķe – Freiberga.