2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Piektdien, 28.septembrī plkst. 18:00 Latvijas Universitātes kafejnīcā (Raiņa bulvārī 19) ar zinātnes kafejnīcu Dzīve bez dopinga - dzīve bez kaislībām tiks ievadīts Zinātnieku nakts 2007 pasākums. Šoreiz Zinātnieku nakts aktivitātes būs saistītas ar farmāciju, medicīnas ķīmiju un tehnoloģijām, un tās noritēs Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī.

Zinātnieku nakts pasākumam ir dots nosaukums No tabletes līdz gēnam, Db.lv informēja Latvijas Universitāte.

Zinātnes kafejnīca Dzīve bez dopinga - dzīve bez kaislībām tiks translēta Latvijas Universitātes portālā www.lu.lv un tajā būs iespēja interaktīvi piedalīties arī Jelgavā un Daugavpilī.

Zinātnieku nakts pasākuma ietvaros plašākai sabiedrībai būs atvērti apskatei zinātniskie institūti un atsevišķas augstskolu fakultātes, būs iespēja piedalīties zinātniskos eksperimentos, vērot zinātnes teātri Uzlabotais prāts, piedalīties diskusijās. Pasākuma laikā jebkurš no interesentiem varēs uzzināt jaunumus par sev interesējošo tēmu, uzdot jautājumus zinātniekiem un pats izmēģināt roku kāda eksperimenta veikšanā.

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) rīko semināru ciklu Atbalsta iespējas komercsabiedrībām, kas līdz gada beigām notiks visās 26 Latvijas rajonu pašvaldībās un noslēgsies decembrī ar konferenci Rīgā, Db.lv informēja LIAA.

Semināros apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar plānotajām Valsts atbalsta programmām no 2007.-2013.gadam - Atbalsts ieguldījumiem attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās, Atbalsts nodarbināto apmācībām, Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste un citām, kā arī uzzināt par valsts atbalsta programmas Dalība starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās pamatnosacījumiem.

Semināru mērķis ir sniegt uzņēmējiem precīzu un aktuālu informāciju par LIAA administrētajām programmām, kā arī atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem, lai uzņēmēji būtu gatavi savlaicīgi sagatavot un iesniegt kvalitatīvus projektus VAP līdzekļu apgūšanai.

Lursoft veido personu Publicitātes indeksu, kas rāda, cik bieži personas tiek minētas Latvijas laikrakstos. Publicitātes indeksa veidošanā par pamatu tiek ņemtas Lursoft laikrakstu bibliotēkā iekļautās publikācijas.

Fizisko personu Lursoft TOP 10 pēdējā mēneša laikā (09/2007):

1. Kalvītis Aigars 203

2. Zatlers Valdis 166

3. Emsis Indulis 114

4. Štokenbergs Aigars 114

5. Rivža Baiba 91

6. Šlesers Ainārs 83

7. Godmanis Ivars 81

8. Spurdziņš Oskars 79

9. Slakteris Atis 74

10. Grūtups Andris 69

Laika posms no 01.09.2007 līdz 30.09.2007.

Indekss norāda rakstu skaitu, kuros pieminēta persona noteiktajā laika posmā.

Informācijai:

Fizisko personu Lursoft TOP 10 pēdējā mēneša laikā (09/2007):

http://www.lursoft.lv/library?Form=LIBPIM&Token=

Politisko organizāciju Lursoft TOP pēdējā mēneša laikā (09/2007):

V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” norisinās no 27. līdz 29. jūnijam. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme.

Kongresa svinīgajā atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra kongresa nozīmību - iespēju atgādināt sev un parādīt citiem zinātnes milzīgo vērtību un lomu sabiedrībā.

Uzrunājot “Zinātne Latvijai” kongresa dalībniekus ministre akcentēja, ka pateicoties zinātnei un tās sasniegumiem, mēs dzīvojam labāk nekā iepriekšējās paaudzes: lielākam skaitam iedzīvotāju pasaulē ir pieeja tīram ūdenim un pārtikai, veselības aprūpei un enerģijai. “Zinātne ir cilvēku kolektīvās rīcības augstākais sasniegums,” pauž Anda Čakša.

Runājot par zinātnes finansējumu ministre uzsvēra: “Zinātne patiešām nav lieka greznība, kurai naudu drīkst tērēt tikai visvairāk pārtikušās valstis. Arī mums ir ārkārtīgi nepieciešami augsti izglītoti iedzīvotāji, kas var palīdzēt plaukt Latvijai! Un tikai mūsu pašu rokās ir noteikt to, kāda izskatīties Latvijas sabiedrība rītdien – cik daudz skolēnu pārtaps par mērķtiecīgiem un zinātkāriem studentiem, kas meklēs jaunus un revolucionārus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Tādēļ turpināsim nesavtīgi ieguldīt gan izglītībā, gan zinātnē un tās attīstībā!”

Piektdien, 30. septembrī, Rīgā, Jelgavā, Salaspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Papē notiks Zinātnieku nakts pasākumi, piedāvājot ikvienam interesentam atklāt zinātnes noslēpumus. Šo Eiropas mēroga pasākumu Latvijā rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, vadošajām Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnieku naktī durvis apmeklētājiem vērs laboratorijas, kas ikdienā nav pieejamas apmeklētājiem, būs iespēja vērot eksperimentus un zinātnes šovus, piedalīties ekskursijās un pašu rokām veikt pētījumus. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, piemēram, interesenti varēs iesaistīties tematiskā spēlē Ceļojums šūnā, kas ietvers viktorīnu un kontrolpunktu meklēšanu.

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes studenti kopā ar Elektronikas un datorzinātņu institūta darbiniekiem organizēs konkursu jauniešiem un studentiem, kura laikā dalībniekiem būs iespēja izveidot savus robotus. Savukārt Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar ķīmiķu izmantotajām iekārtām un metodēm, kā arī uzzināt, kāds ir zinātnieku redzējums par koksnes izmantošanas iespējām šodien un nākotnē.

Izmērīt gaismas ātrumu, mikroskopā izpētīt acs uzbūvi, piedzīvot apgaismību kādā no zinātnisko institūtu laboratorijām

Tās ir tikai dažas no iespējām šī gada Zinātnieku naktī, kas tiek organizēta, lai celtu zinātnes prestižu un veicinātu zinātnes komunikāciju. 25. septembrī astoņās pilsētās – Rīgā, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Liepājā un Ventspilī – notiks Zinātnieku nakts, kuras tematika ir gaisma. Zinātnieku nakts Latvijā tiek organizēta desmito reizi. Šogad to rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnes šovs

Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas iniciēts pasākums, kas šogad notiek 24 Eiropas valstīs un vairāk nekā 300 pilsētās, saistošā veidā skaidrojot zinātnes sasniegumus un ļaujot ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos. Šie ir zinātnes svētki, kad vienā vakarā ikvienam interesentam ir sniegta iespēja uz brīdi kļūt par zinātnieku. Pasākumā būs iespēja iesaistīties eksperimentos un interaktīvos zinātniskos pasākumos, kā arī izmēģināt dažādas iekārtas laboratorijās, kas parasti publiski nav atvērtas. Piemēram, Rēzeknes augstskola rīko interaktīvas nodarbības par gaismu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma plašākai auditorijai būs atvērts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kur tiks izgaismota Latvijas iedzīvotāju genoma datubāze. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) interesenti varēs piedalīties robotu darbnīcās. Zinātnieku nakts laikā būs atvērta arī jaunā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu māja, kur notiks dažādas aktivitātes, kas saistītas ar gaismas lomu augu dzīvē un iežu pētījumos. Nacionālajā Botāniskajā dārzā un LU Botāniskajā dārzā darbosies improvizētas laboratorijas un zinātnes šovs. Zinātniskus pārsteigumus sagādājis arī Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Ventspils un Vidzemes augstskolas, kā arī Daugavpils Universitāte.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gadā noslēgusi septiņus licences līgumus ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem par tehnoloģiju komercializāciju.

Uzņēmumi licencējuši zinātnieku veikumu trīs jomās: mikrobioloģija, molekulārā ģenētika un vides inženierzinātne; ilgtspējīgi materiāli un ražošanas tehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

"Lieliskais sniegums parāda zinātnieku gatavību iesaistīties komercializācijas procesā, kas ne vienmēr ir vienkāršs un prasa laiku, uzņēmību un ciešu sadarbību. Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs šajā gadā ir strādājis dinamiskā tandēmā ar zinātniekiem, realizējot tehnoloģiju licencēšanas procesu. Lepojamies ar mūsu zinātniekiem un kopīgo sasniegumu," uzsver RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Viņa norāda, ka noslēgtais licenču līgumu skaits ir uzskatāms par lielisku rezultātu tehnoloģiju komercializācijā. RTU piedāvā komersantiem licencēt intelektuālo īpašumu, kam piemīt potenciāls izmantošanai jaunu vai uzlabotu produktu vai pakalpojumu radīšanā. Licencēšanas gadījumā uzņēmumiem tiek piešķirtas tiesības jeb atļauja izmantot RTU intelektuālo īpašumu komerciāliem mērķiem.

Visās citās apkopotajās zinātņu nozarēs Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, to apliecina jaunākā apkopotā statistika par zinātnes sasniegumiem.

Atbilstoši SCImago apkopotajai statistikai (SCImago ir pētnieku grupa Spānijā no Consejo Superior de Investigaciones Científicas (CSIC), kā arī Granadas, Ekstremaduras, Madrides Karlosa III (Carlos III) un Alcalá de Henares universitātēm), 2022. gadā pārliecinoša pasaules līdere pēc zinātnisko publikāciju skaita (985 tūkstoši publikāciju) bija Ķīna, tad sekoja ASV (623 tūkstoši zinātnisko publikāciju), bet trešajā vietā pasaulē bija Indija (249 tūkstoši zinātnisko publikāciju), ceturtajā vietā ar 206 tūkstošiem zinātnisko publikāciju bija Lielbritānija.

Kā Latvijas zinātnes sasniegumi izskatās uz citu Baltijas valstu fona?

Latvijā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni iedzīvotāju (0,024% no pasaules iedzīvotāju skaita), Igaunijā - 1,3 miljoni iedzīvotāju (0,017% no pasaules iedzīvotāju skaita), bet Lietuvā - 2,8 miljoni iedzīvotāju (0,036% no pasaules iedzīvotāju skaita). Pie līdzīga attīstības līmeņa zinātnisko publikāciju skaitam būtu jābūt proporcionālam iedzīvotāju skaitam. Ja Latvijas iedzīvotāji ir tikpat kvalificēti un izglītoti kā Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji, tad uz katrām 1000 Igaunijas zinātnieku publikācijām vajadzētu būt 1462 zinātniskām publikācijām Latvijā un 2154 zinātniskām publikācijām Lietuvā. Pie līdzīgas kvalifikācijas un izglītības kopējam zinātnisko publikāciju skaitam Baltijas valstīs vajadzētu izskatīties šādi - Lietuva pirmajā vietā, Latvija otrajā vietā, bet Igaunija trešajā vietā.

Latvijas mīlētākais zīmols jau otro gadu pēc kārtas ir Nokia, secināts DDB Brand Capital pētījumā, raksta Diena.

Otrais mīlētākais zīmols ir Laima, bet trešais Hansabanka. No pirmā desmitnieka izkrituši TV3 un Ekselence, bet tajā ir parādījušies Maxima un CIDO.

Latvijas mīlētāko zīmolu TOP 20 (2008. gadā):

2.Laima (2007. gadā - 2.)

3.Hansabanka (2007. gadā - 3.)

4.Visa (2007. gadā - 5.)

5.Maxima (2007. gadā - 12.)

6.Fairy (2007. gadā - 8.)

7.Cido (2007. gadā - 11.)

8.LMT (2007. gadā - 4.)

9.LNT (2007. gadā - 6.)

10.Orbit (2007. gadā - 10.)

11.Google (2007. gadā - 19.)

Noslēgumam tuvojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas trešajā atlases kārtā iesniegtie zinātnes komercializācijas projekti. Savu veikumu uzņēmējiem ir gatavas nodot 26 Latvijas zinātnieku komandas.

Tās piedāvā iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana, koksnes atkritumu pārstrāde, elektrokartingu tehnoloģiju attīstība u.c.

“Pasaules prakse apliecina, ka zinātniekiem jāstrādā ciešā sadarbībās ar uzņēmējiem un finansētājiem, lai radītās inovācijas pēc iespējas ātrāk sniegtu ieguldījumu ekonomikā. Tas nodrošina gan tautsaimniecības izaugsmi gan sniedz ienākumus zinātniskajām institūcijām, kuras vairs nav atkarīgas no budžeta dotācijām. Katram zinātniskajam projektam ir piesaistīts biznesa līderis, kurš jau izstrādes laikā veido kontaktus ar potenciālajiem klientiem un investoriem. Tāpat šie projekti ir laba reklāma mūsu zinātniekiem, jo daudzi patenti tiek pārdoti ārvalstīs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēmusi gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai, informē LIAA.

Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

LIAA norāda, ka Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

Zaļo publisko iepirkumu pērn pašvaldības caurmērā ir izmantojušas biežāk nekā valsts pārvalde, proti, 2023. gadā 12 % no pašvaldībās izsludinātajiem iepirkumiem bija ar vides aizsardzības prasībām, bet valsts pārvaldē – 7 %, liecina Aprites ekonomikas indeksa komandas apkopotie Iepirkumu uzraudzības biroja dati.

Zaļais publiskais iepirkums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā pašvaldības var stimulēt apritīgumu, samazināt negatīvu ietekmi uz vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu.

“Tie ir praktiski instrumenti, kas rada tiešu ietekmi un veicina ilgāku resursu apritīgumu un atbildīgu saimniekošanu. Piemēram, apgaismojuma un datortehnikas iepirkumos tiek ieteikts izmantot aprites cikla izmaksu izvērtēšanu un prasīt ilgāku garantijas periodu, kas nodrošina ilgstošāku preču lietošanu un mazina atkritumu daudzumu. Mēbeļu iepirkumos var iekļaut prasības par remontējamību un demontāžas instrukciju nodrošināšanu, savukārt drukas iekārtām – iespēju izmantot atkārtoti uzpildāmas tintes un tonera kasetnes. Arī būvniecības projektos paredzēta atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveide un būvniecības atkritumu apjoma samazināšana,” norāda Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša.

Otrdien, 26. februārī, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Zinātņu akadēmija un a/s Latvijas Gāze slēgs trīspusēju sadarbības līgumu par nodomu iedibināt divas Gada balvas ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs, sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē, Db.lv informēja RTU Informācijas centra korespondente Egita Kancāne.

Līgums paredz, ka balvas varēs saņemt gan pieredzējuši zinātnieki un praktiķi, gan jaunie zinātnieki. Pieredzējušo speciālistu Gada balvu ik gadu varēs saņemt divi cilvēki, viņiem tiks piešķirta piemiņas medaļa un stipendija. Arī jauno zinātnieku Gada balvas tiks piešķirtas diviem jaunajiem zinātniekiem, viņi saņems piemiņas medaļas un stipendijas. Kopējais stipendiju fonds ir Ls 4000.

Kā atzīst LZA Goda mecenāts profesors Imants Meirovics, balva veicinās Latvijas zinātnes un moderno tehnoloģiju attīstību gāzes un siltumtehnikas nozarēs, kā arī medicīnas zinātņu jomā. Novērtējot pieredzējušo un topošo zinātnieku un praktiķu devumu minētajās nozarēs, tiks radīts stimuls jauno zinātnieku turpmākai darbībai un gandarījums par pieredzējušo zinātnieku un praktiķu paveikto darbu.

4. decembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks pirmais Latvijas jauno zinātnieku un doktorantu forums.

Tā mērķis ir aktualizēt jauno zinātnieku sasniegumus, veicināt doktorantu un jauno zinātnieku savstarpēju sadarbību, kā arī iesaistīt viņus Latvijas valsts attīstības veicināšanā. Forumu organizē Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA).

Foruma darba kārtībā paredzēta dalībnieku iepazīstināšana ar LJZA, tās mērķiem un plāniem turpmākajai darbībai, Microsoft, Organiskās Sintēzes institūta (OSI) un Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūta (BUFPI) pārstāvju prezentācijas par zinātnes un biznesa mijiedarbību. Forumā paredzēta diskusija Kas notiek Latvijas zinātnē? Diskutējot valsts amatpersonas, zinātnisko institūtu un jauno zinātnieku pārstāvji meklēs risinājumus dramatiskajai situācijai Latvijas zinātnē, lai talantīgākos pētniekus noturētu Latvijā. «Esam pārliecināti, ka tieši zinātne un jaunā zinātne nākotnē Latvijā radīs tādus pievienotās vērtības un eksportspējīgus produktus, kādi ir visvairāk nepieciešami Latvijas ekonomikai. Ticam, ka tieši zinātne ir tā, kas var būtiski pozitīvi ietekmēt visas valsts pozitīvas attīstības scenārijus,» uzskata LJZA valdes priekšsēdētājs Aigars Atvars.

«Latvijas zinātnieku radītās tehnoloģijas un izgudrojumi varētu būt konkurētspējīgi ne tikai vietējā tirgū, bet arī pasaulē,» uzskata Latvijas Investīcijuun attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietnieks Māris Ēlerts, un aicina piedalīties uzņēmēju un zinātnieku kontaktbiržā, kas notiks šo ceturtdien.

Latvijas zinātnieku un uzņēmēju kontaktbiržā zinātnieki prezentēs savus jaunākos izgudrojumus un tehnoloģijas uzņēmējiem, kas būtu ieienteresēti šos produktus padarīt pieejamus patērētājiem.

«Kontaktbirža ir iespēja klātienē iepazīt virkni spējīgu Latvijas zinātnieku darbu, izprast to potenciālo biznesa vērtību un dibināt tālāku sadarbību šo tehnoloģiju ieviešanai tirgū,» norāda M. Ēlerts.

Pasākumā uzņēmējiem tiks prezentētas tādas Latvijas zinātnieku izstrādātas tehnoloģijas kā Rīgas Tehniskajā universitātē tapušais «kompakts saules un granulu modulis», Latvijas Lauksaimniecības universitātes izstrādātā «pārtikas nozarē efektīvi pielietojama metode salātu derīguma termiņa pagarināšanai», Latvijas Universitātē izstrādātā ierīce reģionālās anestēzijas noteikšanai, Rīgas Stradiņa universitātē izstrādāts ārstniecisks līdzeklis, kas palīdz samazināt glutamāta līmeni organismā, kā arī koriģējošā korsete skoliozes ārstēšanai ar biofīdbeka mehānismu, Ventspils Augstkolas izstrādātā signālapstrādes un komunikāciju metodika, kas ļaus nodrošināt dažādu iekārtu attālinātu darbību, izmantojot radiofrekvenču kanālu un Rēzeknes Augstskolā tapusī dalītā notekūdeņu sistēma, kas bioloģiski piesārņotos notekūdeņus pārstrādās elektroenerģijā, siltumenerģijā vai lauksaimniecības mēslojumā.

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Piektdien, 26. septembrī Zinātnieku nakts pasākumu ietvaros Rīgas Tehniskajā universitātē norisināsies visdažādākās ar zinātnes tēmu saistītas aktivitātes, kas priecēs gan acis, gan ausis un pavērs priekškaru uz zinātnes pasaules aizraujošo pusi.

RTU Zinātņu prorektora dienests aicina ikvienu uz mirkli kļūt par zinātnieku un izbaudīt zinātniekiem sniegtās iespējas iepazīt pasauli un apmeklēt 2 izstādes RTU galvenajā ekā Kaļķu ielā 1 un viesoties RTU Biomateriālu attīstības un inovāciju centrā Pulka ielā 3/3, Db.lv informē Alvis Rudzišs, RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītājs.

Modernākajā Biomateriālu attīstības un inovācijas centrā Latvijā - RTU notiks ekskursijas „No nano līdz makro”, ko vadīs RTU doktoranti (plkst. 18:00, 19:00, 20:00, 21:00, 22:00). Apmeklētāji uzzinās, kā top biomateriāli un medicīniskie implanti, kā arī varēs aplūkot vairākas unikālas iekārtas – diferenciāltermiskās analīzes iekārtu, augsttemperatūras mikroskopu, elektronu mikroskopu, hidraulisko presi ar hidrostatiskās presēšanas cilindru, lāzernanometru u.c.

Pirmdien, 2.oktobrī, jau astoto reizi tiks uzsākta ikgadējā rudens/ziemas auto satiksmes drošības akcija Drošs paliek Drošs. Akcijas ietvaros divas nedēļas līdz pat 14.oktobrim Statoil degvielas uzpildes stacijās (DUS) visā Latvijā autovadītājiem būs iespēja bez maksas pārbaudīt un noregulēt savu auto gaismas, kā arī apgūt drošas un ekonomiskas braukšanas pamatnoteikumus, Db.lv informēja SIA Latvija Statoil sabiedrisko attiecību konsultanteMargrieta Akmens.

Akciju organizē SIA Latvija Statoil, Autoklubs LAMB un SIA Drošas Braukšanas Skola'.

Diennakts gaišajam laikam kļūstot īsākam, bet tumšajam – garākam, satiksmes negadījumos cietušo skaits atkal pieaug. Diemžēl traģiskākās auto avārijas ar bojāgājušajiem notiek tieši krēslas un tumsas laikā. Tam par iemeslu ir ne tikai ''neredzamie'' kājāmgājēji, kas nelieto atstarotājus, bet arī rudens sezonai nesagatavotie autobraucēji un to automašīnas.

Rudenī trīs galvenos satiksmes negadījumu cēloņus - braukšanu pie stūres reibumā, agresīvu braukšanas stilu un drošības jostas nelietošanu, papildina braukšana ar nenoregulētām auto gaismām, kas apžilbina pretī braucošos, kā arī slidena ceļa apstākļos nepieredzējušu autovadītāju rīcība.Tādēļ akcijas rīkotāji – Latvija Statoil, LAMB, Drošas Braukšanas Skola – balstoties uz iepriekšējos akcijas gados uzkrāto pieredzi, sagatavojuši vispusīgu automašīnu un to vadītāju sagatavošanas programmu, rudens sezonai iestājoties.

Šodien pasniegtas balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2008. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Kopumā balvas tika pasniegtas astoņās nominācijās - vadošais uzņēmums vidējo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums vidējo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais eksportētājs, reģionu līderis, TOP piecsimtais - 500.vietas ieguvējs, kā arī TOP 10 veiksminieks.

Šis ir jau trīspadsmitais gads, kad laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft publicē Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 un apbalvo sekmīgākos Latvijas uzņēmumus, kuri pagājušajā gadā kāpinājuši apgrozījumu.

Šodien, 11. oktobrī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 145. jubilejas svinību ietvaros 48. Starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā tika apbalvots labākais RTU 2007. gada zinātnieks - profesors Māris Knite un labākais RTU 2007. gada jaunais zinātnieks - asociētais profesors Iļja Galkins.

Goda nosaukums RTU 2007. gada labākais zinātnieks piešķirts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūta Cietvielu fizikas profesora grupas profesoram un Tehniskās fizikas institūta direktoram Dr.h.fiz. Mārim Knitem. Laika posmā no 1.01.2006. līdz 1.09.2007. M. Knite par veiktajiem pētījumiem sagatavojis vairākas nozīmīgas publikācijas, kā līdzautors darbojies triju mācību grāmatu izveidē, ar priekšlasījumiem piedalījies ap 20 zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārzemēs. Vadījis vairākus pētniecības projektus. M. Knites zinātniskais darbs minēts Latvijas Zinātņu akadēmijas Gadagrāmatas'2007 sadaļā Nozīmīgi notikumi Latvijas zinātnē un Latvijas Zinātņu akadēmijā 2007. gadā: Izgatavots un pētīts elastomēra un oglekļa nanostrukturētu daļiņu kompozīts, kas uzrāda izcilas deformāciju sensora un gāzu sensora īpašības. M. Knite ir Latvijas fizikas biedrības biedrs, Latvijas materiālu pētnieku biedrības biedrs, Amerikas Ķīmijas biedrības (ACS) biedrs, Eiropas Materiālu pētnieku biedrības (EMRS) biedrs.

Jauno zinātnieku pētniecības darbā un karjeras izaugsmē turpmāko astoņu gadu laikā plānots ieguldīt 64 miljonus eiro ES fondu finansējuma. Šādu lēmumu, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus, 19.janvārī pieņēma valdība. IZMplāno, ka jau šogad varētu tikt noslēgti jauno zinātnieku pētniecības projektu finansēšanas līgumi par kopējo summu 20 miljonu eiro apmērā, informē ministrijā.

54 miljoni eiro no piešķirtās summas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 6,4 miljoni eiro valsts budžeta finansējums, bet 3,2 miljoni eiro - privātais līdzfinansējums. Atbalsts paredzēts pētījumiem Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, izaugsmes prioritāšu īstenošanā vai specializācijas jomu attīstībā.

«Lai arī pēdējos gados ar ES fondu atbalstu ir izveidojusies jauna pētnieku un doktorantu paaudze, tomēr paaudžu pēctecība zinātnes nozarē vēl joprojām ir izteikta problēma. Apzinoties, ka jaunajiem zinātniekiem ir nepieciešams atbalsts viņu individuālās karjeras attīstībai pēc doktora grāda iegūšanas, ministrija, piesaistot ES fondu finansējumu, ir izstrādājusi atbalsta instrumentu, kāds Latvijā līdz šim nav bijis. Latvijas zinātnei ir svarīgi arī jaunie zinātnieki, kuri doktora grādu ir ieguvuši ārvalstīs. Tā mēs veicināsim gan reemigrācijas procesus, gan sasaistīsim Latvijas zinātni ar pasaules zinātnes telpu,» uzsver izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Andris Ambainis ir viens spējīgākajiem pasaules jaunajiem zinātniekiem kvantu skaitļošanā un jaunākais akadēmiķis Latvijas Zinātņu akadēmijas vēsturē.

Kvantu skaitļošanā Andris Ambainis sācis strādāt jau pirms 12 gadiem, pēc maģistra un doktora studiju pabeigšanas Latvijas Universitātē aizbraucot uz ASV studēt doktora programmā Kalifornijas universitātē Bērklijā.

«Toreiz biju tradicionālais datoriķis un matemātiķis un par kvantu fiziku zināju tikai no populārzinātniskajiem žurnāliem. Mana pirmā doktora disertācija bija par parasto skaitļošanu, bet tobrīd parādījās pirmie zinātniskie raksti par kvantu skaitļošanu. Mans disertācijas vadītājs, profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds saprata, ka šī varētu būt interesanta joma, un iedeva dažus no tiem man palasīt. Tas bija vienu gadu pirms tam, kad šajā jomā notika lielie atklājumi, kas kvantu skaitļošanu padarīja tik aktuālu.»