Augot likmēm, bezmaksas pusdienas esot beigušās - procentu maksājumi augs straujāk nekā parādi vai ieņēmumi.
Kāds šajā pasaulē joprojām mēģina savilkt galus kopā tam, cik tad cilvēce pati sev ir parādā. Šajā ziņā bez kādiem īpaši lieliem pārsteigumiem ir redzams tas, ka globālā parādu nasta turpina augt, sasniedzot arvien jaunus rekordus. Proti, pasaules kopējais parāds – valdību, uzņēmumu un mājsaimniecību - šā gada pirmajā pusē ir palielinājies par 10 triljoniem līdz prātam īsti neaptveramu 307 triljonu atzīmei, liecina Institute of International Finance (IIF) dati.
Pasaules saistības 10 gados palielinājušās par 100 triljoniem ASV dolāru. Tātad var rēķināt, ka šis temps vismaz vidēji ir 10 triljoni ASV dolāru gadā.
Var pavērtēt arī globālā parāda attiecību pret visas ekonomikas apmēru. Te redzams, ka pasaules saistības pret IKP pirmā pusgada beigās atradušās pie 340% atzīmes. Tas ir mazliet vairāk nekā ceturksni iepriekš. Pirms pandēmijas šis rādītājs atradās pie 320% no IKP. Pēc tam pandēmijas ietvaros tas uzšāvās virs 360% no IKP. Savukārt, ekonomikām un inflācijai augot, tas atkal saruka (bet ne parādu kopējā summa ASV dolāru izteiksmē). Nu gan ir skaidrs tas, ka pasaules parāds pret IKP atkal atsācis palielināties. Lielā mērā visu šādu parāda pieaugumu nosaka pieaugušie valdību budžetu deficīti. Tas nozīmē, ka valdībām, lai aizbāztu finansējuma caurumus, jāmēģina nauda piesaistīt parāda tirgū.
Viena lieta ir parādu emitēt tad, kas tas neko nemaksā. Tad jāatdod aptuveni to, ko esi aizņēmies. Pavisam cita lieta jau ir tad, kad ievērojami pieaug procenti. Tad visai pēkšņi šāds vezums kļūst būtiski smagāks. To droši vien pēdējā laikā uz savas ādas izjutuši gan uzņēmēji, gan daudzas mājsaimniecības. Ja vēl pagājušā gada pavasarī daudzas Rietumvalstu valdības naudu varēja piesaistīt gandrīz par velti vai pat ar negatīvu likmi, tagad situācija šajā ziņā ir spēji mainījusies. Ja pasaules parāda etalona – ASV valdības parāda -, piemēram, 12 mēnešu obligāciju ienesīgums vēl nosacīti nesen bija negatīvs, tad tagad tas ir pieaudzis līdz gandrīz 5,5%. Tas arī nozīmē, ka esošie parādi ir jāpārfinansē pie šādas, salīdzinot ar neseno pagātni, kas tika jau paspēta nodēvēt par jauno normālo, kājām gaisā situācijas.
Visa šāda situācija rada sen aizmirstas iespējas krājējiem, lai gan šim zobenam griezīgas ir abas puses. Pie milzīgiem parādiem un milzīgām likmēm var augt stress par kādu aizņēmēju spēju turpināt veiksmīgi norēķināties par saviem šādiem parādiem.
Visu rakstu lasiet 26.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
Abonē arī digitāli!