Pēc diezgan lēnās “ieskriešanās” šā gada pirmajā ceturksnī, kad izsniegtā faktoringa finansējuma apmērs Latvijā atpalika no 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, otrajā ceturksnī nozare kļuvusi aktīvāka - pret 2022. gada atbilstošo periodu atkal vērojams pieaugums.

Proti, ja pērn no aprīļa līdz jūnija beigām faktoringā tika izsniegti 142 miljoni eiro, tad šogad šajā pašā laikā - 155 miljoni. Atlikums perioda beigās gan samazinājies līdz 177 miljoniem eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes informācija. Kamēr pasaulē faktoringa apgrozījums uzrāda strauju izaugsmi, Latvijā tas daudziem uzņēmējiem joprojām ir kā “neredzamais potenciālais zilonis istabā” – tas pastāv, bet tā iespējas līdz galam neizprot un nenovērtē.

Baltijas līderis - Lietuva

Mūsu kaimiņiem Lietuvā apgriezieni krietni vērienīgāki. Par šāgada otro ceturksni datu gan vēl nav, taču gada pirmajos trijos mēnešos kopējais faktoringa portfelis Lietuvā bijis 578 miljonu eiro apmērā, apgrozījums sasniedzis pat gandrīz 1,3 miljardus eiro. Savukārt Igaunijā faktoringa portfelis šogad ik mēnesi krietni pārsniedzis 300 miljonus eiro, kopumā gada pirmajā pusē tas jau tuvojas 2 miljardiem eiro. Savukārt apgrozījums svārstījies no 219 (jūnijā) līdz 294 miljoniem eiro (martā) mēnesī, vēsta Igaunijas Centrālās bankas dati.

Pagājušajā gadā kopumā Baltijas līderos faktoringa apgrozījuma ziņā bija Lietuva ar 5,5 miljardiem eiro, otrajā vietā - Igaunija ar 3,9 miljardiem eiro, bet Latvija krietni atpalika ar 920 miljonu eiro apgrozījumu. Eiropas Savienības mērogā, kur kopējais nozares apgrozījums sasniedza gandrīz 2 triljonus eiro, lielāko “pīrāga gabalu” paņēma Francija (421,5 miljardi), Vācija (372,9 miljardi) un Itālija (296,1 miljardi). Interesanti, ka par Latviju mazāks apgrozījums faktoringa nozarē bija tikai Luksemburgā un Maltā, liecina Eiropas Faktoringa un komercfinansu asociācijas apkopotā statistika.

Lielākais faktoringa patērētājs - apstrādes rūpniecība

Savukārt pasaulē kopējais faktoringa apgrozījums pērn sasniedza 3,6 triljonus ASV dolāru (apmēram 3,3 triljonus eiro). Globālā mērogā lielāko īpatsvaru aizvien ieņem iekšzemes, nevis starptautiskais faktorings (attiecība apmēram 60% pret 40%). Industriju griezumā lielākais faktoringa patērētājs ir apstrādes rūpniecība, kur pieaug vairāku maza mēroga ražošanas sektoru loma un rēķinu finansēšana ar faktoringa starpniecību kļūst aizvien populārāka. Tāpat būtiskas ir transporta, būvniecības, kā arī veselības aprūpes jomas.

Galvenais faktoringa dzinējspēks – mazie un vidējie uzņēmumi

Visas faktoringa tirgus pētījumu prognozes paredz nozarei strauju izaugsmi turpmākajos piecos gados. Piemēram, “Imarc” paredz globālā faktoringa tirgus izaugsmi ik gadu vidēji 6,36% apmērā, 2028. gadā sasniedzot jau 5,179 triljonu dolāru lielu vērtību. “Technavio” ir vēl optimistiskāki, paredzot ikgadējo izaugsmi 7,54% apmērā un vairāk nekā piecarpus triljonu lielo kopējo apjomu jau 2027. gadā. Tāpat kā līdz šim, dominējošais faktoringa tirgus aizvien būs Eiropa, kurā veidosies arī lielākā daļa (ap 60%) nozares paredzamās izaugsmes.

Par galvenajiem faktoringa tirgus izaugsmes dzinējspēkiem tiek uzskatīta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nepieciešamība pēc alternatīviem finansējuma avotiem, lai uzlabotu apgrozāmo līdzekļu plūsmu, likviditāti un panāktu efektīvu kapitāla pārvaldību. Tāpat faktorings MVU sektorā lieti noder biznesa paplašināšanai, jaunu produktu attīstībai, labāku inventāra pārvaldības sistēmu un ražošanas iekārtu ieviešanai, utml.

Latvijā jāmācās novērtēt faktoringa ieguvumus

Interesanti, ka faktoringa izaugsmi paātrina arī blokķēžu tehnoloģiju attīstība. Blokķēdes kā kriptovalūtu mehānisms kļūst aizvien pašsaprotamāks norēķinu veids, kam piemīt potenciāls transformēt dažādas nozares, no akciju tirgus līdz faktoringam, norāda “Technavio”. Blokķēžu tehnoloģijas un kriptovalūtu risinājumi faktoringā jau šobrīd ļaujot automatizēt katru rēķinu ar unikālu identifikatoru, kas palīdz nodrošināt ātrāku finansējuma saņemšanu un pilnīgu transakciju drošību, piebilst “Imarc”. Savukārt kā viens no faktoringa izaugsmi bremzējošākiem faktoriem (tas gan pamatā raksturīgs jaunattīstības valstīm) identificēts skaidra normatīvā regulējuma trūkums parādu atgūšanas jomā, kā arī citas nesakārtotības likumu ietvarā.

Raugoties uz faktoringa iespaidīgajiem apgrozījuma rādītājiem citās Eiropas valstīs un abās pārējās Baltijas valstīs, rodas iespaids, ka Latvijā faktorings aizvien ir kā “neredzamais potenciālais zilonis istabā” – daudzi uzņēmumi nav līdz galam informēti un novērtējuši šo alternatīvā finansējuma iespēju, līdz ar to izliekas to neredzam. Faktorings nozīmē finansējuma saņemšanu pret uzņēmuma izrakstītajiem rēķiniem - faktoringa kompānija nopērk tiesības iekasēt šos rēķinus no uzņēmuma klientiem, ieturot par to noteiktu procentuālo atlīdzību.