Jau vairākas dienas publiskajā telpā nerimst diskusija par fotoradaru izvietošanas principiem. Jāatzīst, ka arī mēs ar paziņām ik pa brīdim spriedelējam, kur tie radari atrodas, kas ir tie stacionārie un kas pārvietojamie, kur tā īstā un solītā radaru karte un kad galu galā tos radarus beidzot uzstādīs? Respektīvi, daudz jautājumu, tikpat daudz atbilžu, skaidrības nekādas, bet nav jau arī būtiski, tas tik tā - papļāpāšanas pēc.

Bet ja tēmā tomēr iedziļinās, tad šādi tādi vērā ņemami secinājumi veidojas. Pirmkārt, pasākums ir tā kā nedaudz ieildzis. Konkursa uzvarētājs tika noskaidrots teju pirms gada – 2011. gada martā. Kā noprotams no amatpersonu paziņojumiem, tad pašlaik autovadītājiem ir «pieejami» tikai pārvietojamie radari. Tātad tie, kurus var atpazīt pēc blakus stāvošiem bulku vāģiem. Stacionārie vēl tikai būšot, uzstādītāja firma nekur nesteidzas, ignorē līguma nosacījumus, jo sods par to neesot būtisks. Policija sūdzas, ka kļuvusi par situācijas ķīlnieci, jo konkursu rīkoja Iekšlietu ministrija, pati atbildīgā ministre tagad strādā kādā privātā izdevniecībā, visi gali ūdenī.

Igaunijā un Lietuvā jau domā par cita veida ātruma pārkāpumu fiksēšanu; Latvijā kontrolēšana varētu sākties janvāra beigās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijā divus gadus pēc neveiksmīgās Vitronic (vēlāk V-Traffic) fotoradaru ieviešanas vēl tikai tiek testēts pirmais stacionārais fotoradars, kaimiņvalstīs jau izskata iespēju, kā sodīt pārkāpējus nevis par ātruma pārkāpšanu konkrētā momentā, bet gan garākā ceļa posmā.

«Šobrīd Gatso tipa radaru uzstādīšana (autoceļa Rīga–Ventspils 22,5. kilometrā pie Varkaļu kanāla) notiek saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar CSDD. Pirmais radars ir uzstādīts pagājušajā gadā un šobrīd darbojas testa režīmā. Vēl seši radari tiks uzstādīti 21. janvārī,» DB norāda fotoradaru uzstādītājas SIA Reck valdes priekšsēdētājs Viesturs Kaģis. Pēc viņa teiktā, visi uzstādītie radari būs verificēti atbilstoši Latvijas likumdošanai. Savukārt pārējie radari tiks uzstādīti tiklīdz Reck saņems radaru uzstādīšanai atbilstoši sagatavotas vietas, kā tas paredzēts līgumā. Par radaru uzstādīšanas vietu nodrošināšanu un sagatavošanu atbilstoši tehniskajām prasībām Reck neatbild. Pirmais fotoradars varētu sākt fiksēt pārkāpumus jau janvāra beigās, pieļauj CSDD pārstāve Agnese Korbe.

Uz Francijas automaģistrālēm sāk darboties jauni ātruma radari, kas fiksē automašīnu vidējo ātrumu vairāku kilometru garumā, vēsta thelocal.fr.

Radari, lai izmērītu automašīnas vidējo ātrumu, izmanto vairākas pozīcijas.

Pirmie jaunie radari uzstādīti austrumu Doubs reģionā.

Saskaņā ar valsts ceļu satiksmes drošības aģentūras Sécurité Routière sniegto informāciju radaru uzstādīšanas mērķis ir pielikt punktu bīstamajai praksei, kad autovadītāji strauji palēnina braukšanas ātrumu pirms radara un pēc tam to atkal palielina.

Kameras nemirgojot, bet pirms kontrolētās teritorijas uzstādītas brīdinājuma zīmes. Vadītāji redz ātruma paneļus, kas informē, cik ātri viņi brauc.

Sécurité Routière informējusi, ka radari tiks uzstādīti uz ceļiem, kur ir īpaši liels negadījumu risks. Tie ietver ceļus, kas pēkšņi sašaurinās, kuros ir daudz līkumu vai kas atrodas pie tuneļiem un tiltiem.

Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, šodien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība šodien sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28.septembrī tiks izbeigts, sacīja Kozlovskis. Šie priekšlikumi esot saistīti ar fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Iekšlietu ministrs stāstīja, ka patlaban no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu. Kozlovskis vēl nemācēja teikt, kāds būs fotoradaru liktenis pēc 28.septembra, ja līgums ar fotoradaru piegādātājiem tiks lauzts. Lēmums par to būs jāpieņem tuvākā mēneša laikā.

ESKO. Gan jau lielākā daļa lasītāju kaut reizi ir dzirdējuši šo abreviatūru. Bet tiem, kuri nav, te skaidrojums. Tiešā atšifrējumā ESKO nozīmē energoservisa kompānija, taču plašākā skaidrojumā tas nozīmē, ka energopatērētājs energoefektivitātes uzlabošanai neizmanto savus finanšu līdzekļus un resursus, bet gan atļauj to darīt ESKO uzņēmumam, kas ar saviem resursiem veic visus nepieciešamos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, bet energopatērētājs pēc pasākumu pabeigšanas turpmākos 2–10 gadus turpina maksāt par enerģiju tādā pašā apmērā ESKO uzņēmumam, kā to darījis līdz energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Savukārt ESKO uzņēmums no ieekonomētās enerģijas izmaksas starpības atgūst investīcijas un savu nopelnīto 2–10 gadu laikā. Pēc šā perioda beigām visa ekonomija paliek energopatērētāja rīcībā. ESKO modeļa gadījumā atbildību par veiksmīgiem projekta rezultātiem uzņemas ESKO uzņēmums kopīgi ar energopatērētāja uzņēmumu.

Ja šī definīcija liekas par sarežģītu, tad te vienkāršots skaidrojums. Es maksāju par siltumenerģiju un elektrību savā objektā 10 000 EUR mēnesī, bet tad pie manis atnāk Jānis un saka: «Klau, izdarīsim tā, ka maksāsi tikai 3000 EUR mēnesī!» Es, protams, par šādu piedāvājumu esmu dikti priecīgs. Bet ir viens nosacījums – es turpināšu vēl kādu laiku maksāt šos 10 000 EUR Jānim par to, ka viņš manā objektā ieguldīs savu naudu un par to veiks energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, un līdz ar to pēc dažiem gadiem es vairs ne Jānim, ne energopiegādātājiem nemaksāšu 10 000 EUR, bet gan tikai 3 000 EUR jau atkal tieši energopiegādātājam. Jānis būs atguvis investīcijas un arī mazliet nopelnījis, savukārt es iegūšu ekonomiju savā objektā ekspluatācijas laikā un paaugstināšu tā vērtību.

Ņemot vērā traģisko satiksmes negadījumu statistiku, tuvākajā laikā uz bīstamākajām šosejām Latvijā parādīsies informatīvie displeji. To uzdevums būs uzrādīt ātrumu, kādā garām brauc katra konkrētā automašīna, trešdien raksta laikraksts Diena.

Ja atļautais braukšanas ātrums tiks ievērots, ekrānā parādīsies smaidīga zaļa sejiņa, ja ne – dusmīga un sarkana. Latvijas valsts ceļu vadītājs Jānis Lange Dienai atklāj, ka kopumā paredzēts uzstādīt 11 šādu ekrānu.

Uz jautājumu, vai lielāks efekts nebūtu no fotoradaru uzstādīšanas, viņš īsti neatbild: «Mūsu mērķis nav sodīt, bet panākt, lai cilvēki ievērotu noteikto braukšanas ātrumu. Ārvalstu pētījumi apliecina, ka ātrums šajās vietās samazinās par apmēram 10 km/h.»

Uz to, vai fotoradaru darbošanās laikā uz ceļiem gāja bojā mazāk cilvēku, ļoti precīzi atbild statistika. 2012. gadā, kad darbojās Vitronic fotoradari, ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 177 cilvēki. 2013. gadā radari tika novākti, un statistika liecina, ka uz ceļiem dzīvība tika atņemta 179 cilvēkiem. Pērn bojāgājušo skaits sasniedza 212, tomēr šis skaitlis ne tuvu nav rekords. Piemēram, 2003. gadā satiksmes negadījumos nomira 532 personas. Deviņdesmito gadu sākumā šis skaitlis teju sasniedza tūkstoti.

Par Sokotras salas eksistenci, visticamāk, dzirdējis vien retais, bet mums ar vīru tā šķita vilinoša daudzveidīgās dabas dēļ. Nelielajā, 120 km garajā un 40 km platajā, salā apskatāmi visi augi un ģeoloģiskie veidojumi, kas ir pārējos pasaules piecos kontinentos.

Turklāt tikai Sokotras salā aug pudeļkoki un pūķa asinskoki. Sala tūristu redzes lokā nonākusi vien pēdējos gados, bet vēl aizvien tā nav plaši apmeklēta. Lielākais bieds ir nemierīgās valstis – Somālija un Jemena – tās tuvumā. Mēs riskējām. Tiesa, bez satraucošiem starpgadījumiem brīdī, kad bija jālido mājās, neiztikām.

Kad turp braukt?

Piemērotākais laiks ceļojumam uz Sokotras salu ir no decembra līdz martam. Lai gan tur valda ziema, mums, eiropiešiem, laika apstākļi šķiet patīkami, ir silti. Pārējos mēnešos salā ilgstoši ir vētras, pamatīgi karstuma pariodi, kad termometra stabiņš mēdz pakāpties līdz un pat pārsniegt 40 grādu atzīmi.

Radaru izvietošana tiek asi kritizēta, tie tiek demolēti, iedzīvotāji savas zemes īpašumtiesības izmanto, lai stātos pretī radaru uzstādīšanai, autovadītāji viens otru visādos veidos brīdina par uzstādītajiem radariem. Tādēļ laikraksts Diena mēģinājis rast atbildi uz jautājumu, kāpēc tauta tā nīst fotoradarus.

Autožurnālists Pauls Timrots laikrakstam sacījis, ka nemiera cēloņus saskata tieši radaru ieviešanas procesā: «Valsts attieksme šajā jautājumā ir bijusi sabiedrībai uzspļaujoša, uzstādot radarus dīvainās vietās un līdz galam nepaskaidrojot, kādēļ radaram jābūt tieši tur. Nav brīnums, ka sabiedrība spļauj pretī, piemēram, ja uz man piederošas zemes kāds to radaru gribētu uzstādīt, arī es viņu pasūtītu.»

Arī sociologs Aigars Freimanis norādījis uz necaurskatāmo radaru ieviešanas procesu un komunikācijas kļūmēm, kas radījušas iespaidu, ka policija šajā jautājumā aizstāv privātuzņēmuma, nevis plašākas sabiedrības intereses. Tomēr viņš aicina palūkoties dziļāk, jo pašos pamatos, noslēdzot ar privātfirmu līgumu par radaru ieviešanu, tajā esot iekļauts «ētiski kropls» pieņēmums, kas daudzos radījis dziļa aizvainojuma sajūtu. «Absurdi ir ielikt līgumā ideju, ka firma dzīvo no tā, ka ir pārkāpēji. Tas nozīmē, ka firma nemaz nevar būt ieinteresēta tajā, lai autovadītāji būtu godīgāki, jo tādā gadījumā firma būtu pagalam, un policija, kam būtu jābūt godīguma balstam, noslēdzot šo līgumu, ir pateikusi, ka firmu atbalsta,» viņš skaidrojis.

Valsts policija savā mājaslapā publicējusi 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas.

20 iespējamie radari plānoti Rīgā, tāpat vairāki tiks izvietoti Rīgas reģionam tuvākajos novados. Radari var tik izvietoti uz gandrīz visiem valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī nelielu pilsētu centrālajās ielās, piemēram, pie Saldus ģimnāzijas.

Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka radari var atrasties tuvu valsts robežai, piemēram, mērierīci policija plāno izvietot Zilupes novadā, Zaļesjes pagastā, uz autoceļa Ludza-Krievijas robeža.

Ar iespējamajām atrašanās vietām iespējams iepazīties šeit.

Tuvākajā laikā sāks darboties 12 jaunie pārvietojamie fotoradari. Šobrīd mērierīces izmanto testa režīmā un autovadītāji vēl netiek sodīti.

Stacionāro fotoradaru uzstādīšanas, ko veic uzņēmums Vitronic Baltica un partneri, galīgais termiņš, visticamāk, tiks pagarināts līdz septembra vidum, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis.

Kā vairākkārt vēstīts, konkursa nosacījumi paredz, ka uzņēmumam līdz 20.maijam jāuzstāda 110 stacionārie fotoradari.

Ķuzis atzina, ka šobrīd ir skaidrs - visi stacionārie radari līdz šim datumam uzstādīti netiks, lai gan patlaban radaru uzstādīšana notiekot gan dienu, gan nakti.

Jautāts, kas notiks, ja visi radari līdz konkrētajam datumam netiks uzstādīti, Ķuzis stāstīja, ka tiks lemts par termiņa pagarināšanu. Esot tiesības piešķirt vēl divu mēnešu termiņu un pēc tam vēl 10 dienu termiņu. Taču pēc katra termiņa noslēgšanās uzņēmumam ir jāiesniedz skaidrojums, kādēļ nepieciešama tā pagarināšana.

Tuvākajās dienās uz Latvijas ceļiem sāks darboties četri jauni stacionārie fotoradari. Tie atradīsies Pūrē, Durbē, Lilastē un Baldonē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļa.

«Četri jaunie radari jau ir uzstādīti un pirms to atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, uz kurām norādīts ātruma mērierīces atrašanās vietā atļautais braukšanas ātrums. CSDD vērš autovadītāju uzmanību, ka braukšanas ātruma režīms vienmēr un ne tikai šajās vietās ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai fotoradars darbojas vai ne,» norāda direkcijā.

Tādējādi uz Latvijas ceļiem kopumā darbosies 52 stacionārie fotoradari.

CSDD atgādina, ka valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz līdz 2018.gadam uz Latvijas ceļiem kopumā uzstādīt 100 ātruma mērierīces, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli. Līdz šī gada beigām plānots uzstādīt vēl astoņus radarus. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40 jauni stacionārie fotoradari, nodrošinot to, ka līdz nākamā gada beigām Latvijā kopumā darbojas 100 radari.

Ātruma radari, kas 2010. gadā tika izvietoti uz vienas no Igaunijas visvairāk izmantotajām šosejām - Tallinas-Tartu šosejas, nav devuši gaidītos rezultātus attiecībā uz satiksmi, atsaucoties uz pētījumu, vēsta baltic-course.com.

Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas studentes pētījuma rezultātā secināts, ka, lai gan no 2008. gada vidējais braukšanas ārtums uz šosejas sāka samazināties, kopš 2011. gada jeb tad, kad, balstoties uz radaru informāciju, sāka sodīt autovadītājus, vidējais ātrums uz Tallinas-Tartu šosejas ir audzis.

Pētījumi liecina, ka tad, kad braukšanas ātrums palielinās par 1 km/h, satiksmes negadījumu, kas beidzas ar nāvi, skaits palielinās par vairāk nekā 4%. «Ņemot vērā šo atziņu, ir ļoti žēl, ka vidējais ātrums uz Tallinas-Tartu šosejas pagājušajā gadā ir pieaudzis,» norāda pētījuma autors.

«Pašlaik Rīgā un tuvākajos pagastos ik dienu dežūrē 34 pārvietojamie radari. Policijas mājaslapā atrodamā «radaru izvietojuma karte» atspoguļo tikai iespējamību, nevis reālo situāciju,» raksta izdevums Ir.

Uz lūgumu iepazīstināt, kur tieši atrodas katrs radars, tas saņēmis kategorisku atteikumu. «Tā ir policijas iekšējā informācija. Neviens nevar iejaukties policijas darbā,» sacījis Valsts policijas prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Kad izdevums iebildis, ka tādējādi nevar objektīvi salīdzināt, vai radari izvietoti pilsētas bīstamākajās vietās, vai arī tur, kur vieglāk iekasēt sodu, Zivtiņš ieteicis «uzticēties».

Balstoties uz analītiskā dienesta vērtējumu, Zivtiņš izvēlas, kur stāvēs radari, un Vitronic Baltica tos tur arī novietojot. Radaru izvietojums varot mainīties reizi nedēļā, bet dažos gadījumos - vēl retāk.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

«Relaksācija,» labākais, ko dod īpašums Liepājas Zirgu salā, nosauc liepājnieks Arvīds Kupčs. Zirgu sala ir Liepājas pašvaldības īpašums un sastāv no diviem zemes gabaliem. Puse salas tiek iznomāta laivu novietņu kooperatīvam Kaija ZS, par otra zemes gabala izmantošanu lēmums vēl jāpieņem, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.lv.

«Atbraucu katru dienu. Makšķerēju, kopju dārzu, atpūšos,» to, kā pavada laiku Zirgu salā, uzskaitījis A. Kupčs. Viņa ģimenei atpūtas sezona Zirgu salā sākas 1. maijā. Tad mastā tiek pacelts Latvijas karogs. Ziemas sezona sākas pēc 18. novembra svinībām, kad karogu nolaiž

Laivu novietņu kooperatīva Kaija ZS īpašnieki Zirgu salā uzcēluši vairāk nekā 200 laivu būdu. Ēku iekšpagalmi no garāmgājēju puses nav redzami. Tajos iedzīvotāji ierīkojuši sakņu dārziņus un atpūtas vietas, bet namiņu priekšpusē ir laivu piestātnes.

Pašvaldība kooperatīvam Kaija ZS ir iznomājusi aptuveni 11 hektārus zemes. Otrs zemes gabals ir 10 hektārus liels un par tā izmantošanu vēl jālemj, Rekurzeme.lv norādījis Liepājas Būvvaldes vadītāja vietnieks, galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls.

Fotoradaru darbības laikā valsts budžetā ir ieskaitīti 1 200 000 latu sodu naudas, no tās 35% pārskaitīti uzņēmumam Vitronic, intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Ministrs uzsvēra, ka, lai gan tas ir pienesums budžetam, tomēr šim projektam nebūtu jābūt ar mērķi ļaut valstij nopelnīt. R. Kozlovskis atzina, ka fotoradaru ieviešana Latvijā ir vitāli svarīga, jo kopumā tie ir uzlabojuši satiksmes drošību un to darbības turpināšana būtu vēlama.

Ministrs pieļāva, ka teorētiski tiesiskās attiecībās ar valsti varētu stāties arī ierīču ražotājs no Vācijas, kurš jau paudis gatavību iesniegt konkrētus risinājumus. Latvijai jāsaņem garantija, ka radari ir uzliekami, tāpēc, iespējama vienošanās ar Vācijas pārstāvjiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, otrdien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs R. Kozlovskis.

Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.

Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Lai gan vasara tipiski ir atvaļinājumu laiks, uzņēmēji ne vienmēr atrod laiku divu nedēļu vai ilgākai atpūtai, taču arī nedēļas nogalēs un darbadienu vakaros var paspēt «uzlādēt baterijas»

«Es šogad strādāju «viensētas laiku režīmā» - kādreiz mātes visu darīja kopā ar bērniem un šovasar tā ir man ar meitām. Uzsākot jaunu biznesu, atvaļinājumu paņemt nav gluži iespējams, jo tad viss apstājas, bet bērniem ir vasaras brīvlaiks. Tā nu mēs visas trīs strādājam, ejam uz tikšanos, strādājam pie jūras vai vecvecāku dārzā – visur kopā. Nedomāju, ka tā ir atpūta, bet tas ir veids, kā vasarā pabūt kopā un mācīties pacietību un pieņemšanu,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece, Riga TechGirls kustības iniciatore un Be-With radītāja. No domām par darbu viņai palīdz «atslēgties» daba – jau divu dienu brauciens ar laivām samazina stresu un atslēdz smadzenes no ikdienišķā. Uzņēmēja zina arī ģimenes, kuras vasarā strādā no pirmdienas līdz ceturtdienai un tad trīs dienas pavada laukos, atslēdzoties no interneta un telefoniem.

«Cilvēki ļoti nepieņem radarus ne tāpēc, ka gribētu baigi ātri braukt, bet riebjas, ka viņus kontrolē,» skaidro ceļu satiksmes eksperts Pauls Timrots.

«Apnīk tā strostēšana kā skolā: «Sēdi!», «Runā!», «50!» un «tikai 50!». Jāpieiet tomēr saprātīgi. Ja saka truli «50!», cilvēki saka: «Jā, labi, 50!», bet es rakstu īsziņu, ēdu, pļāpāju, man nav jāskatās uz ceļu, jo to galveno prasību – 50 – es izpildīju! Tas neveicina aktīvu un jēdzīgu attieksmi pret satiksmes drošību,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā paudis eksperts..

«Ja nodzīsi cilvēkus uz tiem trulajiem 50 vai 90, cilvēki nesāks braukt uzmanīgāk – viņi piemigs un iebrauks grāvī. Cilvēks ir mazliet steidzīgs, nervozs, agresīvs, viņam tā dūša ir jāpiesien. Ja viņš brauc tos plus 10–15, viņš arī uzmanās, ka tik nebūs kāds policists, uzmanīgi skatās uz ceļu, vai nav radari, policisti, vai kāds nemirkšķina pretī. Ja brauc tik, cik liek, ar kruīziņu uz 90, bet uz ceļu vairs neskatos. Jāsaprot arī cilvēku daba, nevaram cerēt, ka likums visu sakārtos,» norādījis P. Timrots.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(412).jpg

Latvijai, tās tautsaimniecībai nenoliedzami ir daudz dažādu problēmu, kas vairāk vai mazāk steidzami ir jārisina, taču jau zināmu laiku nepamet sajūta, ka centrālā no tām ir saistīta ar fotoradaru ieviešanu un izmantošanas principiem.

Vismaz interesants šajā sakarā ir premjera Valda Dombrovska paziņojums, ka fotoradariem ir javeicina satiksmes drošība, nevis jāiekasē nauda. Tam nevar nepiekrist, jo šis apgalvojums ir tāda pati aksioma kā pasaulslavenā tēze, ka ekonomikai jābūt ekonomiskai. Tomēr arī atbilde uz premjera teikto šajā sakarā ir ļoti vienkārša - nevajag pārkāpt satiksmes noteikumus, un ne valsts, ne fotoradaru uzstādītājs ar šo ierīču palīdzību neiekasēs nevienu santīmu.

Kopš savas darbības sākuma stacionārie fotoradari fiksējuši 1013 pārkāpumus un lielākais antirekords fiksēts uz ceļa Tīnūži-Koknese, kur spēkrats traucies ar ātrumu 167 kilometri stundā, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Pirmais stacionārais fotoradars sāka darboties 12.februārī, bet šobrīd darbojas kopumā jau deviņas stacionārās mērierīces.

Visbiežāk ātrumu pārkāpuši BMW, Audi un Volkswagen automašīnu vadītāji. Visbiežāk pārkāpumi fiksēti otrdienās un trešdienās.

Lielākā daļa šoferu ātrumu pārsnieguši par 20 kilometriem. Četros gadījumos autovadītāji braukuši ar 140 kilometriem stundā lielu ātrumu.

Bez stacionārajiem radariem joprojām darbojas 2008.gadā iegādātie Valsts policijas pārvietojamie fotoradari. Tehnisku iemeslu dēļ šobrīd strādā tikai divi. Šīs mērierīces kopš gada sākuma fiksējušas 885 ātruma pārkāpumus. Pārkāpumi visbiežāk konstatēti sestdienās un svētdienās.

«Politiskais uzstādījums ir - radariem ir jābūt. Tā tomēr ir tehnoloģiju attīstība, un, ņemot vērā, ka šis projekts vispār tika sākts, policija arī ir pārorientējusi savu darbu, pārdalījusi resursus… tā tomēr ir visu lielāko Eiropas valstu pieredze, ka tie radari ir,» runājot par joprojām aktuālo fotoradaru problēmu, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Atbildot uz jautājumu, kāda šobrīd ir moinistra prioritāte - lauzt līgumu vai tomēr kā panākt, ka tas tiek izpildīts, Kozlovskis laikrakstam Diena norāda: «Ja ņemam vērā, ka šis iepirkuma process ilga pusotru gadu un pirmie radari parādījās gandrīz pēc divu gadu ilga procesa… Tas nozīmē - ja visu sākam pa jaunu, mēs tikpat ilgi varam palikt bez radariem. Tāpēc uzstādījums ir pēc iespējas nodrošināt nepārtrauktību. Bet jāatzīst, ka šobrīd tie argumenti, kādus izvirzīja Vitronic Baltica, - nu mēs neredzam, kā viņi līgumu var izpildīt.»

«Mans uzstādījums ir tāds, ka valstij nebūtu jāsedz visi iespējamie zaudējumi… Šajā gadījumā mēs runātu tikai par aktīvu iegādi. Un pašlaik vērtējam, cik tas varētu maksāt un vai tas ir iespējams, gan tehniskā, gan finansiālā puse. Bēdīgākais scenārijs tomēr būtu, ja septembra beigās šī radaru darbība tiktu pārtraukta,» norāda Kozlovskis, runājot par iespējamo risinājumu - radaru nopirkšanu no Vācijas Vitronic.