http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(412).jpg
Latvijai, tās tautsaimniecībai nenoliedzami ir daudz dažādu problēmu, kas vairāk vai mazāk steidzami ir jārisina, taču jau zināmu laiku nepamet sajūta, ka centrālā no tām ir saistīta ar fotoradaru ieviešanu un izmantošanas principiem.
Vismaz interesants šajā sakarā ir premjera Valda Dombrovska paziņojums, ka fotoradariem ir javeicina satiksmes drošība, nevis jāiekasē nauda. Tam nevar nepiekrist, jo šis apgalvojums ir tāda pati aksioma kā pasaulslavenā tēze, ka ekonomikai jābūt ekonomiskai. Tomēr arī atbilde uz premjera teikto šajā sakarā ir ļoti vienkārša - nevajag pārkāpt satiksmes noteikumus, un ne valsts, ne fotoradaru uzstādītājs ar šo ierīču palīdzību neiekasēs nevienu santīmu.
Turklāt, dzirdot dažādu amatpersonu, politiķu, kā arī vienkārši cilvēku, kas dēvē sevi par ekspertiem šajā jautājumā, atziņas, rodas iespaids, ka tiek jauktas pāris fundamentālas lietas - modelis, kādā fotoradari Latvijā tiek ieviesti un to izvietošana uz ceļiem. Kas attiecas uz fotoradaru ieviešanu, protams, nākas atzīt, ka atbildīgās iestādes visu ir izdarījušas tik tizli, cik vien iespējams. Pirmkārt, tika noslēgts līgums ar pretendentu, kurš nespēj savas saistības pildīt laikā. Otrkārt, nav nodrošināts, lai attiecīgais uzņēmums bezierunu kārtībā izvietotu pārvietojamos radarus vietās un laikā, kādu nosaka Ceļu policijas eksperti. Šobrīd ir noteikts kārtējais termiņš, kad Latvijā jābūt uzstādītiem stacionārajiem radariem - 20. maijs. Cerams, ka gadījumā, ja šie stacionārie radari minētajā laikā tomēr netikd uzstādīti, valsts amatpersonām beidzot pietiks dūšas lauzt līgumu ar attiecīgo kopmāniju - nu, nav taču prātīgi bezgalīgi meģināt sadarboties ar neuzticamu partneri! Kā mēdz teikt - labāk briesmīgs gals, nekā briesmas bez gala.
Savukārt pavisam cits jautājums ir par jau esošo pārvietojamo fotoradaru izvietošanas principiem, to slēpšanu, neesošajiem brīdinājumiem utt. Protams, tā arī nav saņemta kaut cik pārliecinoša atbilde uz jautājumu, kāpēc šie radari ir koncentrēti Rīgā un tās rajonā, lai gan cilvēki ar automašīnām pārvietojas arī Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Limbažos un daudzās citās apdzīvotās vietās. Vienā no daudzajiem interneta portāliem jau ir bijusi ziņa par automašīnu, kuras vadītājs, izvēloties pārāk lielu braukšanas ātrumu un pamanot radaru, strauji nobremzējis, izraisot avāriju un visai pamatīgu sastrēgumu. Attiecīgais vadītājs vispirms ir izvēlējies pārāk lielu ātrumu, pēc tam - radījis avārijas situāciju, strauji bremzējot, bet vainīgs nez kāpēc ir radars?! Likumi tomēr ir domāti, lai tos ievērotu, nevis ignorētu un pēc tam vainotu vienu elektronisku ierīci.
Bet kas attiecas uz brīdinājumiem par radaru esamību… Varbūt tiešām no valsts budžeta varētu atvēlēt vairākus tūkstošus latu, lai katram auto īpašniekam izsūtītu informatīvu vēstuli, ka, sēžoties pie stūres, ir jārēķinās - jau aiz tuvākā stūra var būt novietots pārvietojamais fotoradars! Tad vismaz neviens nevarētu teikt, ka nav bijis brīdināts, nav kaut ko zinājis un vispār neko nav sapratis.
