Latvija aizņemsies līdzekļus, kas mūsu valstij līdz ar pievienošanos eirozonai būs jāiemaksā Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM).
Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro (28,4 miljoni latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos aptuveni 113 miljonus eiro (79,42 miljonus latu). Līdz ar to kopējā iemaksu summa būs 315 miljoni eiro (221,4 miljoni latu).
Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss šodien žurnālistiem uzsvēra, ka šie 40,4 miljoni eiro, kas mūsu valstij nākamgad jāiegulda ESM, ir nevis izdevumi, bet gan ieguldījums pamatkapitālā. Latvija summu, kas jāiemaksā ESM, aizņemsies, par šo aizņēmumu maksājot procentus. Tādējādi iemaksas ESM nepalielinās budžeta deficītu un arī nesamazinās nākamā gada budžetā papildu tēriņiem pieejamo finansējuma apmēru jeb fiskālo telpu.
ESM apmaksājamais kapitāls ir 80 miljardi eiro (56 miljardi latu), kas ir pārāk maz, lai ESM varētu veikt savus uzdevumus. Plānots, ka ESM aizdevumu kopējais maksimālais apjoms būs 500 miljardi eiro (350 miljardi latu), tāpēc ESM pats dosies starptautiskajos finanšu tirgos un aizņemsies naudu, lai tālāk to aizdotu problēmās nonākušajām valstīm. Lai finanšu tirgi aizdotu ESM naudu uz zemiem procentiem, jāsamazina risks, ka naudu varētu zaudēt, ko var panākt ar ESM dalībvalstu galvojumiem jeb kapitālu pēc pieprasījuma.
Latvijai pirmajos piecos gados jāgarantē maksimāli 1,5 miljardi eiro (1,05 miljardi latu), bet 12.gadā - 2,4 miljardi eiro (1,43 miljardi latu).
Tā kā visas eirozonas valstis pārvalda ESM un visi būtiskākie lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa, šo aizņēmumu faktiski garantē 18 personas, no kurām kredīta neatdošanas gadījumā Latvijai būtu jāmaksā tikai apmēram 0,3% no kopējā kredīta, sarēķinājusi
ESM darbību sāka 2012.gada oktobrī, un tā līgums paredz, ka visas eirozonas dalībvalstis kļūs arī par ESM dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Dalībvalsts iestāšanās ESM ir atvērta no brīža, kad ir stājies spēkā Eiropas Savienības padomes jeb ECOFIN lēmums par tās uzņemšanu eirozonā. Latvijas pievienošanās ESM var sākties no šā gada 6.augusta.
FM 2014.gada valsts budžetā jāparedz ilgtermiņa saistībās finansējums FM pamatbudžeta apakšprogrammā Iemaksas starptautiskajās organizācijās ieguldījumu veikšanai ESM parakstītā kapitāla apmaksājamai daļai 141 896 128 latu jeb 201 900 000 eiro apmērā, tajā skaitā 2014., 2015. un 2016.gadam 28 379 226 latu jeb 40 380 000 eiro apmērā katru gadu un turpmākajā periodā līdz 2018.gadam ieskaitot 56 758 450 latu jeb 80 760 000 eiro apmērā.
Valdības sēdes protokollēmumā norādīts, ka FM nākamā gada valsts budžetu likumā jāiekļauj norma, kas paredz Latvijas saistības pret ESM ieguldījumam apmaksājamajā kapitālā 201,9 miljonu eiro apmērā un iespējamās saistības ieguldījumam kapitālā pēc pieprasījuma 1 564 800 000 eiro jeb 1 099 747 699 latu apmērā.
Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka, iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt
Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009.gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt. Latvijas puse šobrīd gandrīz nepieļauj šādu situāciju rašanos, tikmēr, skatot pašreizējo situāciju, vairāki ES valstu analītiķi iezīmējuši potenciālos teju 80 miljardu eiro zaudējumus, ko Grieķijas dēļ varētu ciest Vācija, kuru turklāt pašu novājinājuši sniegtie aizdevumi, DB informēja Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. .
Saskaņā ar LB ekspertes V. Mičūnes skaidroto, kopējo ESM kapitālu veido divas daļas: apmaksājamais kapitāls un kapitāls pēc pieprasījuma. Apmaksājamais kapitāls – 80 mljrd. eiro – eirozonas valstīm ESM kapitālā būs jāiemaksā pakāpeniski (divi maksājumi būs jāveic 2012. gadā, divi 2013. gadā un viens 2014. gadā). Savukārt kapitāls pēc pieprasījuma ir 620 mljrd. eiro. Proti, katra ESM dalībvalsts vienlaikus uzņemas saistības nodrošināt iemaksu pēc pieprasījuma attiecīgas valsts kapitāla uz pieprasījuma daļas apjomā. Latvijas gadījumā šobrīd kopējais saistību apjoms lēšams 1,78 mljrd. eiro, bet pēc pārejas posma – 2,83 mljrd. eiro.
Respektablā Eiropas Politikas studiju centra (CEPS) analītiķi ir aprēķinājuši, ka šādā situācijā kopējais ESM nepieciešamais apjoms varētu sasniegt no 1,1 līdz pat 1,4 triljoniem eiro, kas nozīmē to, ka arī Latvijas daļa pieaugtu no 2,79 miljardiem eiro (sākotnējā posmā) līdz pat 5,7 miljardiem eiro (pēc pārejas perioda). Tomēr situāciju smagāku padara tas, ka Latvijai jau šobrīd ir gana lielas saistības – valsts parāds uz 2012.gada 31. decembri bija 5,53 miljardi latu, liecina Valsts kases operatīvie dati. Lielāko daļu no parādiem Latvija apņēmusies atmaksāt 2014. un 2015. gadā, katrā vairāk nekā miljardu latu. Ja Eiropu pāršalc jauni satricinājumi, tad šajos gados jaunu saistību uzņemšanās var iedragāt Latvijas maksātspēju, izraisīt reitingu krišanos un procentu likmju kāpumu – procesu, kas ir tieši pretējs valdības un LB solītajam. «Ja pēc Latvijas iestāšanās eirozonā kādai ES valstij rastos finansiālas problēmas un tiktu nolemts finansēšanai izmantot ESM instrumentu, tad jā, tas Latvijai radītu finansiālas saistības,» atzina A. Jarockis, gan mierinot, ka no ESM instrumenta nauda tiek aizdota, nevis uzdāvināta un tā pēc tam ir jāatdod.
Uz jautājumu, vai iespējami scenāriji, ka kāda daļa no iemaksātās naudas (piemēram, no kapitāla pēc pieprasījuma) var tikt pazaudēta, arī, ja kāda no valstīm bankrotē, M.Grāvītis komentēja: «ESM izsniegtiem aizdevumiem ir t.s. «priekšrokas kreditora» statuss (preferred creditor status) – pirms parādi tiek atmaksāti jebkuram citam kreditoram – un augstāka priekšroka par šo ir tikai SVF aizdevumiem. Respektīvi, tas nozīmē, ka arī parādu restrukturizācijas gadījumā aizņēmumi no ESM ir atgriežami pirmajā kārtā (uzreiz aiz aizņēmumiem no SVF). Ja gadījumā tomēr piepildās pesimistiskais scenārijs un eirozonas problēmas neatrisinās, visticamākā notikumu attīstības gaita ir tāda, ka viena vai vairākas valstis izstājas no Eiropas Monetārās savienības, ievieš savu valūtu un uzreiz to arī devalvē. Šī tad arī būs tā nauda, ko saņems kreditori – ja saņems vispār.