Jaunās palīdzības programmas tapšana nemaina faktu, ka Grieķijas pašreizējais parāds nav apkalpojams.
Arī Latvija ir devusi zaļo gaismu sarunām par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju, ziņo Ministru kabinets. Finanšu ministra Jāņa Reira pilnvarošana šīm sarunām reizē ir arī īsa atbilde uz to, vai parlaments jaunā aizdevuma veidošanās fāzē tiek iesaistīts. Nē, netiek.
Tā kā Grieķija nav atmaksājusi savu jūlija sākumā pienākošos 1,6 mljrd. EUR parādu Starptautiskajam Valūtas fondam un tam pēc statūtiem ir liegts tālāk piedalīties šīs valsts finansēšanā, jaunais aizdevums tiek plānots jau vien ar ES palīdzību jeb tikai caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Tā akcionāri ir visas eirozonas valstis, ieskaitot Latviju, un vairākās no tām par pašu jaunās palīdzības programmas sākšanu ir jālemj parlamentiem. DB jau norādīja (15.07.2015.), ka pēc Grieķijas laikraksta Ekathimerini analīzes parlamentārs lēmums būtu jāpieņem arī Latvijai, tomēr Latvijā pagājušajā nedēļā augstākajā politiskajā līmenī par to valdīja ļoti atšķirīgi redzējumi, līdz tika secināts, ka visa parlamenta iesaiste nav nepieciešama. Finanšu ministrija (FM) oficiāli ir uzsvērusi, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiešā veidā jaunā aizdevuma plānā netiek skarta. FM ierēdnis, kas gan nebija pilnvarots runāt oficiāli, sarunā ar DB skaidro shēmu, kuras dēļ paredzamā ESM aizdevuma nauda būs relatīvā drošībā. Proti, 700 mljrd. EUR lielais ESM tā struktūras dēļ statistikā neparādās kā nacionālo valstu saistības – tajā iemaksātā nauda faktiski nevairo ne, piemēram, Latvijas budžeta deficītu, ne valsts ārējo parādu.
Ieguldījumi ESM darbojas kā dalībvalstu komerciāli depozīti, kas, izvietoti finanšu tirgos, noguldītājiem dod peļņu. ESM paredzētā tiešā funkcija – grūtībās nonākušu valstu parādu pārfinansēšana – savukārt notiek ar paša ESM finanšu tirgos veiktiem aizņēmumiem. Jautāts, kur šajā visā ir labā ziņa, FM ierēdnis DB saka, ka ESM ir iespējami augstākais AAA kredītreitings, kas garantē aizņēmumus ar sevišķi izdevīgām procentlikmēm. Jādomā, ka tāda arī ir šo darījumu loģika – paša ESM iemaksāto naudu izvietot pelnošākos vērtspapīros, bet operacionālajai darbībai nepieciešamo aizņemties par mazāku procentlikmi nekā paredzamā peļņas marža no savām investīcijām. Tas viss gan ir skaisti līdz brīdim, kamēr kreditējamā valsts spēj savu parādu apkalpot. Sliktākajā scenārijā ieslēdzas ESM dotais dalībvalstu garantiju mehānisms, un tā būtu jau pavisam reāla nauda un, atkarībā no gadījuma, varbūt arī ar pavisam citām nullēm rakstāma nekā iemaksātais apjoms.
Plašāk lasiet rakstā Parādu varētu stiept pirmdienas, 20. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!