Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.
ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis piebilst, ka nauda no ES nonāk Grieķijā no Eiropas glābšanas fonda mehānisma (EFSF), kurš to aizņemas tajā pašā publiskajā obligāciju tirgū. «Šīs obligācijas tiek solidāri garantētas no visām eirozonas valstīm. T.i., Grieķijas nesamaksātā nauda EFSF tiks kompensēta mehānismam no proporcionālām visu eirozonas valstu budžetu izmaksām. Ja Grieķija neatgriezīs visu šo aizņēmumu (aptuveni 142 miljardi eiro), tad zonas dalībnieku zaudējumi tik tiešām būs kolosāli. Sākot no 65 miljardu eiro lieliem Vācijas zaudējumiem līdz vairākiem simts miljonu lieliem Latvijas zaudējumiem,» lēš ABLV eksperts.
L. Aļšanskis piebilst, ka visa Grieķijas parāda norakstīšana no ES puses būtu «pārāk fantastiska» un tas pat netiekot apspriests. Tomēr arī grieķu lūgums pārcelt dzēšanas termiņus un samazināt šī parāda procenta likmes izraisīšot pirmos, lai arī nelielus zaudējumus visām eirozonas valstīm. «Tad valūtas savienības dalībnieki sāks skatīties uz savu atrašanos šajā zonā pavisam citādi un tā noturība sašūposies. Patstāvīga Grieķijas parāda apkalpošana ir dzīvības jautājums visas valūtas savienības stabilitātei. Tas izskaidro arī kreditoru trijnieka stingrību: grieziet visu, ko varat, bet atstājiet naudu budžetā parādu apkalpošanai. Tomēr, kā pierādījusi prakse, arī šī recepte nedarbojas. Grieķi piecus gadus īsteno stingras ekonomijas politiku (tiesa, ir šaubas par tās stingrību un pareizo virzību), bet situācija tikai pasliktinās. Ievērojot IKP apjoma kritumu, kurš no 2008. gada līdz 2014. gadam bijis 25% liels, parāda attiecība pret IKP tikai pieaug. Attiecīgi pieaug arī budžeta daļa, kas tiek novirzīta parāda apkalpošanai. Un Grieķijas valdības centieni pārcirst šo cilpu cietuši neveiksmi,» norāda analītiķis.
Visu rakstu Eiro varētu kļūt lētāks lasiet 3. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.