Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā
Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.
Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:
Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?
Es Asociāciju sāku vadīt 2017. gada janvārī. Tobrīd padome mani aicināja pildīt šos pienākumus ar mērķi mainīt Asociācijas darbu. Bija jākļūst proaktīvākiem dažādos jautājumos. Bija jāsaprot, kā labāk nodrošināt sektora transformāciju, ieviešot labāko starptautisko praksi Latvijas finanšu sektorā. Kopīgi tika noteiktas prioritātes. Tā bija attīstība, digitālā transformācija un tehnoloģijas, kā arī atbilstības tēma. Tieši par atbilstību runājot, 2017. gada sākumā vairākkārtīgi Asociācijā diskutējām par finanšu sektora riskiem, kas ir nepietiekami vadīti un var pārvērsties par būtiskiem reputācijas riskiem. Asociācijas pamatuzdevums ir rūpēties par finanšu sektora kopējo reputāciju. 2017. gada sākumā tika nolemts izstrādāt atbilstības vadlīnijas. Vasaras laikā izstrādājām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas (AML/CFT) politiku un vadlīnijas, kuras 2017. gada oktobrī apstiprināja Asociācijas padome.
Kas ir šie finanšu sektora pamatriski, ko noteicāt?
Pirmkārt, tā ir sankciju ieviešanas tēma. Šajā jautājumā bija neskaidra situācija. Tas arī izskanēja starptautiski, pieminot tieši Latvijas banku sektoru. Vai mēs nodrošinām visu sankciju ievērošanu? Vai ir kādi tirgus spēlētāji, kas to nedara? Ņemot vērā, ka likumdošana tolaik neparedzēja tieši ASV sankciju piemērošanu Latvijā, tad Asociācijas padome izšķīrās izstrādāt šādas vadlīnijas, kuras biedriem būtu saistošas. Protams, ka jebkuras Asociācijas vadlīnijas biedriem ir brīvprātīgas. Tas ir biedru ziņā, vai pievienoties vai nē. Šajā gadījumā mēs saņēmām apliecinājumus no visiem biedriem, ka viņi pievienojas šīm vadlīnijām.
Otrs risks, ko mēs skaidri definējām, ir sadarbība ar specifiskiem klientu segmentiem. Tobrīd identificējām, ka viens no paaugstināta riska avotiem Latvijas finanšu sektorā ir tieši sadarbība ar čaulu kompānijām. Tās nav pietiekami caurskatāmas, un pastāv iespēja, ka aiz tām slēpjas darboņi, kuri nebūtu vēlami Latvijas finanšu sistēmā. Tika noteikti konkrēti parametri arī šajā jomā.
Viens no būtiskiem lēmumiem bija kritēriji, kādā veidā izvēlēties ārējo novērtētāju, kas veic AML auditu. Šis jautājums FKTK dokumentos nebija pietiekami definēts. Toreiz bija skaidrs, ka institūcija to neplāno konkretizēt. Tā bija kopīga sektora izšķiršanās. Ja mēs to darām, tad ir vēlams, lai visiem audits tiek veikts pēc vieniem kvalitātes kritērijiem. Tika noteikti kvalifikācijas kritēriji, atlasot vērtētājus, un noteikts tvērums, kādu vajadzētu šāda audita ietvaros apskatīt. Līdztekus ieviesām trauksmes cēlēju kanālu uz Asociāciju un skaidri noteicām nesadarbošanos ar uzņēmumiem, kas nemaksā nodokļus.
Īsumā tas ir skaidrs standarts, kādu Asociācijas biedri apņemas uzturēt atbilstības jomā. Tika noteikts sešu mēnešu ieviešanas laiks vadlīniju pārņemšanai banku līmenī. Pēc FinCEN paziņojuma 2018. gada februārī lūdzām biedriem ātrākā laikā ieviest vadlīnijas.
Pēc FinCEN paziņojuma par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā darījāt vēl kaut ko?
2018. gada 6. martā Asociācija apkopoja vienkopus visus priekšlikumus, kuri jau bija apspriesti ar valdību, par to, ko darīt papildus uzrauga rīcībai šādos gadījumos. Uzrauga darbības nosaka 70 līdz 80% no nepieciešamā. Ja ir vēlme, tad var apsvērt virkni citu pasākumu.
Kādi citi pasākumi?
Jau 2017. gadā bijām sākuši sarunas ar valdību par nepieciešamību apzināties Kontroles dienesta esenciālo lomu sistēmas darbināšanā. Mūsu pārliecība bija, ka tās atrašanās ne izpildvarā apgrūtina sadarbību un informācijas plūsmu ar citām tiesību aizsardzības iestādēm. Bankas, pildot likuma prasības, iesniedz aizdomīgo darījumu ziņojumus. Ir jautājums, kas ar tiem notiek tālāk. Tas arī Latvijai tika pārmests – ka šis darbs ir neefektīvs. 2017. gadā neizdevās panākt izpratni no valsts puses, bet 2018. gadā, piesakot šo jautājumu, bija apziņa, ka ar Kontroles dienestu viss nav labi, un notika izmaiņas. Par to mēs esam gandarīti. Asociācija savu nozares kopīgo interešu pārstāvniecību jautājumā ir veikusi. Mēs konsekventi norādījām uz nepilnībām, un pārmaiņas tika ieviestas. Šobrīd Kontroles dienests atrodas izpildvarā.
Otrs mūsu priekšlikums bija par informācijas apmaiņas labāku regulējumu starp kredītiestādēm par klientiem, kuriem ir atteikta sadarbība tieši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas aizdomu dēļ. Šāda sadarbība likumā tika iekļauta. Šobrīd kredītiestādes Latvijā saskaņā ar doto mandātu apmainās ar informāciju par klientiem, kuriem ir atteikta sadarbība, jo mērķis jau ir viens, – lai klients, kuram nopietnu iemeslu dēļ viena kredītiestāde ir atteikusi sadarbību, nevarētu aiziet uz citu kredītiestādi mūsu pašu jurisdikcijā un turpināt veikt šādas darbības. Likumā tika iekļauti arī nosacījumi, kas ļauj Kontroles dienestam organizēt sadarbības grupas ar kredītiestādēm noteiktu jautājumu izskatīšanai. Šeit piemēru ņēmām no Lielbritānijas, kur šāda sistēma naudas atmazgāšanas ierobežošanai sekmīgi darbojas jau vairākus gadus.
Bija virkne vēl citu pasākumu, kurus mēs 2018. gadā izteicām oficiālā vēstulē valdībai. Ieteicām valstij apsvērt šo sadarbības ierobežojumu ar čaulas kompānijām jau kā likumā noteiktu pienākumu, kas arī tika vēlāk pieņemts. Tāpat bija ieteikums atvieglot politiski ietekmīgu personu identificēšanu Latvijā. Tā bija tēma jau no 2017. gada. Tas, kā šī sistēma ir uzbūvēta, nav efektīva.
Šī tēma vienubrīd kļuva par tādu kā izsmiekla objektu, jo bankām vajag iztaujāt katru klientu. Situācija ir mainījusies?
Katrai kredītiestādei ir uzlikts pienākums aptaujāt visu populāciju, lai identificētu tos dažus indivīdus, kuri ir politiski nozīmīgi. Tajā pašā laikā valsts pusē šī informācija ir zināma – kas tad ir tie, kuri par šādiem politiski nozīmīgiem cilvēkiem ir uzskatāmi. Protams, ka kredītiestādēm vienmēr paliks pienākums identificēt personas, izskatot viņu darījumus. Tas ir tas pievienotās vērtības darbs, ko kredītiestādes var veiksmīgi realizēt. Process notika lēnāk, nekā vēlējāmies, bet pozitīvi ir tas, ka šā gada augustā šāds politisku nozīmīgu personu saraksts taps pieejams. Tas noteikti vienkāršos mūsu darbu, un to arī uzskatām par savu pamatdarbu – atvieglot finanšu nozares dalībnieku darba vienkāršošanu un problēmu risināšanu, lai mēs varētu labāk sniegt pakalpojumus.
Šādi risinājumi runā par labu tam, ka Finanšu nozares asociācija vēl nav Finanšu noziegumu apkarošanas biedrība, lai arī nozarē šādi ironizē.
Asociācijas mērķi un uzdevumi ir apzināt kopīgās problēmas, piedāvāt risinājumus, norādīt labās prakses piemērus, izdot vadlīnijas. Biedrības pamatdokumentā ir noteikts, kas mums jādara, un mēs to arī darām.
Pēc darbu uzskaitījuma – vai var raksturot paveiktā rezultātu? Latvijas finanšu sektorā šobrīd ir krietni mazāk naudas nekā bija 2017. gada sākumā. Tas tiešām ir šīs čaulu kompāniju likvidācijas rezultāts vai līdz ar gružiem no slauktuves izliets arī labs piens? Proti, vai visa šī nerezidentu nauda bija slikta, vai arī pastāv iespēja, ka daļa no tās Latvijas tirgū varētu atgriezties?
Jautājums par to, vai visa tā bija sliktā nauda, ir tāds, uz kuru var atbildēt tikai tiesībsargājošās iestādes. Tas, ko mēs vienmēr esam skaidri definējuši, ir – jo skaidrāki noteikumi tirgū, jo vieglāk nozares spēlētājiem darboties. Tāpēc arī Asociācijas darbs ir vērsts uz to, lai šie skaidrie noteikumi pēc iespējas ātrāk būtu. Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos. Ja nav precīzu noteikumu, riski nav pietiekami labi pārvaldāmi.
Šobrīd finanšu sektorā ir 90% Latvijas un ES valstu pilsoņu noguldījumu un apmēram 9% – NVS un citu trešo valstu pilsoņu noguldījumu. Caur Latviju ārvalstu klientu maksājumos praktiski pārstājuši cirkulēt ASV dolāri. Lielākā daļa atlikušo ārvalstu klientu maksājumu patlaban notiek eiro, ir nedaudz maksājumu citās valūtās.
Te ir jārunā, kā mēs strādājam ar riskiem. Gan globālā vide, gan specifiskā reģiona vide kopš 2014. gada ir būtiski mainījusies. Pēc Krimas aneksijas situācija izmainījās, palika tikai jautājums, cik ātri Latvija spēj pielāgoties šīm izmaiņām. Pērn aprīlī, strādājot ar citām asociācijām, gan LTRK, gan LDDK un Tranzītbiznesa asociāciju, kas vēlējās organizēt sadarbību ar Latvijas bankām, nolēmām par Ombuda paplašināšanu, jo Asociācija nedod norādījumus bankām, tos dod FKTK. Līdz tam Ombuds bija pieejams privātpersonām. Ja ir kādas problēmas sadarbībā ar kredītiestādēm, tad tajā var vērsties. Šādu kanālu vajadzēja arī uzņēmumiem.
Visu interviju lasiet 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
