Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem
Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.
Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?
No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?
Tomēr, ja viss notiks tā, kā paredz valstu līderu vienošanās, un tiks īstenota šī trešā palīdzības programma Grieķijai, ko tas maksās Latvijai?
Šī brīža aprēķini par to, cik lielas ir finansēšanas vajadzības Grieķijai, svārstās robežās 82–86 miljardi eiro. Pašlaik nav vēl skaidrs, cik lielā mērā tiks iesaistīts Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Grieķija vēl nav atmaksājusi SVF aizņēmumu, kas bija jāatmaksā jūnija beigās. Kamēr Grieķija šo aizdevumu neatmaksā, SVF nevar iesaistīties jaunos aizdevumos. Ja mēs pieņemam, ka SVF nav iesaistīts un jaunu naudu vairs nedod, un visi šie nepieciešamie 82–86 miljardi nāk tikai un vienīgi no Eiropas Stabilitātes mehānisma, tad tā daļa, ko galvotu Latvija, ir līdz 240 miljoniem eiro. Ņemot vērā šīs summas apjomu un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās arī īstenot un pēc tam arī parādu atdot. Jo runa nav par kaut kāda procesa noslēgšanu un programmas pabeigšanu, bet par atkal jaunu programmu.
Jūs sacījāt, ka sakarā ar trešo palīdzības programmu Latvijai varētu būt jāgalvo par līdz pat 240 miljoniem. Ko tas mums nozīmē?
Kad pievienojāmies eirozonai, mēs iesaistījāmies arī Eiropas Stabilitātes mehānismā. Šo naudu, arī šos 240 miljonus, aizdod Eiropas Stabilitātes mehānisms, bet, ja Grieķijas valdība nolemj šo parādu kādreiz neatdot, tas negulst uz Eiropas Stabilitātes mehānismu, bet uz galvotāju.
Pēdējā laikā ir daudz apspriesti dažādi radikāli scenāriji – Grexit jeb Grieķijas iziešana no eirozonas un drahmas ieviešana. Vai līderu vienošanās tomēr neliecina, ka nekādi radikāli scenāriji attiecībā uz Grieķiju, visticamākais, nenotiks?
Šobrīd pilnībā izslēgt radikālos scenārijus nevar. Lai gan ir panākta vienošanās Eiropas valstu līderu starpā, tā ir jāapstiprina vēl katrai eirozonas valstij. Reformas ir jāapstiprina arī pašam Grieķijas parlamentam. Jautājums – cik vienota ir Syriza kā partija un cik noturīga ir esošā valdība. Mēs redzam, ka pagājušajā nedēļā vairāki vadošās partijas deputāti balsoja pret daudz mīkstāku plānu, kas tajā brīdī tika nosūtīts uz Briseli.
Vai Latvijas Banka iesaka Latvijas valstij īstenot tādu scenāriju, kura rezultātā Grieķijai vajadzīgā nauda faktiski tiek atteikta?
Šeit darbojas Eiropas Stabilitātes mehānisma specifika par aizdevumu piešķiršanu. Lai piešķirtu jaunu aizdevumu, teorētiski ir nepieciešama pilnīga vienbalsība. Tomēr, ja Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka, veicot situācijas analīzi, secina, ka pastāv risks eirozonas finanšu stabilitātei kopumā, tad var tikt uzsākta ārkārtas balsošanas procedūra, kad vajadzīgi tikai 85% balsu. Bet šobrīd šis novērtējums vēl nav pabeigts, tāpēc nevar zināt, kā būs.
Un jūs tātad iesakāt Latvijas valdībai, iespējams, faktiski izmantot veto tiesības pret Grieķiju?
Mēs nejaucamies politiskajā procesā, bet kā valdības padomdevējs rekomendējam Ministru kabinetam rūpīgi izvērtēt visus riskus.
Jūs tātad negribat dot naudu Grieķijai?
Ja tas būtu jautājums personīgi man, es šo naudu nedotu.
Neskatoties uz to, ka var notikt gan Grieķijas aiziešana no eirozonas, gan arī pilnīgs vienas ES valsts ekonomikas sabrukums?
Jā.
Taču vai Latvijas Banka ir izvērtējusi šo radikālāko scenāriju iespējamās bīstamās sekas eirozonas un Latvijas ekonomikai?
Mūsuprāt, svarīgāk par kaut kādiem īstermiņa satricinājumiem, kas rastos, piemēram, Grexit gadījumā, svarīgāk ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem. Un, ja tos neievēro, tad ir sekas. Ja eirozonā ir valstis, kas ievēro noteikumus, tad, mūsuprāt, tā kļūst tikai stiprāka un ir ieguvēja.
Plašāk lasiet intervijā Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?, kā arī rakstā Līdz nākamajai krīzei trešdienas, 15. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!