Neiestājoties finanšu disciplīnai eirozonā, sekas var būt augsta inflācija un nestabila valūta
Eirozonas vienotās valūtas eiro kurss pret ASV dolāru pakāpeniski, taču neatlaidīgi ir turpinājis dilt un pašlaik šo abu valūtu vērtība jau ir tikpat kā novienādojusies. No vienas puses tā ir laba ziņa eksportētājiem uz valstīm, kur norēķini notiek ASV dolāros. No otras puses eiro vājums traucē pilnvērtīgi izbaudīt lētās degvielas priekšrocības, jo šajā aspektā esošā valūtu attiecība nav izdevīga, proti, bākā lejamā degviela eirozonā atkal sadārdzinās. Neizdevīga esošā situācija ir arī tiem, kas iepērk preces par dolāriem, piemēram, minerālmēslus, kā arī nav paveicies tiem, kas ir krājuši naudu eiro. Taču jāatzīst, ka noguldītāju aptīrīšana jau kādu laiku ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās politikas sekas. Ir par ko padomāt tiem, kas savulaik noticēja propagandai, ka nacionālās valūtas lata devalvācija būtu katastrofa un inde tautsaimniecībai, jo tagad šo procesu, tikai nu jau lielākas valūtas telpas ietvaros, mēs izbaudām uz savas ādas. Tagad, protams, tiek skaidrots, ka notiek nevis tā jau lēnās Eiropas ekonomikas indēšana, bet gan atveseļošana.
Taču, runājot par atveseļošanos, jāsaprot, ka tā nevar notikt, kamēr nav novērsti saslimšanas iemesli. Viens no eirozonas vārguma iemesliem pašlaik ir Grieķija – valsts, kurai ir lielāki parādi, nekā tos gadsimta laikā ir iespējams atdot, kur slēgtas 40% slimnīcu, bet 60% jauniešu ir bez darba. Pērnā gada ceturtajā kvartālā Grieķija ir tērējusi naudu vairāk nekā jebkad iepriekš, bet ar nodokļu ieņēmumiem šā gada pirmajos mēnešos Atēnām nav veicies un tie bijuši par 14 procentiem mazāki, nekā gaidīts. Pie visa tā martā grieķiem jāmaksā SVF un par valsts parādzīmēm ap sešiem miljardiem eiro pie piecu miljardu budžeta. Eiropas Komisija paziņojusi, ka papildus pie 7,2 miljardu eiro lielā aizdevuma Grieķija, neīstenojot reformas, netiks. Reformas jāpanāk līdz aprīļa beigām, kas ir vairāk nekā saspringts termiņš, bet grieķiem palīgos fondu naudas efektīvākā apguvē ir norīkots neviens cits kā Latvijas ekspremjers un tagadējais EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Jāsaprot, ka arī ietaupīt var tikai no kaut kā esoša. Kamēr Grieķijā rūk nodokļu ieņēmumi, turpinās kapitāla bēgšana un nav sava Maršala plāna investīciju piesaistei, visas apņemšanās ir rakstītas ūdenī. Šādā situācijā Grieķijas paturēšana eirozonā par katru cenu eirozonai kopumā tikai kaitē.
ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī intervijā Der Spiegel teicis, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas būtu katastrofa, jo tad rastos jautājums, kura valsts būs nākamā. Manuprāt, sistēma, kas nevar reaģēt uz pārkāpumu, tieši motivē citas valstis rīkoties līdzīgi un līdz ar to apdraud eirozonas finanšu disciplīnu un stabilitāti kopumā.
