Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Pirmdien, 3. martā, Rīgā ieradīsies Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) vadītājs Klauss Reglings (Klaus Regling). Vizītes ietvaros ar ESM vadītāju tiksies finanšu ministrs Andris Vilks un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. Vizīte ilgs no 3. līdz 4. martam, informē Finanšu ministrija.

Pēc finanšu ministra aicinājuma Klauss Reglings Rīgā tiksies arī ar Ministru Prezidenti Laimdotu Straujumu, Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, atbildīgajām Saeimas komisijām un Eiropas komisijas pārstāvniecību Latvijā. Tāpat ESM vadītājs Latvijas Universitātē uzstāsies ar vieslekciju Kā Eiropa pārdzīvo eiro krīzi.

Klausa Reglinga vizīte Latvijā notiek Latvijas pievienošanās ESM ietvaros. Kā ziņots, šā gada 30. janvārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Latvijas iestāšanos ESM un likumu par Latvijas pārstāvību ESM valdē un direktoru padomē. Latvija kļūs par ESM 18. dalībnieci šā gada 13. martā, kad spēkā stāsies ESM līguma nosacījumi.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Jaunās palīdzības programmas tapšana nemaina faktu, ka Grieķijas pašreizējais parāds nav apkalpojams.

Arī Latvija ir devusi zaļo gaismu sarunām par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju, ziņo Ministru kabinets. Finanšu ministra Jāņa Reira pilnvarošana šīm sarunām reizē ir arī īsa atbilde uz to, vai parlaments jaunā aizdevuma veidošanās fāzē tiek iesaistīts. Nē, netiek.

Tā kā Grieķija nav atmaksājusi savu jūlija sākumā pienākošos 1,6 mljrd. EUR parādu Starptautiskajam Valūtas fondam un tam pēc statūtiem ir liegts tālāk piedalīties šīs valsts finansēšanā, jaunais aizdevums tiek plānots jau vien ar ES palīdzību jeb tikai caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Tā akcionāri ir visas eirozonas valstis, ieskaitot Latviju, un vairākās no tām par pašu jaunās palīdzības programmas sākšanu ir jālemj parlamentiem. DB jau norādīja (15.07.2015.), ka pēc Grieķijas laikraksta Ekathimerini analīzes parlamentārs lēmums būtu jāpieņem arī Latvijai, tomēr Latvijā pagājušajā nedēļā augstākajā politiskajā līmenī par to valdīja ļoti atšķirīgi redzējumi, līdz tika secināts, ka visa parlamenta iesaiste nav nepieciešama. Finanšu ministrija (FM) oficiāli ir uzsvērusi, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiešā veidā jaunā aizdevuma plānā netiek skarta. FM ierēdnis, kas gan nebija pilnvarots runāt oficiāli, sarunā ar DB skaidro shēmu, kuras dēļ paredzamā ESM aizdevuma nauda būs relatīvā drošībā. Proti, 700 mljrd. EUR lielais ESM tā struktūras dēļ statistikā neparādās kā nacionālo valstu saistības – tajā iemaksātā nauda faktiski nevairo ne, piemēram, Latvijas budžeta deficītu, ne valsts ārējo parādu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings trešdien samazināja eirozonas glābšanas fonda - Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) - kredītreitinga nākotnes perspektīvu, šādu lēmumu skaidrojot ar Francijas ekonomikas problēmām.

Aģentūra ESM kredītreitingu saglabāja augstākajā - AAA - līmenī, taču nākotnes perspektīva samazināta no stabilas uz negatīvu.

Šāds lēmums pieņemts dienu pēc tam, kad Fitch bija samazinājusi Francijas kredītreitinga nākotnes perspektīvu arī uz negatīvu.

Aģentūra norāda, ka iespējama Francijas kredītreitinga samazināšana radītu bažas par ESM kredītspēju, ņemot vērā to, ka Francija ir nozīmīga fonda atbalstītāja.

Francija saskārusies ar nopietnu ekonomikas krīzi, valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) piedzīvojot stagnāciju un bezdarbam saglabājoties augstā līmenī.

Turklāt septembrī Francijas valdība par diviem gadiem atlika Eiropas Savienībai pausto solījumu nākamgad samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP līmeņa.

Banku glābšanas programmas beigas iezīmē nodokļu maksātājiem svarīgu precedentu.

Eirozonas ceturtā lielākā ekonomika jaunajā gadā iesoļojusi ar noslēgtu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) aizdevuma programmu. Pārējo starptautisko aizdevēju meklējušo eirozonas valstu starpā Spānijas precedents ir īpašs ar to, ka ESM aizdevums bija domāts precīzi banku sektoram un neierāva aizdevuma programmā visu valsti, kas kā likums saistās ar no malas uzspiestiem ekonomisko reformu noteikumiem. Parasti tas ir nozīmējis, ka par banku «nedarbiem» ir nācies maksāt arī no valstu budžetiem.

Atšķirībā no Kipras, Portugāles, Īrijas un Grieķijas 2012. gadā ESM piešķirtā kredītlīnija Spānijas bankām 100 miljardu eiro apmērā bija bez kādiem papildus noteikumiem valstij – līdz šim vienīgais šāds precedents, saņemot ES «kolektīvo» naudu. Arī programmas slēgšana jau nākamajā gadā pēc tās sākšanas norāda uz Spānijas gadījuma veiksmīgumu, Luksemburgā bāzētā ESM vadītāju Klausu Rēglingu citē euobserver.com.

Eirozonas glābšanas fonds - Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) - otrdien apstiprināja, ka tam nācies finanšu grūtībās nonākušajai Grieķijai izmaksāt 555 miljonus eiro.

Nedēļu pēc tam, kad eirozonas dalībvalstu finanšu ministri un Eiropas Centrālā banka (ECB) saasināja situāciju attiecībā uz palīdzības sniegšanu Grieķijai, šiem 555 miljoniem eiro vajadzētu Atēnām sniegt nelielu atelpu no valsts kreditoriem.

Mediji gan vēsta, ka sākotnēji ESM šos finanšu līdzekļus nav vēlējies piešķirt. Taču, ņemot vērā to, ka Grieķijai parādsaistību atmaksai martā vien nepieciešams iegūt astoņus miljardus eiro, atbalsts, ko sniedz ESM līdzekļi, ir vien relatīvs.

ESM izmaksātie finanšu līdzekļi iegūti no priekšrocību akcijām, kuras Grieķijas valdība ieguvusi, lai finanšu krīzē rekapitalizētu bankas, un naudas, kas vēlāk ieguldīta Grieķijas Finanšu stabilizēšanas fondā.

Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums veidot Eiropas Valūtas fondu (EVF) ļaus mazināt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lomu eirozonā, intervijā aģentūrai LETA stāstīja EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Starp EK sagatavotajām Eiropas ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas iniciatīvām minēta ideja finanšu krīžu noregulēšanai paredzēto Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) aizstāt ar Eiropas Monetāro fondu (EMF). Dombrovskis jauno fondu nodēvēja par ekonomikas krīzes pārvarēšanas instrumentu.

«Pārveidojot ESM par EVF varēsim rēķināties ar iespējami mazāku SVF iesaisti eirozonas valstīs. Piemēram, SVF jau nepiedalījās pēdējā Grieķijas programmā. Būtībā EVF paredz jaunu funkciju - nodrošināt garantiju vienotajam rezolūcijas fondam banku savienības ietvaros. Proti, ja bankas nonāk grūtības, tad vienotā rezolūcijas padome pieņems lēmumu par to, kā rīkoties ar grūtībās nonākušām bankām, bet EVF šādām bankām nodrošinās nepieciešamo garantiju,» stāstīja EK viceprezidents.

Nevienam nav ilūziju par Grieķijas parāda apkalpošanas ilgtspēju, tomēr jaunais aizdevums paliek dienas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien oficiālajām Atēnām ir spēji jāiedarbina virkne strukturālu ekonomisko un politisko reformu, kas vēl pirms nedēļas pusotras Grieķijas pusē tika uzskatīts par kaut ko pilnīgi neiespējamu. Tāds ir pašreizējais rezultāts Grieķijas valdības blefa spēlei ar starptautiskajiem aizdevējiem – ar sakostiem zobiem pieciesti un ar grāmatvedisku daiļradi paskaidroti aizkavētie maksājumi un paredzēti 82 līdz 86 mljrd. EUR trešajam starptautiskajam aizdevumam apmaiņā pret to, kas līdz šim Atēnu kreiso populistu valdībai bija «nekad un nemūžam».

Arī grieķu pilnīga paklausība īpaši stingrajām reformu prasībām vēl nenozīmēs automātisku aizdevuma stāšanos spēkā caur Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) finanšu instrumentiem, un šāds variants būs jāapstiprina vairāku ES valstu parlamentiem. Nav īsti skaidrs, vai tas tā būs arī Latvijā.

Izdarot eirozonai pakalpojumu Grieķijas nākamās aizdevumu programmas apstiprināšanai, vajadzētu patirgoties arī par savu saistību restrukturizāciju

«Par velti kokos tikai putni čivina» – šī atziņa neattiecas vien uz kinematogrāfiskiem dialogiem, bet gan ir skaudra dzīves patiesība.

Šāda principa ievērošana Latvijai būtu visai lietderīga eirozonas līmenī, risinot jautājumu par jauno aizdevuma kārtu Grieķijai.

Sevišķi vēl tad, ja atgūt aizdoto ir visai mazas cerības, kas savukārt nozīmē to, ka no 86 miljardu eiro aizdevuma garantēšanas no galvotājiem varam paši kļūt par daļas no šī apjomīgā kredīta maksātājiem.

Netiekot pie jauna aizdevuma vai vismaz apjomīgas parāda norakstīšanas un atlikušās aizņēmuma daļas atmaksas termiņa atlikšanas, Grieķija uzreiz kļūtu maksātnespējīga. Tādēļ faktiski var teikt, ka Baltijas valstis, piekrītot jaunajai aizdevuma programmai, zināmā mērā palīdz izstrēbt to, ko Eiropas lielvalstu līderi «savārīja» iepriekšējās desmitgades beigās un šīs desmitgades sākumā. Pie varas esošie Vācijā krietni vien papluinītu savu vēlētāju uzticību, ja izrādītos, ka aizdevumi eirozonas perifērijai ir bijusi simtos miljardu eiro mērāma kļūda.

Otrdien, 18. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē Latvijas valdība sniedza galējo apstiprinājumu nacionālajai pozīcijai par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. Apstiprinātajā pozīcijā ietverti arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu rosinātie grozījumi.

«Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir stingra. Grieķijai maksājumi netiks nodrošināti, ja tā neīstenos reālas reformas valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai un ekonomikas izaugsmei. Būs reāli darbi - būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka Latvijai šīs programmas laikā kādā brīdī varētu rasties zaudējumi, pozīcijā uzsvērta nostāja neatbalstīt nekādus risinājumus (ja tādi tiktu meklēti Grieķijas parāda norakstīšanai), kas radītu nepieciešamību Latvijas valstij rezervēt jaunus finanšu līdzekļus iemaksai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Tas būtu iespējams tikai tad, ja Latvijai šāds kapitāla pieprasījums tiktu pilnā apmērā kompensēts, tādējādi neradot nekādu slogu Latvijas budžetam. Latvijas pārstāvim ESM valdē būs pienākums izmantot veto tiesības, ja kompensācija netiks nodrošināta.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā ieviest Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un finanšu ministra amatu, savukārt Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) aizstāt ar Eiropas Monetāro fondu (EMF), paredz šodien Briselē žurnālistiem prezentētais EK piedāvājums Eiropas ekonomikas un monetārās savienības (EMS) padziļināšanai.

EK sagatavotajā EMS ceļakartē ir vairākas iniciatīvas. Viena no tām paredz ieviest EMF, kas tiks veidots uz ESM bāzes. Paredzams, ka jaunā fonda finansiālā un institucionālā struktūra tiks saglabāta, tostarp nacionālo parlamentu lomu būtisku jautājumu risināšanā. Jaunais fonds turpinās atbalstīt grūtībās nonākušas ES dalībvalstis.

Vēl viens priekšlikums paredz izveidot Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatu. Plānots, ka minētais ministrs būs EK viceprezidents, Eirogrupas vadītājs, kā arī viņš pārraudzīs EMF darbu.

Iecerēts, ka Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs pārstāvēs ES intereses gan starptautiski, gan iekšējā tirgū. EK ir pārliecināta, ka šāds jauns amats stiprinās caurredzamību un demokrātiju ES un eirozonas ekonomikas politikas izstrādē.

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri trešdienas rītā paziņoja, ka panākuši progresu pārrunās par banku savienības izveidi un jo sevišķi par finansējumu mehānismam, lai slēgtu grūtībās nonākušās bankas pirms tās iedragā ekonomiku.

Tomēr ministri atteicās sniegt detalizētu informāciju, kas liecina, ka joprojām pastāv nesaskaņas, jo sevišķi Francijas un Vācijas starpā attiecībā uz banku savienības ieviešanu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai ir panākta vienošanās par finansējumu Kopīgajam mehānismam banku finanšu problēmu risināšanai (SRM), Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms sacīja: «Mēs šajā jautājumā esam nogājuši tālu ceļu.»

Atsakoties sniegt sīkāku informāciju, viņš norādīja, ka sasniegts ir pietiekami daudz, lai viņš būtu optimistiski noskaņots pirms trešdien paredzētās sanāksmes ar pārējiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministriem.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Grieķijas valdība otrdien pieprasīja divu gadu vienošanos ar Eiropas Savienību (ES), lai glābtu krīzes skarto valsti dažas stundas pirms beidzas tās starptautiskās glābšanas programmas termiņš.

«Grieķijas valdība šodien ierosināja divu gadu vienošanos ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai pilnībā segtu valsts finansēšanas vajadzības un vienlaicīgu parādsaistību restrukturizāciju,» otrdien paziņoja Grieķijas premjera birojs.

Eirozonas finanšu ministriem plkst.20 pēc Latvijas laika būs ārkārtas telefonkonference Grieķijas jaunā priekšlikuma apspriešanai, tviterī paziņoja Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.

pievienota 3.rindkopa

Grieķija ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem, liecina Grieķijas premjera Alekša Cipra otrdienas vakarā nosūtīta vēstule kreditoriem.

Grieķijas valdība trešdien apstiprināja, ka nosūtījusi «labotu» priekšlikumu starptautiskajiem kreditoriem, cerot noslēgt vienošanos un novērst finanšu sabrukumu.

Ciprs vēstulē raksta, ka Grieķija pieņems Eiropas Savienības (ES) svētdien publiskotos starptautisko kreditoru reformu priekšlikumus, kuriem ir jāveic «daži labojumi, papildinājumi vai skaidrojumi».

Viņa vēstulē ES, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) lūgta «jauna vienošanās, kas regulēs valsts finanšu jautājumus ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai nodrošinātu parāda uzturēšanas iespējas, koncentrējoties uz izaugsmi», paziņoja avots valdībā.

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri trešdien beidzot panākuši vienošanos par banku savienības izveidi, dalībvalstīm piekrītot nodot Briseles rokās plašas pilnvaras, lai vairs nepieļautu bezatbildīgu aizdevēju radītos draudus tautsaimniecībai, ziņo amatpersonas.

«Šodiena banku savienībai ir nozīmīga diena,» pēc 12 stundas ilgajām sarunām paziņoja ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē.

«Mēs radām revolucionāras pārmaiņas Eiropas banku sistēmā, lai nodokļu maksātājiem nevajadzētu segt banku krīžu rēķinus, un pieliekam punktu masīvām finanšu glābšanas operācijām,» norādīja komisārs.

Viņš piebilda, ka tas veicināšot «finanšu stabilitāti», ļaujot bankām atkal ieguldīt «reālajā ekonomikā», lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un darbavietu radīšanu.

Ministri vienojās par tā dēvēto Kopīgo risinājuma mehānismu (SRM), kas paredz grūtībās nonākušo banku likvidāciju, pirms tās paspējušas nodarīt pārāk smagu postu.

Grieķija nosūtījusi oficiālu pieprasījumu pēc finansiālās palīdzības eirozonas speciālajam atbalsta fondam, paziņoja Eiropas Stabilitātes mehānisma pārstāvis.

«ESM ir saņēmis Grieķijas pieprasījumu,» viņš norādījis.

Eirogrupas finanšu ministri šo pieteikumu, kas oficiāli adresēts tās vadītājam Jerūnam Deiselblūmam, apspriedīs telefonkonferencē laikā trešdien.

Db.lv jau rakstīja, ka eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.

Pieprasījums trešdien Grieķijai bija jāiesniedz saskaņā ar grafiku, par kuru vienojušies eirozonas valstu vadītāji.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņojis, ka centīsies bloķēt jebkādus Eiropas Savienības (ES) centienus izmantot britu naudu jaunajā Grieķijas glābšanas programmā, vēsta mediji.

Osbornam bijušas vairākas telefonsarunas ar kolēģiem pirms otrdienas tikšanās Briselē, kurās viņš izteicis Lielbritānijas negatīvo nostāju pret dalību Grieķijas finansiālās glābšanas programmā, ziņo Financial Times un citi mediji.

«Mūsu eirozonas kolēģi ir saņēmuši skaļu un skaidru ziņu, ka šajā lietā nav pieņemama atgriešanās pie Lielbritānijas atbalsta eirozonas glābšanai,» pavēstīja avots Lielbritānijas Finanšu ministrijā. «Idejai, ka britu nodokļu maksātāju nauda aizplūdīs uz kārtējo Grieķijas programmu, nav izredžu.»

Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kemerons jau 2010.gadā paziņoja par vienošanos, ka ārkārtas fonds, kurā piedalās visas 28 dalībvalstis un kas pazīstams kā Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisms (FMSM), vairs netiks izmantots eirozonas valstu glābšanai pēc tam, kad tas tika izmantots, lai palīdzētu Īrijai un Portugālei.

Moller Baltic Import aicina pievienoties Ilgtspējīgas mobilitātes alianses veidošanā, kas kļūtu par elektroauto ieviešanas galveno diskusiju platformu ekspertiem un ieteikumu ģenerētāju valdību plāniem un lēmumiem šajā jomā.

Gan par ieceri, gan par uzņēmuma Moller Baltic Import ikdienu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektorei Ilzei Grasei-Ķibildei

Fragments no intervijas

Esat Moller Baltic Import izpilddirektore kopš 2018. gada. Tas iezīmējās ar finanšu reformām, bet vēlāk sekoja pandēmija, kuru dēvēja par krīzi. Tai sekoja īsts cenu jūklis. Tostarp jau kopš 2015. gada spēkā ir Parīzes vienošanās, kas tieši attiecas uz auto pārdošanu, jo sevišķi kopš Volkswagen grupas paziņojuma par pāreju uz elektromotoriem. Kā jūs raksturotu kopumā šo laiku, vadot importēšanas uzņēmumu?

Jā, no 2018. gada vadu Moller Baltic Import uzņēmumu. Kopīgais iespaids par laiku – tas ir bijis ļoti košs! Gan dažādo krīžu sakarā, gan vispārējās transporta industrijas jomā. Starp citu, bez Zaļā kursa auto industrijā norisinās aktīva digitalizācija, kas ir tieša un acīmredzama, to izjūt katrs jauna auto pircējs. Tomēr runa nav tikai par pašu automašīnu un servisu pēc pārdošanas, bet arī par izmaiņām iegādes procesā. Jaunie pārdošanas formāti aizvien vairāk ienāk mūsu sarunās. Mēs plānojam nākotni un redzam, ka atsevišķi zīmoli izmanto daudz netradicionālākas pārdošanas metodes, un mums ir jābūt tām gataviem. Esam kļuvuši daudz fleksiblāki plānošanā, daudz spējīgāki pielāgoties situācijām nekā pirms sešiem gadiem. Iepriekš gadu pārplānojām maksimums divas reizes, patlaban to darām vismaz četras reizes, radām jaunus izmaksu pielāgošanās plānus. Agrāk tie bija lieli budžetēšanas pasākumi, bet šobrīd – ikdiena.