Izdarot eirozonai pakalpojumu Grieķijas nākamās aizdevumu programmas apstiprināšanai, vajadzētu patirgoties arī par savu saistību restrukturizāciju
«Par velti kokos tikai putni čivina» – šī atziņa neattiecas vien uz kinematogrāfiskiem dialogiem, bet gan ir skaudra dzīves patiesība.
Šāda principa ievērošana Latvijai būtu visai lietderīga eirozonas līmenī, risinot jautājumu par jauno aizdevuma kārtu Grieķijai.
Sevišķi vēl tad, ja atgūt aizdoto ir visai mazas cerības, kas savukārt nozīmē to, ka no 86 miljardu eiro aizdevuma garantēšanas no galvotājiem varam paši kļūt par daļas no šī apjomīgā kredīta maksātājiem.
Netiekot pie jauna aizdevuma vai vismaz apjomīgas parāda norakstīšanas un atlikušās aizņēmuma daļas atmaksas termiņa atlikšanas, Grieķija uzreiz kļūtu maksātnespējīga. Tādēļ faktiski var teikt, ka Baltijas valstis, piekrītot jaunajai aizdevuma programmai, zināmā mērā palīdz izstrēbt to, ko Eiropas lielvalstu līderi «savārīja» iepriekšējās desmitgades beigās un šīs desmitgades sākumā. Pie varas esošie Vācijā krietni vien papluinītu savu vēlētāju uzticību, ja izrādītos, ka aizdevumi eirozonas perifērijai ir bijusi simtos miljardu eiro mērāma kļūda.
Turklāt jaunās aizdevuma kārtas apstiprināšanā Latvija vienlaikus palīdz nodrošināt arī to, ka Grieķija turpina atmaksāt aizdevumu starptautiskajiem kreditoriem. Daļēji tiem pašiem, kas aizdeva naudu arī mūsu valstij.
Finanšu eksperti atzīst, ka tādu pašreizējo parādu apjomu kā Grieķijai uz ilgtspējīgiem nosacījumiem finanšu tirgū nav iespējams pārfinansēt, līdz ar to esot ļoti ticams, ka jau visai drīz varētu būt gaidāma vismaz kaut kāda parādu restrukturizācija, pārskatot summas, termiņus vai procentus. Jautājums, vai arī Latvijai, iesaistoties potenciāli dārgā glābšanas pasākumā, kura rezultāts ir ļoti apšaubāms, būtu tiesības uz kādu kompensāciju. Vismaz gadījumā, ja tiek pārskatītas Grieķijas iepriekšējās saistības.
Lai arī Latvija ar saviem 44 miljonu eiro pirmo piecu gadu ikgadējām iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM) Grieķijai tiešā veidā neko neaizdod, tomēr šīs iemaksas ir sava veida ķīla, ja kāds no ESM parādniekiem savas saistības nepilda. Ja ņem vērā Grieķijas ekonomisko realitāti, ir augsta ticamība tam, ka vismaz daļēji šī nauda varētu būt zudusi. Tāpēc, lai neveidotos situācija, ka maksājam parādus, kas lielā mērā radušies gan neveiksmīgas banku darbības, gan svešu valdību vieglprātīgās rīcības dēļ, Latvijas interesēs būtu panākt vismaz daļēju saistību samazināšanu attiecībā uz 700 miljoniem eiro, ko divos maksājumos 2019. un 2025. gadā, saskaņā ar Finanšu ministrijas informāciju, ir jāatgriež Eiropas Komisijai saistībā ar krīzes laikā piešķirto starptautisko aizdevumu.
Lai arī cik nepatīkami tas izklausītos pēc iepriekšējās krīzes laikā notikušās jostu savilkšanas, Latvijas interesēs būtu arī parādu norakstīšana Grieķijai, jo tas varētu krietni samazināt iespēju, ka mūsu valsts iemaksas ESM vienkārši «neizkūp skurstenī».