Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Situācija, kas saistīta ar energoresursu pieejamību gaidāmajā apkures sezonā, ir tik nestabila, ka rada bažas.

To atzīmē gan Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Veita, gan citi Dienas Biznesa aptaujātie siltumuzņēmumu un pašvaldību pārstāvji. Šobrīd par dabasgāzes un citu resursu krājumiem nākamajai ziemai katrs rūpējas pats, jo valsts no savas puses siltumuzņēmumiem nav devusi nekādas garantijas vai piedāvājusi palīdzību resursu iegādē, teic I. Bērziņa-Veita.

Viņa stāsta, ka, ņemot vērā augstās cenas, šobrīd siltumuzņēmumi cenšas iepirkt minimumu, kas ļautu nodrošināt sistēmas darbu, taču pilnā apmērā resursus iegādājies ir vien retais. Lai apzinātu pašvaldību gatavību un potenciālos riskus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūgusi visām pašvaldībām līdz 16. augustam iesūtīt informāciju par pieejamajiem kurināmā resursiem. DB veiktā aptauja liecina, ka siltumuzņēmumi dara visu iespējamo, lai sagatavotos gaidāmajai ziemai, taču bažas par resursu pieejamību un nākotnes cenu joprojām ir lielas.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Latvijas nodokļu režīms, salīdzinājumā ar citām Eiropas un pasaules valstīm, ir labvēlīgs ģimenes uzņēmumu pārmantojamībai jeb nodošanai nākamajām paaudzēm, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG starptautiskais ģimenes biznesu nodokļu monitoringa pētījums (KPMG`s Global Family Business Tax Monitor).

KPMG Baltics SIA korporatīvo finanšu projektu vadītājs Gints Sloka: «Ja uzņēmuma īpašnieku maiņa notiek mantojuma vai dāvinājuma nākamajai paaudzei rezultātā, Latvijas nodokļu režīms izskatās pievilcīgāks salīdzinājumā ar lielu daļu citu Eiropas un pasaules valstu. Šāda veida darījumi starp tuviem radiniekiem Latvijā netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas atvieglo uzņēmumu nodošanu nākamajām paaudzēm.»

Lai arī dažādās pasaules valstīs nodokļu režīmi ir ļoti atšķirīgi, kopumā ir novērojama tendence atbalstīt, kā arī veicināt izaugsmi un investīcijas vietējos ģimenes uzņēmumos. Ekonomiski attīstītākajās valstīs ģimenes uzņēmumiem kopumā ir novērojams lielāks nodokļu slogs (nodokļi, kas būtu jāmaksā bez nodokļu atvieglojumiem), tomēr tajās arī tiek piemērots plašāks atlaižu un atbalsta klāsts nekā attīstības valstīs.

Latvijas Republika 18. novembrī svinēs savu simtgadi. Labākā dāvana, ko varam saņemt šajā jubilejā, ir neatkarīga Latvijas valsts. Tomēr tas ir atkarīgs no mums pašiem. Neatkarīgai valstij ir vajadzīga tautas griba. Mums nevar būt neatkarīga valsts, ja mēs to negribam. Ja neuzņemamies atbildību. Ja domājam, ka neatkarību mums nodrošinās citi.

Paskatīsimies uz Eiropas neatkarīgajām, turīgajām valstīm. Šveici, vai labāk Somiju, kura tāpat kā mēs ir Eiropas Savienībā. Vai tiešām jūs domājat, ka šo valstu brīvību un bagātību garantē kāds cits, izņemot pašus šveiciešus un somus? Vai tiešām jūs domājat, ka šīm valstīm vispirms ir atnākusi bagātība un tikai tad brīvība? Brīvība, vēlme to sargāt un tad bagātība. Jo neviens cits pārmērīgi turīgiem kļūt mums neļaus. Un neviens cits nenodrošinās mums brīvību. Brīvību izvēlas paši.

6. oktobrī ir Latvijas Saeimas vēlēšanas. Uz tām varat iet un varat neiet. Gan jau Saeimu ievēlēs arī bez jums. Tad atkal varēsiet sūdzēties par stulbeņiem, kas ir pie varas. Varēsiet smieties par Valsts prezidentu. Brīnīties par premjeru. Un kaunēties par ministriem. Kur tad jūsu intereses, kāpēc tās nav pirmajā vietā?

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

AS "Latvijas gāze" (LG) uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Saskaņā ar Enerģētikas likumu situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (LG) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS "Latvenergo".

"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinets otrdien pieņēma saistošus noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka LG krātuvē esošā dabasgāze tiek rezervēta saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai, kas garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

"Latvijas normatīvie akti nodrošina dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotājiem. Attiecīgi, rīkojoties atbilstoši likumam un saņemot nepieciešamo lēmumu, situācijā, ja "Latvenergo" būs jāpārņem mājsaimniecības klientu portfelis, mūsu rīcībā ir pietiekami klientu apkalpošanas resursi, lai to izdarītu," pauž "Latvenergo" pārstāvji.

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

AS "Rīgas siltums" nākamajai apkures sezonai atklāta konkursa rezultātā iegādāsies trīs reizes jeb par 67% lētāku dabasgāzi, informē uzņēmumā.

Piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti, un par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar viszemāko cenu tika atzīts AS "Latvenergo" piedāvājums.

Plānotais apjoms būs 460 000 megavatstundu (MWh) dabasgāzes 2023./2024.gada apkures sezonai.

Dabasgāzes iesūknēšana un noglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē paredzēta līdz 2023.gada 30.septembrim.

AS "AJ Power Gas" piedāvājums bija 62,80 eiro/MWh, "Latvenergo" - 55,67 eiro/MWh bet SIA "Elenger" - 57,75 eiro/MWh.

Uzņēmuma valdes loceklis Raivis Elliņš norāda, ka saņemtie piedāvājumi ir iepriecinoši, kas nozīmē arī iedrošinošas siltumenerģijas tarifa prognozes nākamajai apkures sezonai.

Būtiskākais nosacījums, ko strikti ievēro Rīgas siltumapgādes uzņēmums, - dabasgāzes izcelsmes valsts nedrīkst būt Krievija.

Dabasgāze gaidāmajai ziemas sezonai ir nodrošināta, jo AS "Latvenergo" pērn noslēgusi ilgtermiņa līgumu par Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, kas ļauj importēt dabasgāzi līdz sešām teravatstundām (TWh) katru gadu, informē "Latvenergo".

Līgums ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli noslēgts uz 10 gadiem.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad "Latvenergo" ir viens no lielākajiem Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) lietotājiem, kas kombinācijā ar regulārajām dabasgāzes piegādēm caur Klaipēdas termināli ļauj apgādāt ar pietiekamiem dabasgāzes krājumiem nākamajai apkures sezonai, norāda Jānis Kalējs, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības darījumu vadītājs.

Atbilstoši "Gas Infrastructure Europe" datiem Inčukalna PGK piepildījums 2023.gada 13.augustā bija 17,24 TWh jeb 76% no krātuves pieejamā apjoma, kas ir par aptuveni trešdaļu lielāks nekā pirms gada šajā pašā datumā, kad bija 12 TWh jeb 50%. Šā brīža krātuves iesūknēšanas tempi liecina, ka iesūknēšanas sezonas beigās dabasgāzes apjomi krātuvē būs ļoti tuvu tās tehniskajai kapacitātei, un lielu daļu no tā veidos arī Latvenergo dabasgāzes krājumi.

Latvijas ekonomikas virzīšanai un iedzīvotāju labklājības vairošanai, nākamajai valdībai nepieciešams izvirzīt ambiciozus mērķus un īstenot atbilstošu politiku, īpaši koncentrējoties uz eksporta un produktivitātes kāpināšanu. Tad mūsu valsts varēs būt par jaunu talantu un investīciju piesaistes vietu, ļaujot Latvijai tuvoties Eiropas attīstīto valstu labklājības līmenim.

Mūsdienu pasaulē valstis meklē savu atšķirīgo un īpašo lietu, ar ko varētu izcelties un, kas varētu būt viens no investoru intereses un piesaistes instrumentiem, kā arī ekonomikas virzītājspēkiem. Piemēram, Šveici mēs pazīstam kā finanšu centru, bet Vācija ir ražošanas lielvalsts.

Latvijai ir iespēja būt par vietu, kurā rodas un pulcējas talanti – labumu un vērtību radītāji. Ja mēs spēsim piesaistīt talantīgus, radošus un enerģiskus cilvēkus, viņi būs tie, kas radīs nākotnes ekonomiku, nākotnes uzņēmējdarbību un arī vērtības – mākslu, sportu, izklaidi. Taču nepieciešami labvēlīgi apstākļi, lai šie talanti spētu gan attīstīties, gan atrast motivāciju un atbalstu darboties.

Patlaban ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā valda satraukums mājsaimniecību kvalitātes granulu pircēju vidū, jo brikešu un granulu cena gada laikā ir dubultojusies, sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Pēc viņa teiktā, satraukuma pamatā ir pieņēmums, ka granulu cenas vēl kāps, un tādēļ, sākot ar aprīli, jau tiek iegādāti krājumi nākamajai apkures sezonai.

Tāpat Klauss norāda, ka nekad iepriekš tik agri nav bijis pieprasījums veidot krājumus jau nākamajai ziemai, un likumsakarīgi arī ražotāji nebija gatavi šādam pieprasījuma pieplūdumam. Tādēļ izteikt cenu prognozes ir sarežģīti. Ja cenu noteiktu tikai izmaksu faktori, tad būtiskam cenu turpmākam pieaugumam it kā neesot pamata.

"Tomēr tirgus placī cenu ļoti ietekmē pircēja un patērētāja "emocijas" un, ja pircējam ir pārliecība, ka cenas tikai augs un tādēļ par jebkuru cenu ir jāpērk šodien, tad visticamāk cenas arī augs," apgalvo Klauss.

Projektā «Mežaparka Rezidences» nosvinēti spāru svētki septiņām rindu un divām dvīņu mājām. Atklāšanas svētkos piedalījās arī ēku autori – amerikāņu arhitekts Vladimirs Arsene (Westfourth architecture) un Gatis Didrihsons (Didrihsons Arhitekti).

Celtniecības darbus veic SIA «PLASTIK» un ēkas plānots nodot ekspluatācijā 2019. gada sākumā. Divas rindu mājas tiks izbūvētas pilnā apdarē, pārējās baltā apdarē.

Kopējais investīciju apjoms ir 6 miljoni eiro.

«Pateicoties mūsu būvniekiem, spāru svētki tiek svinēti šodien, nevis kā sākotnēji grafikā plānots – jūlija beigās,» stāsta Ralfs Jansons, SIA «DOMUSS» valdes priekšsēdētājs.

Plānots, ka šī gada septembrī «Mežaparka Rezidencēs» spāru svētkus svinēs arī abas dzīvokļu mājas, kur kopumā ir 22 dzīvokļi. Savukārt, šā mēneša beigās projektā tiks uzsākta biroja ēkas būvniecība.

Projekta attīstītājs ir SIA «Domuss». Projekta koncepcijas autors ir Andris Kronbergs. 2015. gadā tika pabeigta projekta pirmās kārtas izveide, veicot apjomīgus labiekārtošanas darbus 10 hektāru platībā, tostarp tika izbūvēta infrastruktūra, jaunas ielas un gājēju celiņi, apgaismojums un komunikācijas. Visa kvartāla teritorija tika apzaļumota. Kopumā «Mežaparka Rezidencēs» plānots uzbūvēt villas, dvīņu villas, mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, biroja ēku, kā arī privātai apbūvei piedāvāt 49 zemesgabalus.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Domuss» projektā «Mežaparka rezidences» sācis septiņu sekciju rindu māju, mazstāvu dzīvokļu ēkas ar 22 dzīvokļiem un divu dvīņu māju būvniecību, kopumā ieguldot 11 miljonus eiro.

«Domuss» Mežaparkā starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala gatvi attīsta dzīvojamo ēku kompleksu «Mežaparka rezidences». Kompleksa koncepcijas autors ir arhitekts Andris Kronbergs, koncepcijas pamats - apvienot Mežaparka esošo apbūvi ar mūsdienīgu dizainu un komfortu.

«Mežaparka rezidences» attīstībā kopumā jau ieguldīti 25 miljoni eiro. Pabeigta kvartāla teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana, ielu, celiņu un komunikāciju izbūve un pirmā savrupmāja. Vēl divu savrupmāju un dvīņu ēkas būvniecība ir procesā - ekspluatācijā nodošana plānota šā gada jūnijā.

Šā gada vasarā plānots uzsākt nākamo dzīvokļu un rindu māju būvniecību, kā arī nelielas biroju ēkas būvniecību, kurā atradīsies kafejnīca, restorāns un citi pakalpojumi.

Valdība mājsaimniecību vajadzībām rezervējusi AS "Latvijas gāze" piederošo gāzi Inčukalna krātuvē, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers skaidroja, ka jau patlaban Inčukalnā esošā gāze pilnībā sedz Latvijas vajadzības nākamajā apkures sezonā.

Papildu drošībai valdība pieņēma lēmumu rezervēt vēl LG piederošu krātuvē esošu gāzi, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk, bet garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) sacīja ka rezervētais apjoms ir 1,15 teravatstundas (TWh) gāzes. Šis apjoms ir vienāds ar mājsaimniecību patēriņu pagājušajā sezonā.

Gāze ir, bet kam tā tiks?  

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir...

Indriksone skaidroja, ka valdība šo gāzi nav iegādājusies, bet gan rezervējusi, lai garantētu nepieciešamo dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām nākamajai apkure sezonai.

Ekonomikas ministre piebilda, ka Latvijas dabasgāzes patēriņš iepriekšējā sezonā bija 6,9 TWh, un patlaban šīs vajadzības nākamajai apkures sezonai ir nosegtas.

Arī Kariņš atkārtoti apliecināja, ka Latvijā pietiks dabasgāzes visai gaidāmajai apkures sezonai. Kariņš atsaucās uz Ekonomikas ministrijas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves pārvaldītājas AS "Conexus Baltic Grid" sniegto informāciju.

Iepriekš premjers atzina, ka vienlaikus tiek pastāvīgi turpinātas sarunas ar Lietuvu par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa pieejamību Latvijas patērētājiem un ar Igauniju, kura kopā ar Somiju attīsta otro dabasgāzes importa termināli.

Vaicāts, vai gadījumā, ja tomēr Latvijai pietrūks dabasgāzes, to būs, no kā nopirkt, Kariņš intervijā Latvijas Radio atbildēja, ka tādā gadījumā, ja dabasgāze pietrūks Latvijai, tā pietrūks visam reģionam.

"Tie ir apstākļi, kurus mēs neprognozējam šobrīd. Izskatās, ka mums un pārējiem pietiks visai sezonai, bet mums ir jābūt acīm atvērtām," sacīja valdības vadītājs.

Viņš piebilda, ka nolūkā samazināt iespējamas energokrīzes iestāšanās riskus, ir uzdevis visām ministrijām izstrādāt energoresursu taupīšanas plānu valsts pārvaldē.

Baltijas tūrisma tirgus līderis “Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, šī gada pirmajā ceturksnī uzrādījis stabilu izaugsmi, reģistrējot to kā vienu no labākajiem ceturkšņiem uzņēmuma vēsturē.

Reģionā daudzveidīgā un plašākā galamērķa programma, kā arī efektīva izmaksu vadība ļauj aktualizēt finanšu prognozi 2023. gadam. Gada sākumā paziņotā sagaidāmā EBITDA 3 - 5 miljonu eiro apmērā ir mainīta uz 4 - 6 miljoniem eiro.

Pirmajā ceturksnī uzņēmuma ieņēmumi bija 39,6 miljoni eiro, kas ir par 35% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Kopējais apkalpoto ceļotāju skaits bija 38,1 tūkstotis, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2022. gadā. Uzņēmuma EBITDA bija pozitīva 2,6 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar negatīvu EBITDA -96 tūkstošu eiro apmērā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

"Stabilie pirmā ceturkšņa rezultāti nodrošina drošu pamatu turpmāko rezultātu prognozēšanai. Šobrīd mēs esam pārdevuši vairāk nekā 56% no šī gada kopējās programmas, un agrīnās rezervācijas ziemas sezonai ir gandrīz trīs reizes lielākas par pagājušā gada līmeni. Ņemot vērā pirmo trīs mēnešu panākumus, mēs esam pārskatījuši un uzlabojuši grupas gada finanšu prognozi. Mēs sagaidām, ka EBITDA būs 4–6 miljoni EUR un tīrā peļņa būs 2–4 miljoni EUR. Mēs plānojam nodrošināt šo pieaugumu, piedāvājot saviem klientiem sabalansētu programmu, plašu galamērķu klāstu un turpinot efektīvi pārvaldīt izmaksas, kā mēs to esam darījuši pirmajā ceturksnī,” stāsta “Novaturas” grupas izpilddirektors Vitālijs Rakovskis.

Nupat aiz stūra ir jauna apaļa desmitgade, un šādi zīmīgi atskaites punkti var būt labs brīdis, lai paraudzītos pagātnē. Neskatoties uz gandrīz nepārtrauktām runām par dažādiem riskiem un to, ka ieguldījumu ziņā vajadzētu būt piesardzīgākiem, iepriekšējo 10 gadu periods akcijām ir bijis viens no pašiem veiksmīgākajiem vēsturē.

Šādi gandrīz nepārtraukti brīdinājumi, visticamāk, skaidrojami ar to, ka uz daudzu cilvēku psihi dziļu rētu atstājusi iepriekšējais globālais finanšu krahs. Jau ziņots - ja investoram atmiņā iespiedusies kāda dziļa krīze, kurai sekojusi strauja aktīvu cenu samazināšanās, viņš lielāku iespējamību šādiem notikumiem piešķir arī nākotnē. Šāds efekts saistīts ar to, ka negatīvās emocijas no zaudējumiem lielākajai daļai cilvēku ir daudz izteiktākas (un vairāk nosēžas atmiņā) nekā pozitīvās emocijas no identiskiem guvumiem.

Pētījumi liecina, ka šādas negatīvās sajūtas vidēji ir pat divas reizes spēcīgākas, kam attiecīgi ir ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesiem.Kopumā pieejamie dati liecina, ka ASV akciju tirgus Standard & Poor's indeksa vērtība, ieskaitot dividendes, kopš 2010. gada sākuma ir palēkusies par 250%. Tādējādi visi tie, kas tomēr kaut kad, piemēram, 2009. gada uzdrošinājās pirkt un arī turēt akcijas, tikuši pie dāsniem guvumiem (protams, to pateikt ir vieglāk nekā reāli izdarīt). "Tas pierāda, ka akciju guvumi bieži nāk tad, kad tie vismazāk tiek gaidīti. !Jums jābūt agresīvam (akciju pirkšanas ziņā) tad, kad skatījums uz nākotni ir vispelēcīgākais - tā ir mācība, kas strādā. Protams, tajā brīdī to saprast ir neiespējami," Bloomberg piebilst ASV finanšu uzņēmuma Avalon Investment & Advisory pārstāvji.

No klusākām lidmašīnām līdz robotiem fermeriem – Eiropas Savienība sola naudu pētniekiem par visu veidu inovatīviem risinājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oktobra vidū Eiropas Komisijas izziņotā ES pētniecības un inovācijas finansēšanas pamatprogramma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020), kas paredz nākamajos divos gados ieguldīt gandrīz 16 miljardus eiro konkurētspējas, pētniecības un inovāciju veicināšanā, nedēļu vēlāk Lisabonas Kongresu centra auditorijās un gaiteņos bija viena no karstākajām tēmām. Kā nu ne, ES informācijas tehnoloģiju un inovāciju konferencē ICT 2015 – Innovate, Connect, Transform apgrozījās cilvēki, kurus vistiešākajā veidā skars dāsnākais pētniecības un inovāciju finansējums bloka vēsturē.

Par Apvārsni 2020 runāja daudz, visvairāk sakāmā bija EK Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta vadītāja vietniekam Zoranam Stančičam, kurš klātesošos iepazīstināja ar izvērstu finansējuma plānu. Tas paredz līdz 2020. gadam pētniecības un inovāciju veicināšanā ieguldīt 77 miljardus eiro, kas ir par 27% vairāk, nekā laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Galvenie mērķi ir stāties pretī ekonomiskajai krīzei, veidojot jaunas darbavietas, un veicināt tautsaimniecības izaugsmi, gādāt par tīrāku un patīkamāku vidi, kā arī nostiprināt ES pozīcijas globālajā izpētes, inovāciju un tehnoloģiju tirgū.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 17. martā nolēma, ka COVID-19 radīto seku novēršanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā nepieciešama rīcība četros virzienos, informē Finanšu ministrijā.

Labklājības ministrija gatavo priekšlikumus, kā COVID-19 pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapu apmaksai, to veicot no speciālā budžeta līdzekļiem. Vienlaikus paredzēti arī nodokļu risinājumi, kā arī atbalsts uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā.

Valdība rosina atbalstīt uzņēmumus to dīkstāves periodā. Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības) un šāda darba devēja rīcība ir tiešā cēloņsakarībā ar MK noteiktiem pasākumiem, kas saistīti ar COVID-19 seku novēršanu, darba devējam no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta un izmaksāta atlīdzība darbiniekam. Mehānisms tiks paredzēts MK noteiktās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. Tā ieviešanas nosacījumus un atlīdzināmos apmērus izstrādās Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira vadībā.

Biržu indeksi ASV un Eiropā pirmdien pieauga pēc piektdienas krituma, bet naftas cenas saruka, investoriem pievēršot uzmanību jaunā Ķīnas koronavīrusa izraisītajai veselības krīzei. Šanhajas biržā akciju cenas kritās par gandrīz 8%.

Ķīnas Komunistiskās partijas Politbiroja Pastāvīgā komiteja aicināja uzlabot "nacionālo ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmu" pēc "trūkumiem un grūtībām, ko atklāja atbilde uz šo epidēmiju", vēstīja oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".

Naftas cena Londonas biržā kritās par vairāk nekā 3% pēc prognozēm, ka pieprasījums var samazināties, vīrusa krīzei skarot ekonomikas preču izlaidi. Naftas cena Ņujorkas biržā neilgu laiku bija zem 50 ASV dolāriem par barelu.

"Tirgus dalībnieki baidās, ka Ķīnas pieprasījums pēc enerģijas kritīsies," sacīja "CMC Markets UK" analītiķis Deivids Madens.

OPEC dalībvalstis un to sabiedrotā Krievija šonedēļ sasauks tehnisku sanāksmi, lai analizētu naftas cenu krišanos kopš koronavīrusa epidēmijas sākuma.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ gandrīz pilnībā apturētā aviosatiksme ir likusi lidostas "Rīga" valdei apstiprināt ārkārtējus budžeta taupīšanas pasākumus - par 85% tiks samazināti visi investīciju projekti, par 60% - saimnieciskās darbības izmaksas un par 40% - personāla izmaksas.

"Diemžēl valde ir spiesta pieņemt šādus lēmumus, jo lidostas ieņēmumi ir kritiski zemā līmenī - kopš krīzes sākuma ieņēmumu kritums ir sasniedzis 98%. Turklāt pēc ekspertu prognozēm aviācijas nozares atgūšanās notiks ļoti lēni un pakāpeniski. Līdz šim ierastās ceļošanas iespējas tik ātri neatgriezīsies gan vienkāršas piesardzības, gan pārvietošanās ierobežojumu, gan arī krīzes ekonomisko seku dēļ," norāda lidostas "Rīga" valde.

Valde uzsver, ka kapitālsabiedrības pagājušā gada un šā gada sākuma pozitīvie finanšu rezultāti īstermiņā ļauj pilnībā segt darbinieku algas un operatīvās izmaksas. Uzņēmums kopš krīzes sākuma ir optimizējis procesus un samazinājis izmaksas, taču pesimistiskās prognozes par aviācijas nozares atkopšanos Eiropā pēc krīzes beigām liek pieņemt vēl smagākus lēmumus. Tādēļ būtiskas izmaiņas skars arī lidostas "Rīga" personāla politiku.