Kampaņas Uzslavē labu servisu! ietvaros Latvijā norisināsies klientu servisa kvalitātes pētījums, kurs mērķis ir noskaidrot klientu servisa kvalitātes līmeni trīs kategorijās – Bizness patērētājiem, Bizness biznesam un valsts, pašvaldību iestādes.

Kampaņu Uzslavē labu servisu! rīko Labsservis.lv sadarbībā ar Lattelecom.

Patērētāji savu favorītu var ieteikt portālā uzslave.lv. Vienlaikus sabiedrības novērtējumam notiks arī pētījums «Slepenais pircējs», ko veiks klientu servisa uzlabošanas uzņēmums Dive Latvija, kas klātienē izvērtēs uzņēmumu dažādos ar klientu servisu saistītos jautājumus, stāsta Unda Krieviņa, Labsserviss.lv vadītāja Latvijā.

«Ja tirgū ir vairāki uzņēmumi, tad arī tik mazā valstī kā Latvija prasības aug un attiecīgi paaugstinās saņemto pakalpojumu kvalitāte,» stāsta Lattelecom Biznesa klientu daļas vadītājs Gusts Muzikants, norādot, ka kampaņa Uzslavē labu servisu! ir iespēja pievērst uzmanību apkalpošanas nozīmīgajai lomai un vienlaikus arī iespēja attīstīt pakalpojumu vidi Latvijā.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Pilsētvides serviss attīstās ārpus Rīgas un vienlaikus gatavojas galvaspilsētas iekarošanai

Lai gan šobrīd atkritumus apsaimniekošanas nozares fokuss vairāk ir pievērsts Rīgas atkritumu apsaimniekošanas konkursam, nozares uzņēmumiem ir jādomā arī par plānu B, jo visiem šo līgumu uz 20 gadiem iegūt neizdosies. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Pilsētvides serviss apvienībā ar SIA Lautuss ir iesniedzis savu piedāvājumu Rīgas iepirkumā, tomēr tai pat laikā attīsta savu saimniecību ārpus galvaspilsētas. Uzņēmuma vadītājs Jurģis Ugors norāda, ka iepriekšējais gads bijis ļoti labs un izskatās, ka arī šis nebūs sliktāks. Uzņēmums nodarbojas ar sadzīves atkritumu, būvgružu savākšanu, kā arī nodrošina dalīto vākšanu. Netiek nodrošināta tikai pārstrāde. Rīgas atkritumi tiek vesti uz Getliņu poliginu, bet atkritumi, kas tiek savākti ārpus Rīgas – uz poligonu Kaudzītes. Pagājušajā gadā SIA Pilsētvides serviss aprozījums bija 6,8 milj. eiro, bet peļņa – 142,98 tūkst. eiro.

Lai padarītu rokas instrumentus, piemēram, elektriskos urbjus ērti pieejamus – gan vietas, gan laika ziņā –, turpmāk SIA Stats Serviss piedāvās tos iznomāt pakomātos

Ejot laikam, mainās klientu vajadzības, prasības un ieradumi, tāpēc būvtehnikas un elektroinstrumentu nomas uzņēmums Stats Serviss no nākamā gada sākuma tirgū plāno piedāvāt pirmos instrumentu nomas punktus, kas nebūs ierasta filiāle, bet pašapkalpošanās automāts. Pirmie no šiem nomas punktiem atradīsies Rīgas apkaimes lielveikalos, lai uzņēmums varētu nodrošināt ērtāku loģistiku un, ja nepieciešams, tad šos nomas automātus papildināt ar instrumentiem. Ja sākotnējais projekts būs veiksmīgs, tad gada laikā uzņēmums šo pakalpojumu plāno piedāvāt visā Latvijā, kā arī vēlāk Baltijā. Projekta sākumā nomas automāti darbosies veikalu darba laikā, bet tad, kad projekts būs sevi pierādījis, tiks uzstādīti arī diennakts automāti, kas tiks novietoti ārtelpās. «Es personīgi lepošos, kad mēs atvērsim pirmo diennakts automātu. Būšu izdarījis kaut ko, par ko visi teica, ka tas ir neiespējami,» stāsta Stats Serviss valdes loceklis Vigants Lesausks.

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Noslēgusies klientu servisa kvalitātes uzlabošanas kampaņa Uzslavē labu servisu!, un apbalvoti uzslavētākie uzņēmumi dažādās nominācijās trīs kategorijās – «Bizness patērētājam», «Bizness biznesam» un «Valsts un pašvaldību iestādes».

Martā sabiedrība vērtēja labo klientu servisu un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes portālā uzslave.lv. Paralēli uzslavām norisinājās ekspertu vērtējumi, ko veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Savukārt Labsserviss.lv sadarbībā ar Dive Latvija visu martu veica klientu servisa kvalitātes pētījumu Slepenais pircējs.

Kā uzslavētākais uzņēmums B2B kategorijā apbalvots SIA Officeday Latvia.

Par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību vai tās iestādi tika atzīta Siguldas pilsētas dome, savukārt nominācijā «Sabiedrībai draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» apbalvojumu saņēma Latvijas Patentu valde. Tāpat kā «Uzņēmumiem draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» nosaukta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Lietoto auto tirgus Latvijā ir gana plašs, un 2017. gadā šajā nišā bija manāma izaugsme. Savukārt tuvākā un tālākā nākotnē ir gaidāmas dažādas pārmaiņas, ko ietekmēs gan nodokļu politika, gan citi valstiski un starptautiski lēmumi. Lai labāk saprastu “drēbi”, uz sarunu esam aicinājuši Matīsu Mežaku, Latvijas lielākā autocentra BRC Latvija vadītāju, cenšoties rast atbildes gan par uzņēmumu, kam nupat apritējuši apaļi 20 gadi, gan auto nozari kopumā.

Kā aizsākās BRC Latvija darbība?

Mēs sākām darboties 1998. gadā. Sākotnēji bijām Hanza Līzings meitas uzņēmums un veicām atsavināto īpašumu realizāciju un debitoru piedziņu; savā laikā nodarbojāmies arī ar nekustamajiem īpašumiem. Taču tā ir pagātne – šobrīd galvenais bizness ir auto tirdzniecība un piegāde uz pasūtījumu, kā arī citi ar šo nozari saistīti pakalpojumi.

Cik daudz auto šajos 20 gados esat pārdevuši?

Nesen saskaitījām – kopā sanāca ap 14 000, taču skaits ar katru dienu, protams, aug (smejas). Manuprāt, tas cipars ir diezgan iespaidīgs. Man šķiet, ka šajā nozarē neviens cits uzņēmums, ar šādiem rādītājiem nevar lepoties.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (64%) ikdienā apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Iedzīvotāji norāda (74%), ka tieši pie mazajiem uzņēmumiem izjūt rūpes par sevi kā klientu un novērtē patīkamāku un personiskāku apkalpošanu (32%). Tai pat laikā respondenti norāda (60%), ka, lai arī mazie uzņēmumi ikdienā cenšas domāt par klientu servisu, pagaidām tiem ir grūti sacensties ar lielo uzņēmumu nodrošināto apkalpošanas kvalitāti.

Savukārt mazie uzņēmēji ir optimisti un savu klientu servisu desmit baļļu skalā novērtē ar pārliecinošu astotnieku (43%).

Kā rāda Swedbank Finanšu institūta aptauja, puse mazo uzņēmumu (52%) nenovirza līdzekļus regulārai klientu servisa pilnveidei, bet vēl trešdaļā uzņēmumu (33%) nav noteikti vienoti principi vai «labās prakses» klientu apkalpošanā, atstājot to katra darbinieka ziņā. To izjutuši arī iedzīvotāji, kuri norāda – mazajiem uzņēmumiem trūkst zināšanu un prasmju klientu apkalpošanā (41%), lai arī pircēji ir pārliecināti (36%), ka mazie uzņēmumi rūpējas par klientu apkalpošanu, jo apzinās - ka tieši no tā atkarīgs viņu klientu skaits.

Taivānas ražotājs ASUS nācis klajā ar jaunu biznesa datora modeli ASUS M3700 jeb viss vienā (all-in-one), ko jau atzinīgi novērtējuši vairāki vietējie uzņēmēji.

Datortehnika mūsdienās ir jebkura biznesa neatņemam sastāvdaļa, tāpēc svarīgi, lai tā ne tikai apmierinātu visas uzņēmuma vajadzības, bet būtu arī nopērkama par finansiāli izdevīgu cenu, norāda Aigars Paegle, Sherlog Latvija vadītājs. ASUS šajā gadījumā trāpījis desmitniekā - jaunais viss vienā modelis ir gan ērts, jaudīgs, funkcionāls un vizuāli pievilcīgs, gan atbilstošs klientu finanšu prasībām, teic A.Paegle, kurš novērtē arī citas ražotāja piedāvātās iespējas tajā skaitā premium garantijas programmas un augstās kvalitātes servisu.

Apmierina vajadzības

2012. gadā atrakciju un atpūtas parku nozares uzņēmums SIA Rāmkalnu serviss apgrozīja 1,2 miljonus latu, kas ir par 56% vairāk nekā 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, gan ir samazinājusies par 14% un veido 39 tūkst. Ls pēc nodokļu nomaksas.

Aizvadītājā gadā uzņēmumā strādāja vidēji 45 darbinieki. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Andis Jansons.

SIA Rāmkalni serviss reģistrēta 2008. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls veido 2000 Ls. Kompānijas juridiskā adresei ir Inčukalna pagasta «Vītiņkalni».

Uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir SIA Mans kalns, kas, savukārt, pieder Viktoram Grūtupam, kurš ir arī SIA Lauku rudzupuķe, SIA Labs Projekts, SIA BioAkcept un SIA Stabils Projekts īpašnieks.

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023.gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 112 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, palielinājies par 13% (2022.gada pirmajā pusgadā – 98,7 miljoni eiro).

Grupas konsolidētā EBITDA, kas aprēķināta pirms nemateriālās vērtības samazinājuma atzīšanas, sasniedza 16,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 14,6 miljoniem tajā pašā periodā pērn, savukārt peļņa bijusi 2,9 miljoni eiro. Kāpumu galvenokārt ietekmējusi jaunu uzņēmumu iegāde, kā arī stabilais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā un mērķtiecīgais darbs pie procesu efektivizācijas un automatizācijas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Kāpinot uzņēmuma rādītājus, izdevies pierādīt, ka arī svārstīgā ekonomiskā situācija valstī un starptautiskajos tirgos var būt gana labs posms biznesa attīstībai. Pēdējos gados esam paplašinājušies Latvijā, Lietuvā un Čehijā, arī šogad turpinot palielināt “Eco Baltia” kopējo uzņēmumu un pakalpojumu portfeli. Vienlaikus grupas stratēģiskajā attīstībā liels ieguvums ir mūsu lielāko akcionāru, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, pienesums un profesionālais redzējums uzņēmuma izaugsmē, kas palīdzējis stiprināt “Eco Baltia” pozīcijas gan Baltijā, gan starptautiskajos tirgos.”

Biļešu tirgotāja SIA "Biļešu serviss" īpašnieks Igaunijas "Piletilevi Group" iegādājies vairākuma daļas divās Polijas biļešu tirdzniecības kompānijās - "Kicket" un "Biletomat", informē kompānijā.

Līdz ar šo darījumu "Piletilevi Group" piederēs 77% akciju iegādātajos uzņēmumos, bet kompānijas līdzdalības apmērs līdz 2026.gadam pieaugs līdz 83,8%.

Darījumam piesaistīts SEB aizdevums. Darījuma summa netiek atklāta.

Darījums noslēgts 30.aprīlī Polijas galvaspilsētā Varšavā.

"Piletilevi Group" līdzīpašnieks un izpilddirektors Svens Nūtmans norāda, ka šobrīd lielākās ieguldītās investīcijas Piletilevi Group vēsturē dos iespēju apvienotajam uzņēmumam Polijā tuvākajā laikā kļūt par tirgus līderi. "Šobrīd mūsu uzdevums ir efektīvi savienot iegādātos uzņēmumus un mūsu esošo uzņēmumu GoOut Poland, lai Piletilevi Group un jauno partneru labākie tehniskie risinājumi un funkcionalitāte pēc iespējas ātrāk sasniegtu visus mūsu klientus," sacīja Nūtmans.

Globāli sinerģijas iespējas telekomunikāciju jomā ir ticamas un redzamas, tā DB norāda Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 AB Grupas prezidents un vadītājs Mats Granrīds.

Tīkla attīstība

Šobrīd Tele2 turpina infrastruktūras izvēršanu pārstāvētajās valstīs, piemēram, Kazahstānā, kompānijai ir plāni savu pakalpojumu portfolio un korporatīvo klientu segmentā. Baltijā kopumā Tele2 ir stabilas pozīcijas un M. Granrīds ir apmierināts ar operatora rezultātiem, neslēpjot, ka konkurence ir liela. Lai arī Latvija ir samērā maza valsts, Tele2 ir svarīgas kompānijas pozīcijas šajā tirgū. Arī ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, tomēr izaugsme nav strauja. Iepriekš daudz tika domāts par izmaksu samazināšanu, tomēr šobrīd būtu jādomā par izaugsmi, kur talkā var nākt inovācijas. Prakse rāda, ka valstīs, kur ir attīstīts telekomunikāciju tirgus, ir pozitīva korelācija arī iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājos, klāstīja M. Granrīds. Globālas tendences liecina, ka mobilo sakaru jomā akcents no balss un īsziņām tiek pārlikts uz datu pārraidi. Tas aizvien vairāk ir redzams arī mobilo sakaru operatoru tarifu plānos. Šāda tendence tiks turpināta arī nākotnē, norādīja M. Granrīds.

Ziemas sezonā viesnīcām un restorāniem, it īpaši tiem, kas atrodas ārpus Rīgas, apmeklētāju skaits būtiski sarūk; lai izdzīvotu, meklē dažādas «odziņas».

Pārlaist gada aukstākos mēnešus viesmīlības uzņēmumiem galvenokārt palīdz uzkrājumi no vasarā gūtajiem ienākumiem, izbraukuma banketi un korporatīvo pasākumu apkalpošana. Ar mērķi piesaistīt klientus tiek rīkoti dažādi pasākumi un akcijas, piedāvāti izdevīgāki nosacījumi un ieviesti ziemas akcenti ēdienkartēs. Tajās Latvijas pilsētās, kurās parasti ir biezākā sniega kārta, piemēram, Alūksnē, viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem ziema sola viesu – slēpošanas entuziastu – pieplūdumu.

«Strādājam tā, lai arī ziemas sezonā klienti būtu,» saka grilbāra Lighthouse īpašnieks Raitis Bērziņš. Viņš lēš, ka teju puse restorānu, kas atrodas Jūrmalā, Jomas ielā, beidzoties aktīvajai sezonai, tiek aizvērti. «Lighthause strādā visu gadu, mums ir stabils pastāvīgo klientu loks un, pateicoties viņiem, ar katru gadu sokas arvien labāk,» viņš apgalvo. Veiksmīgās darbības pamatā ir mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes, gan izmantojot sociālos tīklus, gan piedāvājot lojalitātes kartes, gan pozicionējot Lighthouse kā bērniem draudzīgu restorānu, kurā ir speciāla ēdienkarte bērniem un mazuļu pārtinamie galdi. Grilbārs darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, pirms vairākiem gadiem investēts renovācijā, lai varētu sabīdīt stikla sienas un komfortabli strādāt arī vēsos laika apstākļos. Gada tumšākajās dienās tiek iekurti kamīni un uz galdiņiem omulībai novietotas sveces.

Ievārījumi Zelta zaptes divu gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas un tagad gozējas lielveikalu plauktos.

«Sākām kā mājražotāji, bet sapratām, ka jāattīstās, un izveidojām ražotni, lai varētu sadarboties ar veikaliem,» stāsta Ilze Saltā, ievārījumu zīmola Zelta zaptes idejas autore un izveidotāja. Kad DB iepriekš rakstīja par uzņēmumu SIA Atasco, tas tik tikko bija izveidojis ražotni, sācis tur gatavot ievārījumus. Tagad ir vairāki veikalu tīkli, ar ko Zelta zaptes sadarbojas un kas regulāri pasūta noteiktu apjomu produkcijas. Tas Ilzei palīdz plānot ražošanu ne tikai Ziemassvētkos, kad ir lielāks pieprasījums, bet arī vasaras un pavasara mēnešos, kad ir mierīgāks darba cēliens. Tāpēc šobrīd ir lielāka stabilitāte nekā pirms pāris gadiem, kad uzņēmums sāka savu darbu un produkciju piedāvājis vien tirdziņos.

2013.gada VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) peļņa ir ievērojami lielāka nekā citus gadus – gandrīz 80 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tiesa gan, lielākā tās daļa – 62 miljoni eiro – gūta no kravas vagonu parka pārvērtēšanas un nodošanas meitassabiedrībai SIA LDz Cargo, kas ir vienreizējs darījums un nav saistīts ar naudas plūsmu.

Iepriekšējā gadā uzņēmuma peļņa bija 36,6 miljoni eiro.

Pērn pa Latvijas dzelzceļiem pārvadāti 55,8 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2012.gadā sasniegtais vēsturiskais kravu pārvadājumu rekords 60,6 miljonu tonnu apjomā. Šī iemesla dēļ samazinājušies LDz ieņēmumi, tomēr, pateicoties sekmīgai finanšu darbībai un labiem darba rādītājiem, LDz strādājis ar peļņu.

Lielākā daļa no pārvadāto kravu izcelsmes ir no Krievijas (77,1%) un Baltkrievijas (12,6%). Tām seko Kazahstāna (4,8%), Lietuva (4%), Ukraina (0,7%) un citas valstis. Jau ierasti, ka lielāko pārvadājumu daļu no kravu veidiem veido nafta un naftas produkti (38,9%) – to apjoms gada laikā palielinājies par 18,3% - un akmeņogles (37,9%), kuru apjoms pagājušajā gadā samazinājies par 5,7%.

Vienīgais pasaulē peldošais ātrās ēdināšanas restorāns BURGER KING atvērts uz Tallink Shuttle prāmja M/S Star, kas kursē maršrutā Tallina–Helsinki.

Šis ātrās ēdināšanas restorāns BURGER KING ir lielākais Somijā un pirmais Igaunijā.

Ātrās ēdināšanas restorāna BURGER KING koncepta franšīzes atvēršana uz prāmja esot labs pārbaudījums sinerģijai starp diviem spēcīgiem zīmoliem un pakalpojumu sniedzējiem. BURGER KING lieliski iederoties ātrajā maršrutā starp Helsinkiem un Tallinu.

Ātrās ēdināšanas restorāns atrodas uz 9. klāja, aizvietojot restorānu Quick&Easy. Ātrās ēdināšanas restorānā BURGER KING ir gandrīz 300 sēdvietas. Savukārt ēdiena līdzņemšanas serviss dod pasažieriem iespēju ēst arī citā vietā uz prāmja. Restorāna darbinieki ir apmācīti un sagatavoti atbilstoši restorānu ķēdes starptautiskajam konceptam.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Morozov&Son», vērojot kā tiek ražotas mēbeles.

«Kādreiz viss sākas ar to, ka mans tēvs sāka ražot mēbeles ar paštaisītu iekārtu savā garāžā, bet mana mamma šīs mēbeles krāsoja uz balkona,» stāsta SIA «Morozov&Son» izpilddirektors un līdzīpašnieks Sergejs Morozovs.

1993.gadā uzņēmums tika reģistrēts pašnodarbinātas personas statusā, 1996. gadā tika nodibināta SIA, bet 2010.gadā izveidots zīmols Morozov&Son.

«Interesanti, ka neviens nezināja mūsu uzņēmuma nosaukumu - SIA «JNM», jo visi runāja, ka mēbeles ir no Morozova. Šī iemesla dēļ mēs nolēmām nosaukt šo uzņēmumu par «Morozov&Son», kā vecos laikos, kad uzņēmums tika nosaukts meistara uzvārdā, vēlāk pievienojoties arī bērniem. Viens no piemēriem ir «Steinway&Sons». Neviens nenosauks sliktu uzņēmumu savā uzvārdā,» pajoko S.Morozovs.

Privātais namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā “Civinity Mājas” ir uzsācis apkures sezonu un prognozē, ka šī sezona iedzīvotājiem būs smaga un parādnieku skaits, visticamāk, pieaugs.

Siltumenerģijas padeve ir jau pieslēgta pirmajām mājām , kā arī pārējās mājas ir tehniski sagatavotas siltumenerģijas padevei tikko iedzīvotāji par to lems, vai iestājoties vēsākiem laikapstākļiem.

Uzņēmums akcentē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, šajā sezonā (uzsākot apkures sezonu) siltumenerģijas tarifs Rīgā ir pieaudzis par 49%. Tāpat siltumenerģijas piegādātājs "Rīgas Siltums" regulatoram ir iesniedzis jauno tarifu – 170.59 eur par vienu megavatstundu, kas ir 198% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada apkures sezonas uzsākšanu.

Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka gaidāmā apkures sezona Rīgā būs vismaz divas reizes dārgāka kā pagājušā un tas ir ņemot vērā gaidāmo valsts atbalstu. Ja tāda nebūtu, tad izmaksas būtu gandrīz trīs reizes lielākas. Ja skatāmies arī ārpus Rīgas robežām, tad sadārdzinājums būs pat 5 reizes lielāks. Piemēram, Mārupē siltuma tarifs ir 320 eiro par megavatstundu.

Saredzot potenciālu tepat Baltijas tirgū, Igaunijas Mecro AS šobrīd koncentrējas uz veikalu tīkla paplašināšanu Lietuvā un Latvijā

«Mecro AS ir privāta kompānija, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, bet biznesu sākām Igaunijā un kompānija joprojām pieder igauņiem,» stāsta Prīts Prints (Priit Prints), Mecro AS valdes priekšsēdētājs. Uzņēmum pamatdarbība ir instrumentu, smērvielu un aprīkojuma mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, celtniecības mašīnu un aprīkojuma tirdzniecība, kā arī tehniskā apkope. Uzņēmumam ir meitaskompānijas SIA Stoller Latvijā un UAB Mecro Technikonas Lietuvā, kas vada veikalu ķēdi Stokker. Igaunijā uzņēmumu grupā ir arī kokapstrādes tehnoloģisko risinājumu tirdzniecības un pēcaprūpes kompānija Nava, lauksaimniecības tehnikas tirgotājs Stokker Agri un Stokker Finance, kas nodrošina finansēšanu mazumtirdzniecībā. Šobrīd Mecro grupas uzņēmumos ietilpst 27 veikali, no kuriem 14 atrodas Igaunijā.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina, sacīja Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Viņš norādīja, ka «Tīrīga» ir iepazinusies ar KP sēdes protokolu, ar kuru uzlikts pienākums Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA «Getliņi EKO» apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, kā arī veikt citus pasākumus.

Ņemot vērā, ka KP lēmumā norādītie uzdevumi ir noteikti Rīgas pilsētas pašvaldībai un «Getliņi EKO», «Tīrīga» gaida no Rīgas domes informāciju par tālākajām darbībām koncesijas līguma ietvaros.

«Ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina. Ir noteikts pienākums Rīgas domei apturēt koncesijas līgumu sadaļā, kas skar tikai atkritumu izvešanu, kas rada neizpratni, kā rīkoties. Līguma sadaļa, kas skar investīcijas un sabiedrības informēšanu, nav apturēta,» norādīja Levics.

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.