Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.
Ļaut uzplaukt brīnumam
Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.