Biznesa vieta: Rīgas Sporta pils kvartāls - vieta nišas biznesam

Kluss centrs ar novārtā pamestas nomales izjūtu nišas biznesiem – tā varētu raksturot kādreizējās Rīgas Sporta pils kvartālu Rīgā .

To ieskauj četras ielas: divas ar militāriem nosaukumiem – Artilērijas un Lielgabalu – un divas saistītas ar kultūrvēsturi – Tērbatas un K. Barona. Kvartālā, kura vidū kādreiz atradās Rīgas Sporta pils, dzīve rit savu gaitu. Citādi jau nevar būt. Veikaliem un citiem biznesiem, kas še izvietojušies, galvenie klienti esot nevis nejauši garāmgājēji, bet pastāvīgi – savējie – pircēji. Kādreizējā sporta būve (atrodas kvartāla vidū aiz metāla žoga) pašlaik biznesu tikpat kā neietekmē, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji.

Sports – citur

Sporta pils tika uzcelta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un ilgāku laiku bija vienīgā vieta, kur var slidot ziemu un vasaru. Laikiem mainoties, deviņdesmitajos gados Sporta pils kļuva par vietu, kur ne tikai nodarbojas ar sportu, bet arī pērk un pārdod poļu un citu labumus. 2008. gadā ēka nojaukta. Pašlaik zemes gabals pieder Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam Urmasam Sorumā (Urmas Soorumaa), tur plānots būvēt daudzfunkcionālu kvartālu, kurā būs nami dzīvokļiem, birojiem, veikaliem. «Gatavojamies jaunam arhitektūras konkursam,» par ieceres virzību saka projekta attīstītāja SIA Rotermann Latvia valdes locekle Kristīne Stabiņa. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem pret Tērbatas un Artilērijas ielu plānotas dzīvojamās ēkas, pret Lielgabalu un K. Barona ielu – biroji. Visās ēkās pirmajos stāvos pa perimetru būšot veikaliņi, kafejnīcas. Kvartāla iekšpusē paredzēta teritorija apstādījumiem. Rotermann ir atteicies no ieceres par viesnīcu, jo pašlaik tirgū šis segments esot piesātināts. Būvniecību domāts sadalīt sešās vai septiņās kārtās, jo tik lielu platību – 80 tūkst. m2 – nevarot apgūt vienā reizē. Aplēses, kad kvartālā varētu pacelties jaunas ēkas, K. Stabina atturējās nosaukt, taču atzina, ka līdz tam vēl esot diezgan ilgi. «Mierīgi nesteidzīgi darām uz priekšu, nekur neesam pazuduši, » situāciju rezumē K. Stabiņa.

Laikus, kad kvartāla vidū bija vieta, kur spēlēt hokeju un slidot, atceras sporta uztura un profesionālo trenažieru zāļu aprīkojuma veikala Gigants īpašnieki Normunds Rožkalns un Māris Naglis. Jau 15 gadus veikals atrodas Artilērijas ielā. Kad bija Sporta pils, tad bijis nedaudz labāk, vairāk šajā pusē apgrozījušies ar sportu saistīti cilvēki, stāsta N. Rožkalns. Sākotnēji uzņēmums šo vietu izvēlējies nevis Sporta pils dēļ, bet gan tur bijis birojs, tad tas meklējis vietu veikalam.

Kad uzņēmums tika dibināts, pirmām kārtām tas bija vērsts uz trenažieru zāļu apmeklētājiem, kas vēlas audzēt muskuļus, tāpēc arī veikals nosaukts par Gigantu, taču tagad trenažieru zāļu aktīvisti esot ap 30%, pārējie ir aktīvie cilvēki, kas brauc ar velosipēdiem, laivām, kas skrituļo un citādi sevi fiziski nodarbina. Uzņēmums apkalpojot arī Latvijas komandas vairākos sporta veidos – basketbolā, futbolā, florbolā, hokejā, motobraucējus. Uzņēmējiem pieder arī vairumtirdzniecības uzņēmums un interneta veikals, tomēr cilvēki labprāt nākot pirkt klātienē. Kaut arī pēdējos gados tirgus atkal atdzīvojies, varot just, ka cilvēki vairāk sporto un tie, kas vēlas panākumus, arī lieto papildu piedevas, tomēr apgrozījums ir būtiski mazāks nekā pirms krīzes. 15 gadi vienā biznesa vietā? Normunds un Māris šo noturību skaidro ar pieņemamiem nomas nosacījumiem, viņiem svarīgi, ka kvartālam var piebraukt, ir kur mašīnu atstāt. «Būtu jau labi, ja tuvumā būtu vairāk sporta objektu,» saka M. Naglis.

Hokeja tirgus sarūk

«Vai jums ir Latvijas izlases krekls?» ienācis veikalā hokejs24.lv, vaicā kāds pircējs. Veikalā, kas atrodas uz K. Barona ielas tieši pretim kādreizējai Sporta pils ieejai, var iegādāties hokeja slidas, ķiveres, nūjas, cimdus un visu ko citu, tomēr izlases kreklu te nav. Varētu būt sporta veikalā Matīsa ielā, vēlīgi iesaka hokejs24.lv īpašnieks Ainārs Zuševics. Viņa veikala klienti galvenokārt esot amatieri, bērni un jaunieši. Viņa skats uz biznesa nišu – hokeja inventāru – nav diez cik priecīgs.

Pieprasījums pēdējos gados ir samazinājies, viņš secina. Ja ir kārtīga ziema, tad vēl sarosoties pircēji, brauc pat speciāli no reģioniem un pilsētām, kur ar pašvaldību atbalstu tiek kultivēti ziemas sporta veidi. Lieli sporta notikumi, kā, piemēram, pasaules čempionāts hokejā, biznesu maz ietekmējot. Agrāk, ja Latvija uzvarēja, tad bērni nākuši pirkt formas. Treknajos gados tad gan pat darba kolektīvi nākuši, iegādājušies ekipējumu – no galvas līdz kājām.

Kaut arī kvartālā tieši ap Sporta pili neviena cita hokeja veikala nav, tomēr tuvējā apkārtnē kādreizējās «specializācijas» atblāzmas vēl esot – Artilērijas un Tallinas ielu rajonā esot kādi pieci veikali, kas gan lielākoties tirgojot lietotas preces.

Netīk robs

«Tas lūznis pretī neko labu nedod,» par laukuma skatu, kurš apjozts ar metāla sētu, kritiski izsakās AS Abakhan Fabrics Eesti Latvijas filiāles reģionālā vadītāja Inta Ābelīte. Par spīti vietas estētikai, Lielgabalu ielā esošajam veikalam klājoties labi. Uzņēmums Latvijā ir jau 10 gadus, un tam ir pieci veikali – trīs Rīgā, pa vienam ir Daugavpilī un Liepājā. Sporta pils tuvumā esošais ir ienesīgākais. Pirmais, kas tika atvērts un atrodas centrā, – panākumus šajā biznesa vietā skaidro I. Ābelīte.

Abakhan Fabrics niša ir audumu tirdzniecība uz svara nevis metriem kā vairumā, citu auduma veikalu. Papildus audumiem veikalā tiek pārdotas galantērijas preces, rokdarbu piederumi, dāvanas u.c. tamlīdzīgas preces. Pretēji daudziem uzņēmumiem veikals neesot izjutis krīzes ietekmi. «Pie sievietēm atgriezās doma, ka kaut ko var ar savām rokām paveikt,» secina filiāles vadītāja. Uzņēmumam Latvijā klājas labi, un Rīgā tas domā par paplašināšanos, tiek lūkotas telpas Pārdaugavā, taču – ne lielveikalos, jo tajos esot jāievēro attiecīgā veikala noteikumi par darba laiku, reklāmu izvietošanu. Abakhan Fabrics vēlas saglabāt savu darba stilu, «seju», psiholoģisko klimatu, uzsver I. Ābelīte.

K. Barona ielā iepretim audumu veikalam atrodas naktsklubs. Izkārtne mājas augšējos stāvos vēsta par klubu Alcatraz, taču izrādās, ka ēkā saimnieko klubs Ed Hardy Club. After party jeb rīta izklaides vieta, tā nišu definē kluba īpašnieks Artūrs Čikuls. Klubs strādā brīvdienu naktīs, kas gludi pārejot rītos – darba laiks ir no plkst. 3 naktī līdz plkst. 13. Tas ir mērķēts uz klientiem, kas vēlas turpināt izklaidēties, kad citi klubi veras cietas un cilvēkiem, kas paši strādā atpūtas industrijā. Pašlaik Ed Hardy Club esot vienīgais šajā nišā. Ko piedāvā Ed Hardy Club? Lielākoties to pašu, ko citi naktsklubi, saka A. Čikuls.

Vietu biznesam viņš atzīst par labu esam – tuvu centram, var piebraukt. Pirmais gads biznesam bijis grūtāks, bet pērn un aizpērn gājis samērā labi. Pašlaik esot jūtams pieklusums. «Kamēr atēdīsies šašlikus, tā būs,» kāds no industrijas komentējis klubu biznesu pavasarī. Klubā lielākā daļa ir vietējie, ārzemnieki līdz viņiem nenonākot. Pagājušajā gadā bijusi doma kaut ko veidot vasarā Jūrmalā, taču nosacījumi neesot bijuši pieņemami.

Kluss, ērts dzīvošanai

Tērbatas ielā pretim metāla žogam atrodas vairāki dzīvojamie nami. Vienā no tiem izveidots viesu nams Tērbatas85 – šāda informācija atrodama internetā. Uz ielas par šo biznesu nekas nevēstī. «Īres nams, kas orientēts uz dzīvokļu izīrēšanu ārzemniekiem īstermiņā, vidējā termiņā un arī ilglaicīgi,» tā piedāvājumu raksturo saimnieks Kaspars Volkops. Namu Tērbatas ielā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās cēlis viņa vectēvs. Kad īpašums atgūts, K. Volkops sākotnēji domājis par viesu nama vai viesnīcas izveidi, taču šādam biznesam līdzekļu nav bijis, tādēļ sācis ar dzīvokļu izīrēšanu, orientējoties uz ārzemniekiem, nevis vietējiem. Tagad viņš secina, ka apartamentu niša varbūt nemaz nav sliktāka par viesnīcu, un vietu šāda veida biznesam atzīst par labu. Cilvēki atzinīgi novērtējot to, ka vieta ir tuvu pilsētas centram un ka ir kluss, sabiedriskais transports ir netālu. K. Volkops mazliet bažījas par Rotermann plāniem: ja pretī pacelsies 5–6 stāvu betona klucis, tad dzīvokļos rīta un dienas saule neiespīdēšot.

Jauni atskaites punkti

Orientieris «mēs atrodamies Sporta pils rajonā» daudziem vairs neko neizsaka, secina tekstilmākslinieks Jānis Trops, SIA Radošo darbu galerija rīkotājdirektors. Viņa vadītais uzņēmums Artilērijas ielā atrodas jau gandrīz 10 gadus. Par šīs vietas priekšrocību viņš uzskata iespēju piebraukt ar mašīnu tas ir svarīgi klientiem, jo cik tālu var stiept krāsu bundžas un loksnes, tomēr vieta ir relatīvi tuvu tiem, kuri iet ar kājām. Interese par radošiem darbiem uzplaukst, līdzīgi kā I. Ābelīte secina arī J. Trops.

Uzņēmums pārdod preces radošiem darbiem – zīmēšanai, gleznošanai un citām mākslām. Tas nodarbojas arī ar ierāmēšanas pakalpojumiem, kaut šajā jomā konkurence esot diezgan liela, taču arī pieprasījums esot pietiekams. Lai attaisnotu galerijas nosaukumu, uzņēmums izveidojis arī izstāžu telpu, kurā pašlaik skatāmas Latvijas Mākslas akadēmijas anatomijas pasniedzēja, tēlnieka Arvīda Drīzuļa gleznas.

Ja tiks uzcelts jaunais kvartāls, iespējams, ka cilvēku plūsma palielināsies, pieļauj J. Trops. Pat ja ne tā, tad būs jauns atskaites punkts – varēšot klientiem teikt, ka uzņēmums meklējams pie jaunā Rotermann centra.