Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Kultūras pasākumu biļešu kompensācija 80% apmērā ir noderīgs atbalsts, tomēr ar to nevarēs segt lielu daļu izmaksu, kas ieguldītas projektu ražošanā, sacīja kultūrvietas direktore un īpašniece Anda Zadovska.

Viņa uzsvēra, ka jebkurš atbalsts ir apsveicams un tas ir vairāk, nekā nekas. Zadovska minēja, ka kritērija izstrādē viņa iepazīstinājusi Kultūras ministriju arī savu projektu piemēriem. Ja lēmums par kompensāciju piešķiršanu netiktu pieņemts, bet skatītājiem nauda par biļetēm tiktu atdota, pasākuma rīkotāja rīcībā nebūtu līdzekļu, ko atgūt, piemēram, par dažādām mārketinga aktivitātēm.

"Līdz ar šo biļešu kompensāciju varēs kaut vai daļēji samaksāt māksliniekiem par nenotikušu pasākumu," pauda Zadovska, norādot, ka, piemēram, mūzikas namam "Daile" atcelto pasākumu ir maz. Tāds bijis kultūrvietas direktores lēmums.

Novembra galvenais projekts bija aktiera Andra Keiša jaunā programma ar dzejnieka Ojāra Vācieša dzeju "Suni ārā nedzenama nakts", kurā piedalās arī maestro Raimonds Pauls. Zadovska sacīja, ka šo pasākumu viņa pārcēlusi uz janvāri. Patlaban skatītāji pilnībā ir izpirkuši biļetes uz sešām izrādēm.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Siguldā, tirdzniecības centrā Šokolāde izvietotā kinoteātra Kino Lora vadītāja Linda Lele. «Jau 2009. gadā, plānojot kinoteātra Kino Lora konceptu, tika saprasts – lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja Kino Lora veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri. Kino Lora ir vienīgais kinoteātris Latvijā, kas piedāvā apkalpošanu sēdvietās. Arī ēdienkarte ir īpaši izstrādāta, lai sniegtu klientiem iespēju tradicionālā popkorna vietā pasūtīt arī dažādas uzkodas, suši, alkoholiskus un bezalkoholiskus kokteiļus, ko ēst un dzert seansa laikā. Kinozālēs ir izvietoti ādas krēsli, pie katra krēsla ir neliels galdiņš un atkritumu tvertne. Jaunajā, tikko atklātajā zālē iekļautas vēl citas inovācijas – galdiņos ir iestrādāts neliels apgaismojums, lai ērtāka uzkodu baudīšana, un servisa poga viesmīļa izsaukšanai. Mēs neesam liels kinoteātris, taču es uzskatu, ka tas ir Kino Lora trumpis, jo varam nodrošināt kinoteātriem neraksturīgas ekstras. Citiem vārdiem - kvalitāte pār kvantitāti,» par savu darbavietu stāsta L. Lele.

«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Kinoteātris «Lora» tirdzniecības centrā «Šokolāde» Siguldā tika atklāts 2009.gadā un šobrīd tajā darbojas trīs kinozāles ar kopējo sēdvietu skaitu 193 skatītājiem. Uzņēmums savu pastāvēšanu reģionā vērtē kā veiksmīgu un plāno attīstīties arī galvaspilsētā.

Kino «Lora» nosaukums radies saistībā ar Lorupīti, kura tek gar Siguldu. «Vienkāršs, saprotams, kinoteātrim atbilstošs nosaukums, turklāt novadpatriotisks,» portālam db.lv stāsta kino «Lora» pārstāve Līga Jansone.

Kinoteātris radīts krīzes laikā un tas izveidots ar konceptuālu mērķi - aizpildīt tukšās tirdzniecības telpas un piesaistīt papildus klientus. Lai atvērtu kinoteātri, bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas 350 000 eiro apmērā. «Tolaik tas bija riskants lēmums, tāpat nebija pieredzes šajā jomā. Taču priecājamies, ka risks atmaksājies,» stāsta kinoteātra pārstāve.

«Lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tika pieņemts lēmums, ka tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja kino «Lora» veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri un tas ir vienīgais kino Latvijā, kas nodrošina apkalpošanu sēdvietās,» stāsta L. Jansone.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

#Pārdodot Latvijā ražoto filmu ārvalstīs, iegūstam ne tikai atpazīstamību, bet arī nodokļus.

Latvijas kino industrija var būt kā rūpnīca, kas atnes valstij nodokļus un rada jaunas darba vietas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj kino producents Andrejs Ēķis.

Fragments no intervijas

Nameja gredzens ir viens no vērienīgākajiem Latvijas kino projektiem ar 2,5 milj. lielu eiro budžetu. Kas Jums kā producentiem šķiet grūtākais posms – finansējuma piesaiste vai šis periods – kad ar kailu sirdi ir jāgaida kāds būs publikas un kritiķu vērtējums par paveikto?

Esmu producents, uz kritiku skatos nedaudz citādi. Ja man uz šo jautājumu ir jāatbild vienkārši, tad, visticamāk, manis teiktais varētu latviešiem nepatikt. Latvieši kā nācija nav pieradusi pie tā, ka visās jomā, arī mākslā, ir jābūt tirgus attiecībām. Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kad valstis savā starpā konkurē. Rūpniecības jomā līdere ir Ķīna, mums Latvijā tiek postulēts, ka ar radošumu un izdomu varam kaut ko sasniegt. Diemžēl Latvijā kino industrijā visbiežāk nodarbojas hobija līmenī, bet šajā jomā iesaistītie, ieskaitot Nacionālais Kino centru (NKC), to nesaskata kā industriju, to, ka kino varētu būt viena no tām sastāvdaļām, kas varētu palielināt valsts IKP un vairot darba vietas. Mums ir jāveido tāds filmas projekts, kuru varam pārdot arī ārzemēm, eksportēt. Tieši šis ir viens no mērķiem, kāpēc tapa Nameja gredzens, jo, kad pirms četriem gadiem ar Aigaru Graubu pabeidzām veidot spēlfilmu Sapņu komanda 1935, pirmo reizi mūsu sadarbības vēsturē sapratām, ka ar nākamo projektu ir jāpanāk, lai izveidotā filma vairāk ceļo, tiek izrādīta ārvalstu kinoteātros un televīzijās. Mēs atradām izplatītāju kompāniju, kura bija gatava ar mums satikties un uzdevām konkrētu jautājumu: «Kāda ir tēma, kuru pasaulē gribētu dzirdēt no tādas valsts kā Latvijas?» Mūsu idejas nākamajai filmai bija par Baronu Minhauzenu, kurš 20 gadus ir dzīvojis Rīgā, leģendu par Nameja Gredzenu un trešā ideja bija par mūsu karavīru dalību Afganistānas karā.

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Šā gada lielākais pārsteigums ir filma Kriminālās ekselences fonds – visskatītākā gada filma pēc kases ieņēmumiem, un izskatās, ka tāda tā arī paliks, to intervijā DB saka kinoteātra Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis

Šogad kinoteātrim Kino Citadele, kas durvis vēris nedaudz vēlāk par lielveikalu Stockmann, ir 15 gadu jubileja. Par paveikto, svētku noskaņu un nākotnes plāniem Dienas Bizness stāstīt aicināja SIA Forum Cinemas direktoru Normundu Labrenci.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Pirms 15 gadiem durvis vēra kinoteātris ar 14 zālēm un 3000 skatītāju vietām. Dažus gadus pēc atvēršanas apmeklējums sasniedza 1,8 miljonus skatītāju gadā, vidēji piecus tūkstošus dienā. Kas bija mainījies, kas bija panākumu pamatā un ir vēl aizvien?

Paplašinot savu darbību, Baltijas vadošais kinoteātris "Apollo Kino" šoruden atvērs otro kinoteātri Rīgā - tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Db.lv jau nule kā vēstīja, ka par aiziešanu no Latvijas tirgus tirdzniecības centrā Rīga Plaza paziņoja "Multikino".

"Apollo Kino" Latvijas auditorijai līdz šim bija pieejams iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole", taču, turpinot attīstību, īpaši augstas kvalitātes kino pieredze, sākot no šī gada rudens, būs pieejama arī tirdzniecības centra "Rīga Plaza" apmeklētājiem.

"Pilnvērtīgai kino baudīšanai "Apollo Kino" piedāvās trīs sēdvietu veidus - kluba sēdvietas ar anatomiski pielāgotu augstas kvalitātes krēslu, divvietīgās sēdvietas ar iespēju skatīties filmu, sēžot divvietīgā dīvānā, un īpaši iecienītās - zvaigžņu sēdvietas. Papildus jau zināmajiem, ir gaidāmi arī jaunu sēdvietu veidi," informē "Apollo Kino" vadītāja Baltijā Kadri Arm.

Tirdzniecības centrs "Alfa" jau trešo gadu pēc kārtas turpina tradīciju - kino demonstrēšanu brīvdabā uz tirdzniecības centra jumta.

Pirmais kino seanss plānots šā gada 21.maijā un interesenti līdz 17.maijam tiek aicināti nobalsot par vēlamajām filmām. Piedāvājumā iekļauti dažādu žanru kino, tostarp animācijas filmas ģimenēm ar bērniem.

"Jau 21.maijā vēlamies mūsu apmeklētājus palutināt ar pirmo kino vakaru brīvdabā virs koku galotnēm, atklājot šī gada kino sezonu uz tirdzniecības centra jumta. Mums ir iespēja nodrošināt tādus apstākļus, kuros kino skatīšanās būtu droša un ērta, vienlaikus turpinām pievērst īpašu uzmanību drošības pasākumu ievērošanai. Rūpējoties par cilvēku veselību, šoreiz skatīšanās būs iespējama tikai no automašīnām," stāsta t/c "Alfa" vadītāja Liene Apine.

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Igaunijas lielākais kinoteātru tīkls “Apollo Kino” 1.oktobrī atklāj jaunu kinoteātri “Apollo Kino Plaza” modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”.

“Esam gandarīti, ka neraugoties uz sarežģītajiem laikiem izklaides nozarē, varam atvērt mūsu otro “Apollo Kino” kinoteātri Latvijā,” saka “Apollo Kino” Baltijas izpilddirektore Kadri Ärm.

Divu izklaides centru izveidē Rīgā Apollo Group investē vairāk nekā 11 miljonus eiro 

Divu jaunu izklaides centru izveidē Rīgā Baltijas lielākā izklaides un restorānu grupa...

Šis ir jau 14.kinoteātris Baltijā un ir daļa no lielā “Apollo Group” izklaides nozares struktūrvienības, kurā ietilpst arī citi grupas uzņēmumi: “Vapiano”, “KFC”, “O`Learys”, “IceCafe” un “MySushi”.

“Apollo Kino Plaza” tiek piedāvātas 8 kinozāles ar 962 sēdvietām.

Papildus “Apollo Kino Plaza” piedāvās jaunu konceptu tiem, kuriem patīk komforts un grezna vide – atklājot “Vintage” kinozāli, kas aprīkota ar jauna dizaina sēdvietām.

““Rīga Plaza” ir modes un izklaides centrs, tādēļ strādājam pie šo abu virzienu attīstīšanas, pastāvīgi piesaistot jaunus nomniekus. Augstu novērtējam sadarbību ar “Apollo Group”, jo tā ļauj mums piedāvāt patlaban vienīgo kinoteātri Rīgā Daugavas kreisajā krastā,” saka “Rīga Plaza” vadītāja Irīna Toropova.

“Apollo Kino” kinoteātri atrodas visā Igaunijā - Tallinā, Tartu, Pērnavā, Sāremā, Narvā un Jõhvi, 39 kinozālēs, uzņemot, gandrīz 5800 kino cienītājus. 2019. gadā “Apollo Kino” atklāja arī savus pirmos kinoteātrus Latvijā un Lietuvā.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobra vidū Apollo Kino, kā arī batutu parks “Apollo Skypark” tiks atklāts tirdzniecības centrā Domina.

Šobrīd veiksmīgākais mēnesis jaunatvērtajam «Apollo Kino» ir bijis jūlijs, kad to apmeklējis rekordliels cilvēku skaits – 44 tūkstoši skatītāju.

Savukārt, kinoteātra kluba biedru skaits ir vairāk nekā 26 tūkstoši.

IMAX kinozālē filmas skatījies katrs ceturtais (25%) kino apmeklētājs. Skatītākie žanri pirmajos trīs mēnešos bijuši asa sižeta kino un animāciju filmas bērniem.

«Apollo Kino» savas durvis skatītājiem Rīgā vēra šā gada 4. aprīlī.

«Skatītāju izvēli pamato ne tikai to intereses, bet arī nozarē pieejamo filmu klāsts. Šogad iznākušas ļoti daudz asa sižeta filmas, to skaitā «Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām», «Vīri melnā: Globālie draudi», «Atriebēji: Noslēgums». No animācijas filmām šobrīd iecienītākās ir «Mīluļu slepenā dzīve 2», «Aladins» un «Karalis Lauva». Šo filmu skatījums kopumā veido 50% no visa apmeklējuma,» stāsta «Apollo Kino» vadītājs Latvijā Edgars Hartmanis.

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Kino izplatīšanas un kino izrādīšanas uzņēmums SIA Forum Cinemas, kas pārvalda kinoteātri Kino Citadele, plāno paplašināt darbību arī ārpus Rīgas, atklāja Kino Citadele vadītājs Normunds Labrencis.

Tiesa, skaidrība par uzņēmuma aktivitātēm, pēc Labrenča teiktā, varētu būt vien nākamā gada beigās vai 2018.gadā, jo patlaban vēl notiek sarunas par iespējamām Forum Cinemas darbības vietām ārpus Rīgas.

Labrencis arī atzīmēja, ka patlaban kino izrādīšanas tirgus ir ļoti koncentrēts tieši Rīgā, veidojot apmēram 80% no visas kino izrādīšanas. «Reģioni patlaban nav attīstīti šajā jomā, taču iespējas ir,» viņš sacīja.

Kino Citadele vadītājs arī norādīja, ka Forum Cinemas, sākot darbību ārpus Rīgas, nevis pārņems kādu līdzšinējo kino izrādīšanas vietu, bet būvēs jaunu. «Ja mēs ejam ārpus Rīgas, skaidrs, ka labāk ir būvēt pašiem jaunu kinoteātri, jo, piemēram, pārņemot kādu jau iepriekš bijušu kino izrādīšanas vietu, jārēķinās ar dažādiem iespējamiem riskiem - ēka var būt pārbūvējama, atjaunojama, taču tam var būt šķēršļi un tā tālāk,» skaidroja Labrencis.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Šonedēļ Kaņepes Kultūras centrā (KKC) darbību sāks neliels «art-house» kinoteātris «Kino Augusts», ar mērķi izrādīt nekomerciālu, neatkarīgu un spēcīgu kino, informē KKC.

Kinoteātris veltīts kino režisoram un festivāla «Arsenāls» dibinātājam Augustam Sukutam (1947 - 2017).

«Kad ar komandas biedriem meklējām kādu nozīmīgu un atbilstošu nosaukumu iecerētajam pastāvīgam filmu izrādīšanas maratonam, bieži nonācām pie salīdzinājuma - «tā kā Arsenālā»; «nu, tā kā Sukuts darītu». Kronis visam bija uzieta fotogrāfija, kurā Augusts Sukuts vienā no pēdējām vizītēm Rīgā bija iegriezies Kaņepes Kultūras centrā ar mērķi apskatīt kino zāli, jo bija dzirdējis, ka ir parādījusies jauna telpa publiskiem seansiem. Beigu beigās jau, ja mēs gribētu veltīt kino nosaukumu Čārlijam Čaplinam vai Paradžanovam - kāpēc gan ne, ja tas ir apzināti un uzņemoties visu atbildību šīs izcilās personības priekšā,» stāsta KKC saimnieks Dāvis Kaņepe.

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Latvijas kino nozares pārstāvji aicina atvērt kinoteātrus un samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) biļetēm, teikts Kultūras ministrijai, Nacionālajam kino centram un Filmu padomei nosūtītajā vēstulē.

Vēstulē norādīts, ka kinoteātri esot specifiska publisku pasākumu norises vieta ar ļoti zemu inficēšanās risku, ko apliecinājusi pagājušā gada vasaras - rudens sezonas pieredze. Tāpēc nozares pārstāvji aicina atvieglot ierobežojumus kinoteātriem, ļaujot pakāpeniski atsākt kino demonstrēšanu.

Ņemot vērā kinoteātru telpu tehniskās iespējas, kinoteātri esot gatavi nodrošināt augstus drošības pasākumus, kas novērstu cilvēku drūzmēšanos un pulcēšanos iekštelpās, inficēšanās riskus samazinot līdz minimumam. Tāpat kinoteātros varētu nodrošināt drošu distanci starp apmeklētājiem katra atsevišķa kino seansa laikā. Savukārt daudzzāļu kinoteātros paredzēts nodrošināt atsevišķu filmu seansu nodalīšanu laikā un telpā, tādējādi samazinot apmeklētāju savstarpējās tikšanās intensitāti.

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.