«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Kinoteātris "Splendid Palace" no 19.maija ierobežotā apjomā atsāks demonstrēt kino ekskluzīvos seansos - tikai ar 25 apmeklētājiem zālē.

Kinoteātrī norāda, ka šie seansi pēc ilgā pašizolācijas perioda būs kā emocionāls kino "plāksteris" visiem tiem, kas ilgojas pēc lielā ekrāna. Pirmā izvēle filmu demonstrēšanā ir tām filmām, kuras bija skatītāju iecienītas un apmeklētas, kā arī tām, uz kurām veiksmīgi tika uzsākta biļešu tirdzniecība, bet kinoteātris nepaspēja tās demonstrēt.

Uz ekrāna būs ilgi gaidītā oskarotās dienvidkorejiešu filmas "Parazīts" (2019) melnbaltā filmas autorversija.

Skatītājus beidzot sasniegs šopavasar plānotās filmas "Mis Dumpiniece" (2020) pirmizrāde. Tikai dažos seansos pie skatītājiem uz lielā ekrāna atgriezīsies Viestura Kairiša filma "Pilsēta pie upes" (2019). Būs iespēja noskatīties arī filmu "Dzīves labākie gadi", uz kuru daudzi cilvēki jau bija nopirkuši biļetes un nebija iespējas šo filmu noskatīties.

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas nami” (RN) valdes priekšsēdētāja Vineta Verika 15. februārī paziņojusi par atkāpšanos no amata.

RN dalībnieku sapulce 15. februārī pieņēma Verikas paziņojumu un pagaidu valdes priekšsēdētājas amatā iecēla SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” valdes priekšsēdētāju Ingu Cerbuli. Kopš šī gada 27. janvāra RN pagaidu valdes loceklis ir Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš.

Vineta Verika RN valdes priekšsēdētājas amatā bijusi kopš 2012. gada.

SIA „Rīgas nami” ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība, kas dibināta 1989. gadā. Tās galvenie darbības virzieni ir Rīgas vēsturisko īpašumu attīstīšana, pārvaldīšana un apsaimniekošana, kā arī kultūras pasākumu nodrošināšana pasākumu centros Melngalvju namā, kinoteātrī "Splendid Palace" un Rīgas Kongresu namā.

Baltijas ilgtspējas un inovāciju balvas "Baltic Sustainability Awards" finālā iekļautas 29 kompānijas, tostarp seši Latvijas uzņēmumi, informē pasākuma rīkotāji.

"Ilgtspējīgas pilsētas un mobilitāte" kategorijā visi trīs finālisti ir no Latvijas - SIA "Tet" ar viedo ielu apgaismojuma sistēmu, SIA "Eco Bus" risinājums dīzeļautobusu pārejai uz elektriskajiem autobusiem un "Meredot" izstrādātie bezvadu lādētāji.

Tikmēr kategorijā "Ilgtspējīgi resursi" starp finālistiem ir nominēta SIA "Tālava", kas sākusi pildīt sidru atkārtoti pārstrādājamā alumīnija iepakojumā, bet kategorijā "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" Latviju pārstāv uzņēmums SIA "Thatday" un tā ražotā menstruālā apakšveļa.

Vienlaikus Latvijas jaunuzņēmums "Aerones" ir vienīgā kompānija, kas nominēta vairākās kategorijās. Uzņēmuma robotizētais risinājums vēja turbīnu attālinātai pārbaudei, apkopei un remontam nodrošinājis uzņēmumam finālista statusu "Zaļās inovācijas" kategorijā jaunuzņēmumiem un "Ietekme uz vidi" apakškategorijā "Atjaunojamā enerģija".

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Unikālā ēkas neobaroka stila arhitektūra un iekštelpu interjers Rīgā esošo kinoteātri «Splendid Palace» ļauj dēvēt par vienu no izsmalcinātākajiem un skaistākajiem kinoteātriem Eiropā.

Biznesa portāls Db.lv ielūkojās kinoteātra aizkulisēs.

Kinoteātra ēka, kas celta 1923. gadā, ir unikāla ar to, ka tā ir pirmā brīvstāvošā celtne, kas ir paredzēta tikai un vienīgi kino vajadzībām. Pirms ēka tika uzcelta, visu citu apkārtējo kinoteātru telpas Rīgā tika pielāgotas kino demonstrēšanai.

Ieeja kinoteātrī rotāta ar tēlnieka Riharda Maura skulptūrām, savukārt Zaļā zāle - ar grezniem mākslinieka Hermaņa Grīnberga gleznojumiem. Pirms kinoteātra celtniecības mākslinieks nebija plaši pazīstams, bet pēc tam kļuva arvien populārāks.

Pēc veiksmīgas SIA "Rīgas nami" reorganizācijas, apvienojot četras Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže ir pieņēmusi lēmumu amatu atstāt personīgu iemeslu dēļ, informē "Rīgas nami".

Sležes pēdējā darba diena būs 9.augusts. Jauns valdes priekšsēdētājs tiks meklēts atklātā konkursā, kas tiks izsludināts jau tuvākajā laikā, informē Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis.

Četru Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrību apvienošana ir pabeigta ne tikai juridiski, bet arī praktiski. Reorganizētajā uzņēmumā pērn tika sakārtoti un pilnveidoti pārvaldības un biznesa procesi, izvirzītas stratēģiskās prioritātes un apstiprināta vidēja termiņa attīstības stratēģija. "Es vēlos teikt lielu paldies Baibai par drosmi, neatlaidību un personīgo ieguldījumu SIA "Rīgas nami" pārmaiņu vadībā, Baibai ir izdevies ielikt stabilus pamatus SIA "Rīgas nami" turpmākajā attīstībā, pāršķirot jaunu lappusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumu efektīvā un centralizētā pārvaldības modelī," saka SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis. Pateicību par paveikto izsaka arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange: "Rīgas namu reorganizācija ir bijis liels izaicinājums, pie kā intensīvi tika strādāts pēdējo pusotru gadu. Es novēlu veiksmi turpmākajā karjerā!"

Rīgas Centrāltirgus turpmākai attīstībai, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirdzniecību, nepieciešamas jaunas papildu funkcijas un pakalpojumi, tostarp vairāk vietas un telpas atvēlot mākslas un kultūras notikumiem.

To paredz Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija, kuru pēc tirgus pārvaldnieka SIA “Rīgas nami” pasūtījuma izstrādāja SIA “Wealth.Investments” sadarbībā ar arhitektu biroju SIA “Teeja arhitekti”.

Koncepcijā iekļauti konkrēti soļi un termiņi Rīgas Centrāltirgus attīstībai, energoefektivitātes uzlabošanai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, jaunu funkciju ieviešanai un tirdzniecības vietu koncentrēšanai noteiktās tirgus teritorijās. Ievērojot pasaulē atpazīstamāko tirgu praksi, tirgum ir jāpiedāvā mākslas baudīšanas un izklaides iespējas, kam piemērots būtu Gaļas paviljons un tam blakus esošais Benjamiņas laukums. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, biroju telpu noma un citi jaunievedumi.

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus turpmāku attīstību, tirgus īpašnieka SIA "Rīgas nami" valde šonedēļ plāno apstiprināt Vidzemes tirgus teritorijas ilgtermiņa nomas izsoles noteikumus, informē SIA "Rīgas nami".

Nomas tiesību izsolē tiks meklēts tirgus teritorijas nomnieks turpmākajiem 30 gadiem.

Vidzemes tirgus atrodas Rīgas centrā, Brīvības ielā 90. To veido zemesgabals 20 028 m2 platībā un uz zemes gabala esošās apbūves, tai skaitā divi vēsturiskie tirdzniecības paviljoni.

Nomas tiesību izsoles mērķis būs teritorijas sakārtošana un labiekārtošana, vēsturisko tirgus paviljonu atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana, uzturēšana un apsaimniekošana. Nomnieka pienākumos būs Vidzemes tirgus statusa saglabāšana un tirgus darbības nodrošināšana.

Vidzemes tirgus ir viens no visvecākajiem lielajiem Rīgas tirgiem, kas bija galvaspilsētā pirmais, kurā bija izbūvēti labiekārtoti paviljoni. Tā 1902.gada 15.oktobrī Brīvības un Matīsa ielas stūrī tika atklāti divi Aleksandra tirgus paviljoni - pirmā slēgta tipa tirdzniecības halle Rīgā gaļas tirdzniecībai un atklātā halle - citu pārtikas produktu tirgošanai. Tirgus ēku autors bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Šo tirgu ar nosaukumu "Vidzemes tirgus" pazīstam kopš 1924.gada.

Nacionālais Kino centrs (NKC) apstiprinājis rezultātus konkursā, kas savā ziņā turpina Simtgades filmu programmas uzsākto ceļu, - vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanas konkursa ietvaros atbalstīta divu pilnmetrāžas spēlfilmu un vienas dokumentālās filmas ražošana.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja īpaši izveidota ekspertu komisija, kurā strādāja visu trīs NKC ekspertu komisiju pārstāvji un vēl divi pieaicināti eksperti, kam jau ir Simtgades projektu vērtēšanas pieredze, – režisors un pedagogs Pēteris Krilovs un dzejniece Māra Zālīte. Nacionālā Kino centra komisijas pārstāvēja režisors Andis Mizišs (spēlfilmu komisija), producente Līga Gaisa (dokumentālais kino) un NKC pārstāve Kristīne Matīsa (animācija).

NKC arī šajā konkursā turpina tradīciju ekspertu komisiju darbam piesaistīt sabiedrības pārstāvjus, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā līdzdarbojās Arta Ģiga (filmu un TV seriālu producente, izvirzīta no Latvijas Žurnālistu asociācijas) un Ieva Langenfelde (SIA Forum Cinemas pārstāve).

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.