Jaunākais izdevums

«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Viņa novērojusi, ka līdz 2018. gadam interese par kino bijusi nedaudz mazāka. «Grūti spriest, kā būs pēc gada, diviem. Scenāriju noteikti diktēs repertuārs, tas kādas filmas būs pieejamas, kādas filmas ražos Eiropā, pasaulē, kā arī - kā attīstīsies filmu industrija Latvijā. Jau tagad zinām, ka arī šogad nekas nebeidzas, jo būs plašs klāsts ar vietējām, Latvijā ražotajām filmām,» sacīja I.Sīpola.

I.Sīpola pastāstīja, ka kinoteātrī «Splendid Palace» tiek strādāts pie tā, lai audzinātu jauno paaudzi - jauniešus, vidusskolēnus un, iespējams, pat vēl jaunākus kinoteātra apmeklētājus. «Mūsu mērķis ir pieradināt un iemācīt jauniešus skatīties Eiropas filmas, kas pagaidām vēl nav tik populāras Latvijā.» Viņasprāt, Latvijā, lielākoties, tiek izrādītas uz plašu publiku orientētas filmas, mazāk tādas, par kurām ir jādomā, jāfilozofē arī kādu laiku pēc filmas beigām.

Lai īstenotu kinoteātra mērķus, tas piedāvā noskatīties ne tikai filmu, bet arī filmu papildinātu ar kādu īpašu notikumu, piemēram, ievadlekciju pirms filmas, kurā tiek īsumā izstāstīts par filmas sižetu vai tās uzņemšanu, nereti aicinot skatītājus iesaistīties diskusijā ar radošo komandu par filmā aplūkoto tēmu. «Tas ir viens no mūsu pamata virzieniem - mēs strādājam pie kino notikuma - filma kopā ar pievienoto vērtību , īpašu notikumu. Tas ir tas kinoteātra «Splendid Palace» raksturojošais virziens, kurā mēs virzāmies un strādājam ārpus ikdienas, regulārā kino repertuāra,» atklāja kinoteātra vadītāja.

Kinoteātrim «Splendid Palace» ir divi stratēģiski virzieni – kinoteātris kopš 1994.gada ir uzņemts Eiropas kino asociācijā «Eiropa Cinema» un kopš 2007.gada mākslas kinoteātru asociācijā «Art Cinema» CICAE, kas nozīmē, ka kinoteātra programmu pamatā ir veido kvalitatīvs autorkino un art house filmas no Eiropas un citiem pasaules reģioniem. Kino repertuāra atlasi veic kinoteātra mākslinieciskā vadītāja Daira Āboliņa.

Otrs kinoteātra virziens ir nacionālais kino, kas nozīmē, ka «Splendid Palace» izrāda gandrīz visas Latvijā radītās filmas. «Mēs esam gandarīti, ka kinoteātris «Splendid Palace» ir vietējā kino pirmizrāžu iemīļota vieta. Priecājamies, ka pie mums nāk filmu ražotāji un visas filmas, kas šeit ir tapušas, noteikti tiek rādītas arī repertuārā,» paskaidroja I.Sīpola.

Kinoteātra vadītāja piekrīt, ka salīdzinājumā ar citiem kinoteātriem Rīgā, «Splendid Palace» piedāvājums ir limitētāks, taču tam ir praktiski iemesli. I.Sīpola norādīja, ka atšķirībā no multiplex lielajiem kinoteātriem, «Splendid Palace» rīcībā ir divas zāles, kas nozīmē to, ka iespējams parādīt noteiktu filmu skaitu. «Ja mums ir plašāks repertuārs, tad katru no filmām varēsim izrādīt mazāku reižu skaitu. Paralēli kino demonstrēšanai, «Splendid Palace» ir arī pieprasīta kultūras un korporatīvo pasākumu norises vieta. Likumsakarīgi, tas arī ietekmē repertuāra biežumu, jo, ja notiek kāds koncerts, izrāde vai kāds cits pasākums, tad uz to dienu kinoteātris skatītājiem ir slēgts,» paskaidroja I.Sīpola.

Aptuveni pusi no kinoteātra ieņēmumiem veido telpu nomas ieņēmumi. Pateicoties greznajām telpām, kinoteātris «Splendid Palace» iecienīta vieta dažādu ceremoniju norisei.Telpas iznomā gan privātiem, gan publiskiem pasākumiem, piemēram, teātra izrādēm, kāzām, koncertiem, semināriem, konferencēm un citiem. «Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo, pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino. Mūsu repertuārs ir domāts spējīgai, kvalitatīvai auditorijai, atšķirībā no lielajiem kinoteātriem. Bet lai rādītu kino šaurai auditorijai, mums ir ļoti jādomā un jāizvērtē katras filmas finansiālie rādītāji,» sacīja I.Sīpola.

Izmaksas par kinoteātra telpu nomu atkarīgas no pasākuma ilguma. Tās veido tādi faktori kā pasākuma laiks,sagatavošanās laiks un papildpakalpojumi. «Ir pasākums uz kuru apmeklētāji sanāk, noklausās svinīgu uzrunu vai apsveic uzņēmuma darbiniekus un tas ir viss, bet ir vērienīgi koncerti un konferences ar lielām uzbūvēm, kur tehniskais laiks ir salīdzinoši ilgs, līdz ar to izmaksu tāme veidojas saskaitot tehnisko laiku ar bet pasākuma norises laiku. Pieejami dažādi papildus pakalpojumi, kas veido gala izmaksas, piemēram, gaisma vai skaņa. Līdz ar to nosaukt konkrētas izmaksas, lai atbildētu uz jautājumu, cik maksā noīrēt kinoteātri uz vakaru, nevar pateikt, parasti individuāli izrunājam ar katru klientu vēlmes, to, kāds būs pasākuma formāts, kāds būs izmantojamais laiks un tad operatīvi sagatavojam izmaksu tāmi. Esam uz klientu orientēts uzņēmums. Tā veidojas telpu nomas izmaksas,» paskaidroja I.Sīpola.

Kinoteātris «Splendid Palace» ir Rīgas domes kapitālsabiedrības SIA «Rīgas nami» pārvaldībā. Kinoteātris nesaņem dotācijas no citām valsts vai pašvaldības iestādēm. «SIA «Rīgas nami» palīdz uzturēt plašās telpas un atbalsta kino demonstrēšanu. «Ja kinoteātrim būtu jāuztur ēka un jānodrošina kino demonstrēšana neatkarīgi, tas nebūtu iespējams, noteikti, mēs cīnītos, jo šeit jau 95 gadus ir pastāvējis kinoteātris, taču ar šo lielo ēku izdzīvot tikai ar ienākumiem no kino biļetēm nav iespējams,»sacīja kinoteātra vadītāja. Kinoteātra telpu uzturēšana gadā izmaksā iespaidīgas summas.

Kinoteātra vadītāja neslēpj, ka konkurence ar citiem kinoteātriem ir jūtama, jo arī pārējie izrāda līdzīgu repertuāru. «Mūsu patstāvīgie klienti nāk šeit savu iemeslu dēļ, iespējams, tā ir atmosfēra. Mēs nepiedāvājam popkornu, kas ļoti daudziem ir simpātisks arguments, kāpēc nākt pie mums. Strādājam pie jauniem produktiem – nupat jūnija beigās esam uzsākuši ekskursijas par kinoteātra ēku. Katru trešdienu, piektdienu un svētdienu piedāvājam ekskursijas gida pavadībā latviešu, krievu un angļu valodās. Rīgas iedzīvotāji un tūristi jau aktīvi piesakās ekskursijai un esam saņēmuši labas atsauksmes, kas priecē» novērojusi I.Sīpola.

Viņasprāt, lai izvēlētos kuru kinoteātri apmeklēt, bieži vien lielu lomu nospēlē laiks, tuvākā atrašanās vieta un dažādi citi iemesli. «Pasaule šobrīd mainās un visas digitālās platformas, protams, ietekmē kino apmeklējumu, jo ne visiem ir svarīgs lielais ekrāns un laba skaņa. Tas ir ļoti individuāli. Tā kā neatrodamies lielā metropolē un Rīgā iedzīvotāju skaits nav pārāk liels, konkurence kultūras pasākumos ir liela,tas, protams, ietekmē arī mūs. Nenoliedzami, ietekmē arī nelegālās platformas, kurās cilvēki var bez maksas noskatīties kino. Ja tas nebūtu iespējams, tad kinoteātri ik dienas uzņemtu daudz vairāk cilvēku. Mēs esam optimisti, strādājam un domājam par to, kā noturēt pastāvīgos apmeklētājus,» komentēja kinoteātra vadītāja.

Šogad atvērās vēl viens kinoteātris tirdzniecības centrā «Akropole». «Šobrīd ietekmi vēl neizjūtam, bet pavērosim, kā būs rudenī. Kādreiz ir izteikti jūtami kari par biļešu cenām, notiek dažādas akcijas. Mēs šāda veida akcijas nepiedāvājam, taču mums kopumā ir nedaudz zemākas cena nekā lielajos kinoteātros. Mūsu apmeklētājiem pie mums patīk, tie atgriežas vēl un vēl. Un viņus var saprast, kuram gan nepatīk baudīt kvalitatīvu kino piedāvājumu kultūras piemineklī, vietā ar senu un interesantu vēsturi, » pozitīvi noskaņota ir I.Sīpola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zīmola stāsts: Kinoteātra Splendid Palace vēsture

Monta Glumane; Lelde Petrāne,16.01.2019

Lielā zāle: pagājušā gadsimta 20.-30. gadi. Ēkas iekštelpas pārsteidza ar neorokoko stila formu daudzveidību.

Foto: «Splendid Palace»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātris «Splendid Palace» jaunajā sezonā katru nedēļu skatītājiem piedāvās iespēju apmeklēt «Dokumentālā kino pirmdiena» seansus.

Visas sezonas garumā pirmdienu vakaros skatītāji varēs noskatīties dažādu paaudžu kinorežisoru veikumu.

Savukārt pēc seansiem vienmēr sekos «Jautājumu un atbilžu» sesija ar dokumentālā kino jomas lietpratējiem, aktieriem, režisoriem un sabiedrībā zināmām personībām. Pasākumus vadīs kinoteātra «Splendid Palace» mākslinieciskā vadītāja, kinokritiķe Daira Āboliņa.

Pirmais «Dokumentālā kino pirmdiena» seanss notiks 2019. gada 2. septembrī.

Latvijā dokumentālais kino vēsturiski ir bijis ļoti nozīmīga kino nozare, ar saviem klasiķiem, izciliem mūsdienu kino paraugiem un jaunajiem talantiem. Kinoteātra «Splendid Palace» publika vienmēr ir aktīvi apmeklējusi dokumentālā kino seansus. Tāpēc kinoteātrim bija būtiski izveidot šādu dokumentālā kino projektu, lai kinoteātra skatītāji katru pirmdienu varētu skatīties Latvijas un citu valstu labākās dokumentālās filmas uz lielā ekrāna, apmainīties viedokļiem un diskutēt ar filmu veidotājiem, komentē D. Āboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Splendid Palace atsāks seansus un skatītājiem mērīs temperatūru

Zane Atlāce - Bistere,14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātris "Splendid Palace" no 19.maija ierobežotā apjomā atsāks demonstrēt kino ekskluzīvos seansos - tikai ar 25 apmeklētājiem zālē.

Kinoteātrī norāda, ka šie seansi pēc ilgā pašizolācijas perioda būs kā emocionāls kino "plāksteris" visiem tiem, kas ilgojas pēc lielā ekrāna. Pirmā izvēle filmu demonstrēšanā ir tām filmām, kuras bija skatītāju iecienītas un apmeklētas, kā arī tām, uz kurām veiksmīgi tika uzsākta biļešu tirdzniecība, bet kinoteātris nepaspēja tās demonstrēt.

Uz ekrāna būs ilgi gaidītā oskarotās dienvidkorejiešu filmas "Parazīts" (2019) melnbaltā filmas autorversija.

Skatītājus beidzot sasniegs šopavasar plānotās filmas "Mis Dumpiniece" (2020) pirmizrāde. Tikai dažos seansos pie skatītājiem uz lielā ekrāna atgriezīsies Viestura Kairiša filma "Pilsēta pie upes" (2019). Būs iespēja noskatīties arī filmu "Dzīves labākie gadi", uz kuru daudzi cilvēki jau bija nopirkuši biļetes un nebija iespējas šo filmu noskatīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO,VIDEO: Viens no skaistākajiem kinoteātriem Eiropā

Monta Glumane,28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Unikālā ēkas neobaroka stila arhitektūra un iekštelpu interjers Rīgā esošo kinoteātri «Splendid Palace» ļauj dēvēt par vienu no izsmalcinātākajiem un skaistākajiem kinoteātriem Eiropā.

Biznesa portāls Db.lv ielūkojās kinoteātra aizkulisēs.

Kinoteātra ēka, kas celta 1923. gadā, ir unikāla ar to, ka tā ir pirmā brīvstāvošā celtne, kas ir paredzēta tikai un vienīgi kino vajadzībām. Pirms ēka tika uzcelta, visu citu apkārtējo kinoteātru telpas Rīgā tika pielāgotas kino demonstrēšanai.

Ieeja kinoteātrī rotāta ar tēlnieka Riharda Maura skulptūrām, savukārt Zaļā zāle - ar grezniem mākslinieka Hermaņa Grīnberga gleznojumiem. Pirms kinoteātra celtniecības mākslinieks nebija plaši pazīstams, bet pēc tam kļuva arvien populārāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas nami” (RN) valdes priekšsēdētāja Vineta Verika 15. februārī paziņojusi par atkāpšanos no amata.

RN dalībnieku sapulce 15. februārī pieņēma Verikas paziņojumu un pagaidu valdes priekšsēdētājas amatā iecēla SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” valdes priekšsēdētāju Ingu Cerbuli. Kopš šī gada 27. janvāra RN pagaidu valdes loceklis ir Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš.

Vineta Verika RN valdes priekšsēdētājas amatā bijusi kopš 2012. gada.

SIA „Rīgas nami” ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība, kas dibināta 1989. gadā. Tās galvenie darbības virzieni ir Rīgas vēsturisko īpašumu attīstīšana, pārvaldīšana un apsaimniekošana, kā arī kultūras pasākumu nodrošināšana pasākumu centros Melngalvju namā, kinoteātrī "Splendid Palace" un Rīgas Kongresu namā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas ilgtspējas un inovāciju balvas "Baltic Sustainability Awards" finālā iekļautas 29 kompānijas, tostarp seši Latvijas uzņēmumi, informē pasākuma rīkotāji.

"Ilgtspējīgas pilsētas un mobilitāte" kategorijā visi trīs finālisti ir no Latvijas - SIA "Tet" ar viedo ielu apgaismojuma sistēmu, SIA "Eco Bus" risinājums dīzeļautobusu pārejai uz elektriskajiem autobusiem un "Meredot" izstrādātie bezvadu lādētāji.

Tikmēr kategorijā "Ilgtspējīgi resursi" starp finālistiem ir nominēta SIA "Tālava", kas sākusi pildīt sidru atkārtoti pārstrādājamā alumīnija iepakojumā, bet kategorijā "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" Latviju pārstāv uzņēmums SIA "Thatday" un tā ražotā menstruālā apakšveļa.

Vienlaikus Latvijas jaunuzņēmums "Aerones" ir vienīgā kompānija, kas nominēta vairākās kategorijās. Uzņēmuma robotizētais risinājums vēja turbīnu attālinātai pārbaudei, apkopei un remontam nodrošinājis uzņēmumam finālista statusu "Zaļās inovācijas" kategorijā jaunuzņēmumiem un "Ietekme uz vidi" apakškategorijā "Atjaunojamā enerģija".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc veiksmīgas SIA "Rīgas nami" reorganizācijas, apvienojot četras Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže ir pieņēmusi lēmumu amatu atstāt personīgu iemeslu dēļ, informē "Rīgas nami".

Sležes pēdējā darba diena būs 9.augusts. Jauns valdes priekšsēdētājs tiks meklēts atklātā konkursā, kas tiks izsludināts jau tuvākajā laikā, informē Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis.

Četru Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrību apvienošana ir pabeigta ne tikai juridiski, bet arī praktiski. Reorganizētajā uzņēmumā pērn tika sakārtoti un pilnveidoti pārvaldības un biznesa procesi, izvirzītas stratēģiskās prioritātes un apstiprināta vidēja termiņa attīstības stratēģija. "Es vēlos teikt lielu paldies Baibai par drosmi, neatlaidību un personīgo ieguldījumu SIA "Rīgas nami" pārmaiņu vadībā, Baibai ir izdevies ielikt stabilus pamatus SIA "Rīgas nami" turpmākajā attīstībā, pāršķirot jaunu lappusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumu efektīvā un centralizētā pārvaldības modelī," saka SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis. Pateicību par paveikto izsaka arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange: "Rīgas namu reorganizācija ir bijis liels izaicinājums, pie kā intensīvi tika strādāts pēdējo pusotru gadu. Es novēlu veiksmi turpmākajā karjerā!"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus turpmākai attīstībai, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirdzniecību, nepieciešamas jaunas papildu funkcijas un pakalpojumi, tostarp vairāk vietas un telpas atvēlot mākslas un kultūras notikumiem.

To paredz Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija, kuru pēc tirgus pārvaldnieka SIA “Rīgas nami” pasūtījuma izstrādāja SIA “Wealth.Investments” sadarbībā ar arhitektu biroju SIA “Teeja arhitekti”.

Koncepcijā iekļauti konkrēti soļi un termiņi Rīgas Centrāltirgus attīstībai, energoefektivitātes uzlabošanai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, jaunu funkciju ieviešanai un tirdzniecības vietu koncentrēšanai noteiktās tirgus teritorijās. Ievērojot pasaulē atpazīstamāko tirgu praksi, tirgum ir jāpiedāvā mākslas baudīšanas un izklaides iespējas, kam piemērots būtu Gaļas paviljons un tam blakus esošais Benjamiņas laukums. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, biroju telpu noma un citi jaunievedumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus turpmāku attīstību, tirgus īpašnieka SIA "Rīgas nami" valde šonedēļ plāno apstiprināt Vidzemes tirgus teritorijas ilgtermiņa nomas izsoles noteikumus, informē SIA "Rīgas nami".

Nomas tiesību izsolē tiks meklēts tirgus teritorijas nomnieks turpmākajiem 30 gadiem.

Vidzemes tirgus atrodas Rīgas centrā, Brīvības ielā 90. To veido zemesgabals 20 028 m2 platībā un uz zemes gabala esošās apbūves, tai skaitā divi vēsturiskie tirdzniecības paviljoni.

Nomas tiesību izsoles mērķis būs teritorijas sakārtošana un labiekārtošana, vēsturisko tirgus paviljonu atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana, uzturēšana un apsaimniekošana. Nomnieka pienākumos būs Vidzemes tirgus statusa saglabāšana un tirgus darbības nodrošināšana.

Vidzemes tirgus ir viens no visvecākajiem lielajiem Rīgas tirgiem, kas bija galvaspilsētā pirmais, kurā bija izbūvēti labiekārtoti paviljoni. Tā 1902.gada 15.oktobrī Brīvības un Matīsa ielas stūrī tika atklāti divi Aleksandra tirgus paviljoni - pirmā slēgta tipa tirdzniecības halle Rīgā gaļas tirdzniecībai un atklātā halle - citu pārtikas produktu tirgošanai. Tirgus ēku autors bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Šo tirgu ar nosaukumu "Vidzemes tirgus" pazīstam kopš 1924.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru