«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Turpinot ieguldīt kino industrijā, ieguvēji būs ne tikai dažādu nozaru pārstāvji, bet arī nākamās paaudzes, pauž "Ego Media" valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris.

Viņš iesaka - pirms tiek veiktas papildu investīcijas ārzemju projektu filmēšanas atbalstam Latvijā, padomāt, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem un producentiem. Interese par pašmāju kino aug, par to liecina arī producenta jaunākā darba - spēlfilmas "Pilsēta pie upes" - apmeklējumu skaits.

LASI ARĪ: TOP 10: Pasaulē visu laiku pelnošākās filmas

Ar kādiem izaicinājumiem producentiem un kino industrijā strādājošajiem nākas saskarties Latvijā? Vai kā nelielai valstij mums šajā nozarē ir arī kādi plusi?

Es domāju, ka ir gan izaicinājumi, gan plusi. Pirmkārt, mums kā mazai valstij ir mazs tirgus. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan arī uz darbu izplatīšanu. Izaicinājums ir savākt filmai nepieciešamo finansējumu un arī veiksmīgi to pārdot, jo tirgus ir ļoti, ļoti ierobežots.

Bez brīvprātīgajiem, valsts atbalsta, sponsoru devuma, labvēlīgiem laika apstākļiem un radošās grupas nesavtīguma tas būtu bijis neiespējami

Tā par latviešu strēlniekiem veltītā Aleksandra Grīna lieldarba Dvēseļu putenis ekranizējuma tapšanu saka tā režisors Dzintars Dreibergs. Tieši šodien kā patriotisma vēstnesis filma piedzīvo savu pirmizrādi. Līdz mielēm izpētītā strēlnieku drosme savā ziņā pavadījusi arī režisoru darbā, jo, kā zināms, vēsturiska kara drāma ir viens no dārgākajiem žanriem, un tas Latvijas kinoindustrijas apstākļos ir ārkārtīgs izaicinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai pats arī esat savas zemes patriots?

Ļoti apzinos sajūtu, ka patiesi laimīgs es varu būt tieši šeit. Aizbraukt nozīmētu kaut ko sākt no sākuma, un man būtu ļoti liels prieks to nekad nedarīt. Patriotisms ir dziļš un plašs jēdziens, bet, ja vari Latvijā parūpēties par savu māju, apkārtni un tuvākajiem, tad tai brīdī katram personīgi tas arī pāraug par kaut ko plašāku. Tāpat arī šeit dzimušie un augušie cilvēki viens otru saprot krietni labāk, un esam šai vietai ļoti piemēroti. Latvijā jūtos ļoti labi.

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Paplašinot savu darbību, Baltijas vadošais kinoteātris "Apollo Kino" šoruden atvērs otro kinoteātri Rīgā - tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Db.lv jau nule kā vēstīja, ka par aiziešanu no Latvijas tirgus tirdzniecības centrā Rīga Plaza paziņoja "Multikino".

"Apollo Kino" Latvijas auditorijai līdz šim bija pieejams iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole", taču, turpinot attīstību, īpaši augstas kvalitātes kino pieredze, sākot no šī gada rudens, būs pieejama arī tirdzniecības centra "Rīga Plaza" apmeklētājiem.

"Pilnvērtīgai kino baudīšanai "Apollo Kino" piedāvās trīs sēdvietu veidus - kluba sēdvietas ar anatomiski pielāgotu augstas kvalitātes krēslu, divvietīgās sēdvietas ar iespēju skatīties filmu, sēžot divvietīgā dīvānā, un īpaši iecienītās - zvaigžņu sēdvietas. Papildus jau zināmajiem, ir gaidāmi arī jaunu sēdvietu veidi," informē "Apollo Kino" vadītāja Baltijā Kadri Arm.

Tirdzniecības centrs "Alfa" jau trešo gadu pēc kārtas turpina tradīciju - kino demonstrēšanu brīvdabā uz tirdzniecības centra jumta.

Pirmais kino seanss plānots šā gada 21.maijā un interesenti līdz 17.maijam tiek aicināti nobalsot par vēlamajām filmām. Piedāvājumā iekļauti dažādu žanru kino, tostarp animācijas filmas ģimenēm ar bērniem.

"Jau 21.maijā vēlamies mūsu apmeklētājus palutināt ar pirmo kino vakaru brīvdabā virs koku galotnēm, atklājot šī gada kino sezonu uz tirdzniecības centra jumta. Mums ir iespēja nodrošināt tādus apstākļus, kuros kino skatīšanās būtu droša un ērta, vienlaikus turpinām pievērst īpašu uzmanību drošības pasākumu ievērošanai. Rūpējoties par cilvēku veselību, šoreiz skatīšanās būs iespējama tikai no automašīnām," stāsta t/c "Alfa" vadītāja Liene Apine.

Cilvēku plūsma jebkurai pilsētai ir vitāla nepieciešamība, lai veicinātu ekonomikas un konkurētspējas izaugsmi. Liepāja ir valstspilsēta, kuru apmeklē ļoti daudz tūristu. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2023. gadā Liepājas naktsmītnēs apkalpots līdz šim vēsturiski visvairāk tūristu.

Viesu skaits no citām Latvijas pilsētām Liepājā pērn ir pieaudzis par 13,1 %, bet ārvalstu tūristu skaits – par 3,7 %. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina, ka līdzšinējās darbības tūristu piesaistei ir bijušas veiksmīgas. Būdams lepns kā liepājnieks, ikdienā nenogurstoši priecājos par radošās industrijas izaugsmi un kvalitatīvajiem pakalpojumiem, kas Liepājā ir radīti.

Nākamgad Liepāja atzīmēs savu 400. dzimšanas dienu, bet 2027. gadā mēs būsim Eiropa kultūras galvaspilsēta. Esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par Latvijas kultūras meku – vietu, kur satiekas Eiropas kultūras dzīves veidotāji un tās baudītāji. Taču gulēt uz lauriem mēs neprotam, jo pilsētas būtība ir mainīties, iet uz priekšu un atrast arvien vairāk iespēju, kas ne vien veicinātu interesi Liepāju apmeklēt, bet arī nodrošinātu ērtu, viegli pieejamu veidu, kā līdz tai tikt.

Igaunijas lielākais kinoteātru tīkls “Apollo Kino” 1.oktobrī atklāj jaunu kinoteātri “Apollo Kino Plaza” modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”.

“Esam gandarīti, ka neraugoties uz sarežģītajiem laikiem izklaides nozarē, varam atvērt mūsu otro “Apollo Kino” kinoteātri Latvijā,” saka “Apollo Kino” Baltijas izpilddirektore Kadri Ärm.

Divu izklaides centru izveidē Rīgā Apollo Group investē vairāk nekā 11 miljonus eiro 

Divu jaunu izklaides centru izveidē Rīgā Baltijas lielākā izklaides un restorānu grupa...

Šis ir jau 14.kinoteātris Baltijā un ir daļa no lielā “Apollo Group” izklaides nozares struktūrvienības, kurā ietilpst arī citi grupas uzņēmumi: “Vapiano”, “KFC”, “O`Learys”, “IceCafe” un “MySushi”.

“Apollo Kino Plaza” tiek piedāvātas 8 kinozāles ar 962 sēdvietām.

Papildus “Apollo Kino Plaza” piedāvās jaunu konceptu tiem, kuriem patīk komforts un grezna vide – atklājot “Vintage” kinozāli, kas aprīkota ar jauna dizaina sēdvietām.

““Rīga Plaza” ir modes un izklaides centrs, tādēļ strādājam pie šo abu virzienu attīstīšanas, pastāvīgi piesaistot jaunus nomniekus. Augstu novērtējam sadarbību ar “Apollo Group”, jo tā ļauj mums piedāvāt patlaban vienīgo kinoteātri Rīgā Daugavas kreisajā krastā,” saka “Rīga Plaza” vadītāja Irīna Toropova.

“Apollo Kino” kinoteātri atrodas visā Igaunijā - Tallinā, Tartu, Pērnavā, Sāremā, Narvā un Jõhvi, 39 kinozālēs, uzņemot, gandrīz 5800 kino cienītājus. 2019. gadā “Apollo Kino” atklāja arī savus pirmos kinoteātrus Latvijā un Lietuvā.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobra vidū Apollo Kino, kā arī batutu parks “Apollo Skypark” tiks atklāts tirdzniecības centrā Domina.

Šobrīd veiksmīgākais mēnesis jaunatvērtajam «Apollo Kino» ir bijis jūlijs, kad to apmeklējis rekordliels cilvēku skaits – 44 tūkstoši skatītāju.

Savukārt, kinoteātra kluba biedru skaits ir vairāk nekā 26 tūkstoši.

IMAX kinozālē filmas skatījies katrs ceturtais (25%) kino apmeklētājs. Skatītākie žanri pirmajos trīs mēnešos bijuši asa sižeta kino un animāciju filmas bērniem.

«Apollo Kino» savas durvis skatītājiem Rīgā vēra šā gada 4. aprīlī.

«Skatītāju izvēli pamato ne tikai to intereses, bet arī nozarē pieejamo filmu klāsts. Šogad iznākušas ļoti daudz asa sižeta filmas, to skaitā «Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām», «Vīri melnā: Globālie draudi», «Atriebēji: Noslēgums». No animācijas filmām šobrīd iecienītākās ir «Mīluļu slepenā dzīve 2», «Aladins» un «Karalis Lauva». Šo filmu skatījums kopumā veido 50% no visa apmeklējuma,» stāsta «Apollo Kino» vadītājs Latvijā Edgars Hartmanis.

Latvijas kino nozares pārstāvji aicina atvērt kinoteātrus un samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) biļetēm, teikts Kultūras ministrijai, Nacionālajam kino centram un Filmu padomei nosūtītajā vēstulē.

Vēstulē norādīts, ka kinoteātri esot specifiska publisku pasākumu norises vieta ar ļoti zemu inficēšanās risku, ko apliecinājusi pagājušā gada vasaras - rudens sezonas pieredze. Tāpēc nozares pārstāvji aicina atvieglot ierobežojumus kinoteātriem, ļaujot pakāpeniski atsākt kino demonstrēšanu.

Ņemot vērā kinoteātru telpu tehniskās iespējas, kinoteātri esot gatavi nodrošināt augstus drošības pasākumus, kas novērstu cilvēku drūzmēšanos un pulcēšanos iekštelpās, inficēšanās riskus samazinot līdz minimumam. Tāpat kinoteātros varētu nodrošināt drošu distanci starp apmeklētājiem katra atsevišķa kino seansa laikā. Savukārt daudzzāļu kinoteātros paredzēts nodrošināt atsevišķu filmu seansu nodalīšanu laikā un telpā, tādējādi samazinot apmeklētāju savstarpējās tikšanās intensitāti.

Kinoteātris «Splendid Palace» jaunajā sezonā katru nedēļu skatītājiem piedāvās iespēju apmeklēt «Dokumentālā kino pirmdiena» seansus.

Visas sezonas garumā pirmdienu vakaros skatītāji varēs noskatīties dažādu paaudžu kinorežisoru veikumu.

Savukārt pēc seansiem vienmēr sekos «Jautājumu un atbilžu» sesija ar dokumentālā kino jomas lietpratējiem, aktieriem, režisoriem un sabiedrībā zināmām personībām. Pasākumus vadīs kinoteātra «Splendid Palace» mākslinieciskā vadītāja, kinokritiķe Daira Āboliņa.

Pirmais «Dokumentālā kino pirmdiena» seanss notiks 2019. gada 2. septembrī.

Latvijā dokumentālais kino vēsturiski ir bijis ļoti nozīmīga kino nozare, ar saviem klasiķiem, izciliem mūsdienu kino paraugiem un jaunajiem talantiem. Kinoteātra «Splendid Palace» publika vienmēr ir aktīvi apmeklējusi dokumentālā kino seansus. Tāpēc kinoteātrim bija būtiski izveidot šādu dokumentālā kino projektu, lai kinoteātra skatītāji katru pirmdienu varētu skatīties Latvijas un citu valstu labākās dokumentālās filmas uz lielā ekrāna, apmainīties viedokļiem un diskutēt ar filmu veidotājiem, komentē D. Āboliņa.

Iespējams, ka jau maija sākumā arī Latvijā būs iespēja baudīt kino brīvā dabā, atrodoties savā auto un ievērojot visus noteiktos drošības pasākumus. Šim mērķim plānots izmantot pat lidlaukus, informē idejas autors, organizācijas #viedi pārstāvis Arturs Gailītis.

"Ņemot vērā, ka pasākumu nozarē strādājam jau vairākus gadus un notikumi pasaulē ir skāruši mūsu nozari pamatīgi – patiesībā aizliedzot mums radīt, strādāt un darīt to, ko mēs protam vislabāk, nācās likt galvas kopā un domāt, ko varētu iesākt, lai kaut kā aizpildītu savas tukšās dienas un nopelnītu kādu naudu iztikšanai," stāsta A.Gailītis.

Tad nu vienā no tādām reizēm organizācija #viedi internetā pamanīja Vācijas kolēģu izsludināto brīvdabas kino pasākumu ar automašīnām, un saprata, kas šis formāts atbilst visiem distancēšanās, personiskās drošības un karantīnas nosacījumiem arī Latvijā. "Neesam izgudrojuši velosipēdu no jauna, bet to tikai pielāgojuši esošajiem ierobežojumiem," teic A.Gailītis.

Līdz pat jūlija beigām biroju kompleksa "Business Garden Rīga" stāvlaukumā būs pieejams brīvdabas drive-in kino "Movies on Wheels".

Skatītājiem tiks piedāvātas īpaši atlasītas pasaulē populārākās filmas dažāda vecuma un interešu auditorijām, tostarp ģimenēm ar bērniem. Kino seansi norisināsies plkst. 20.00, bet bērnu seansi plkst. 17.00.

Kino apmeklējuma laikā iespējams pasūtīt ēdienus un dzērienus, izmantojot jebkuru ēdienu piegādes servisu.

"Ņemot vērā aicinājumu joprojām ievērot distanci un iespēju robežās nepulcēties, esam nolēmuši piedāvāt izklaidi, kas pēdējo mēnešu laikā ir kļuvusi par daļu no ikdienas - drive-in kino jeb kino baudīšana no automašīnas. Tā ir pieredze, kuru joprojām vēlas izmēģināt daudzi iedzīvotāji, kā arī citu vidū šāds kino apmeklējums ir kļuvis jau par ikdienu," stāsta Movies on Wheels vadītājs Tomijs Virga.

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Lai gan Covid-19 krīzes dēļ noteiktie pulcēšanās ierobežojumi Lietuvā joprojām ir spēkā, kino un mūzikas cienītāji jau tiek aicināti uz filmu seansiem un koncertiem, ko var vērot pa automobiļa logu.

Aizvadītajā nedēļas nogalē autostāvvietā pie Viļņas izstāžu un kongresu centra "Litexpo" jau notika pirmie tā dēvētie autokino seansi, ko skatītāji uz lielā ekrāna varēja vērot vienlaikus no 180 automobiļiem, filmas skaņai sekojot pa radio.

Pirmajos seansos rīkotāji skatītājiem sarūpējuši filmas ar izteikti pozitīvu noskaņu - gan Lietuvā, gan citur tapušas komēdijas un iedvesmojošas drāmas.

Gādājot par skatītāju veselību un drošību, biļetes uz šādiem seansiem tiek tirgotas tikai internetā, no mašīnas izkāpt nav atļauts un vienā auto drīkst atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem. Pēdējais noteikums gan neattiecas uz vienas ģimenes locekļiem.

Autokino seansus iecerēts turpināt visu vasaru, turpmāk filmas rādot vienlaikus uz trim ekrāniem. Risinās sarunās arī ar Kauņas un Klaipēdas pašvaldībām par iespēju rādīt kino šajās pilsētās.

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Kamēr Holivudas projekti tiek filmēti kaimiņvalstīs, nozīmīga apjoma līdzekļu ieplūšana arī Latvijas ekonomikā būtu iespējama, ja vien tiktu pieņemts lēmums veicināt nozares izaugsmi.

"Dienas Biznesa" izdevējs Jānis Maršāns video intervijā sarunājās ar amerikāņu producentu Džefu Moustu (Jeff Most), kurš reiz jau ir

strādājis Latvijā un labprāt to darītu atkal. Producents uzskata, ka Latvijai ir lielisks potenciāls kļūt par Holivudas filmu uzņemšanas laukumu, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību visā valstī, jo, attīstoties filmu nozarei, pienesums ir arī transportam, tūrismam, viesmīlības biznesam, celtniecībai un citu pakalpojumu sniedzējiem.

Attīstību kavē fakts, ka pretimnākšana industrijai no valsts puses ir viena no zemākajām Eiropā.

Neizmantotas peļņas iespējas

Laikā, kad Latvijas finanšu sektors, kā arī tranzīta un loģistikas nozares ir gana cietušas, valstij būtiski būtu apsvērt jaunas peļņas iespējas. Kino industrija varētu būt viena no tām, jo pirms gada spēkā stājušās izmaiņas Eiropas Savienības (ES) likumdošanā paredz, ka straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem Eiropas valstīs būs jāatstāj krietni lielāka naudas summa nekā līdz šim.

Unikālā ēkas neobaroka stila arhitektūra un iekštelpu interjers Rīgā esošo kinoteātri «Splendid Palace» ļauj dēvēt par vienu no izsmalcinātākajiem un skaistākajiem kinoteātriem Eiropā.

Biznesa portāls Db.lv ielūkojās kinoteātra aizkulisēs.

Kinoteātra ēka, kas celta 1923. gadā, ir unikāla ar to, ka tā ir pirmā brīvstāvošā celtne, kas ir paredzēta tikai un vienīgi kino vajadzībām. Pirms ēka tika uzcelta, visu citu apkārtējo kinoteātru telpas Rīgā tika pielāgotas kino demonstrēšanai.

Ieeja kinoteātrī rotāta ar tēlnieka Riharda Maura skulptūrām, savukārt Zaļā zāle - ar grezniem mākslinieka Hermaņa Grīnberga gleznojumiem. Pirms kinoteātra celtniecības mākslinieks nebija plaši pazīstams, bet pēc tam kļuva arvien populārāks.

Finanšu ministrijas (FM) vēlme mainīt nosacījumus ārvalstu kino uzņemšanas atbalsta sistēmai Latvijā apdraud jau uzsāktus projektus un var novest līdz sistēmas sabrukumam, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ārvalstu kino ražotājiem, kas izvēlas filmas un seriālus uzņemt Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir radīta īpaša atbalsta programma, ko patlaban uzrauga Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Eiropā daudzās valstīs ir radītas īpašas atbalsta programmas, kas filmu veidotājiem jau pēc filmēšanas beigām ļauj atgūt daļu no iztērētās naudas.

Latvijā patlaban eksistējošā sistēma paredz, ka LIAA gada sākumā vēršas FM un Ministru kabinetā, lai valsts budžetā rezervētu konkrētu summu, ko starptautisko kino projektu filmētājiem atmaksās, kad viņi darbu būs pabeiguši un naudu Latvijā iztērējuši. Valsts ieguvums vienmēr esot lielāks, proti, valsts budžets ieņem vairāk, nekā tiek iztērēts atbalsta maksājumos.

Turpinot pērn vasarā iesākto tradīciju, tirdzniecības centrs Alfa atklājis jauno brīvdabas kino sezonu.

Pagājušajā nedēļā norisinājās šī gada pirmais kino vakars uz Alfa jumta. Kino seansam bija pieejamas 175 bezmaksas biļetes automašīnām, kuras apmeklētāji izņēma nepilnas stundas laikā. Kino baudītājiem pašiem bija iespēja izvēlēties šī vakara filmu, iepriekš par to balsojot. Skatītāju vislielāko atbalstu guva filma «Spiegs, kurš mani pameta».

Nākamais kino vakars uz t/p «Alfa» jumta paredzēts 23. maijā. Brīvdabas kino vakarus uz jumta t/p «Alfa» saviem apmeklētājiem sāka piedāvāt pagājušā gada vasarā. Redzot lielo atsaucību, tradīcija tiek turpināta arī šogad.

Pirms brīvdabas kino vakariem apmeklētājiem sociālajos tīklos ir iespējams nobalsot par filmām, ko skatīties.

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

Daudzfunkcionālā kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē varētu izmaksāt desmitiem miljonus eiro, otrdien pēc sadarbības memoranda parakstīšanas par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi uzsvēra Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs.

Viņš norādīja, ka tālākie soļi ir strādāt pie finansējuma modeļa izvēles. Patlaban tādi ir trīs - pirmais varētu būt privāto investoru ieguldījumi, otrs modelis - valsts finansējums, trešais - publiskā un privātā partnerība. Kalējs atzīmēja, ka procesā, iespējams, izkristalizēsies vēl kāds modelis.

Taujāts, cik ilgā laikā kino filmēšanas paviljons varētu tapt, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis klāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem no brīža, kad būs sakārtota finansiālā puse, paviljonu varētu izbūvēt trīs gadu laikā. Tāpat Kalējs piebilda, ka pirms četriem gadiem izveidotajā kontroltāmē kino filmēšanas paviljona izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Nepilnu vienpadsmit dienu laikā kopš režisora Dzintara Dreiberga vērienīgās karas drāmas «Dvēseļu putenis» nonākšanas uz kino ekrāniem filmu paguvuši noskatīties vairāk nekā 102 000 skatītāju.

Tas ir lielākais skatītāju skaits pašmāju kinodarbam atjaunotās Latvijas kino vēsturē šādā filmas izrādīšanas periodā, informē filmas veidotāji un tās izplatītāji Latvijā «Uz kino» un «Kinopunkts».

Tiek lēsts, ka filmas skatītāju skaits reģionos drīzumā varētu būtiski pieaugt, jo papildu kinoteātriem ir uzsākta «Dvēseļu puteņa» demonstrēšana arī Latvijas novadu un pagastu kultūras centros.

«Gribētos, lai šāds starppaaudžu dialogs un savas zemes mīlestības uzplūds nebūtu tikai vienreizējs, filmas izraisīts efekts, bet turpinātos arī tad, kad valsts svētki pagājuši,» domās dalās filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Filma «Dvēseļu putenis», kas pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Dreiberga filma ir ne vien nozīmīgas latviešu vēsturiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, kas pievērš uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.