Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu
«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.
80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.
«Es priecājos, ka neviens vairs neapspriež jautājumu, vai mūzika ir nepieciešama. Mēs esam izauguši, pēdējos gados ir notikusi pamatīga attīstība, un uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus cilvēkiem, apzinās, ka mūzika ir tikpat nepieciešama kā kondicionieris vasarā vai skaists interjers. Jautājums ir par to, vai uzņēmums var vai nevar atļauties izveidot speciālu dziesmu sarakstu, bet amplitūda ir liela – sākot no pašu veiktas izlases un beidzot ar pakalpojuma pirkšanu no uzņēmumiem, kas ar to profesionāli nodarbojas. Meklējot efektivitāti, kā piesaistīt klientu un noturēt pie sevis, šis ir viens no elementiem, un saprātīgs uzņēmējs tajā ieguldīs līdzekļus,» ir pārliecināta Latvijas Mūzikas producentu apvienības un SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve. Viņas vadītais uzņēmums šādu pakalpojumu sāka piedāvāt pirms četriem gadiem, kad izveidoja mūzikas sarakstu tirdzniecības centriem Spice un Spice Home. Pēc tam speciāli atlasītu dziesmu saraksts izveidots arī t/c Domina, kā arī Akropolei, kas apmeklētājiem durvis vērs tuvākajā laikā. «Patlaban nosedzam t/c lauciņu un mēģinām šo pakalpojumu piedāvāt arī viesnīcām. Izmaksas vienai viesnīcai ir augstas, nepieciešams tīkls, lai tas būtu interesanti. Uzņēmumu vidū, kas piedāvā tādu pakalpojumu kā mēs, konkurence ir pamanāma. Šajā lauciņā darbojas radio SWH, kā arī vairāki individuālie pakalpojuma sniedzēji. Tāpat sevi pieteikuši ZeMusic. Piedāvājums kļūst konkurētspējīgs, tomēr to atļaujas uzņēmumi, kuri jau ir augstā attīstības līmenī un sāk domāt par tādām niansēm kā mūzikas speciāla atlasīšana. Mazos uzņēmumos to veic paši īpašnieki mājas kārtībā,» secina E. Mīlgrāve.
Faktu, ka šāds pakalpojums pa kabatai ir uzņēmumiem, kuriem ir ķēde, apliecina arī ZeMusic dibinātājs Didzis Graudiņš. Viņa vadītais uzņēmums šādu pakalpojumu piedāvā kopš 2016. gada. «Pēdējos divos gados ir vērojams straujš klientu pieaugums, un arvien vairāk uzņēmumu apzinās ieguvumus no vienota mūzikas tēla. Mēs šobrīd fokusējamies uz lielajām veikalu ķēdēm, kurām vienotais risinājums ir visaktuālākais.
Vislielāko nozīmi mūzikai šobrīd piešķir restorāni, bāri un kafejnīcas. Mūzika tiem ir viens no būtiskākajiem atmosfēras veidošanas instrumentiem. Lielajiem tirgotājiem ir grūtāk izvēlēties muzikālo formātu, jo apmeklētāju demogrāfija ir ļoti dažāda, tomēr vairums ir mūzikas jautājumu atrisinājuši vai to plāno darīt,» teic D. Graudiņš.
Visu rakstu lasiet 1. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
