Latvija ir ļoti laba vide, kur ražot mājas. Tas, ko vadošie kokapstrādes uzņēmumi dara, ir apsveicami. Jo vairāk mēs pievienojam vērtību kokam, jo labāk. Arī es vēlos iet tajā virzienā, lai pēc iespējas vairāk izmantotu kokmateriālu, ražotu mājas un eksportētu tās visā pasaulē, saka koka māju ražošanas uzņēmuma MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Uzņēmums MyCabin dibināts 2020.gadā, bet savu darbību uzsāka 2021.gadā. Pirmais posms attīstībā bija trīs dažādu demo māju būvēšana. “Lielākā veiksme bija tā, ka mums bija produkts, kuru varējām parādīt, klients varēja to apskatīt un iegādāties. Pirmajā gadā mēs pārdevām 17 mājas, un sākās ceļš, kā saražot kvalitatīvu produktu. Zīmīgi, ka neesmu no nozares, jo pirms trim gadiem pats vēlējos nopirkt brīvdienu māju un sapratu, ka šis tirgus ir sliktā stāvoklī. Nav ražotāja, kas var pateikt konkrētu cenu par produktu, kur var paskatīties demo māju, lielākoties viss ir bez PVN, slēptās izmaksas. Es sapratu, ka tā ir brīva niša,” stāsta MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Latvijā kopumā un iekšlietu nozarē atsevišķi būtu jāuzlabo publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums, revīzijas ziņojumos "Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai" un "Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte" secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK skatījumā, Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu.

Revidenti uzskata, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks, vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai, nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība un nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.

Ziepniekkalnā, Rīgā, atjaunota Ēbelmuiža – 18. gs. baroka stilā celta Rīgas piepilsētas muiža, kas, gluži tāpat kā pirms 100 gadiem, arī šodien būs vieta svinībām.

Muižu teju 10 gadu garumā atjaunojusi Mamaju ģimene – AS Būvuzņēmums Restaurators īpašnieks Mareks Mamajs ar sievu Agnesi. “Ar šo īpašumu satikāmies jocīgi. Mūsu uzņēmumam Rīgas dome piedāvāja piedalīties iepirkumā un ziemā pārkrāsot šo māju. Atbraucām skatīties, ko šeit vajadzētu darīt, lai sniegtu cenu piedāvājumu, un sapratām, ka te jau nav, ko krāsot, te viss birst, viss ir slikti, sienas brūk, un nesapratām, kāpēc to vajag pārkrāsot. Atklājās, ka Rīgas dome nevarēja šo ēku pārdot izsolē, to neviens nepērk. Mājās sievai pastāstīju, ka ir tāda veca muiža, kas tiek pārdota. Toreiz likās, ka tā cena ir zemes cena un ēka te varētu būt vai nebūt. Tas bija impulsīvs lēmums. Tas nebija plānots, un mēs apzināti nemeklējām kaut ko nopirkt,” atceras M.Mamajs. Viņi piedalījās atkārtotajā izsolē, bija vienīgie dalībnieki un ar vienu soli par 135 000 eiro 2015. gadā muižu nopirka. “Sākumā teicu, ka te nekas baigi nav jādara, tikai jumts jānomaina. Mājai ir slikts šīfera jumts, jānomaina jumts, un tad māja būs gatava. Tā mēs šeit gandrīz desmit gadus mainām jumtu,” joko muižas saimnieks.

Sākot no 8. februāra Baltijas valstis pakāpeniski tiks atslēgtas no Krievijas kontrolētās elektroenerģijas sistēmas. Enerģētikas neatkarības sasniegšana, atdaloties no padomju laika elektrotīkla, kas tiek kontrolēts Maskavā, ir iemesls svinībām ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā kopumā, tostarp Dānijā.Baltijas valstu neatkarība vienmēr bijusi svarīga Dānijai.

Dānija savulaik atzina Latviju, Lietuvu un Igauniju, kad tās kļuva neatkarīgas valstis pēc Pirmā pasaules kara un nekad nepieņēma to aneksiju Padomju Savienībā 1940. gadā. 1991. gadā Dānija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm, iezīmējot nozīmīgas pārmaiņas ceļā uz to pilnīgu neatkarību. Pēc tam Dānija atbalstīja Baltijas valstu integrāciju Eiropas kopienā un Eiropas Savienībā. Līdz ar to esmu gandarīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija tagad pievienojas arī kontinentālās Eiropas tīklam.

Enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas izgaismoja nepieciešamību pēc stabilas, pašmāju enerģijas. Pievienojoties Eiropas tīklam, tiks stiprināta enerģētiskā drošība un ievērojami samazināsies Krievijas ietekme uz Baltijas valstīm. Turpmāk elektrotīkls darbosies saskaņā ar pārskatāmiem Eiropas noteikumiem, kas dos labumu gan patērētājiem, gan vietējai ekonomikai. Papildu energoapgādes drošībai sinhronizācija stiprinās ES pārvades sistēmu savienojamību un tirgus integrāciju.

Tuvojas Ziemassvētki - laiks, kad tradicionāli vēlamies iepriecināt savus mīļos ar dažādām dāvanām. Reizēm dāvanu kopsumma veido vien pārdesmit eiro, taču atsevišķos gadījumos - mēdz sasniegt pat vairākus simtus, kurus cilvēki nereti izvēlas aizņemties.

SIA “eLizings.lv” veiktās aptaujas dati liecina, ka 57% gadījumu, piesakoties naudas kredītam, cilvēki iegūtos papildus līdzekļus iecerējuši tērēt ikdienas vajadzībām vai citu preču un pakalpojumu iegādei.

Bieži cilvēki pievērš uzmanību nebūtiskām detaļām, piemēram, ikdienā salīdzinot, kurā veikalā iespējams iegādāties lētākos griķus vai makaronus, taču svētku laikā nespēj saglabāt vēsu prātu un dāvanām iztērē ļoti lielas naudas summas. Aizņemoties naudu preču un pakalpojumu, tajā skaitā dāvanu iegādei, pirmkārt, vienmēr vajadzētu atcerēties par to, ka šo naudu vēlāk vajadzēs atmaksāt. Šī iemesla dēļ mēs iesakām aizņemties gudri un atbildīgi, neuzticoties tikai reklāmām vai pirmajam piedāvājumam. Turklāt jāatceras, ka šādas, ilgtermiņā, iespējams, neizdevīgas izvēles, klientus mudina veikt arī tirgotāji, kas, pārdodot kādu preci uz nomaksu, nereti cilvēkus iepazīstina tikai ar vienu iespēju, kā naudu aizņemties. Tā vietā mēs aicinām izvērtēt visus piedāvājumus, izvēloties sev piemērotāko, jo ir vairāki veidi, kā svētku laikā saglabāt vēsu prātu un naudu neaizņemties vai aizņemties gudri.

Lai gan finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai iedzīvotājiem ik gadu pieaug un to "grozs" kopumā ir pietiekams, kā arī atbilst iedzīvotāju vajadzībām, tomēr rindas nemazinās, jo pakalpojuma administrēšana ir arhaiska, piemēram, saziņā ar klientiem izmanto vēstules, rindas un noliktavas pārvalda manuāli, bet palīglīdzekļus izsniedz tikai klātienē, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti secinājuši, ka tehnisko palīglīdzekļu piešķiršana iedzīvotājiem nav organizēta tā, lai tos saņemtu savlaicīgi un iespējami tuvu dzīvesvietai. "Problēmas nav pakalpojuma finansējumā, bet tieši pašā procesā," uzsver revidenti, norādot, ka galvenokārt problēmas attiecas uz Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centru (Vaivaru TPC), kas apkalpo 69% no visiem tehnisko palīglīdzekļu saņēmējiem.

Iedzīvotājiem tiek nodrošināti 266 valsts finansēto tehnisko palīglīdzekļu veidi, un tos ik gadu saņem aptuveni 20 000 iedzīvotāju. Tehniskos palīglīdzekļus nodrošina trīs Labklājības ministrijas līgumorganizācijas. Tā ir Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB), kas nodrošina 29 tehnisko palīglīdzekļu veidus, Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS), kas nodrošina 12 tehnisko palīglīdzekļu veidus un Vaivaru TPC, kas nodrošina 225 tehnisko palīglīdzekļu veidus.

Izšķiroša loma uzņēmuma veiksmes stāstā ir komandai, tāpēc vadītājam vienmēr vajadzētu ieklausīties savu kolēģu teiktajā, uzskata Aleksandrs Šmatčenko, SIA eLizings.lv vadītājs.

Viena galva ir labi, divas - ļoti labi, bet trīs, četras un vairāk - vēl labāk, spriež A.Šmatčenko, uzsverot, ka uzņēmuma spēks slēpjas tā komandā, tāpēc līderim būtu nopietni jāizvērtē katra darbinieka izteiktie argumenti, idejas vai ieteikumi. Es vienmēr cenšos uzklausīt katra kolēģa teikto, jo ikvienu viedokli uzskatu par vērtīgu. Labākās un interesantākās idejas dzimst tieši diskusiju laikā, tāpēc savā komandā augstu novērtēju cilvēkus, kuri ir spējīgi pilnvērtīgi iesaistītites biznesa attīstīšanā, nevis tikai pildīt savus darba uzdevumus, atzīst SIA eLizings.lv vadītājs.

Pieņem pareizo lēmumu

Es nebiju tas bērns, kurš sapņoja kļūt par kosmonautu, policijas darbinieku vai ugunsdzēsēju, atzīst A.Šmatčenko. “Aizdomāties par to, kas es varētu kļūt nākotnē, sāku tikai pēdējās vidusskolas klasēs un pirmajos studiju gados. Atceros, ka toreiz man bija reāli bail no tā, ka sevi īsti neredzu nevienā profesijā - man tiešām nebija ne mazākās idejas par to, kas es varētu būt. Tajā pašā laikā skaidri zināju, ka man labi padodas un interesē matemātika, kā arī cipari. Tāpat sapratu, ka šī fundamentālā zinātne ir arī daudzu citu nozaru, piemēram, ekonomikas, datorzinātņu, fizikas un citu jomu pamatā. Šī iemesla dēļ izlēmu par labu studijām Latvijas Universitātes matemātikas fakultātē, un savu lēmumu ne reizi neesmu nožēlojis,” teic A.Šmatčenko, atzīstot, ka iegūtā izglītība viņam noderējusi gan darbā, gan arī dzīvē kopumā.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Finanšu ministrija (FM) dzelzceļa "Rail Baltica" projektā iesaistās savas kompetences robežās, trešdien dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komisija trešdien iztaujāja Ašeradenu par FM iesaisti "Rail Baltica" projektā, kā arī par to, kādēļ pēc FM Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestādes ziņojuma, kurā pērn augustā tika secināts, ka līdz šim nav izstrādāts visaptverošs plāns projekta finansēšanai un citas problēmas, nesekoja FM rīcība.

Ašeradens sacīja, ka galvenokārt tie bija priekšlikumi Satiksmes ministrijai (SM), kā arī, ja SM kaut ko nevarēja īstenot, tai bija jāvēršas pie FM. "Katra ministrija realizē projektus savas kompetences ietvaros. Nav nepieciešama paralēla pārvaldība, kad viena ministrija pārvalda otru," sacīja Ašeradens.

Ministrs sacīja, ka tā ir likumdošanas hierarhija, jo SM uzrauga projektus transporta un platjoslas infrastruktūras jomā, piebilstot, ka, grozot likumu, ir iespējams mainīt šo pārvaldību.

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Apvienotais saraksts prasa ārlietu ministrei Baibai Bražei skaidrot Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā «Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025» iekļauto rekomendāciju atbilstību Latvijas valsts ārlietu un drošības interesēm.

Latvijas un ārvalstu sabiedrībai gan latviešu, gan angļu valodā ir publiski pieejams biedrības «Latvijas Ārpolitikas institūts» sagatavotais publikāciju apkopojums «Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025». Gadagrāmatas sākumā ir norādīts, ka tās mērķis ir aplūkot un izvērtēt dažādas Latvijas ārējās un drošības politikas sfēras un tajās sasniegto 2024. gadā, kā arī skatīt attīstības scenārijus 2025. gadam, informējot sabiedrību un piedāvājot rekomendācijas Latvijas politikas veidotājiem. Norādīts, ka gadagrāmatu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas Saeima. Gadagrāmatā arī publicēts Latvijas valsts ģerboņa attēls, tādējādi radot iespaidu par augstā līmenī saskaņotu politikas dokumentu.

Līdzīgi kā daudzviet Skandināvijā, kur tiek veicināta vienkāršota piekļuve finanšu pakalpojumiem, arī Latvijai ir potenciāls radīt ilgtspējīgus risinājumus. Finanšu konsultācijām nevajadzētu būt tikai turīgu vai labi situētu cilvēku privilēģijai, kā tas ilgstoši ir bijis.

Tādēļ jau pagājušā gadsimta beigās iezīmējusies tendence - finanšu sektora demokratizācija - veicina šādu pakalpojumu pieejamību visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu statusa sabiedrībā. Taču viena lieta ir padarīt šos pakalpojumus pieejamus, pavisam cita - veicināt aktīvu sabiedrības iesaisti savas finansiālās labklājības nodrošināšanā ilgtermiņā.

Latvijas finanšu paradokss: uzkrājumu daudz, bet investīciju maz

Arī mēs varam būt gandarīti par pamata finanšu pakalpojumu pieejamību. Saskaņā ar Pasaules Bankas publicētajiem datiem (2023), norēķinu konts ir apmēram 97% pieaugušo, elektronisko maksājumu īpatsvaram pārsniedzot jau 70%. Apmēram 85% pieaugušo ir norēķinu kartes, kas ir ļoti labs rādītājs pat attīstīto valstu vidū. Taču pavisam cita aina paveras, analizējot ar uzkrājumiem un investīcijām saistītus datus. Neraugoties uz to, ka kopējais mājsaimniecību uzkrājumu apjoms, ieskaitot pensiju 2. un 3. līmeņa kapitālu, veido apmēram 20 miljardus eiro, lielākoties šie finanšu aktīvi netiek investēti. Tie bieži stāv banku kontos vai tiek investēti ultrakonservatīvi, izvēloties pensiju plānus ar zemu ienesīgumu.

Puse jeb 51% sociālo uzņēmumu atzīst, ka to finanšu plānošanas stabilitāte ir īslaicīga - līdz sešiem mēnešiem, noskaidrots Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības pārskata (ESEM) pētījumā.

Vienlaikus būtisks izaicinājums ir ekonomiskie un politiskie apstākļi. Vairāk nekā trešdaļa jeb 33,3% aptaujāto sociālo uzņēmēju norāda, ka inflācija, enerģētikas krīze un karš Ukrainā būtiski ietekmē nozares stabilitāti.

Tāpat 22,2% uzņēmumu atzīmē nepietiekamu banku, investoru un valsts institūciju puses izpratni par sociālo uzņēmējdarbību, kas kavē tās izaugsmi.

Ziņojumā sniegti arī ieteikumi, kā mazināt šos izaicinājumus. Kā galvenais priekšlikums tiek izcelta īpašas nodokļu atvieglojumu sistēmas izveide sociālajiem uzņēmumiem, ko atbalsta 74,1% aptaujāto.

Tāpat rekomendē veidot specifiskus valsts un pašvaldību finansēšanas mehānismus un sekmēt sadarbību ar privāto sektoru.

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa komandu, analītiķi jau ar bažām gaida politiku maiņas un ko tās varētu nozīmēt gan ekonomikai, gan drošībai, turklāt visā pasaulē.

Lēmām izpētīt, kas tad varētu būt Trampa administrācijas cilvēki un par kādām pārmaiņām varētu būt runa gan ekonomikā, gan citās jomās. Šis ir pirmais raksts no divu rakstu sērijas.

Baiba Braže (JV) pērna gada decembrī devās darba vizītē uz Vašingtonu, taču tur tikās ar vairākiem jau esošās administrācijas augsta līmeņa politiķiem un ekspertiem. Ar lielu varbūtību jaunajā administrācijā šo cilvēku nebūs. Cik efektīva bijusi šāda vizīte, diplomāti izsaka pretrunīgas piezīmes, tomēr nepievērst uzmanību ietekmīgiem jaunās Trampa administrācijas pārstāvjiem, varētu būt sāpīga stratēģiska kļūda. Kā DB anonīmi norādīja kāds diplomātiskā korpusa pārstāvis, tā vietā, lai piedalītos diskusijās "Atlantic Council" vai "HudsonInstitute", bija iespēja meklēt kontaktus un tikties ar cilvēkiem, kuri turpmākos četrus gadus lielā mērā noteiks notikumus ne tikai ASV, bet arī Eiropā, Ukrainā un Latvijā.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā aģentūru LETA informēja VK, analizējot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma izlietošanu, revidenti secinājuši, ka bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Revidenti secinājuši, ka, apgūstot ES fondus, pašvaldības ne vienmēr veic visaptverošu, uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas analīzi. Turklāt pašvaldības ES fondus iepriekšējā plānošanas periodā uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties izlietoja ceļu būvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte.

Ikviens autovadītājs zina, ka kvalitatīvas, sezonai atbilstošas riepas ir svarīgs elements drošai un komfortablai dalībai ceļu satiksmē.

Ziemas riepas ir obligātas laika posmā no 1. decembra līdz 1. martam, tādēļ tuvojoties siltajam laikam, daļa autovadītāju jau savlaicīgi sāk domāt par vasaras riepu izvēli. Ar riepu nomaiņu gan pavasarī steigties nevajadzētu - ņemot vērā mainīgos laikapstākļus, ar ziemas riepām drošāk braukt ilgāk par noteikto datumu. Taču, ja jau zināt, ka pavisam drīz Jums būs jāizvēlas jaunas vasaras riepas savam auto, lasiet raksta turpinājumu!

Ziemas un vasaras riepu būtiskākās atšķirības

Vasaras riepas no ziemas riepām atšķiras vairākos veidos - tām ir atšķirīgs gumijas sastāvs, struktūra un protektora raksts. Vasaras sezonai paredzētas riepas visefektīvāk savu veiktspēju parāda, kad gaisa temperatūra sasniegusi + 7 grādus. Tām ir cietāks gumijas sastāvs, kas nodrošina labāku saķeri ar sausu un slapju ceļa virsmu.

Foto: freepik.com/Freepik

Ne tikai gaumīgs, bet arī funkcionāls – mūsdienās viedpulkstenis ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem viedajiem aksesuāriem. Sākot ar iespēju sekot līdzi ķermeņa fiziskajiem rādījumiem un fitnesa progresam, beidzot ar saziņas iespējām, viedpulkstenis ir praktiska un mūsdienīga dāvana, kas iepriecinās ikvienu tās saņēmēju.

Lai gan viedpulksteņu piedāvājums ir plašs, Apple Watch modeļi ir īpaši iecienīti, pateicoties mūsdienīgam dizainam un inovatīvām tehnoloģijām. Ja arī tu vēlies kādu iepriecināt ar jaunu viedpulksteni, taču nezini kā izvēlēties – turpini lasīt! Šajā rakstā apskatīsim būtiskākos faktorus, iegādājoties Apple Watch dāvanai.

Latvijas Universitāte (LU) un AS "Latvijas finieris" sākuši pētījumu, lai sagatavotu scenārijus meža nozares attīstībai un tās konkurētspējai nacionālā un starptautiskā līmenī, informēja augstskolā.

Projektā "Latvijas meža nozares līdzsvarotas attīstības potenciāla ekonomiskais novērtējums un attīstības scenāriji" pētnieki analizēs spēkā esošo normatīvo regulējumu un tā ietekmi uz ekonomiku un ekosistēmu pakalpojumiem, izzinās ārvalstu pieredzi ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā un pielāgos to Latvijas apstākļiem, kā arī modelēs attīstības scenārijus, lai nodrošinātu ilgtermiņa labklājību un resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Projektā tiks izstrādāti detalizēti attīstības scenāriji, kas aptvers dažādus pieejas modeļus, sākot no intensīvas ekonomiskās izaugsmes līdz konservācijas stratēģijām. Tāpat tiek solīti arī konkrēti ieteikumi politikas veidotājiem normatīvā regulējuma pilnveidei un nozares stratēģijas izstrādei.

Ceturtdien Eiropas Centrālā banka (ECB) samazināja procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Tas bija pēdējais samazinājums šogad un var teikt, ka nākamgad tiks sasniegta finiša taisne likmju samazināšanā.

Eiropas Centrālā banka turpinās samazināt procentu likmes arī 2025. gadā. Finanšu tirgus prognozē, ka procentu likmes nākamgad samazināsies vismaz par 1-1,5 procentpunktiem. ECB saglabā piesardzīgu pieeju, pielāgojot lēmumus ekonomikas izaugsmes palēninājumam un inflācijas stabilizācijai, vienlaikus atbalstot ekonomiku, lai nodrošinātu atbilstošu izaugsmes līmeni.

Komentējot vakardienas lēmumu, ECB prezidente Kristīna Lagarda norādīja uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazāku pieprasījumu pēc darbaspēka. Tomēr inflācija ir ceļā uz mērķi, lai gan "uzvara vēl nav panākta". ECB turpina sekot ekonomikas datiem un pieņemt lēmumus katrā sanāksmē atsevišķi, saglabājot piesardzību.

Jelgavā, Ganību ielā 54, kur SIA “Jelgavas Īres Nami” būvē divus zemas īres maksas namus ar 116 dzīvokļiem, uzstādīta daļa no pirmās mājas modulārajām konstrukcijām.

Kā norāda attīstītājs, šāda mūsdienīga būvniecības tehnoloģija ļaus nepilnu divu nedēļu laikā uzbūvēt mājas pirmā korpusa visus piecus stāvus. Projekta pirmo kārtu ir paredzēts pabeigt un ēku nodot ekspluatācijā jau nākamvasar, lai rudenī varētu uzņemt pirmos dzīvokļu īrniekus.

Dzīvokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši Jelgavas pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajai izīrēšanas kārtībai. Iedzīvotāji, kas atbilst nosacījumiem, jau šobrīd aicināti ar iesniegumu vērsties Jelgavas pašvaldībā un reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

“Esam izvēlējušies šo projektu realizēt modulārās būvniecības tehnoloģijā, kas īpaši populāra ir Skandināvijā un, manuprāt, atbilst vienai no augstākajām būvniecības meistarības pakāpēm. Būvējot šādā tehnoloģijā ļoti svarīgas ir ne tikai augstas prasmes un līdzšinējā pieredze, bet arī visu iesaistīto pušu - arhitektu, inženieru, projektētāju, tehniķu, konstrukciju ražotāju, montētāju, būvnieku un attīstītāja kopīga izpratne un spēja sadarboties jau ļoti agrīnā projekta stadijā. Šādi mēs spējam nodrošināt augstākās kvalitātes prasības ēkai un dzīvokļiem, jo modulārās konstrukcijas tiek ražotas slēgtās telpās, ar kontrolētu siltuma un mitruma līmeni, bez apkārtējās vides ietekmes uz konstrukcijām un telpu iekšējo apdari“ skaidro SIA “Jelgavas Īres Nami” valdes loceklis Jānis Lagzdiņš.

Svētku sezona, kas tiek uzskatīta par prieka un svinību laiku, var radīt arī ievērojamu stresu. Bankas Citadele veiktā aptauja liecina, ka šis risks ir lielāks tieši sievietēm.

Lai sekmētu dzimumu vienlīdzības jautājumu risināšanu sabiedrībā, banka Citadele uzsāk sadarbību ar organizāciju Novatore, kas nodarbojas ar sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu. 49 % ģimeņu par svētku darbiem rūpējas sieviete, savukārt 32 % – abu dzimumu ģimenes locekļi ir vienlīdz iesaistīti svētku sajūtas radīšanā. Tikai 4 % ģimeņu svētku darbus uzņemas vīrietis. Aptaujā noskaidrotais akcentē dzimumu nevienlīdzības jautājumus Latvijas sabiedrībā, ar kuriem saskaras sievietes.

Nevienlīdzība izpaužas, sākot ar mājas pienākumu sadali un beidzot ar nepietiekamu pārstāvniecību uzņēmumu vadībā un vadošos amatos kopumā.

Aptauja norāda uz nevienlīdzību ne tikai Latvijā

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir parakstījusi ar Latvijas Universitāti (LU) līgumu par finansējumu 25 miljonu eiro apmērā, lai finansētu Akadēmiskā centra Rīgā attīstības programmas trešo posmu.

Šī projekta mērķis ir apvienot lielāko daļu universitātes darbību vienā universitātes pilsētiņā un nodrošināt modernus pakalpojumus studentiem un pētniekiem.

Projekta ietvarā ir paredzēts uzbūvēt divus jaunus objektus — Veselības māju un Sporta māju. Veselības mājā būs izvietotas mācību un pētniecības telpas universitātes medicīnas, bioloģijas, fizikas un ķīmijas zinātņu fakultāšu vajadzībām, kā arī poliklīnika. Savukārt Sporta mājā būs sporta infrastruktūra, ko universitātes studenti varēs izmantot studiju programmu apguvei un brīvā laika aktivitātēm.

Atbilstīgi universitātes stratēģijai “Zaļā Universitāte” ir paredzēts, ka jaunās ēkas sasniegs augstākos energoefektivitātes standartus un pārspēs gandrīz nulles enerģijas ēku standartus. Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) ir palīdzējis izstrādāt biznesa un finanšu plānu universitātes Akadēmiskā centra paplašināšanai.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis projekta “Pīlādžu mājas” otrās un noslēdzošās kārtas būvniecību sev piederošajā zemesgabalā Tumes ielā Ziepniekkalnā, kur līdz nākamā gada beigām plānots uzbūvēt divas dzīvojamās mājas – vienu četrstāvu un otru sešstāvu ēku ar divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem..

Projekta īstenošanā plānots investēt 10,7 miljonus eiro

Tās laikā taps divas daudzdzīvokļu mājas ar 118 dzīvokļiem. Paredzēts, ka iedzīvotāji savu jauno mājokļu atslēgas saņems 2026. gada otrajā pusē.

Šobrīd teritorijā norit būvlaukuma iekārtošana un zemes darbi, lai tuvākajā laikā varētu sākt pamatu izbūvi.

Dzīvokļu pārdošana otrajā kārtā tika uzsākta pērnā gada oktobrī. Šobrīd mājokli projektā iespējams iegādāties par cenu no 82 000 eiro.

“Bonava Latvija” pagājušajā gadā strādāja ar 33,058 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5 % mazāk nekā 2022. gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes – līdz 2,126 miljoniem eiro.

“Bonava Latvija” īsteno gan ekonomiskā, gan biznesa segmenta mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā. “Bonava Latvija” mātesuzņēmums “Bonava” ir viens no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Ziemeļeiropā. Kompānija strādā Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, 2023. gadā sasniedzot apgrozījumu 1,2 miljardu eiro apmērā. “Bonava” akcijas kotē “Nasdaq” biržā Stokholmā.

Rīgā, Skanstes apkaimē topošajā dzīvojamo ēku projektā “Arena Garden Towers” nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” iemūrējis laika kapsulu.

Projekta ietvaros tiks uzbūvētas četras A energoefektivitātes klases dzīvojamās ēkas ar vairāk nekā 600 dzīvokļiem. Turklāt šis ir pirmais "Merks mājas" dzīvojamais kvartāls, kurā tiks izmantoti videi draudzīgie energo termopāļi. Šī tehnoloģija ļauj apkures un dzesēšanas sezonu pāreju periodos izmantot tikai dabā atjaunojamos energoresursus, kas samazina ikdienas uzturēšanas izmaksas un padara projektu energoefektīvāku.

Pirmās kārtas 13 stāvu A1 ēkā šobrīd pārdoti ir vairāk nekā 50 dzīvokļi. Pašlaik pieejami vēl tikai divi piecu istabu dzīvokļi un pēdējie seši trīsistabu dzīvokļi, kas ir vieni no pieprasītākajiem.

“Nepilnu trīs mēnešu laikā jau paveikta būtiska daļa būvdarbu. Nulles cikls tuvojas noslēgumam, un darbi pie ēkas konstrukcijas norit ar 37% izpildes progresu,” uzsver Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.