Sākot no 8. februāra Baltijas valstis pakāpeniski tiks atslēgtas no Krievijas kontrolētās elektroenerģijas sistēmas. Enerģētikas neatkarības sasniegšana, atdaloties no padomju laika elektrotīkla, kas tiek kontrolēts Maskavā, ir iemesls svinībām ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā kopumā, tostarp Dānijā.Baltijas valstu neatkarība vienmēr bijusi svarīga Dānijai.
Dānija savulaik atzina Latviju, Lietuvu un Igauniju, kad tās kļuva neatkarīgas valstis pēc Pirmā pasaules kara un nekad nepieņēma to aneksiju Padomju Savienībā 1940. gadā. 1991. gadā Dānija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm, iezīmējot nozīmīgas pārmaiņas ceļā uz to pilnīgu neatkarību. Pēc tam Dānija atbalstīja Baltijas valstu integrāciju Eiropas kopienā un Eiropas Savienībā. Līdz ar to esmu gandarīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija tagad pievienojas arī kontinentālās Eiropas tīklam.
Enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas izgaismoja nepieciešamību pēc stabilas, pašmāju enerģijas. Pievienojoties Eiropas tīklam, tiks stiprināta enerģētiskā drošība un ievērojami samazināsies Krievijas ietekme uz Baltijas valstīm. Turpmāk elektrotīkls darbosies saskaņā ar pārskatāmiem Eiropas noteikumiem, kas dos labumu gan patērētājiem, gan vietējai ekonomikai. Papildu energoapgādes drošībai sinhronizācija stiprinās ES pārvades sistēmu savienojamību un tirgus integrāciju.
Sinhronizācijas gaitā līdzās esošajiem elektroenerģijas tirgiem radīsies jauni tirgi un produkti, kas palielinās vietējo elektroenerģijas ražotāju iespējas pārdot elektroenerģiju. Savukārt patērētājiem sinhronizācija galvenokārt nodrošinās labāku piegādes drošību, kā arī drošības sajūtu, ka Baltijas valstis pašas, nevis Krievija pilnībā kontrolē savu elektroenerģijas sistēmu. Tomēr galvenais sinhronizācijas ieguvums ir stimuls, ko tā sniedz atjaunojamās enerģijas attīstībai.
Enerģētikas infrastruktūras pastiprināšana Baltijas valstīs un Polijā, kas nepieciešama, lai panāktu sinhronizāciju, ļaus tīklā integrēt lielāku atjaunojamo energoresursu daļu, atbalstot zaļo pāreju. Latvijai ir iespēja izmantot vēja enerģiju, lai mazinātu atkarību no importētajiem resursiem un stiprinātu savas pozīcijas Baltijas jūras reģionā kā zaļās enerģijas ražotājai. Vēja parku projekti ne tikai nodrošinās elektroenerģijas ražošanu vietējām vajadzībām, bet arī pavērs iespējas zaļās enerģijas eksportam, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi. Latvija ir ceļā uz kļūšanu par zaļās enerģijas līderi. Lai šo potenciālu pilnvērtīgi realizētu, būtiska ir ne vien vietējo iedzīvotāju iesaiste, bet arī ilgtspējīga attīstība, kas apvieno ekonomiskos ieguvumus ar sociālo atbildību.
Eurowind Energy Neue Energien un citi uzņēmumi jau šodien veido šo nākotni, īstenojot projektus, kas kalpos ne tikai šodienas vajadzībām, bet arī nodrošinās ilgtspējīgu nākotni nākamajām paaudzēm. Ar nepacietību gaidu, kad Baltijas valstis gūs panākumus pārejā uz atjaunojamo enerģiju, un apsveicu tās ar neatkarības un drošības stiprināšanu, kā arī sasniegumiem ilgtspējīgas, eiropeiskas nākotnes veidošanā.
