"Sony Xperia 10 II" ir šaurāks nekā vairums konkurentu, taču piedāvā gana lielu ekrānu un iespēju to viegli sadalīt divās daļās.

Tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad "Sony" ražoja vienus no iekārojamākajiem tālruņiem. Plāni, spīdīgi, vieni no pirmajiem ūdensdrošajiem. Pēc pamatīgā atkritiena, japāņi cenšas izkārpīties no bedres, un pavisam nesen izrādīja jaunākos lolojumus – "Xperia" sērijas modeļus "1 II" un "10 II". Pirmais "DB.lv" rīcībā nonāca vidējās klases pārstāvis "Xperia 10 II".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Jaunā "Sony" ierīce patiks nelielo telefonu kārotājiem. Sen nebija nācies lietot tik slaidu telefonu, ar kuru ir tik parocīgi darboties vienā plaukstā. Pat neraugoties uz to, ka "Xperia 10 II" ir gana plašs 6 collu displejs. Ērtuma pamatā ir "Sony" pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums izmantot ekrānus ar 21:9 malu attiecību, kā rezultātā telefons ir šķietami nesamērīgi garš, toties šaurs. 6,9 centimetru platums ir nepilnu centimetru mazāk par vidusmēra viedtelefona "vidukļa apmēru", taču ikdienas lietošanā tas ir ļoti jūtams. Tāpat kā 151 grama svars, kura dēļ japāņu darinājums šķiet neparasti viegls un gaisīgs. Tas arī atbilst IP68 ūdens izturības standartam, kas ļauj ierīcei pusstundu peldēt pusotru metru dziļi saldūdens tilpnē.

Sony bezspoguļa kamera A6400 izceļas ar segmentā neierastu darbības ātrumu un zibenīgu autofokusu

Viedtelefonu kļūšana par ikdienas galveno fotografēšanas rīku pamazām ienes korekcijas arī digitālo fotoaparātu vidējā segmentā. Lai piesaistītu pircējus un piedāvātu tiem kaut ko vairāk, nekā iespēj telefoni, foto tehnikas ražotāji «spiež» uz augstākā līmeņa fotogrāfiju kvalitāti kamerās, kuru cena grozās ap tūkstoš eiro. Vismaz Sony.

Gada sākumā, piesakot jauno bezspoguļa hibrīdkameru ar maināmu objektīvu A6400, japāņi devuši skaidru mājienu, ka turpmāk par viedtelefonu flagmaņu cenu varēs iegūt fotoaparātu, kura veikums būs ļoti tuvs spoguļkameru iespētajam. A6400 aizguvusi nozīmīgas tehnoloģijas no divu un vairāk reižu dārgākajām pilna kadra kamerām, ieskaitot augstvērtīgu autofokusa sistēmu.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Blokķēdes tehnoloģijas plašo ieviešanu un atpazīstamību būtiski ietekmējuši Bitcoin un Ethereum panākumi — divas vadošās kriptovalūtas, kas ir aizrāvušas tehnoloģiju pasaules iztēli un ne tikai. Šīs novatoriskās digitālās valūtas ir ne tikai izveidojušas pamatu blokķēdes revolūcijai, bet arī izcēlušas šīs tehnoloģijas milzīgo potenciālu.

Bitcoin: pirmā decentralizētā kriptovalūta

Bitkoin parādījās kā pirmā decentralizētā kriptovalūta 2009. gadā, iezīmējot blokķēdes tehnoloģijas rašanās sākumu. To izveidoja anonīma persona vai grupa, kas pazīstama kā Satoshi Nakamoto. Bitkoin pamatā esošā tehnoloģija — blokķēde — piedāvāja drošu, pārredzamu un decentralizētu platformu vienādranga darījumiem, ko nekontrolē valdības vai finanšu iestādes.

Bitkoin straujajam popularitātes un vērtības pieaugumam ir bijusi nozīmīga loma blokķēdes tehnoloģijas izvirzīšanā sabiedrības apziņas priekšplānā. Tā kā digitālā valūta turpina pieaugt, tā vienlaikus uzsver blokķēdes potenciālu, lai pārveidotu finanšu ainavu.

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Ministru kabineta sēdē apstiprināti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" noteikumi, kuri paredz, ka programmā uzņēmējiem būs pieejams finansējums 14,7 miljonu eiro apmērā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

Šīs programmas ieviešanu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Jaunā atbalsta programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejama jau šā gada pirmajā pusē inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai ražošanā. Atbalsts būs pieejams gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan "zaļo" inovāciju izstrādei un ieviešanai ražošanos procesos.

"Šobrīd atrodamies laikā starp diviem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem, tāpēc Norvēģu finanšu instrumenta pieejamais atbalsts būs būtisks papildinājums inovāciju attīstībai Latvijā. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk kāpināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 krīzes, jo investīcijas inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstības projektos paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Globālās enerģijas tirgus izmaiņas, jaunas tehnoloģijas un klimata pārmaiņu ietekme veicina strauju enerģētikas sektora attīstību, un arī Latvijā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas. Elektrības ražošana, sadale un patēriņš kļūst arvien dinamiskāki un inovatīvāki, ietekmējot arī elektroenerģijas cenu. Šajā rakstā apskatīsim, kādas izmaiņas sagaidāmas elektroenerģijas nākotnē tuvākajos gados un kā tās varētu ietekmēt ikvienu no mums.

Atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums

Viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem un iespējām ir atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā tiek pievērsta liela uzmanība saules, vēja un citu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem un mazinātu oglekļa emisijas. Plānošanas dokumenti un valsts atbalsta programmas paredz ievērojamu investīciju pieaugumu tieši šajā jomā.

Pieaugot atjaunojamo enerģijas avotu daļai, tiek prognozēts, ka elektroenerģijas cena laika gaitā var kļūt stabilāka, jo enerģijas ražošana kļūs mazāk atkarīga no resursu importa un cenu svārstībām. Saules un vēja enerģijas tehnoloģiju izmaksas turpina samazināties, padarot tās pieejamākas plašākai sabiedrībai un uzņēmumiem.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un attīstības fonda atbalstu ir izstrādājusi unikālu mācību materiālu – rokasgrāmatu inovatīvu zivsaimniecības produktu ražošanai.

Grāmata paredzēta gan studentiem – topošajiem pārtikas tehnologiem -, gan zivju pārstrādes nozares zinātniekiem, kā arī nozares speciālistiem un praktizējošiem pārtikas tehnologiem. Mācību materiālā (Strukturētas zivju masas un to produktu ražošanas rokasgrāmata), kas pieejams gan digitālā, gan drukātā formātā, uzsvars likts uz ekonomiski pamatotu tehnoloģisko produkcijas apstrādi, bezatkritumu izejvielu pārstrādi un jaunas receptūras radīšanu.

“Zivsaimniecība Latvijā ir vēsturiska un tradīcijām bagāta nozare. Kopējā nozares tendence mainās lēni – ražošanā joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni un inovatīvi, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi produkti ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Šis mācību materiāls ir viens no būtiskiem soļiem ceļā uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu – tikai sagatavojot zinošus speciālistus, kuri pārzina modernās zivju pārstrādes tehnoloģijas, Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās un izejvielu bezatkritumu apstrādes pieejā,” uzsver viens no mācību materiāla līdzautoriem, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns Mārtiņš Šabovics.

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika AS «Wasserkabel Baltic» testa instalācijas atklāšanas pasākums Hanojas Augsto Tehnoloģiju Profesionālās Koledžas Atjaunojamās enerģijas un tās pielietojuma izpētes laboratorijā kopā ar Vjetnamas valdības, Hanojas pašvaldības un biznesa vides pārstāvjiem.

«Wasserkabel» tehnoloģija ir instalēta laboratorijas telpas griestos 100 m2 platībā – vienā pusē telpas kapilāru plates ir iestrādātas apmetumā, otrā pusē – aiz dekoratīvā griestu režģa. Ir veikta arī instalācija vienā no telpas sienām, izmantojot instalācijas metodi, kas nodrošina gan telpas dzesēšanu, gan mitruma samazināšanu telpā. Tādējādi kapilāru plates var nodrošināt gan telpu apkuri, gan dzesēšanu, gan mitruma regulēšanu telpā.

Vizītes laikā notika uzņēmuma pārstāvju tikšanās ar Vjetnamas celtniecības ministru, Sertifikācijas centra vadību, Industrijas un Tirdzniecības ministra vietnieku, Izglītības ministru, Vjetnamas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras prezidentu, kā arī ar Vjetnamas uzņēmumu pārstāvjiem.

Pēdējos gados notikusi valodu tehnoloģiju integrācija ar saistītajām disciplīnām, piemēram, robotiku, lietu internetu, mākoņdatošanu, nodrošinot strauju attīstību un iespēju pielāgoties biznesa vajadzībām un interesēm.

Šobrīd valodu tehnoloģijas ir kļuvušas daudz pieejamākas ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un tās ir ļoti rentabls ieguldījums biznesa mērķu sasniegšanai.

Mājaslapu tulkošana

Šobrīd uzvaras gājienu turpina digitālais mārketings, jo daudzviet pasaulē cilvēki ir spiesti mainīt paradumus un došanos uz veikaliem aizstāt ar iepirkšanos internetā. Tā ir iespēja arī mazākiem uzņēmējiem iekarot jaunus tirgus ārpus mītnes valsts. Tomēr “CSA Research” ir izpētījis, ka aptuveni 75% patērētāju labprātāk iepērkas mājaslapās, kas pieejamas dzimtajā valodā, savukārt gandrīz puse nekad neiepērkas vietnēs, kurās nav pieejami pakalpojumu vai produktu aprakstu tulkojumi. Tas nozīmē, ka pakalpojuma nodrošināšana attiecīgās valsts valodā ir būtisks faktors biznesa veiksmei, jo nepietiek ar tīmekļa lapu angļu valodā — lielākā daļa eiropiešu nepārvalda angļu valodu tik labi, lai iepirktos internetā.

Latvija ir viena no divām pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kura veic likumdošanas izmaiņas, kas atļautu alkohola tirdzniecību internetā. Ministru kabinetā drīzumā tiks atkārtoti izskatīti atbilstoši likuma labojumi.

Šaubas par iespēju internetā kontrolēt pircēju vecumu ir galvenais kavēšanās iemesls un alkohola interneta tirdzniecības pretinieku arguments. Tomēr jau ilgāku laiku ir pieejamas tehnoloģijas, kas risina šo jautājumu, un nav vairs iemesla kavēt likuma pieņemšanu. Personas identitātes un vecuma noteikšana interneta pirkumiem ir nesalīdzināmi drošāka, nekā šobrīd veikalos veiktās pārbaudes.

Latvijā un citur pasaulē ir radītas lietotājiem vienkārši izmantojamas un tirgotājiem ērti ieviešamas tiešsaistes identitātes un vecuma noteikšanas tehnoloģijas. Piemēram, "Zippy ID" ir Latvijas uzņēmuma radīta, Latvijā un pasaulē ieviesta identitātes noteikšanas tehnoloģija. Tāpat "Jumio", "Onfido" un citi piedāvā identitātes noteikšanas tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas tiek plaši izmantotas visdažādākajām vajadzībām – bankas konta atvēršanai, auto īres līguma noslēgšanai, gan azartspēļu tiešsaistes spēlētāju vecuma kontrolei.

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Latvijas audio tehnoloģiju inovators, profesionālas skaņas digitālās kalibrēšanas uzņēmums Sonarworks noslēdzis papildus finansējuma raundu, investīciju fonda Almaz Capital (ASV) vadībā piesaistot 6 miljonus dolāru.

Raunda noslēgšanā piedalījās arī līdzšinējie investori Karma Ventures un Proks Capital, kā arī jaunie investori Trind Ventures, Smart Growth VC, LLC., Wiser Financial Advisors OÜ, un biznesa eņģeļi Cesar Lamschtein un Victor Yun. Papildus finansējums ļaus Sonarworks paplašināt SoundID mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrāciju patērētāju elektroierīcēs visā pasaulē.

2020. gada sākumā Sonarworks prezentēja savu jaunāko tehnoloģijas sasniegumu - SoundID - tā tika izziņota lielākajā tehnoloģiju izstādē pasaulē CES 2020, kas katru gadu norisinās Lasvegasā, ASV.

SoundID ļauj izveidot katram lietotājam personalizētu skaņas profilu, balstoties uz klausītāja dzirdi un individuālajām skaņas vēlmēm. Šī tehnoloģija strauji guva starptautisku industrijas interesi un atzinību. Nepilna gada laikā tirgū jau parādījās pirmie produkti ar SoundID integrāciju. Sonarworks uzsāka sadarbību ar ikonisko amerikāņu zīmolu Gateway, integrējot skaņas tehnoloģiju jaunākajos uzņēmuma planšetdatoros. Tāpat SoundID tehnoloģija jau atrodama austiņu ražotāja Monoprice premium zīmola Monolith bezvadu austiņās, kā arī pirmajās bluetooth bezvadu Drop Panda audiofīlu kategorijas austiņās.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Covid-19 pandēmija izraisījusi staujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un insititūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk, kā varējām prognozēt.

Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā, un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Runas tehnoloģijas pielāgojas katra uzņēmuma vajadzībām

Pirms deviņiem gadiem, līdz ar tā brīža jaunāko Apple viedtelefonu iPhone 4S, pie lietotājiem devās balss digitālais asistents Siri. Tehnoloģiju pasaulē tas bija liels notikums, jo daudziem atsauca atmiņā reiz redzētās fantastikas filmas, kuru varoņi ar balss komandām ieslēdz istabā gaismu, pārslēdz televizora kanālus vai vada automašīnu. Kopš tā laika balss vadības risinājumi veikuši garu ceļu un patiešām nonākuši televizoros, teju ikvienā viedtelefonā un daudzās citās ierīcēs. Jau šobrīd daudzu uzņēmumu produktu un paklapojumu attīstības stratēģijās iekļaut dažādi runas tehnoloģiju pielietojuma scenāriji. Vairāki veiksmīgi piemēri ir tepat Latvijā - Latvenergo klientiem ir iespēja skaitītāju rādītājus nosaukt Tildes veidotajai runas atpazīšanas sistēmai, bet mediju monitoringa un tirgus izpētes kompānija Kantar TNS izmanto runas atpazīšanas tehnoloģiju mediju satura analīzei. Mūsu runas atpazīšanas risinājumi tiek izmantoti arī Igaunijas tiesās un Lietuvas valsts pārvaldē. Drīzumā tie palīdzēs arī Latvijas Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem gan gatavojot dažādus dokumentus, automatizēti apstrādājot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus audio un video arhīvos.

65% uzņēmumu pasaulē jau iegulda robotikas un automatizācijas iniciatīvās, bet gandrīz tikpat, jeb 64% jau veic ieguldījumus mākslīgā intelekta (AI) un analītikas risinājumos, liecina EY jauno tehnoloģiju ieviešanas pētījums EY Reimagining Industry Futures Study 2023.

Tāpat vēl attiecīgi 14% un 16% plāno veikt investīcijas šajos tehnoloģiju virzienos jau nākamgad, nostiprinot robotiku, automatizāciju un mākslīgo intelektu jauno tehnoloģiju popularitātes vadībā. EY pētījums veikts visos pasaules reģionos, tostarp Austrumeiropā.

“Tas, ko mēs novērojam uzņēmējdarbības vidē šobrīd ir automatizācijas un mākslīgā intelekta “bruņošanās sacensības”. Proti, uzņēmējiem Latvijā jāņem vērā, ka mākslīgā intelekta, automatizācijas risinājumi, lietu internets, 5G un citas “uzlēcošās” tehnoloģijas dramatiski izmaina uzņēmumu konkurētspēju, radot jaunu produktu un pakalpojumu piedāvājumu un samazinot esošo produktu portfeļu izmaksas. Attiecīgi, ja uzņēmums šīs jaunās tehnoloģijas neizmanto, tad tas visdrīzāk zaudēs tirgus pozīcijas jau tuvāko gadu laikā. Tas arī izskaidro augsto investīciju īpatsvaru jauno tehnoloģiju klāstā, ” saka Nauris Kļava, EY partneris Baltijas valstīs.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.