Biznesa vieta - Saulkrasti: Jo saule siltāka,  jo bizness rosīgāks

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Pēdējos gados pilsētu skārušas vairākas pārmaiņas – tika uzbūvēts apvedceļš, lai tranzīts uz Tallinu mestu līkumu šai atpūtas pilsētai. «Satiksme radīja putekļus, viss drebēja, bija nedrošāk. Ja ir atpūtas zona, tad smagajiem nav jābrauc cauri,» pludmales kafejnīcas Mare īpašnieks Uldis Vizbulis uzskata, ka tagad ir labāk.

Šī gada pavasarī Saulkrastu centrā tika atklāts Jūras parks. Labiekārtošanā ieguldīti 364 tūkst. eiro, projekts īstenots ar Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu. Parkā iekārtoti pastaigu celiņi, atpūtas soli, sauļošanās krēsli, uzstādītas rotaļu ierīces, āra trenažieri, izveidots ielu vingrotāju laukums, pludmales duša, velosipēdu turētāji, kā arī nomainīts asfaltbetona ceļš starp tūrisma informācijas centru un pludmali uz betona bruģakmens segumu. Visi segumi veidoti tikai no koka. Vide veidota tā, lai būtu piemērota gan ģimenēm ar bērniem, gan aktīva dzīvesveida piekritēji, gan senioriem vai vienkārši atpūtas baudītājiem un saulrieta vērotājiem. Parka centrā ir divi pludmales volejbola laukumi un nelielas, divlīmeņu skatu terases jūras, saulrietu, nelielu koncertu vai volejbola sacensību vērošanai. «Pilsēta ir sarosījusies,» saka satiktie uzņēmēji, kuru bizness saistīts ar pludmali un atpūtniekiem.

Kāds laiks, tāds pieprasījums

Uldis Vizbulis kafejnīcā Mare saimnieko 12 gadus – kopš 2003. gada. Pārcēlies no Rīgas uz Saulkrastiem, sācis šo biznesu. «Es te laikam esmu visilgāk. Citi nāk un aiziet,» viņš saka. Kafejnīca Mare atrodas pludmales zonā, Jūras parka teritorijā, pavisam netālu no Tūrisma informācijas centra. Šī ir laba vieta pludmales biznesam, varbūt pat vislabākā visos Saulkrastos, secina saimnieks. «Sāku ar mazu būdiņu. Tad jau te nekā nebija,» saimnieks rāda kartīti, kāda kafejnīca izskatījusies trešajā sezonā. Vaicāts, kā viņam izdodas būt pastāvīgam pludmales biznesā, U. Vizbulis izlīdzas ar sakāmo, ka bizness pareizi jāplāno. «Kāds laiks, tāds arī pieprasījums,» viņš teic. Marē sezona sākas ap 15.–20. maiju. Ja ir labāks laiks, tad ātrāk, ja vēss un lietains, tad vēlāk. Rudenī paēst un dzert uz Mares terases varot līdz pusseptembrim, vēlāk ne. Jūras mala ir laba vieta nūjotājiem, ziemā arī slēpotājiem, taču šādu aktīvistu skaits nav pietiekami liels, lai pludmales zonas kafejnīcu turētu atvērtu pat brīvdienās, saka U. Vizbulis.

Bārs tiek vērts vaļā ap 12 un strādā līdz pēdējam apmeklētājam. Saule jau sen norietējusi, bet apmeklētāji it īpaši piektdienu un sestdienu vakaros sēž līdz vieniem un pat diviem. Karstās dienās bārā iegriežas ap 1000 cilvēku dienā. Liela daļa ienāk pēc sulas, kafijas, saldējuma, tomēr gana daudz ir tādu, kas nāk ēst. Intensīvākā kustība uz «virtuves pusi» sākoties ap diviem dienā, kad «visi jau pasutējuši» jūrmalā. Pēdējos trīs gados salīdzinoši vairāk ir cilvēku, kas nāk ieturēt maltīti. Iepriekš virtuve apgrozījumā devusi vien 10–15%, pēdējos divos vai trijos gados – gandrīz pusi.

Kafejnīca diezgan bieži tiek iznomāta lielākām svinībām, jūnijā vairākās nedēļas nogalēs bijušas kāzas, kādai bankai bijis pasākums, tad vēl vairākas dzimšanas dienu svinības. «Izdevīgi,» tā par telpu nomu pasākumiem saka U. Vizbulis. Domājot par Mares attīstību, viņš vēlētos kafejnīcu pārbūvēt un paplašināt, izveidot terasi otrā stāvā, no kuras pavērtos vēl labāks skats uz līci, bet lejā – pirmajā stāvā – veidotos patvērums no saules un lietus.

Vaicāts, vai visus gadus izdodas strādāt ar peļņu, U. Vizbulis atbild īsi: ja tā nebūtu, tad «te neviena nebūtu».

Identitātes meklējumos

Rokas stiepiena attālumā Marei šogad radies konkurents – Costa del sol. Pašvaldība ierīkoja Piejūras parku un izsludināja konkursu arī par kafejnīcas būvi un apsaimniekošanu. U. Vizbulis atzīst, ka apsvēris iespēju piedalīties, taču, iepazīstoties ar nosacījumiem, nolēmis tomēr to nedarīt. Konkursā uzvarējusi jauna uzņēmēja Sandra Pilmane. Viņu vilinājusi doma par biznesu pludmalē, šķitis, ka varēs apvienot atpūtu un komerciju, taču pagaidām atzīst, ka darba ir daudz vairāk, nekā sākotnēji bija domājusi. Kafejnīca atvērta pirms pāris nedēļām un bizness vēl jāuzliek uz ikdienas sliedēm. Viegli tas nav, atzīst S. Pilmane.

Costa del sol identitāte tiek meklēta. «Sākumā koncepcijā bija domāts par kaut ko spānisku vai latīņamerikānisku. Tāpēc arī nosaukums bāram spāņu valodā. Pie Klūnija – arī tāda nosaukuma versija tikusi apsvērta. Dzīve rāda, ka šeit vairāk apgrozās ģimenes ar bērniem un ka piedāvājumam vajadzētu sekot šiem klientiem. S. Pilmane stāsta, ka pašlaik tiek izstrādāta bērnu ēdienkarte, tiek domāts par saldējuma kokteiļiem, smūtijiem. Pievakarē vairāk ierodas jauni cilvēki, pārīši. Par viņiem domājot, Costa del sol plāno veidot kokteiļu piedāvājumu saulrieta vakariem.

Pašreiz visvairāk pieprāsīts ir saldējums un saldējuma kokteiļi. Iepriekšējās brīvdienās atpūtnieki saldējuma kokteiļos apēduši 40 litrus saldējuma. Bijām domājuši, ka pietiks divām nedēļām, smejas S. Pilmane. Kafejnīcā varot arī paēst – piedāvājumā ir Cēzarsalāti, grieķu salāti, iespējams, ka būs arī suši, ko citas kafejnīcas Saulkrastos nepiedāvā. Kafejnīca strādā no 11 līdz 23 darba dienās. «Vajadzētu sākt agrāk. Atnāc, un apmeklētājs jau gaida. Taču pašlaik darbs agrāk par pusvieniem neizdodas pabeigt, līdz ar to no rīta grūtāk sākt agrāk, » stāsta saimniece.

Cik daudz dienā ir apmeklētāju, Sandra nevar pateikt.

Uzvara konkursā Costa del sol uzliek dažus pienākumus, piemēram, sezonu tā nedrīkstēs beigt agrāk par 30. septembri. Nerīkst dot stikla glāzes ārpus teritorijas, nav vēlami arī plastmasas trauki, jo arī ar tiem var sagriezties. S. Pilmane atzinīgi vērtē, ka pašvaldība rūpējas un arī uzrauga drošību un kārtību pludmales zonā. Turpat tuvumā ir glābšanas stacija. Laukuma tuvumā nedrīkst smēķēt. «Viss ir solīdi,» secina uzņēmēja.

Par maz stāvvietu un naktsmītņu

Pludmales kafejnīcu Saulkrastos pietiek, uzskata U. Vizbulis. «Dažās dienās varbūt šķiet, ka cilvēku ir daudz, tomēr lielākajā daļā sezonas apmeklētāju nepietiek,» viņš teic. S. Pilmanei šķiet, ka būtu labi, ja pludmales zonā būtu vairāk kafejnīcu, bāru. U. Vizbulis pauž, ka atpūtnieku skaitu Saulkrastos ierobežo viesu namu un viesnīcu kapacitāte. Cilvēkiem aktīvajā sezonā nav kur palikt. Jau martā, aprīlī visas viesnīcas, viesu mājas tiek rezervētas. Arī S. Pilmanei diezgan bieži nākas dzirdēt vietējo un ārvalstu klientu jautājumus – kur te varētu palikt?

Līdzās naktsmītņu trūkumam par Saulkrastu lielāko mīnusu viesmīlības jomas uzņēmēji uzskata autostāvvietu trūkumu. «Nav kur atstāt mašīnas,» saka visi kā viens. Brīvdienās, vakaros esot pavisam traki. Līdz ar to cilvēki izvēlas braukt tālāk, nevis ilgi meklē, kur atstāt mašīnu.

Vairākās frontēs

«Brīvu vietu nav,» šāda atbilde ir arī viesu mājas Saulrieti saimniekiem Brigitai un Jurim Krastiņiem. «Mums zvana no Tūrisma informācijas centra. Pateicu, ka līdz 1. augustam nekā nebūs,» saka B. Krastiņa. Viesu māja strādā kopš 2002. gada, un pa šiem gadiem klientu loks ir nostabilizējies. Ir tādi, kas katru gadu brauc, kas pirmajā dienā pēc atbraukšanas rezervē naktsmājas nākamajai sezonai. Vairāki pastāvīgie klienti ir no NVS valstīm. Pašlaik, ņemot vērā notikumus Krimā, būtu iespēja piesaistīt baltkrievus, kas vēlas atpūsties pie jūras. «Viņi ļoti labprāt brauktu,» ir pārliecināta B. Krastiņa. «Saulkrastos ir krietni par maz vietu, kur pārgulēt. Vairākas viesnīcas aiztaisītas ciet. Izdzīvot ir grūti. Mēs spējam, jo ir daudzveidīgs piedāvājums – viesnīca, kafejnīca, ziemā nāk uz pirti, džakuzi, piedāvājam telpas svinībām aptuveni 30 cilvēkiem. Ja mums nebūtu tik sazarota darbība, tad mēs būtu bankrotējuši,» saka B. Krastiņa.

Saulrieti ir iesaistījušies asociācijā Lauku ceļotājs, viesu mājas piedāvājums ir arī globālajā rezervācijas tīklā Booking.com. Kopā tam visam ir atdeve, saka saimniece, atzīstot, ka sākuma, kamēr izveidojās savs klientu loks, bijis grūti. Tagad, piemēram, viens kungs pastāvīgi braucot uz Saulkrastiem uz džakuzi, jo citur tik laba neesot.

Šovasar Saulrieti ļāvušies filmēšanas avantūrai. Kāda filmēšanas grupa no Krievijas Saulrietu apkaimi atraduši par piemērotu, lai tajā uzņemtu filmu par deviņdesmitajiem gadiem. Pie mājas pludmales pusē filmēšanas vajadzībām uzbūvēts Lunaparks. Vai vēl kādreiz viņi gribētu uzņemt filmēšanas grupu, B. Krastiņa mazliet šaubās. Kaimiņiem un viesiem varētu nepatikt, jo vieta ir paklusa. Taču pludmalē skaņa izplatās citādi. Kādreiz, kad bija bārs Vārava, tad mājās varējuši klausīties mūziku.

Vieta, kur pašlaik atrodas Saulrieti, arī agrāk bijusi redzami uz ekrāniem – leģendārā latviešu režisora Aleksandra Leimaņa filmā Nauris, kas filmēta Saulkrastos. Starp citu, A. Leimanis savulaik dzīvojis kaimiņos Jura krustmātei piederošā mājā. B. Krastiņa domā, ka Saulkrastos vajadzētu iemūžināt režisora piemiņu. Saulkrasti mājas saimniekam Jurim ir dzimtā vieta. Te dzīvoja Jura vecaistēvs un tuvumā viņa pieci dēli. Saulrieti ir tapuši uz vecās mājas pamatiem jau pēc neatkarības atjaunošanas.

Kopā viesu namā ir deviņi numuri – trīs kempingmājas un divas guļbūves mājiņas, vēl četri numuriņi ir dzīvojamajā mājā. Viss tapis pamazām, arī piesaitot ES fondu atbalstu. Ar Sapard projekta finansiālu atbalstu viesu nams ticis pie turku pirts un džakuzi, kā arī pie dziļurbuma dzeramā ūdens ieguvei.

Pludmalē pie Saulrietiem pēdējā laikā biežāk ierodas tie, kuri nodarbojas ar vēju saistīties sporta veidiem. «Kāds ir vējš?» kāds aktīvists mēdz piezvanīt Saulrietu saimniecei. «Ko es varu pateikt? Vējš kā vējš,» viņa pasmejas.

Velo rullē

Aktīvās atpūtas cienītāji, kas neķer vēju, Saulkrastos var iznomāt arī velosipēdus. Jānis Knoks, velosipēdu tirdzniecības, remonta un nomas uzņēmuma SIA VeloDžeks īpašnieks, domā, ka Saulkrasti ir laba vieta, kur nodoties velopriekiem. Ir velo celiņi, gara pludmale, cilvēki var izbraukt no viena gala līdz otram.

J. Knoks stāsta, ka lielākoties cilvēki velosipēdus nomā ņem uz ilgāku laiku. Atbrauc uz viesu namu un paņem uz visu laiku arī riteni. Dienās, kad viesojāmies, visi Velodžeka zirdziņi bija darbā.

Nomātāji vairāk esot no citām zemēm, galvenokārt – no Krievijas, diezgan daudz ir no Polijas, Igaunijas. Vietējie riteņus nomā reti. «Varbūt iedomājas, ka visu zina. Atbrauc, nopeldas un prom,» prāto J. Knoks. Velodžeks Saulkrastos ir otro gadu. Pats J. Knoks ar velosipēdiem nodarbojas kopš 1996. gada. Saulkrastos sācis kopā ar citiem, bet tad radusies iespēja biznesu pārņemt pilnībā. Iepriekšējo uzņēmumu pārdēvējis par VeloDžeku.

Cik lielus uzņēmumas ieņēmumu veido serviss, tirdzniecība un noma, J. Knoks nav skaitījis, tomēr viņš pieļauj, ka serviss nodrošina lielāko daļu. Velotirdzniecības apjoms ir neliels, jo vairums cilvēku iepērkas Rīgā. Bez VeloDžeka Saulkrastos riteņus var iznomāt arī Velomuzejā.

Velokustība pamazām attīstās, secina J. Knoks. Lai vēl vairāk vietējie un atpūtnieki brauktu, būtu vajadzīgs vairāk velonovietņu. Par ļaunu nenāktu arī videonovērošana pie tām, viņš domā.

#1/36

Bārs Mare Saulkrastos strādā jau 12 gadus. Vieta un laikapstākļi ir svarīgākie nosacījumi veiksmīgam pludmales biznesam, uzskata bāra īpašnieks Uldis Vizbulis.