Jaunākais izdevums

Piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanas process aktīvi ir uzsācies jau vairākās Latvijas pilsētās, to apliecina arī Valsts zemes dienestā šobrīd pašvaldību iesniegtie 19 pieteikumi par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas iesniegti atsavināmās zemes reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināmās zemes atsavināšanas cenas aprēķinam.

Līdz 23. augustam Valsts zemes dienestā ir saņemti pieteikumi no Daugavpils valstpilsētas, Cēsīm, Saulkrastiem, Jelgavas, Valmieras, Liepājas valstspilsētas un Bauskas. Visvairāk pieteikumu par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņemts no Jelgavas - astoņi.

Pēc tam seko Daugavpils un Saulkrasti ar trīs pieteikumiem, tad Valmiera ar diviem pieteikumiem. Pa vienam pieteikumam ir saņemts no Cēsīm, Bauskas un Liepājas. Četriem pieteikumiem Valsts zemes dienests jau ir noteicis un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējis atsavināmo zemi, aprēķinājis tās atsavināšanas cenu un nosūtījis to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un zemes īpašniekiem.

Pārējiem pašvaldību pieteikumiem Valsts zemes dienests izvērtē iesniegtos dokumentus par atsavināmās zemes noteikšanai un reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai tos jau ir izvērtējis un uzsācis atsavināmās zemes aprēķina sagatavošanu vai komunikāciju ar pašvaldībām, lai nodrošinātu pašvaldību iesniegto dokumentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Pēc Valsts zemes dienesta rīcībā esošās informācijas dalītā īpašuma izbeigšanas procedūru šobrīd ir uzsākuši jau 450 dzīvokļu īpašnieki.

Saeima 2021. gada 25. novembrī pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Tā mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju (dalīts īpašums), kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai (zemes īpašniekam) piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks (zeme nepieder dzīvokļu īpašniekiem).

Liela loma šī procesa realizācijā noteikta gan dzīvokļu īpašniekiem lēmuma par atsavināšanas tiesību izmantošanas uzsākšanu un lēmuma par atsavināšanas tiesību izmantošanu pieņemšanā, gan pašvaldībām, nosakot daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemi. Kā arī Valsts zemes dienestam, identificējot pašvaldības noteiktajā funkcionāli nepieciešamajā zemē atsavināmo zemi, reģistrējot to Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nosakot atsavināmās zemes cenu, sagatavojot un nosūtot dzīvokļu un zemes īpašniekiem paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu, kā arī organizējot atsavināmās un zemes īpašniekam paliekošās zemes kadastrālo uzmērīšanu.

Tāpat būtiska nozīme dalītā īpašuma izbeigšanai ir arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kura uzdevumos ietilpst dalība un tiesiskuma nodrošināšana dzīvokļa īpašniekiem pieņemot lēmumu par atsavināšanas tiesību izmantošanu, samaksas par atsavināmo zemi iekasēšanā un kontrolē, nostiprinājumu lūgumu sagatavošanā un iesniegšanā zemesgrāmatā, kā arī saņemtās samaksas par atsavināmo zemi izmaksā zemes īpašniekiem. Attiecīgi arī zemesgrāmatu tiesnešu uzdevums ir izskatīt zvērināta tiesu izpildītāja iesniegtos nostiprinājuma lūgumus un veikt attiecīgas darbības īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļu īpašnieku iegūto zemi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai ne vienam vien nāksies par zemi maksāt otrreiz

Db.lv,07.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Komentāri

Pievienot komentāru