ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pārsvarā pieauga, aviobūvnieku "Boeing" un "Airbus" akciju cenām kāpjot cerībās uz ceļojumu industrijas atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem palielinājās pēc tam, kad bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā saruka par 38 000, tādējādi bija reģistrēts jauns zemākais līmenis kopš 2020.gada marta. ASV republikāņi piedāvāja infrastruktūras izdevumu paketi, kas ir pretpiedāvājums Baltā nama ierosinātajai.

Parīzes biržas indekss pieauga, ko sekmēja Eiropas aviobūvnieka "Airbus" prognozes par ražošanas paplašināšanu, lai apmierinātu palielinātu pieprasījumu tuvākajos gados. "Airbus" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% līdz gandrīz 107 eiro.

"Aviācijas sektors sāk atkopties no Covid-19 krīzes," paziņoja "Airbus" vadītājs Gijoms Forī.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga līdz jauniem rekordiem, ko veicināja pārsvarā labu ASV uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšana, kas pastiprināja uzticēšanos ekonomikas prognozei.

Eiropas biržu indeksi nedaudz palielinājās pirmajā tirdzniecības dienā pēc Lieldienu brīvdienām.

Naftas cenas turpināja kāpt pēc ASV paziņojuma par vēršanos pret Irānas naftas eksportu.

Investori bija bijuši piesardzīgi, sākoties pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, ņemot vērā prognozes par peļņas krišanos.

Otrdien tomēr tika publicēti pārsvarā labi uzņēmumu peļņas rādītāji, un starp šiem uzņēmumiem bija aizsardzības rūpniecības milzis «Lockheed Martin», atspirdzinošo dzērienu kompānija «Coca-Cola», rotaļlietu ražotājs «Hasbro» un sociālo mediju uzņēmums «Twitter».

Labie rezultāti vairoja cerības, ka akciju cenas turpinās kāpt.

«Mēs tagad redzam vairāk solīdas ekonomikas izaugsmes pazīmju, kā arī norādes, ka kompānijas ne vien ziņo par negaidīti labu pirmā ceturkšņa peļņu, bet arī turpina virzību uz mērenu peļņas pieaugumu visa 2019.gada gaitā,» sacīja «Edward Jones» investīciju stratēģe Keita Vorna.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, un kāpa arī naftas cenas pēc tam, kad rietumvalstis plānoja noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju.

Mikroblogošanas vietnes "Twitter" uzņēmuma akcijas cena pieauga par vairāk nekā 25% pēc ziņām, ka ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks iegādājies 9,2% jeb aptuveni 73,5 miljonus "Twitter" akciju.

Lai gan "Twitter" nav pietiekami liels kapitalizācijas ziņā, lai ietekmētu plašāku akciju tirgu, Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs konstatēja, ka Maska pasīvā investīcija uzlabojusi noskaņojumu akciju tirgos.

"Tirgus tiešām atbild uz laiku, kad Masks veicis šo pirkumu, un pieņēmumu, ka tas ir iedrošinošs signāls par to, ka ilgtermiņa investīciju iespējas var kļūt pieejamas," sacīja O'Hērs.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par gandrīz 2%, ko sekmēja "Amazon", "Apple" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumi.

Akciju cenas Eiropā piektdien lielākoties pieauga, savukārt ASV biržās kritās pēc republikāņu paziņojuma par pauzi sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs piektdien pavēstīja par pārtraukumu sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu, savukārt Baltā nama amatpersona atzina, ka starp demokrātiem un republikāņiem ir lielas domstarpības, tāpēc sarunas ir sarežģītas.

"Mums ir nepieciešama Baltā nama nostājas maiņa, taču pagaidām tādas nav. Tāpēc mums vajadzīga pauze," žurnālistiem sacīja Makartijs.

Viņš norādīja, ka demokrātiem jāpiekrīt izdevumu samazināšanai.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena maija sākumā brīdināja, ka ASV jau 1.jūnijā varētu apsīkt finanšu līdzekļi un valsts varētu piedzīvot parāda maksājumu defoltu, ja Kongress nepalielinās vai uz laiku neatcels parādsaistību griestus. Savienoto Valstu parādsaistību griesti pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ko noteica haotiskā Brexit procesa turpināšanās, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja mārciņas vērtības kritums. Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss nedaudz kritās.

Volstrītas indeksi palielinājās, stabilizējoties ASV obligāciju ienesīgumam.

Lielbritānijas valdība iecerējusi piektdien rīkot trešo parlamenta balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos.

«Mārciņa šodien palika zem spiediena,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Kritums ir bijis diezgan stabils un ne sevišķi dramatisks pēc dabas, bet šī kustība var iegūt impulsu dažu nākamo dienu laikā, ja pašreizējais politiskais strupceļš neizrādīs nekādas atslābuma pazīmes, šķietami atjaunojoties bezvienošanās [breksita] perspektīvām,» teica Čītems.

Pasaules biržu indeksi pirmdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma atlikt muitas tarifu noteikšanu visam Meksikas preču importam, jo Meksika piekrita papildu pasākumu veikšanai pret nelegālo imigrāciju.

Volstrītā turpinājās pagājušās nedēļas kāpums, un sevišķi strauji pieauga banku un tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas.

Akciju cenas kāpa arī Eiropas un Āzijas biržās, ASV dolāra vērtība nedaudz pieauga, bet naftas cenas kritās.

«Ātrais darījums par robežas drošību ar Meksiku bija labvēlīgs riska aktīviem, un globālā mērogā īpaši pieauga akciju cenas,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Tramps piektdienas vakarā paziņoja par pirmdien gaidāmās tarifu noteikšanas atlikšanu. Saskaņā ar vienošanos Meksika piekrita uzņemt atpakaļ ASV ieceļojušos migrantus no Gvatemalas, Hondurasas un Salvadoras, kamēr ASV izskata viņu patvēruma pieprasījumus.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgiem izvērtējot dažādus ekonomikas datus un sarunu turpināšanos par ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu, bet naftas cenas kritās bažās par mazu pieprasījumu.

Investori iepazinās ar dažādiem ekonomikas datiem pirms piektdien gaidāmas ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas būs pēdējā pirms ASV prezidenta vēlēšanām 3.novembrī.

Starp ceturtdien publicētajiem bija ASV Nodarbinātības ministrijas dati, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 36 000, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis līdz 837 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 873 000 apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 850 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 870 000.

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, valdot bažām par inflācijas ietekmi uz ekonomiku un ceturtdien gaidāmo Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmi, bet naftas cenas pieauga.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paredz, ka piektdien tiks publicēts "paaugstināts" patēriņa cenu indekss, pastiprinot prognozes par vēl stingrāku Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetāro politiku, reportieriem paziņoja Baltā nama preses sekretāre Karīna Žanpjēra.

"Cilvēki atkal ir nobažījušies par augstāku jēlnaftas cenu un [ASV] obligāciju ienesīguma palielināšanās kombināciju," sacīja "National Securities" stratēģis Ārts Hogans.

Ir gaidāms, ka ECB ceturtdienas sanāksmē bankas politikas noteicēji izbeigs obligāciju uzpirkšanas programmu. Šis lēmums būtu priekšspēle procentlikmju paaugstināšanai.

"Realitāte ekonomikai un, iespējams, akciju tirgiem ir tāda, ka agresīvas centrālo banku procentlikmju paaugstināšanas, domājams, krasi samazinās mājsaimniecību patēriņu," sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien kritās, tirgiem reaģējot uz piesardzīgām centrālo banku ekonomikas prognozēm, bet naftas cenas pieauga, Saūda Arābijas enerģētikas ministram aicinot citus eksportētājus ievērot OPEC+ vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu.

Lai gan vairāku valstu varas iestādes pēdējā laikā ir uzlabojušas savas ekonomikas prognozes, centrālās bankas brīdina, ka ātra un pilnīga ekonomikas atveseļošanās ne tuvu nav nodrošināta.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels sacīja reportieriem, ka atveseļošanās izskatās labāk par gaidīto, tomēr "vispārējā aktivitāte aizvien ir zemākā līmenī pandēmijas dēļ un ceļš uz priekšu arvien ir lielā mērā neskaidrs", un uzsvēra, ka ASV ekonomikai vajag vairāk stimulu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka nodrošinās bankām papildu pagaidu atvieglojumus, lai tām palīdzētu pārvarēt koronavīrusa Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, atvieglojot prasību attiecībā uz nepieciešamajām kapitāla rezervēm.