AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Būvdarbi pabeigti 15 valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz diviem tiltiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Šajā būvniecības sezonā dažādi darbi paredzēti uz 159 kilometriem vietējo autoceļu. Darbus finansē no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Jūnijā pabeigta pērn sāktā vietējā autoceļa Dobele-Lestene-Tukums (V1101) pārbūve no grants par asfaltbetona segumu no Dobeles līdz Liepājas šosejai.

Tāpat asfaltbetona segums atjaunots un darbi pabeigti desmit valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz autoceļa Talsi-Lībagi (V1405) posmā no Talsiem līdz Mundigciemam, uz autoceļa Stende-Lauciene-Mērsrags (V1401) posmā no Laucienes līdz Grīvas ceļam, uz autoceļa Madona-(Lazdona)-Ļaudona-Jēkabpils (V841) posmā no Variešiem līdz Jēkabpilij, uz autoceļa Dimzas-Vircava-Vairogs (V1054) posmā pie Vircavas, kā arī uz autoceļa Ērmiķi-Sidrabe-Tīsi (V1058) apmēram trīs kilometru posmā pirms krustojuma ar reģionālo autoceļu Dobele-Bauska (P103).

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Saulkrastos pēdējo gadu laikā vērojama aktīvāka uzņēmēju rosība, taču darāmā, lai pilsēta izmantotu savu kūrorta potenciālu pilnībā, vēl ir daudz, atzīst uzņēmēji. Lai palielinātu viesu skaitu Saulkrastos, iesaka veidot jaunus objektus vai pakalpojumu klāstu, kas piesaista tūristus.

Vasarā, kad šeit sabrauc atpūtnieki, ielas kļūst pilnākas, stāvvietas, pludmales kafejnīcas un veikali karstajā laikā ir pārpildīti. Izteiktā sezonalitāte gan rada grūtības uzņēmējiem plānot naudas plūsmu, un tā atkarīga ne tikai no sezonas, bet saulainajām dienām un pat laika prognozēm. Pilsētā šajā gadā vērojama rosība – nesen izbūvēta jauna promenāde, tāpat tiek remontēta iela centrā, kur atpūtnieki parasti novieto savas automašīnas, taču vietējie atzīst – Saulkrasti ne tuvu neizmanto savu potenciālu, un, lai attīstība būtu straujāka, aktīvāk jāstrādā gan pašvaldības pārstāvjiem, gan uzņēmumiem, būtu jādomā par jaunu objektu vai pakalpojumu veidošanu, kas piesaistītu viesus ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos, jo, iestājoties septembrim, pilsētas ielas kļūst kā izslaucītas. Saulkrastu priekšrocības ir salīdzinoši tuvā atrašanās vieta Rīgai, jūra, taču daudzi izvēlas atpūsties citās vietās, kas sevi popularizē skaļāk un piesaista ar konkrētiem objektiem. Vasaras sezonā darbs norit aktīvi, cilvēku pieplūdums ir tik liels, ka nereti nav iespējams visus apkalpot, savukārt ziemā lielākais izaicinājums ir noturēt biznesu un neslēgt ciet, ko daļa uzņēmumu tomēr izvēlas darīt, un tas, savukārt, padara grūtāku darbinieku atrašanu nākamajā sezonā.

Kafejnīca Baltā kāpa Saulkrastos darbu sākusi šā gada martā un tās izveide bijusi sens tā īpašnieku sapnis.

Kafejnīcas pirmsākumi rodami pirms 15-20 gadiem, kad blakus autostāvvietai bija mazs namiņš, kurā varēja iegādāties uzkodas. Saskatot potenciālu un lielo Baltās kāpas apmeklētāju skaitu, radusies doma par ko lielāku, līdz pienāca brīdis šīs idejas īstenošanai, stāsta īpašnieku pārstāve Anna Blaua.

Projekta realizācija aizņēmusi aptuveni 2 gadus. Baltā kāpa kā tūrisma objekts daudziem ir zināma un ir viens no objektiem, kas piesaista viesus - gan vasarā, gan ziemā uz šejieni pastaigāties brauc tūristi un nāk vietējie iedzīvotāji, tāpat vietu iecienījuši kāzinieki. «Sevi gan saucam par kafejnīcu, taču piedāvājam restorāna līmeņa ēdienu. Mums ir paveicies ar šefpavāru, kurš katru dienu mēro tālu ceļu, lai gatavotu ēdienu mūsu apmeklētājiem. Kā jau visā nozarē, arī ar darbinieku atrašanu ir problēmas – ir cilvēki, kas brauc no Ādažiem, Siguldas un citām pilsētām,» viņa atzīst.

Robo Hub trīs gados attīstījusies gan savas skolas ietvaros, gan mācot robotiku un programmēšanu vispārizglītojošās iestādēs daudzviet Latvijā.

«2016. gadā biznesu sākām ar pirmajām apmācībām nelielām bērnu grupām. Šajos gados esam attīstījušies, pie mums regulāri uz nodarbībām nāk vairāk nekā 600 bērnu. Jaunākajiem skolēniem ir trīs gadi, vecākajiem – 13 gadi. Nodarbības notiek darba dienu vakaros un sestdienās no rītiem mūsu skolā pie VEF. Vienlaicīgi bērni strādā vairākās klasēs dažādās vecuma grupās; katrā klasē ir līdz 10 bērniem. Lielākas klases neveidojam, lai saglabātu individuālu pieeju. Tāpat ir pieaudzis mūsu skolotāju pulks. Sākām ar trīs četru cilvēku komandu, kas strādāja no rīta līdz vakaram, bet tagad mums ir skolotāji, kuri nāk dažas reizes nedēļā un novada atsevišķas nodarbības. Šobrīd esam jau 16 skolotāju komanda,» trīs gadu izaugsmes tempu apraksta robotikas skolas Robo Hub (SIA Robo Hub) dibinātāja Felicita Zatlere-Kotāne.

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Tallinas šosejas (A1) un reģionālā autoceļa Saulkrasti–Limbaži (P53) krustojumā pie Skultes veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, aizliedzot trīs no četriem kreisajiem pagriezieniem, informē valsts SIA "Latvijas valsts ceļi".

Vienīgais kreisais pagrieziens, kas šajā krustojumā aizvien būs atļauts, ir no reģionālā autoceļa uz Rīgu.

Autoceļa posms no Zvejniekciema līdz Tallinas šosejai jeb Ainažu ielas turpinājums tiks slēgts virzienā uz Tallinas šoseju.

Lai nodrošinātu kravu piegādi uz Skultes ostu, saglabāta iespēja nogriezties pa labi no Tallinas šosejas (A1) virzienā uz Saulkrastiem.

Savukārt piekļuve Skulte ostai, braucot no Limbažiem, tiks nodrošināta caur satiksmes mezglu pie Skultes stacijas, kur vietējie ceļi V133 un V128 pa viaduktu šķērso Tallinas šoseju. Atpakaļ no Skultes ostas jādodas pa šādu pašu maršrutu.

Projekta ietvaros krustojumā nomainītas ceļazīmes un norādes, un uzstādītas jaunajai satiksmes organizācijai nepieciešamās ceļazīmes. Tuvākajās dienās vēl tiks uzklāts ceļa horizontālais apzīmējums, kas atbildīs jaunajai satiksmes organizācijai.

Ādažos šonedēļ atklāts ceturtais zīmola Hercogs restorāns.

Restorāna īpašnieks Andris Rūmītis jaunajā restorānā sola godīgas cenas un gardu mājas ēdienu. Līdz šim Hercogs zīmola restorāni atklāti Mārupē, Mežaparkā un Ķīpsalā.

Rūmītis DB pastāstīja, ka jau ilgu laiku cilvēki viņu aicināja atvērt restorānu Ādažos, jo šajā vietā trūkst ģimenes restorāna. Viņš uzskata, ka jaunā restorāna atrašanās vieta ir pievilcīga: «Tuvumā ir Saulkrasti, Tallinas šoseja, militārā bāze – arī karavīriem labi jāpaēd, lai viņi būtu stipri.»

Ieguldīto līdzekļu apmēru Rūmītis neatklāj, atzīstot, ka investēts daudz naudas, taču investīcijas vēl nav noslēgušās. «Aprēķins ir vienkāršs: trīs gadu laikā restorānam jāatpelna ieguldītās investīcijas. Parasti nomas līgums ir uz pieciem gadiem, un pēdējos divus gadus vari sākt pelnīt,» viņš skaidro. «Šo telpu remontu sākām pirms gandrīz diviem gadiem un bija paredzēts to atvērt pērnā gada martā, taču tas neizdevās. Atvēršana aizkavējās vairāku iemeslu dēļ – atļauju, finanšu un citu,» piebilst A. Rūmītis.

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) izsludinātajā atklātajā konkursā par 22 staciju un pieturas punktu modernizācijas projektēšanu ir saņemti seši piedāvājumi.

Iepirkuma komisija uzsākusi darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, lai noteiktu konkursa uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts līgums par būvprojektu izstrādi.

Projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru, t.sk., izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ar pasažieru pārvadājumiem saistīto dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. platformas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnām, nojumes - paviljonus atsevišķās stacijās, LED apgaismojumu stacijas teritorijā un piekļuves infrastruktūras elementus – gājēju celiņus, velo celiņus.

Piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanas process aktīvi ir uzsācies jau vairākās Latvijas pilsētās, to apliecina arī Valsts zemes dienestā šobrīd pašvaldību iesniegtie 19 pieteikumi par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas iesniegti atsavināmās zemes reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināmās zemes atsavināšanas cenas aprēķinam.

Līdz 23. augustam Valsts zemes dienestā ir saņemti pieteikumi no Daugavpils valstpilsētas, Cēsīm, Saulkrastiem, Jelgavas, Valmieras, Liepājas valstspilsētas un Bauskas. Visvairāk pieteikumu par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņemts no Jelgavas - astoņi.

Pēc tam seko Daugavpils un Saulkrasti ar trīs pieteikumiem, tad Valmiera ar diviem pieteikumiem. Pa vienam pieteikumam ir saņemts no Cēsīm, Bauskas un Liepājas. Četriem pieteikumiem Valsts zemes dienests jau ir noteicis un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējis atsavināmo zemi, aprēķinājis tās atsavināšanas cenu un nosūtījis to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un zemes īpašniekiem.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.