Sekojot idejai: Zelta zaptes no tirdziņiem izaug līdz veikaliem

Ievārījumi Zelta zaptes divu gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas un tagad gozējas lielveikalu plauktos.

«Sākām kā mājražotāji, bet sapratām, ka jāattīstās, un izveidojām ražotni, lai varētu sadarboties ar veikaliem,» stāsta Ilze Saltā, ievārījumu zīmola Zelta zaptes idejas autore un izveidotāja. Kad DB iepriekš rakstīja par uzņēmumu SIA Atasco, tas tik tikko bija izveidojis ražotni, sācis tur gatavot ievārījumus. Tagad ir vairāki veikalu tīkli, ar ko Zelta zaptes sadarbojas un kas regulāri pasūta noteiktu apjomu produkcijas. Tas Ilzei palīdz plānot ražošanu ne tikai Ziemassvētkos, kad ir lielāks pieprasījums, bet arī vasaras un pavasara mēnešos, kad ir mierīgāks darba cēliens. Tāpēc šobrīd ir lielāka stabilitāte nekā pirms pāris gadiem, kad uzņēmums sāka savu darbu un produkciju piedāvājis vien tirdziņos.

Ilze uzskata, ka divi gadi ir visai īss laiks biznesam. «Es vēl tik daudz ko no saviem plāniem, ko gribēju, neesmu īstenojusi. Vēl ir daudz, ko darīt,» viņa saka.

Nākamais solis ir attīstīt eksportu. «Skatāmies uz Krievijas un Eiropas pusi, bet tas neiet tik ātri, kā gribētos. Septembrī piedalījos izstādē Riga Food, ir iegūti vairāki kontakti. Redzēs, kā viss turpmāk attīstīsies,» saka Ilze. Ja izdosies iegūt pietiekami lielu pasūtījumu apjomu, uzņēmums varēs veidot nopietnāku ražotni ar plašākām telpām. Vidējais virtuves noslogojums pašreizējā ražotnē vēl atļauj attīstīties, bet noliktavas zonā ikdienā neesot, kur apgriezties, nerunājot par Ziemassvētku laiku. Tāpat Ilzei gribētos, lai ogu uzglabāšanas telpas un saldētavas atrastos tuvāk ražotnei. «Gribēšana un sapņi ir. Jārēķina, cik lielam jābūt apjomam, lai, nesadārdzinot produktu, varētu pārcelties uz citām, plašākām telpām un eksportēt,» spriež Ilze.

Karsts laiks

«Mūsu produkts ir piemērots dāvināšanai, tāpēc Ziemassvētki ir saspringtāks laiks. Šajā laikā apjomi pieaug,» saka Ilze. Veikalos tagad jo īpaši pieprasīti ir Ziemassvētku tematikas ievārījumi, un karstais darba laiks turpināsies līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem. Taču tikpat darba piesātināta ir vasara, kad ir jāiepērk izejvielas.

Ilzei šķiet, ka šis gads uzņēmumam būs bijis veiksmīgs, jo cilvēku pirktspēja esot uzlabojusies.

Tā kā gada nogale ir īpaši ražīgs laiks, vēl esot grūti spriest, kāds būs šā gada uzņēmuma apgrozījums. Ilze rēķina, ka šogad tas varētu būt divas reizes lielāks nekā pērn.

Nosaukumā ir spēks

Zelta zaptes sortimentā ir aptuveni 40 ievārījumu. Uzņēmuma darbības laikā ir nākuši klāt jauni veidi, bet piedāvājumā esošo ievārījumu skaits ir teju nemainīgs, jo ir arī tādi veidi, ko Zelta zaptes vairs neražo. Piemēram, tirdziņā var daudz ko izstāstīt, iedot pagaršot un cilvēki nopērk arī tādus ievārījumus, kādus veikalos nepērk. Veikalos produkciju cilvēki izvēlas citādi – pircēji labprāt iegādājas «klasiskos» salikumus, vizuāli pievilcīgākus ievārījumus. «Visi ievārījumi ir labi, bet ne visus tik labi pērk,» uzsver Ilze. Piemēram, viens no ievārījumiem, ko uzņēmums ikdienā nepiedāvā, bet kas Ziemassvētku tirdziņā ir iecienīts vāciešu un skandināvu vidū, ir ar mellenēm, upenēm un āboliem. Tāpat ievārījums, kas Ilzei pašai liekas labs – brūklenes kopā ar dzērvenēm, nav tik iecienīts kā «tīrs» brūkleņu un dzērveņu ievārījums.

Iespējams, vaina ir arī nosaukumā, jo, kā Ilze akcentē, tam ir ārkārtīgi liela nozīme. «Mūsu produktu bieži izvēlas dāvināšanai, un tad izvēlas vai nu pēc nosaukuma, vai sastāva. Nosaukums palīdz cilvēkiem vieglāk izvēlēties,» saka Ilze.

Iecienītāko ievārījumu vidū ir klasiskā aveņu zapte, Draiskule ar pīlādžiem un brūklenēm, vaniļu un kardamonu, Melnā pantera ar upenēm, kazenēm, mellenēm un vaniļu, Siera našķis ar āboliem, plūmēm, ērkšķ- ogām, pīlādžiem un garšvielām. «Protams, Ziemassvētku sezonā aktuāli ir visi «ziemīgie» ievārījumi ar atbilstošiem nosaukumiem, piemēram, Ziemas varavīksne un Klusa nakts» stāsta Ilze.

Piedāvājums plašs

Uzņēmums joprojām piedalās arī tirdziņos, bet tagad izvēlas tikai dažus vairāk apmeklētos un palūkojas, kas notiek tādās vietās, kur vēl nav būts, lai iepazīstinātu ar produkciju arvien jaunus potenciālos pircējus. Taču kopumā Ilze tirdziņus vairāk uztver kā vienu no mārketinga instrumentiem – vietu, kur ir iespēja aprunāties ar klientiem, uzzināt viņu domas un vēlmes, kā arī pastāstīt par jauniem produktiem. Piemēram, klienti prasīja pēc smiltsērkšķu ievārījuma. Lai nekonkurētu ar smiltsērkšķu audzētājiem, kas paši vāra ievārījumu, Zelta zaptēm ir ievārījums, kur smiltsērkšķis ir proporcionāli nelielā daudzumā. «Tādā veidā neatņemam klientus smiltsērkšķu produktu ražotājiem. Cenšamies dzīvot draudzīgi,» teic Ilze.

Vērtējot ievārījuma piedāvājumu Latvijā, viņa teic, ka tas ir plašs, taču lielākoties dominē rūpnieciski ražoti ievārījumi no viena veida ogām. «Viņiem tehnoloģija nosaka sastāvu un konsistenci, bet mums atkarībā no receptes ievārījumu sastāvā ir veselas ogas, ogu gabaliņi, ievārījums ir šķidrāks vai biezāks,» saka Ilze. Arī mazo ražotāju esot daudz, bet viņi vairāk koncentrējoties uz atsevišķiem ievārījuma veidiem, piemēram, ja audzē dzērvenes, gatavo našķus no tām.

Palīdz pārstāvji

Ievārījumu Zelta zaptes ražo visu gadu – no saldētām ogām. «To, ka saldētas ogas var izmantot un tās nezaudē vitamīnus, zina visi, tas nav nekāds jaunums,» apgalvo Ilze. Būtu neiespējami saražot vasarā produkciju visam nākamajam gadam, turklāt tas nav izdarāms arī no pārdošanas viedokļa, jo lielākajai daļai veikalu ir prasība, lai derīguma termiņš brīdī, kad viņi saņem preci, būtu vismaz 90% no kopējā derīguma termiņa, respektīvi, ja derīguma termiņš ir gads, ievārījums tajā brīdī nevar būt vecāks par mēnesi.

Bieži vien mazie uzņēmumi norāda, ka tikt lielveikala plauktā ir ļoti grūti. «Nevaru teikt, ka tas ir mans nopelns. Mums ir labs sadarbības partneris – pārstāvis Rāmkalni serviss, kas nodrošina produkcijas atrašanos lielākajos Rīgas lielveikalos, piemēram, Stockmann, jo mēs esam pārāk mazs piegādātājs, lai sadarbotos tieši. Tā mēs sadarbojamies tikai ar Sky,» saka Ilze. Viņa atklāj, ka sadarbība ar lielveikaliem nozīmē arī kompromisu meklēšanu: nākas piedāvāt nedaudz zemāku cenu, kā gribētos, lai plauktā produkts maksātu saprātīgu cenu.

Tikai Latvijas ogas

Ilze uzsver, ka iegādājas tikai Latvijas ogas un augļus. Piedāvājums ir atkarīgs no tā, kāds ogu gads bijis. Piemēram, šogad bija sarežģīti ar meža zemenēm. Ilzei bija vienošanās ar ogu lasītājiem, bet šovasar bija nelabvēlīgi apstākļi meža zemeņu augšanai, un to iepirkuma cena bijusi kosmiska – seši lati par litru. «No ārzemēm principa pēc nepērku. Mans uzstādījums ir izmantot tikai Latvijā augušas ogas un augļus, cenšos atbalstīt vietējos audzētājus. Tas ir patriotisma jautājums,» tā Ilze. Runājot par prasībām, ar ko jārēķinās, ražojot pārtikas produktus, Ilze teic, ka ir lietas, kas prasa regulārus naudas ieguldījumus, piemēram, ūdens un produktu analīzes, t.s. sanitārais minimums. Visi šie izdevumi ietekmē produkta pašizmaksu. Reizēm Ilzei ir sajūta, ka daži citi māj- ražotāji, kas piedalās tirdziņos, nesaprot, kā veidojas produkta cena. «Esmu sarēķinājusi un ļoti labi zinu, cik kas maksā, ka īsta ievārījuma puslitra burciņa nevar maksāt divus latus. Tas nozīmē, ka cilvēks kaut ko nav ierēķinājis – izejvielas, kas nākušas no sava dārza, savu darbu, burciņas vai vāciņus. Nevar teikt, ka tā būtu vairākumam, bet ir atsevišķi gadījumi,» viņa saka.