Noslēdzies ražošanas uzņēmuma AS Spilva izsludinātais iepirkums par vakuumiekārtas majonēzes un dresingu gatavošanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti, bet tajā uzvarēja Šveices uzņēmums Fryma Koruma AG. Spilva iekārtu iegādāsies par 339 tūkstošiem eiro.

Iekārta iegādāta projekta Augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju ieviešana SIA Spilva ražotnē ietvaros, lai nodrošinātu jaunu pārtikas produktu ražošanu vietējam un eksporta tirgiem.

Iekārta paredzēta homogenizācijas, maisīšanas un termiskās apstrādes procesu nodrošināšanai majonēzēm un dresingiem. Iepirkumā tika noteikts, ka iekārtas vārīšanas katla tilpumam jābūt vismaz 700 litriem, bet darba tilpumam – vismaz 500 litriem.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Lolita Bemhena, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva vadītāja.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Septembrī svinēsim Spilvas 22 gadu jubileju. Šo gadu laikā strādājot Latvijā, esam ievērojami paplašinājuši ražotni, investējuši daudzus miljonus un strādājam 9 kategorijās. Joprojām Latvija ir mūsu galvenais noieta tirgus. Jau 10 gadus ietilpstam starptautiskā uzņēmumu grupā Orkla, kas mums ir sniegusi neatsveramas zināšanas, pieredzi un arī nodrošinājusi investīcijas uzņēmuma attīstībai.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva 2014.gadā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investējis 366 tūkstošus eiro, pastāstīja Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«Par [2014.] gada nozīmīgāko paveikto projektu varētu nosaukt pasterizācijas tuneļa (termotuneļa) uzstādīšanu. (..) Kopumā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investēti 366 tūkstoši eiro,» teica Spilvas mārketinga direktore.

Viņa pastāstīja, ka pasterizācijas tunelis uzņēmuma ražotnē darbu sācis 2014.gada novembrī un līdz ar tā uzstādīšanu uzņēmums var būtiski palielināt pasterizēšanas procesa jaudas, lai no 2015.gada patērētājiem piedāvātu visu Spilvas tomātu mērču klāstu bez konservantiem.

Tāpat Spilva pērn īstenoja citus plānotos projektus, tostarp izstrādāja jaunus produktus, kā arī veica uzlabojumus darba apstākļos un tehniskajā nodrošinājumā.

SIA Spilva kopējais neto apgrozījums pērn sasniedza19,2 milj. eiro (13,519 milj.Ls), kas ir par 4,9% vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 1,1 miljonam eiro, liecina Lursoft dati.

Pēn SIA Spilva ieņēmumi no produkcijas realizācijas Latvijā bija 16,1 milj. eiroapmērā (11,3 milj.Ls), kas ir par 4,1% vairāk nekā pirms gada. Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad plānots, ka lielākā SIA Spilva saražotās produkcijas daļa tiks realizēta Latvijā.

Uzņēmuma kopējo aktīvu vērtība 2013. gadā pieaugusi par 10,0%. To galvenokārt sekmējis krājumu vērtības pieaugums, kā arī lielāka apgrozāmo līdzekļu pieejamība.

SIA Spilva reģistrēta 1992.gadā un tās vienīgais kapitāldaļu turētājs ir zviedru uzņēmums Procordia Food AB. Pašai SIA Spilva pieder 2,0% SIA Pārtikas uzņēmumu neatkarīgais kompetences centrs daļu.

Zīmols “Spilva”, līdzās konservējumiem, mērcēm un ēdienu piedevām, produktu portfeli papildinājis ar jaunumu – garšvielu piedāvājumu.

““Spilva” šogad atzīmē trīsdesmit gadu jubileju, un, atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai, zīmola produktu portfeļa papildināšana bija loģisks solis, tādēļ esam pievienojuši produktu sortimentam garšvielu zīmolu, ko līdz šim pazinām kā “Latplanta”, stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Līdz šim “Latplantas” sortimentā ir 70 dažādas garšvielas, kuru pārdošanas apjomi ik gadu turpinājuši augt – to veicināja arī pandēmijas laikā mājās biežāk gatavotās maltītes,” piebilst L.Mikša.

“Latplanta” ir viens no senākajiem garšvielu zīmoliem Latvijā, dibināts 1991. gadā, savukārt 2009. gadā, biznesa stratēģijas paplašināšanas ietvaros, to iegādājās ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva”, kas pašlaik ir viens no “Orkla Latvija” zīmoliem.

SIA Spilva neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 21,583 miljonus eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2013. gadā,liecina Lursoft dati.

Jāpiebilst, ka kopumā uzņēmuma realizācijas ieņēmumi Latvijā pērn sasniedza 18,4 miljonus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Pērn pieauga arī uzņēmuma peļņa, kas gada nogalē sasniedza jau 1,392 miljonus eiro.

Spilvas vadība norāda, ka Latvijas tirgū uzņēmums joprojām saglabā vadošās pozīcijas tomātu mērču, kečupu, piedevu, majonēžu, sulu un dzērienu grupās. Spilva nākotnē plāno turpināt attīstīt pārtikas produktu ražošanu un tirdzniecību atbilstoši uzņēmuma mērķiem un vadlīnijām.

Uzņēmums ražo un izplata preces ar tādām preču zīmēm, kā Spilva, Kalev, Latplanta, Abba Seafood un Alta.

SIA Spilva ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013. gada apgrozījuma ierindojoties 385. vietā.

2016. gada pirmajos sešos mēnešos (janvāris – jūnijs) zīmola Spilva ražojumu eksports uz Ukrainu pieaudzis dubultā, eksports uz Lielbritāniju – par 50%, bet eksports uz Īriju – par 17,3%, informē uzņēmums.

«Iepriekš Ukrainas ārpolitiskās un iekšpolitiskās situācijas dēļ Spilvas produkcijas eksports uz šo valsti bija samazinājies. Taču šī gada pirmajā pusē mūsu pārdošanas apjomi Ukrainā ir normalizējušies un pat uzlabojušies. Pirmajā pusgadā Spilvas produkcijas eksporta apjoms Ukrainā ir dubultojies – pieaudzis par 105,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu laika posmu. Šogad šīs valsts tirgū esam ieviesuši sešus jaunus produktus – salātu mērces. Ņemot vērā Ukrainas embargo attiecībā uz Krievijā ražoto produkciju, Latvijā ražotie produkti atrod ceļu pie saviem patērētājiem ātrāk,» skaidro zīmola Spilva pārstāve Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Pateicoties ražošanai Čehijas tirgum un eksporta izaugsmei Igaunijā, Lielbritānijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva kopējais eksporta apjoms 2015. gada 11 mēnešos (janvāris - novembris) pieaudzis par 18,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, informē uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

Šī gada sākumā Spilvas ražotnē tika uzsākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum, un jau gada 11 mēnešos Čehija kļuvusi par lielāko Spilvā ražotās produkcijas noieta tirgu ārpus Latvijas. Otrs lielākais uzņēmuma produkcijas tirgus ārzemēs ir Igaunija, kur Spilvas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugums veido 6,5%.

«Straujāk augošais no līdzšinējiem eksporta tirgiem ir Lielbritānija, kur pieaugums veido 148,8%. Iepriekšējā gada šajā pašā laika posmā Lielbritānija bija sestais lielākais Spilvas eksporta tirgus. Tagad eksports uz Lielbritāniju ieņem ceturto vietu, apsteidzot pat Spilvas tradicionālos noieta tirgus - Lietuvu, Somiju un Zviedriju,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Pieņemot lēmumu par reorganizāciju, pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu kompānija NP Foods ar šodienu, 25.septembri, sākusi meitasuzņēmumu AS Gutta un SIA Spilva reorganizāciju, liecina oficiālais paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Tajā norādīts, ka reorganizācija tiks veikta kā pievienošana un tās rezultātā Gutta (pievienojamā sabiedrība) tiks pievienota SIA Spilva (iegūstošā sabiedrība).

Abu uzņēmumu kreditori tiek uzaicināti savas prasības pieteikt viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas Latvijas Vēstnesī, savu prasību un to pamatojošos dokumentus iesniedzot zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex, Rīgā, K.Valdemāra ielā 62.

Kā norādīja NP Foods pārstāve Dana Erciņa-Užāne, reorganizācijas mērķis ir uzlabot grupas darbību, panākot uzlabojumus, īpaši loģistikas, pārvaldības un mārketinga jomās, vienlaikus saglabājot zīmolus, darbvietas un ražošanu. Reorganizācijas rezultātā tiks paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļaus labāk attīstīt produktus, vairāk investēt darbinieku izaugsmē, kā arī kopumā uzlabot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas.

Vairāku dārzeņu piegādes pārstrādes uzņēmumam Spilva kavējas par vairākām nedēļām, turklāt cenas ir augstākas.

Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne skaidro, ka kopumā 2013. gada sezonas dārzeņu iepirkuma gaita ir apmierinoša, taču vairāku dārzeņu kategoriju piegādes aizkavējas par 2 - 3 nedēļām, kas lielā daļā gadījumu tiek skaidrots ar šīs vasaras sausumu kā Latvijā, tā citviet Eiropā. Piemēram, nedaudz lēnāka ir skābeņu pārstrāde, jo piegādes nāk no Vidzemes, kur pēc Jāņiem nav ilgstoši lijis. Tāpat Latvijas dārzeņu audzētāji ir spiesti par pāris nedēļām kavēt burkānu piegādi. Līdzīgas problēmas ir, piemēram, saldo piparu un baklažānu piegādātājiem Polijā un Nīderlandē.

Šovasar novērojamas būtiskas dārzeņu iepirkuma cenu korekcijas. «Visu kabaču apjomu iepirkām no Latvijas dārzeņu audzētājiem, taču daļu kabaču nācās iepirkt par 15% augstāku cenu nekā bijām pirms tam vienojušies. Bet, piemēram, iepirkumu sezonas sākumā Latvijas piegādātāji prasīja 5 reizes augstāku cenu par dillēm un 2 reizes – par pētersīļiem, ko arī nācās maksāt, jo bez šiem dārzeņiem konkrētos produktos nevar iztikt un ražošanu nevarēja atlikt,» tā Spilvas mārketinga direktore.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novada Spilvē uzsākts darbs pie jaunas ražošanas līnijas uzstādīšanas.

Uz līnijas plānots ražot salātu mērces (dresingus) un majonēzes jauna dizaina pudelēs Latvijas un eksporta tirgiem. Līnijas ierīkošanā un jaunā iepakojuma izstrādē tiek investēti 122 000 eiro. Darbus pie jaunās līnijas uzstādīšanas paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

Uz jaunās līnijas paredzēts ražot salātu mērces un majonēzes divu veidu plastmasas pudelēs – 305 ml un 425 ml. Jaunie ražojumi plānoti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgum; produkcija būs pieejama ar zīmolu Spilva, bet eksporta tirgos – arī ar zīmolu Felix. Līdz ar jaunās līnijas iekārtu uzstādīšanu paredzēts uzsākt arī jaunu produktu ražošanu.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražojumu eksporta tirgi ir ASV, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kanāda, Krievija, Lielbritānija, Lietuva, Norvēģija, Slovākija, Somija, Ukraina, Vācija, Zviedrija.

Paplašinot zīmola «Spilva» sortimentu, «Orkla Latvija» radījusi vairākus produktus, kas piemēroti vegānu uzturam, informē uzņēmumā.

Šobrīd «Spilvas» produktu klāstā ir pieejami tādi vegāniski produkti kā «4 sezonu majonēze», triju veidu humusi, saldās sinepes, kā arī vairāki citi produkti.

«Šajā vasarā, uzsākot ražot humusu un «4 sezonu majonēzi», esam spēruši nozīmīgu soli, lai attīstītu produktus, kuru sastāvā nav dzīvnieku izcelsmes izejvielas. Sagatavošanās process, ietverot izejvielu iegādi, laboratoriskos testus, ražošanas iekārtu pielāgošanu un iepakojuma dizaina izstrādi, ilga vairāk nekā gadu, un ar rezultātu esam gandarīti,» stāsta «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Šobrīd «Spilva» piedāvā trīs veidu humusus – klasisko, ar saulē kaltētiem tomātiem un ar adžiku, kas tiek gatavoti no turku zirņiem un apgrauzdētu, īpaši rūpīgi sasmalcinātu sezama sēklu jeb tahini pastas. Savukārt «4 sezonu majonēze» pagatavota bez olām un citām dzīvnieku izcelsmes izejvielām.

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums Spilva aicina Latvijas gurķu un kabaču audzētājus pieteikties un piegādāt šos dārzeņus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šobrīd Spilvā iepirkti 95% no plānotā gurķu, 40% – tumšo kabaču un 94% – gaišo kabaču apjoma, taču ražošanas plānu izpildei ir nepieciešamas vēl 11 tonnas gurķu un 18,8 tonnas kabaču.

Spilvas ražošanai gurķi tiek iepirkti trīs kategorijās: 1) 6-9 cm; 2) 8-10 cm; 3) līdz 14 cm. Pirmie divi izmēri paredzēti marinētu gurķu produktiem, kuros pilnīgai burciņu piepildīšanai ir nepieciešami noteikti izmēri. Savukārt garākie gurķi (līdz 14 cm) paredzēti salātu produkcijas ražošanai – Latgales salātu un “Mednieku salātu” pagatavošanai.

Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča skaidro - lai gurķus varētu izmantot ražošanā, tiem jābūt veseliem, nesavītušiem, ar mazām sēklām, bez ziediņiem un augļkātiņiem, bez kaitēkļu bojājumiem un puves. Protams, gurķiem jābūt zaļā krāsā, bez dzeltējuma, kā arī bez svešām piegaršām un smaržām.

Laikā, kad lielākā daļa piemājas dārziņu īpašnieku un entuziastu tomātus ziemai jau ir iekonservējuši, Db.lv viesojās Spilvas ražotnē Babītes novadā, kur aktīvākā ražošanas sezona ilgst no jūlija līdz septembrim. Db.lv augstāk galerijā piedāvā aplūkot, kā tiek ražota tomātu mērce.

Tomātu mērce viennozīmīgi ir Spilvas pārdotākais un attiecīgi visvairāk ražotais produkts. Kā Db.lv stāstīja ražošanas direktore Egita Bērziņa, kopumā tomātu mērce no visām 800 tonnām produktu, ko Spilva vidēji saražo ik mēnesi, aizņem vismaz 40%.

Patlaban Spilvas tomātu mērces Latvijā ir līderes un aizņem vairāk nekā 60% tirgus daļas, Db.lv uzzināja uzņēmumā. Kopumā Spilva tomātu mērču un kečupu kategorijā ražo 26 dažādus produktus, un tie tiek gatavoti no Spānijā pirkta tomātu biezeņa.

Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi posmā no šā gada janvāra līdz augustam ir Krievija, Ukraina un Īrija. Kopumā eksporta apjoms šajā laika posmā gada griezumā ir audzis par 8%, savukārt straujākais eksporta apjomu pieaugums ir Lielbritānijā (+392,8%) un Baltkrievijā (+373,5%).

Krievijas noteiktais embargo pārtikas produktiem, iespējams, būtiski samazinās arī augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma SIA Spilva eksportu austrumu virzienā, lai gan patlaban Spilvas produkcija neietilpst aizliegto produktu sarakstā, norādīja uzņēmuma tirdzniecības direktors Gints Užāns.

«Rēķināmies, ka eksports austrumu virzienā šogad var būtiski samazināties,» atklāj Užāns. «Ja runa ir par konkrētajiem produktiem, tad vismaz pagaidām Spilvas produkcija neietilpst aizliegto produktu sarakstā. Tas, protams, var būt tikai laika jautājums, lai šis saraksts tiktu papildināts,» viņš bilst.

Krievija Spilvai esot nozīmīgs eksporta tirgus - kopumā eksports uz šo valsti veido aptuveni 5% no Spilvas pārdošanas apjoma. Uz Krieviju tiek eksportēti dažādi produkti, no tiem lielākās grupas ir dresingi, ābolu biezeņi un tomātu mērces.

Užāns arī atklāj, ka eksports uz Krieviju nekad nav bijis vienkāršs un viegls darbs: «Arī iepriekšējās desmitgadēs esam sastapušies ar sarežģījumiem, problēmām un pat zaudējumiem. Tādēļ situācija kā tāda nav un nevar būt pārsteigums.»

Gada pirmajos piecos mēnešos (janvāris – maijs) augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva produkcijas eksports palielinājies līdz 1,22 miljoniem eiro, veidojot 2,5% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu.

Lielākais eksporta apjoma pieaugums vērojams Igaunijā, sasniedzot 304,4 tūkstošu eiro apjomu. Igaunijā izaugsme veidojusies, pateicoties intereses un pirkumu pieaugumam ievārījumu kategorijā. Savukārt straujākā eksporta izaugsme ir Lielbritānijā (+264,4%), Izraēlā (90,3%) un Zviedrijā (40,8%). Zīmīgi tas, ka eksports uz Lielbritāniju minētajā laika posmā ir apsteidzis tradicionāli veiksmīgo eksportu uz Īriju.

«Tradicionāli Spilvas eksportu uz Lielbritāniju un Īriju ir veicinājusi šajās valstīs strādājošo un dzīvojošo latviešu interese. Šī gada pirmajos mēnešos kopējais eksporta apjoms Lielbritānijā ir apsteidzis Īriju. Arī Īrijas tirgū ir vērojama izaugsme (+2,3%), taču Lielbritānijā kāpums ir bijis nesalīdzināmi straujāks, pateicoties sadarbības partneru skaita pieaugumam un Spilvas produkcijas pieejamības paplašināšanai šajā valstī,» skaidro Dana Erciņa-Užāne, Spilvas mārketinga direktore.

Aizvadītajā gadā lielākais Spilvas produkcijas apjoms eksportēts majonēžu, tomātu mērču, desertu un dresingu (salātu mērču) kategorijās. 2015. gadā sākts dresingu eksports uz Dāniju un majonēzes ražošana Čehijas tirgum, bet kopējais Spilvas produkcijas eksporta apjoma pieaugums 2015. gadā veidoja +20,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

«2015. gadā straujš izrāviens notika majonēžu kategorijā, kas iepriekš eksporta tirgos pēc apjoma bija septītajā vietā, bet aizvadītajā gadā kļuva par līderi starp kategorijām,» informē Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

«Pieprasījums pēc konkrētiem produktiem eksporta tirgos atšķiras. Piemēram, majonēzes kategorijas pieaugums galvenokārt veidojies, uzsākot ražošanu Čehijas tirgum. Bet Spilvas produkcijas eksporta pieaugums Dānijā (+46,3%) un Igaunijā (+6,6%) ir veidojies, pateicoties dresingu pārdošanas apjoma pieaugumam šajās valstīs. 2015. gadā uzsākts Spilvas Premium dresingu eksports uz Dāniju. Šajā tirgū esam strādājuši jau iepriekš, un Ziemeļvalstīm raksturīgie ēšanas ieradumi mums nav sveši. Dāņi, līdzīgi kā zviedri un norvēģi, novērtē salātu mērces, kas ir saldākas, nekā Latvijā ierasts, bet majonēzes Ziemeļvalstīs pieprasa skābākas, nekā pie mums,» skaidro Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

10. oktobrī farmācijas kompānijai «Olainfarm» paliks 45 gadi, tādēļ piedāvājam ieskatu uzņēmuma vēsturē.

AS «Olainfarm» ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs ar 45 gadu pieredzi medikamentu un ķīmiski farmaceitisko produktu ražošanā. AS «Olainfarm» specializējas medikamentos nervu sistēmas un sirds un asinsvadu veselībai, antibakteriālajos, pretvīrusu un pretalerģijas līdzekļos. «Olainfarm» meitasuzņēmumi atrodas Latvijā, Baltkrievijā, Krievijā, Lietuvā, Turcijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un Kirgizstānā, pārstāvniecības – Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Tadžikistānā, Kazahstānā, Albānijā, Armēnijā, Kosovā, Igaunijā, Čehijā, Indijā, Turcijā, Mongolijā un Uzbekistānā, pārstāvji – ASV, Serbijā, Turkmenistānā, Moldovā, Zviedrijā un Dienvidaustrumāzijā.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Jaunā dārzeņu pārstrādes sezona uzņēmumā Spilva ir sākusies. Jau ir iepirktas 30,5 tonnas skābeņu, kas veido 25% no plānotā skābeņu piegāžu apjoma, informēja uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

«Darbs ar jaunās sezonas dārzeņiem tradicionāli sākas ar sezonas vēstnesi – skābeni. Šo kultūru sākam pārstrādāt pirmo un salīdzinoši lielā apjomā. Šogad ir plānots iepirkt un pārstrādāt 120 tonnas skābeņu, kas tiek piegādātas galvenokārt no Cēsu, Bauskas un Engures novadiem,» informē Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča.

Šosezon plānotās lielākās dārzeņu iepirkuma pozīcijas ir – skābenes (120 tonnas), gurķi (180,2 tonnas), kabači (44,2 tonnas), saldie pipari (20 tonnas), baklažāni (12,6 tonnas), svaigi tīrīti sīpoli (13,4 tonnas), pelēkie zirņi (10 tonnas). Konkrēti ogu un arī mārrutku pārstrādes plānotie apjomi būs precīzi zināmi sezonas gaitā.