Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

Zīmols “Spilva”, līdzās konservējumiem, mērcēm un ēdienu piedevām, produktu portfeli papildinājis ar jaunumu – garšvielu piedāvājumu.

““Spilva” šogad atzīmē trīsdesmit gadu jubileju, un, atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai, zīmola produktu portfeļa papildināšana bija loģisks solis, tādēļ esam pievienojuši produktu sortimentam garšvielu zīmolu, ko līdz šim pazinām kā “Latplanta”, stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Līdz šim “Latplantas” sortimentā ir 70 dažādas garšvielas, kuru pārdošanas apjomi ik gadu turpinājuši augt – to veicināja arī pandēmijas laikā mājās biežāk gatavotās maltītes,” piebilst L.Mikša.

“Latplanta” ir viens no senākajiem garšvielu zīmoliem Latvijā, dibināts 1991. gadā, savukārt 2009. gadā, biznesa stratēģijas paplašināšanas ietvaros, to iegādājās ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva”, kas pašlaik ir viens no “Orkla Latvija” zīmoliem.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novada Spilvē uzsākts darbs pie jaunas ražošanas līnijas uzstādīšanas.

Uz līnijas plānots ražot salātu mērces (dresingus) un majonēzes jauna dizaina pudelēs Latvijas un eksporta tirgiem. Līnijas ierīkošanā un jaunā iepakojuma izstrādē tiek investēti 122 000 eiro. Darbus pie jaunās līnijas uzstādīšanas paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

Uz jaunās līnijas paredzēts ražot salātu mērces un majonēzes divu veidu plastmasas pudelēs – 305 ml un 425 ml. Jaunie ražojumi plānoti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgum; produkcija būs pieejama ar zīmolu Spilva, bet eksporta tirgos – arī ar zīmolu Felix. Līdz ar jaunās līnijas iekārtu uzstādīšanu paredzēts uzsākt arī jaunu produktu ražošanu.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražojumu eksporta tirgi ir ASV, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kanāda, Krievija, Lielbritānija, Lietuva, Norvēģija, Slovākija, Somija, Ukraina, Vācija, Zviedrija.

2016. gada pirmajos sešos mēnešos (janvāris – jūnijs) zīmola Spilva ražojumu eksports uz Ukrainu pieaudzis dubultā, eksports uz Lielbritāniju – par 50%, bet eksports uz Īriju – par 17,3%, informē uzņēmums.

«Iepriekš Ukrainas ārpolitiskās un iekšpolitiskās situācijas dēļ Spilvas produkcijas eksports uz šo valsti bija samazinājies. Taču šī gada pirmajā pusē mūsu pārdošanas apjomi Ukrainā ir normalizējušies un pat uzlabojušies. Pirmajā pusgadā Spilvas produkcijas eksporta apjoms Ukrainā ir dubultojies – pieaudzis par 105,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu laika posmu. Šogad šīs valsts tirgū esam ieviesuši sešus jaunus produktus – salātu mērces. Ņemot vērā Ukrainas embargo attiecībā uz Krievijā ražoto produkciju, Latvijā ražotie produkti atrod ceļu pie saviem patērētājiem ātrāk,» skaidro zīmola Spilva pārstāve Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Pateicoties ražošanai Čehijas tirgum un eksporta izaugsmei Igaunijā, Lielbritānijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva kopējais eksporta apjoms 2015. gada 11 mēnešos (janvāris - novembris) pieaudzis par 18,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, informē uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

Šī gada sākumā Spilvas ražotnē tika uzsākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum, un jau gada 11 mēnešos Čehija kļuvusi par lielāko Spilvā ražotās produkcijas noieta tirgu ārpus Latvijas. Otrs lielākais uzņēmuma produkcijas tirgus ārzemēs ir Igaunija, kur Spilvas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugums veido 6,5%.

«Straujāk augošais no līdzšinējiem eksporta tirgiem ir Lielbritānija, kur pieaugums veido 148,8%. Iepriekšējā gada šajā pašā laika posmā Lielbritānija bija sestais lielākais Spilvas eksporta tirgus. Tagad eksports uz Lielbritāniju ieņem ceturto vietu, apsteidzot pat Spilvas tradicionālos noieta tirgus - Lietuvu, Somiju un Zviedriju,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Pieņemot lēmumu par reorganizāciju, pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu kompānija NP Foods ar šodienu, 25.septembri, sākusi meitasuzņēmumu AS Gutta un SIA Spilva reorganizāciju, liecina oficiālais paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Tajā norādīts, ka reorganizācija tiks veikta kā pievienošana un tās rezultātā Gutta (pievienojamā sabiedrība) tiks pievienota SIA Spilva (iegūstošā sabiedrība).

Abu uzņēmumu kreditori tiek uzaicināti savas prasības pieteikt viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas Latvijas Vēstnesī, savu prasību un to pamatojošos dokumentus iesniedzot zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex, Rīgā, K.Valdemāra ielā 62.

Kā norādīja NP Foods pārstāve Dana Erciņa-Užāne, reorganizācijas mērķis ir uzlabot grupas darbību, panākot uzlabojumus, īpaši loģistikas, pārvaldības un mārketinga jomās, vienlaikus saglabājot zīmolus, darbvietas un ražošanu. Reorganizācijas rezultātā tiks paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļaus labāk attīstīt produktus, vairāk investēt darbinieku izaugsmē, kā arī kopumā uzlabot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas.

Paplašinot zīmola «Spilva» sortimentu, «Orkla Latvija» radījusi vairākus produktus, kas piemēroti vegānu uzturam, informē uzņēmumā.

Šobrīd «Spilvas» produktu klāstā ir pieejami tādi vegāniski produkti kā «4 sezonu majonēze», triju veidu humusi, saldās sinepes, kā arī vairāki citi produkti.

«Šajā vasarā, uzsākot ražot humusu un «4 sezonu majonēzi», esam spēruši nozīmīgu soli, lai attīstītu produktus, kuru sastāvā nav dzīvnieku izcelsmes izejvielas. Sagatavošanās process, ietverot izejvielu iegādi, laboratoriskos testus, ražošanas iekārtu pielāgošanu un iepakojuma dizaina izstrādi, ilga vairāk nekā gadu, un ar rezultātu esam gandarīti,» stāsta «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Šobrīd «Spilva» piedāvā trīs veidu humusus – klasisko, ar saulē kaltētiem tomātiem un ar adžiku, kas tiek gatavoti no turku zirņiem un apgrauzdētu, īpaši rūpīgi sasmalcinātu sezama sēklu jeb tahini pastas. Savukārt «4 sezonu majonēze» pagatavota bez olām un citām dzīvnieku izcelsmes izejvielām.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

2018. gads ir universālveikala «Stockmann» jubilejas gads. «Stockmann» Rīgā atvērts 2003.gada oktobrī. Jubilejas gadā universālveikals modernizācijā ieguldīs 220 tūkstošus eiro, turpinot digitalizēt pakalpojumus klientiem.

«Stockmann» vietas izvēle notika ilgstoši, tā tika izvēlēta 5 gadu laikā. Universālveikala atvēršanai Rīgā tika meklēta vieta pilsētas centrā, kura labi pieejama iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Viena no sākotnēji iecerētām vietām bijusi ēka, kur iepretim stacijai tagad atrodas «McDonald`s» restorāns. Tomēr «Stockmann» iegādājās esošo vietu, kur bija iesākta un nepabeigta autostāvvietas būvniecība.

Narvesen zīmola vēsture

Zīmola Olainfarm vēsture

Spēcīgas un uzticamas komandas veidošana ir viens no veiksmīga vadītāja pamatuzdevumiem, uzskata SIA Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Darbs ar komandu ir viena no manām galvenajām prioritātēm – man ir svarīgi, lai cilvēki, ar kuriem strādāju, ir uzticami, drosmīgi un iedvesmojoši, teic T. Didrihsons, piebilstot, ka šīs īpašības atspoguļo gan viņa personīgās, gan Orklas Latvijas pamatvērtības. Viņš domā, ka uzņēmuma kultūru lielā mērā veido tieši darbinieki, tāpēc kopīgas dzīves vērtības ir ļoti svarīgs aspekts.

Karjeru veido pats

Būtu sarežģīti vadīt uzņēmumu, kura vērtības krasi atšķiras no manām personīgajām, domā T. Didrihsons. “Tas pats attiecas uz komandu. Es veltu daudz darba, lai komanda būtu uz viena viļņa. Protams, mūsu uzskati atšķiras, taču mūsu pamatvērtības ir līdzīgas. Tieši šī iemesla dēļ es ļoti uzticos saviem cilvēkiem, bez savstarpējas cieņas un uzticēšanās strādāt ilgtermiņā nav iespējams. Ne velti teic, ka uzņēmuma kultūra jebkuru stratēģiju apēd brokastīs. Esmu šī apgalvojuma piekritējs: tu vari izveidot labāko plānu, bet, ja darbinieki to neatbalstīs, nekas nesanāks. Kopīga redzējuma veidošana nav viena mēneša vai gada darbs, tas ir nepārtraukts process, kas sākas ar katra indivīda uzvedību,” secina T. Didrihsons, kurš profesionālajā jomā ir bijis uzticīgs pārtikas industrijai un Orklai.

Uzņēmumā Spilva darbu sākusi jauna ražošanas līnija, kā rezultātā par 13% palielināta majonēzes ražošanas jauda un ieviests inovatīvs iepakojums – stāvpakas. Pastiprinātas izturības hermētiskais iepakojums nodrošina produkta aizsardzību pret saules staru un gaisa ietekmi, uzlabojot produkta uzglabāšanu un saglabājot kvalitātes īpašības ilgākā laika posmā, informē uzņēmumā.

«Projekta īstenošanai bija nepieciešams aptuveni gads, kura laikā veikti plānošanas darbi, laikietilpīga iekārtas uzstādīšana un arī speciāla iepakojuma materiāla izvēle. Pateicoties jaunajai iekārtai esam ieviesuši ne tikai jaunu iepakojuma veidu – stāvpakas, bet arī jaunu iepakojuma materiālu – ar trīs aizsargslāņiem, kas pasargā no saules staru ietekmes un nodrošina ilgāku produkta derīguma termiņu. Jaunais iepakojums ļauj noteiktu laiku – 7 dienas – uzglabāt produktu ārpus ledusskapja, kas majonēzes gadījumā ir nozīmīga inovācija,» skaidro Spilvas ražošanas direktore Egita Bērziņa.

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

"Orkla Latvija" sadarbībā ar ēdienu piegādes uzņēmumu "Wolt" sākusi piedāvāt iespēju pasūtīt uz mājām "Laimas", "Selgas", "Staburadzes", "Ādažu Čipsu", "Spilvas", "Pedro" un "Everest" produktus. Savukārt AS "Cēsu alus" uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli.

Produkcija ar "Wolt" starpniecību tiek piegādāta Rīgā un Mārupē no trim "Laimas" saldumu tirdzniecības veikaliem Rīgā.

"Paplašinot mūsu sadarbības partneru loku ar "Wolt", mēs speram nozīmīgu soli mūsu produkcijas iegādes iespēju daudzveidībā. Tagad tortes "Cielaviņa", "Ādažu Čipsu" un citu mūsu produktu piegāde ar "Wolt" pie jūsu durvīm ir realitāte," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Šobrīd ir pieejami vairāk nekā 60 "Orkla Latvija" zīmolu "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Pedro" un "Everest" produkti, kurus iespējams pasūtīt, izmantojot "Wolt" ēdienu piegādes platformu, taču laika gaitā plānots piedāvāto produktu klāstu paplašināt, balstoties uz klientu pieprasījumu.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams reģistrēties "Wolt" ēdiena piegādes platformai telefona aplikācijā vai mājaslapā – https://bit.ly/Orkla_Wolt. Papildus tam "Orkla Latvija" produkcija ir pieejama pasūtīšanai arī dažādos sadarbības partneru internetveikalos "Barbora", "Nuko", kā arī "Rimi" e-veikalā un citos.

"Wolt" veic visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu cilvēku tiešo kontaktu iespējamību, un nodrošinātu klientu, kurjerpartneru un restorānu darbinieku drošību. "Wolt" ir ieviesis iespēju pasūtītājam izvēlēties bezkontakta piegādi, kas nozīmē, ka kurjers piegādāto pasūtījumu atstāj pie durvīm.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Savukārt cits Latvijas ražotājs - AS "Cēsu alus", pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai un vajadzībām, uzsācis ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli. "Santizer Forte" ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis uz etilspirta (sastāvā 70%) un glicerīna bāzes, pildīts 500 ml tilpuma pudelē. Pirmajā partijā plānots saražot 70 000 pudeles dezinfekcijas līdzekļa.

Visas Cēsu alus skārdenes būs ar vāciņiem 

"Cēsu alus" turpmāk visiem saražotajiem dzērieniem skārdenēs izmantos folijas vāciņus. Reaģējot...

Eva Sietiņsone, "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja, informē: "Laikā, kad dezinfekcijas līdzekļi ir akūti nepieciešami, mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu un, izmantojot "Cēsu alus" speciālistu kompetenci un spēcīgo laboratorijas bāzi, nodrošināt dezinfekcijas līdzekļa pieejamību valstī. Daļu no saražotā dezinfekcijas līdzekļu apjoma – 5000 pudeles - mēs ziedosim Cēsu klīnikai, Vidzemes slimnīcai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Cēsu filiālei."

Izstrādājot dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" ņemtas vērā "Pasaules Veselības organizācijas" norādes un to ir akreditējušas valsts uzraugošās iestādes - "Pārtikas Veterinārais dienests" (PVD) un "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) - apstiprinot līdzekļa efektivitāti un atbilstošu etilspirta daudzuma koncentrāciju sastāvā vīrusu un baktēriju apkarošanai.

Iedzīvotājiem būs iespēja dezinfekcijas līdzekli "Sanitizer Forte" iegādāties attālināti "Cēsu alus" internetveikalā www.veikals.cesualus.lv, ar piegādi uz mājām visā Latvijas teritorijā, kā arī to varēs iegādāties mazumtirdzniecības vietās.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

22% no SIA Orkla Foods Latvija 2016. gada apgrozījuma ir uzņēmuma produkcijas pārdošanas apjomi eksporta tirgos, bet 78% – produkcijas noiets Latvijā. 2016. gadā Orkla Foods Latvija ražošanā investēja 1 milj. eiro, bet nodokļos 2016. gadā samaksāja 5,3 milj. eiro.

Uzņēmums ar nosaukumu Orkla Foods Latvija strādā kopš 2015. gada decembra, kad tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.

«Uzņēmums Orkla Foods Latvija 2016. gadā strādāja ar izaugsmi. Īpaši tas sakāms par kečupu, majonēžu un dresingu (salātu mērču) kategorijām, kurās joprojām ir vērojama būtiska izaugsme. Šajās kategorijās aizvadītā gada laikā uzņēmums ir radījis un laidis tirgū vairākus jaunus produktus,» informē Lolita Bemhena, Orkla Foods Latvija vadītāja.

SIA Orkla Foods Latvija 2016. gada finanšu rādītāji ar 2015. gadu ir salīdzināmi ļoti nosacīti, jo lielāko daļu 2015. gada SIA Spilva un AS Gutta strādāja kā atsevišķi uzņēmumi, un tikai 2015. gada decembrī bija pabeigta to apvienošana.