Ārkārtas situācijas izsludināšana galvaspilsētā atkritumu apsaimniekošanas jomā ir nepieciešama, ņemot vērā, ka visi iedzīvotāji līdz 15.septembrim nepagūs parakstīt jaunos līgumus, izriet no Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) trešdien sacītā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

«Ja tādas nebūs, mēs varam sākt sarunu procedūru, parakstīt līgumu, pieņemt lēmumu par saistošajiem noteikumiem, bet mēs nevaram nodrošināt to, ka 15.septembrī pakalpojuma sniedzējs sāks izvest atkritumus bez līguma,» sacīja Burovs.

Ja valdība nepieņems lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, Rīgas pašvaldība, visticamāk, pieņems lēmumu sākt sarunu procedūru un parakstīt līgumu, nodrošinot to, ka atkritumus sāks izvest svētdien, turpināja Rīgas mērs. «Bet mēs varam sagaidīt strīdus par to, ka vēlāk kāds kādam piestādīs rēķinus,» pauda Burovs.

«Ja tagad es sapratīšu, ka valdības sēde būs vakarā, tās nebūs vispār vai būs negatīvs lēmums, mēs rīkosimies paši. Mēs esam pirmskrīzes situācijā, mums nevar būt dienas bez atkritumu izvešanas,» sacīja mērs.

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Sarunu procedūrā pieteikušies bija trīs no līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekotājiem - SIA «Clean R», «Eco Baltia vide» un «Lautus». Pirmie divi uzņēmumi līdz šim apsaimniekoja jau aptuveni 88% Rīgas teritorijas, savukārt «Lautus» - aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka sarunu procedūrā «jāsadala» bija aptuveni 4%, kurus līdz šim apsaimniekoja SIA «Pilsētvides serviss». Pārsvarā «Pilsētvides serviss» apsaimniekojis kapsētas un privātmājas.

Pēc mēra teiktā, 96% iedzīvotāju, kuriem nemainās līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji, nekas nav jādara un jauni līgumi nav jāpārslēdz. Visiem šiem iedzīvotājiem paliek līdzšinējie tarifi un nekādas citas izmaiņas nav gaidāmas.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Lai palielinātu iespējas uzvarēt Rīgas atkritumu konkursā, lielākie atkritumu apsaimniekotāji izveidojuši divas apvienības.

Šobrīd pilnā sparā rit Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Getliņi Eko izsludinātais konkurss par atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldība atkritumu saimniecību galvaspilsētā ir iecerējusi sakārtot, ieviešot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli. SIA Getliņi Eko pārstāve Linda Vītola-Barānova DB norāda, ka pieteikumus konkursā ir iesnieguši divi pretendenti, tomēr, kas tie ir, kamēr notiek pirmās kārtās vērtēšana, netiek atklāts. «Varam tikai pateikt, ka abi pretendenti ir apvienības, un prognozējam, ka pirmās kārtas vērtēšana notiks visu oktobri. Plānots, ka arī otrā kārta tiks izsludināta šogad,» piebilst L. Vītola-Barānova.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO ir noslēdzis Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis CREB Rīga, informē Getliņi EKO pārstāve Linda Vītola-Barānova.

Piedāvājumus procedūras 2. kārtā iesniedza divas kandidātu apvienības: sadzīves atkritumu pakalpojumu sniedzēju SIA Clean R un SIA ECO Baltia vide izveidotā kapitālsabiedrība CREB Rīga, un SIA Pilsētvides serviss un SIA Lautus izveidotā personu apvienība Pilsētvides serviss un Lautus. Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam, konkursa uzvarētājs veidos kopuzņēmumu ar SIA Getliņi EKO, lai nodrošinātu Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Projekta īstenošanas ietvaros paredzēta šādu aktivitāšu īstenošana:

• 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana;

• Transportlīdzekļu parka nomaiņa un regulāra atjaunošana, nodrošinot, ka visā līguma darbības laikā tiek izmantoti transportlīdzekļi, kas nav vecāki par 8 gadiem;

Rīgas dome pašreizējiem galvaspilsētas atkritumu apsaimniekotājiem piedāvājusi turpināt darbu arī pēc līguma termiņa izbeigšanās, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).

Viņš norādīja, ka atbildes no uzrunātajiem četriem operatoriem tiek gaidītas šorīt. Domes priekšsēdētājs gan pauda bažas par to, ka divi mazie operatori, kas apsaimnieko aptuveni 12% no galvaspilsētas atkritumiem, varētu nebūt gatavi turpināt darbu arī pēc līguma beigām.

«12% [no Rīgas atkritumu apjoma] ir Daugavpils pilsēta. Tas arī Rīgai ir liels apjoms. Viņi jau stāsta, ka ir pārdevuši savu tehniku,» atsaucoties uz SIA «Pilsētvides serviss» pārstāvja stāstīto, «Rīta panorāmā» klāstīja Burovs, piebilstot, ka otrs no mazajiem operatoriem - SIA «Lautus» - nemaz nebija deleģējis savu pārstāvi uz tikšanos.

Rīgas mērs uzsvēra, ka esošie Rīgas atkritumu apsaimniekotāji būtu gatavi turpināt pakalpojumu sniegšanu tad, ja tiktu izsludināta sarunu procedūra un noslēgts jauns līgums par jauniem izcenojumiem. Pašvaldība to varot nodrošināt dažu dienu laikā, taču problēma tajā, ka iedzīvotāji nespēs noslēgt jaunus atkritumu apsaimniekošanas līgumus. Tad, ja galvaspilsētā tiktu izsludināta ārkārtas situācija, tā kalpotu par tiesisku pamatu, lai iedzīvotājiem ļautu līgumus noslēgt arī vēlāk - jau pēc pakalpojuma saņemšanas, skaidroja Burovs.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

Galīgais lēmums vēl jāpieņem Saeimai, kuras kompetencē ir lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību pēc tam, kad tādu jau izsludinājusi valdība. Ja Saeimas lēmums būs negatīvs, attiecīgais valdības lēmums zaudēs spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiks atcelti.

Konkurences padomes (KP) pārstāvis komisijā skaidroja, ka situācija ir atrisinājusies, atkritumi ir izvesti, līdz ar to ārkārtējai situācijai patlaban nav pamata.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Anda Ozola lūdza deputātus apstiprināt ārkārtējo situāciju, ņemot vērā jautājumu par spēkā neesošiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (RD MVD) sarunu procedūras rezultātā ir panācis vienošanās ar SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un SIA "Lautus" par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu visiem rīdziniekiem ar līdzšinējiem noteikumiem arī pēc 11. decembra, kad beigsies Ministru kabineta izsludinātā ārkārtējā situācija.

RD MVD līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas kompānijām noslēdza 26. un 27. novembrī. Tie stāsies spēkā 12. decembrī un darbosies līdz dienai, kad tiks noslēgts jauns atkritumu apsaimniekošanas līgums/i ar komersantu/tiem, kas būs izraudzīts jaunā atklātā konkursā, vai arī līdz brīdim, kad stāsies spēkā Konkurences padomes gala lēmums par starp Rīgas pilsētas pašvaldību un AS "Tīrīga" noslēgto koncesijas līgumu.

Noslēgtie līgumi paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums ar 2019. gada 12. decembri nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu, nepasliktinot pakalpojumu sniegšanas būtiskos nosacījumus, kādi klientiem bija spēkā līdz 2019. gada 11. decembrim.

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Rīgā atkritumu izvešana patlaban notiek organizēti un ierastajā režīmā, informē Rīgas dome.

Nepilnas nedēļas laikā Rīgas domes Mājokļu un vides departaments esot iesaistījies tikai aptuveni 10 neskaidru situāciju risināšanā. Kopumā šajā laikā uz zvanu centru zvanījuši aptuveni 380 iedzīvotāji. Lielākā daļa no viņiem ir gribējuši pārliecināties, vai tiešām nav jāveic nekādas darbības, bet daļa bijušo SIA «Pilsētvides serviss» klientu tikai gribējuši noskaidrot, kura kompānija viņus apkalpos.

Pēc tam, kad Rīgā iestājās ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā, pašvaldība vienojās ar trim sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kompānijām: SIA «Eco Baltia vide», SIA «Clean R» un SIA «Lautus», ka tās no 15. septembra turpinās nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar līdzšinējiem noteikumiem, saglabājot pakalpojumu sniegšanas teritoriju, pakalpojumu sniegšanas nosacījumus un maksu.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.

EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.

Atkritumu tēma Latvijā pēdējā laikā ir īpaši aktuāla un var teikt, ka tik daudz kā šogad par atkritumiem iepriekš nav runāts.

Kā Eiropas Savienības, tā Latvijas mērķis ir pēc iespējas vairāk atkritumus atgriezt apritē kā materiālus vai enerģiju, lai pēc iespējas mazāk noglabātu atkritumu poligonos.

Līdz šim “Getliņi EKO” ir veikuši un turpinās veikt investīcijas, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu noglabāti poligonā, taču jāsaprot, ka kopējā stāstā esam tikai ķēdes galapunkts. Pirms atkritumi nonāk Getliņu atkritumu poligonā, savs mājasdarbs ir jāpaveic katram no mums.

Bioloģisko atkritumu šķirošana kļūs par obligātu ieradumu mūsu ikdienā

Līdz šim esam raduši šķirot stiklu, papīru, plastmasu un metālu, tomēr šobrīd aktuāla kļūst bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana. Tie, galvenokārt, ir pārtikas atkritumi.

Atkritumu poligonā "Brakšķi" ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvēta un svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca, kas izmaksāja 14 852 111 eiro, informē Jelgavas pašvaldībā.

Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Piemēram, pērn "Brakšķos" no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas - bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30-40% no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība, uzsver pašvaldībā.

Realizējot projektu, poligonā uzstādīta BNA anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.

Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu jeb vairāk nekā 460 kilogramu atkritumu uz vienu iedzīvotāju*. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzoties uz straujāku Eiropas Savienības (ES) noteikto atkritumu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Pierīgā atklājis jaunu un modernu atkritumu šķirošanas rūpnīcu jeb Resursu pārvaldības centru.

Sākotnēji tajā plānots gadā sašķirot 20 000 tonnas sadzīves nešķiroto atkritumu un 25 000 tonnas šķiroto atkritumu, taču kopējās rūpnīcas jaudas atkarībā no atkritumu veida laika gaitā tehniski var sasniegt pat 150 000 tonnu gadā. Šobrīd Latvijā sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50% no kopējā atkritumu daudzuma. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035. gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija savā 2023.gada ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa šī gada 22. jūnijā kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva kriminālprocesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā valstij nodarīts kaitējums 696 595 eiro apmērā, informē VP.

Par aizdomās turētiem šajā lietā atzītas trīs personas.

2017. gada jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas – par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Veicot nepieciešamās izmeklēšanas darbības, likumsargi noskaidroja, ka aizdomās turētās personas, mantkārīgu motīvu vadītas, nelikumīgi izveidoja un uzglabāja atkritumus Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, laika posmā no 2016. gada maijam līdz sadegšanas brīdim. Šo darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiālais zaudējums aptuveni 700 000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka izgāztuvē esošie atkritumi tika atvesti no Zviedrijas.

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 43,8 miljonu eiro apmērā, informē LAU.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 298 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 68 800 km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota vairāk nekā 5000 kubikmetru apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti vairāk nekā 120 tūkstošu kubikmetru apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā vairāk nekā 18,5 miljoni eiro, kurā ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem, atputekļošana, savukārt autoceļu kopšanā teju 5,7 miljoni eiro – tajos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c., satiksmes organizēšanā vairāk nekā 1,1 miljons eiro, caurteku nomaiņā vai tīrīšanā ieguldīti vairāk nekā 651 tūkstoši eiro.

"BERERIX" inženieri ir izstrādājuši labāko iespējamo risinājumu, kas nākotnē nodrošinās gan starptautisko, gan reģionālo "Rail Baltica" maršrutu apkalpošanu Rīgas Centrālajā stacijā, liecina pilnsabiedrības "BERERIX" sniegtā informācija.

Līdz šim paredzēto 2 sliežu ceļu vietā projektētāji ir raduši risinājumu 4 Eiropas platuma sliežu ceļu integrēšanai stacijas projektā. Tas nodošinās ne tikai "Rail Baltica" vilcienu starptautiskos un lidostas savienojumus, bet arī starppilsētu un piepilsētas vilcienu apkalpošanu. Atbilstoši ir pielāgots arī būvniecības darbu plāns, lai nenovirzītos no sākotnēji paredzētā laika grafika.

Nepieciešamība iekļaut papildu 2 sliežu ceļus, lai nodrošinātu arī reģionālo satiksmi uz 1435mm jeb Eiropas sliežu platuma ceļiem tika konstatēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas darbības funkcionalitātes izpētē, ko veica "RB Rail" 2019. gada vasarā, secinot, ka 4 sliežu ceļu risinājums būtiski uzlabos stacijas funkcionalitāti, iespējas apkalpot gan reģionālos vilcienus, gan starptautiskos maršrutus.

Būvnieku pilnsabiedrība "BERERIX" ir pabeigusi "Rail Baltica" Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projekta būvniecības pamatrisinājumu (Master Design) izstrādi. Pirmie sagatavošanas un būvniecības darbi sākies jau 2020.gada rudenī.

Paveikto projektēšanas darbu apjoms veido aptuveni 35% no to kopējā apjoma un ietver būvdarbu specifikācijas. 2020.gada jūnijā pasūtītājs "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un būvniecības un kvalitātes uzraudzības veicēji no "Egis-Deutche Bahn" ir uzsākuši pamatrisinājumu izvērtēšanu.

"BERERIX" projektēšanas un projekta saskaņošanas darbus turpinās līdz pat 2021.gada pavasarim, kad sāksies pilna apjoma būvniecības darbi.

Rail Baltica izbūves uzraudzība Centrālajā stacijā izmaksās 24 miljonus eiro 

Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzību un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā...

Būvprojekta pamatatrisinājumos iekļauta virkne vērienīgu izmaiņu, lai būtiski uzlabotu jaunās stacijas funkcionalitāti un drošību. Lielākās izmaiņas ir 4 sliežu ceļu, lai nodrošinātu "Rail Baltica" starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti Stacijas kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta drošības parametri. Kā arī iekļauts "Air-To-Rail" risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no Lidostas uz Staciju un otrādāk bez pasažieru iesaistīšanās. Atbilstoši ir pielāgots arī būvniecības darbu plāns, lai nenovirzītos no sākotnēji paredzētā laika grafika.

"Būvnieku pilnsabiedrības inženieri un projektētāji, īsā un ļoti intensīvā darba posmā, sadarbojoties ar "RB Rail", "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un "Latvijas Dzelzceļš", izstrādāja jaunus būvprojekta risinājumus, kas būtiski paaugstina "Rail Baltica" Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un ar to saistīto objektu drošību, darba efektivitāti un izmantošanas iespējas nākotnē. Šī darba posms nu ir noslēgts un mēs sākam gatavoties reālajiem būvdarbiem. Esam pielāgojuši arī mūsu darbu plānu tam, lai iekļautos laika grafikā un projektu nodotu 2025.gada vasarā," komentē Niks De Rūks (Nick De Roeck), pilnsabiedrības "BERERIX" direktoru padomes vadītājs.

Pēdējo mēnešu laikā "BERERIX" inženieru komanda ir intensīvi strādājusi, lai nodrošinātu arī dažādus risinājumus un alternatīvas nozīmīgiem pilsētvides jautājumiem, kurus skar "Rail Baltica" projekts. Piemēram, gājēju plūsmas organizēšanai, velosatiksmes plānošanai, multimodāla satiksmes mezgla izveidei, un citiem. Pateicoties komandas pieredzei, šādus risinājumus "BERERIX" var piedāvāt savlaicīgi, precīzi un atbilstoši ES projekta prasībām un izmaksu atbilstības nostādnēm.

COVID-19 pandēmijas laikā darbs noritēja atbilstoši vadlīnijām un visas sanāksmes notika tikai attālināti, nemainot plānus būvniecības pamatrisinājumu (Master Design) iesniegšanas laika grafikam.

Pilnsabiedrībā "BERERIX" apvienojušies Beļģijas būvniecības milzis "BESIX Group", nacionālais būvnieks "RERE Būve" un Itālijas būvnieks "Rizzani de Eccher", ar mērķi īstenot projekta "Rail Baltica" nozīmīgu daļu - Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.

"BERERIX" ir izveidojis profesionāli ļoti spēcīgu, starptautisku komandu, kuru veido atzīti savas nozares eksperti. Arhitektūras risinājumus izstrādā itāļu "Crew" kopā ar Latvijas "Arhis Arhitekti". Būvkonstrukciju risinājumus nodrošina beļģu uzņēmumi "Greisch", "TUC Rail", itāļu DEAL un Latvijas uzņēmumi "Celuprojekts" un "BICP". Sliežu risinājumus gatavo Beļģijas eksperti no "TUC Rail, sadarbojoties ar "Konstruktionsgruppe Bauen Latvija". Ēkas inženiertīklus izstrādā "Belam-Riga". Projektēšanas komandā darbojas arī vietējie projektēšanas un inženiertīklu eksperti - "Celuprojekts", "Citrus Solutions", "O3FM", "Sprinkleru serviss", "Aqua-Brambis", "Elsana", "Karlis", Arhis MEP".

Apstiprināts risinājums Rail Baltica reģionālo vilcienu uzņemšanai Centrālajā dzelzceļa stacijā  

"BERERIX" inženieri ir izstrādājuši labāko iespējamo risinājumu, kas nākotnē nodrošinās gan...

Kopš 2020.gada janvāra "BERERIX" intensīvi sadarbojas arī ar uzraugošo būvinženieru komandu "Egis-Deutche Bahn", ko veido"EGIS RAIL SA", "DB Engineering & Consulting GMbH" un "EGIS Batiments International". Šī sadarbība būtiski paaugstina komandas kapacitāti Rīgai tik nozīmīgā un ikoniskā projekta īstenošanā.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.