COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Vasaras mēnešos mūsu biroji visbiežāk kļūst tukšāki, nekā ierasts. Cilvēki izbauda brīvdienas un darbu no mājām vai vasarnīcām. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” 2023. gada dati liecina, ka tikai 2% darba devēju nepiedāvā attālinātā darba iespējas dažiem vai visiem darbiniekiem.

Latvijā un Baltijā kopumā mājas biroji jeb darbs no mājām bija diezgan izplatīta prakse jau pirms pandēmijas, taču līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī pie mums pandēmija būtiski mainīja darba vides dinamiku, ietekmējot izmaksas un mudinot darba devējus uz pārmaiņām. Šīs tendences ietekmējušas arī jaunu māju būvniecību, proti, nereti jaunajos dzīvokļos vai mājās jau ir iekļautas arī nelielas biroja telpas, lai būtu ērtāk strādāt no mājām.

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka darba devēji lūdz cilvēkus atgriezties birojā, bet darbinieki to nevēlas. Tad darba devēji mēģina panākt vienošanos par biroja lietošanas principiem. Visbiežāk rezultāts ir hibrīddarbs: dažas dienas tiek pavadītas birojā, dažas - mājās. Visizplatītākais hibrīddarba modelis ir trīs dienas birojā, divas - mājās. Aptauja liecina, ka birojā pavadītais laiks veido aptuveni 50-80% no darba nedēļas, t.i. aptuveni 2,5 līdz 4 darba dienas.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Lai pilnveidotu Covid-19 testēšanas kārtību un veicinātu plašāku testēšanu, valdība Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ceturtdien piešķir 83,23 miljonus eiro.

Valdība jau otrdien konceptuāli atbalstīja VM informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka drošai darbības sākšanai nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu, kas savukārt nozīmē, ka testēšanas kārtība būtu jāpilnveido.

Ziņojumā ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.

Pirmā augstākā riska grupa iekļauj strādājošos, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku un kuriem ikdienā ir tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Viņu testēšanu VM vērtējumā būtu jāveic divreiz nedēļā ar antigēnu testu vai vismaz reizi nedēļā ar siekalu testu.

Šajā grupā ietilptu slimnīcu darbinieki, sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, policija, pašvaldību sociālie darbinieki un dienas centri, kā arī patversmes. Tāpat šajā kategorijā ietilptu strādājošo grupas, kuras plānots skrīnēt, piemēram, skolotāji un bērnudārza darbinieki, kas mācību procesu nodrošina klātienē, kā arī darbinieki izglītības iestādēs, kuras sniedz programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.

Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.

Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.

Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Jaunais darbs iekšējā audita jomā aviokompānijā SmartLynx Airlines Verai Karpovičai ir nesis jaunus atklājumus. Vera izlēma mainīt savu līdzšinējo karjeras ritējumu un jau pēc viena mēneša darba atbilstības sistēmas speciālista lomā ir pārliecināta: "Šis darbs ir man, jo te varu sajust dinamiku, redzēt sava darba rezultātu un profesionāli augt kopā ar kompāniju".

Vera Karpoviča skaidro: "Iepriekš strādāju auditorkompānijā, bet vēl pirms tam – bankā. Tā kā mana izglītība ir saistīta ar kvalitātes procesiem, tad mana ikdiena pagāja dažādu dokumentu un procedūru pārbaudēs, pievēršot uzmanību detaļām. Lēmums mainīt finanšu jomu uz aviācijas jomu bija nejaušs - es atsaucos paziņas ieteikumam un nosūtīju savu CV."

Iedvesmo dinamiskā ikdiena un darbs ar cilvēkiem

Darbs aviosabiedrībā nenozīmē, ka jāsēžas pie lidmašīnas pilota pults. Tā kā drošība ir pirmajā vietā, te katrs solis ir saplānots un aprakstīts dokumentos jeb regulatīvajās prasībās. Vera Karpoviča jaunajā darbā ir nokļuvusi komandā, kura veic procedūru pārbaudi, pārliecinoties, vai ieviestās darbības atbilst noteiktajām prasībām. "Viens ir tas, kas ir rakstīts, bet otrs – kā tas strādā. Mans uzdevums ir par to pārliecināties un pārbaudīt," skaidro Vera.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Vakcinācijas pret Covid-19 kontekstā Veselības ministrija (VM) neizslēdz iespēju vakcinēt sabiedrības grupu viedokļu līderus, lai sniegtu pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinātu svārstīgos iedzīvotājus vakcinēties, liecina valdībā izskatītais Veselības ministrijas informatīvais ziņojums "Par prioritāri vakcinējamām personu grupām".

Ministrijā skaidro, ka sabiedrības prioritāro grupu motivācijas celšanai vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanas kampaņā var arī tikt organizēta sabiedrības grupu viedokļu līderu jeb vakcinācijas "vēstnešu" vakcinācija. Tās ir personas, kurām ir īpaši nopelni sabiedrības labā, dažādu nevalstisko organizāciju līderi un personas, kuru viedoklī konkrētas sabiedrības grupas ieklausās un kurām uzticas. Minētās personas VM ieskatā ar savu rīcību vakcinējoties sniegs pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinās šaubīgos sabiedrības pārstāvjus vakcinēties.

Pēc ziņojumā minētā, patlaban tiek plānots, ka pirmajā grupā kopā ar 35 684 veselības aprūpes darbinieku ietilpst arī pacienti, kuriem saskaņā ar ārsta lēmumu nepieciešama nopietna medicīniska manipulācija. Piemēram, onkoloģiskie pacienti, pirms vai ķīmijterapijas laikā, pacienti un donori pirms orgānu vai cilmes šūnu transplantācijas, vai āri pacienti, kuri ilgstoši uzturas stacionārā ārstniecības iestādē.

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Saskaņā ar Latvijā apstiprināto vakcinācijas pret Covid-19 plānu ir izveidota un piektdien, 5.februārī plkst.10 tiek atklāta agrīnā pieteikšanās vakcīnai pret Covid-19 vietnē "www.manavakcina.lv", informē Veselības ministrijā.

Agrīnās pieteikšanās mērķis ir efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes un jaudas. Iedzīvotāji tiek aicināti nesteigties reģistrēt savus pieteikumus pirmajās vietnes darbības dienās. Pirmie vakcīnas saņems tie iedzīvotāji, kas iekļauti prioritārajās grupās. Visi pārējie viena kalendārā mēneša laikā saņemtie iedzīvotāju pieteikumi tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Jau tuvākajā laikā tiks atvērta arī vakcinācijas tālruņa līnija ar tālruņa numuru 8989. Iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma ir arī viena no pirmajām prioritārajām grupām, kas tiks aicināta vakcinēties - gan tie, kas paši būs pieteikušies, gan arī tie, kurus ģimenes ārsti būs uzrunājuši.

Ņemot vērā, ka šis tālruņa numurs ir nepieciešams, lai nodrošinātu pēc iespējas plašākam personu lokam iespēju agrīni pieteikties vakcinācijai, tam tiks nodrošināts bezmaksas izsaukums, tāpat kā tas ir tālruņa numuram 8303, kas nodrošina vienotu pieteikšanos uz Covid-19 testa veikšanu.

Tāpat plānots, ka elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošinās tālruņa 8989 darbību, netiks piemērota valsts nodeva par numerācijas lietošanas tiesībām.

Vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga. Vietne palīdzēs iegūt informāciju par iedzīvotāju nodomu vakcinēties, kā arī efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes.

Vietne "www.manavakcina.lv" ir pirmais no plānotajiem veidiem, kā iedzīvotāji Latvijā varēs pieteikties vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Šobrīd turpinās darbs pie pārējo reģistrēšanās veidu ieviešanas. Drīzumā vietne "www.manavakcina.lv" būs pieejama arī krievu valodā.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji varēs reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos - vietnē "www.manavakcina.lv", zvanot pa bezmaksas tālruni (tālruņa līnija sāks darbu februāra laikā), darba devēji varēs iesniegt savu darbinieku sarakstus (primāri iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties individuāli, negaidot darba devēja rīcību), kā arī ar ģimenes ārstu palīdzību.

Vakcinācijas kārtība tiks plānota pēc prioritāro grupu principa, kur priekšroka vispirms tiek dota cilvēkiem, kuru dzīvība vai veselība Covid-19 dēļ ir visvairāk apdraudēta. Iedzīvotāju prioritārās grupas ir šādas: veselības aprūpes darbinieki, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un to klienti, personas virs 60 gadu vecuma, personas ar hroniskām slimībām, personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kam ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, personas, kas mājās aprūpē smagi slimas personas, izglītības iestāžu darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki, nozaru identificētie kritiskie darbinieki, uzņēmumu darbinieki, kas saskaras ar lielu skaitu cilvēku un kur nevar ievērot divu metru distanci un tad visa sabiedrība. Iedzīvotāji tiek aicināti godprātīgi norādīt piederību kādai no šīm grupām, jo šie dati tiks salīdzināti ar veselības vai citos reģistros esošo informāciju.

Nevienam no pieteikšanās kanāliem nav paredzēta priekšrocība vakcinācijas secības plānošanā.

Visi saņemtie pieteikumi vakcīnai viena kalendārā mēneša laikā tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa. Tas nozīmē, ka februārī saņemtie pieteikumi tiks apstrādāti vienlaicīgi un šie iedzīvotāji saņems aicinājumu vakcinēties uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi un tālruņa numuru, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas un vakcinācijas punkts pieejams.

Lai nodrošinātu maksimāli ātru vakcinācijas procesu, ieplānots darbs pie vienotas vakcinācijas procesa IT sistēmas, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu loģistiku brīdī, kad Latvijā ienāks lielākas kravas ar vakcīnām.

Vietnes "www.manavakcina.lv" datu pārzinis un datu apstrādātājs ir Veselības ministrija. Vietni uztur un tā atrodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) tehniskajiem resursiem. Vietni izstrādāja SIA "ZZ Dats".

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Spēcīgas un uzticamas komandas veidošana ir viens no veiksmīga vadītāja pamatuzdevumiem, uzskata SIA Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Darbs ar komandu ir viena no manām galvenajām prioritātēm – man ir svarīgi, lai cilvēki, ar kuriem strādāju, ir uzticami, drosmīgi un iedvesmojoši, teic T. Didrihsons, piebilstot, ka šīs īpašības atspoguļo gan viņa personīgās, gan Orklas Latvijas pamatvērtības. Viņš domā, ka uzņēmuma kultūru lielā mērā veido tieši darbinieki, tāpēc kopīgas dzīves vērtības ir ļoti svarīgs aspekts.

Karjeru veido pats

Būtu sarežģīti vadīt uzņēmumu, kura vērtības krasi atšķiras no manām personīgajām, domā T. Didrihsons. “Tas pats attiecas uz komandu. Es veltu daudz darba, lai komanda būtu uz viena viļņa. Protams, mūsu uzskati atšķiras, taču mūsu pamatvērtības ir līdzīgas. Tieši šī iemesla dēļ es ļoti uzticos saviem cilvēkiem, bez savstarpējas cieņas un uzticēšanās strādāt ilgtermiņā nav iespējams. Ne velti teic, ka uzņēmuma kultūra jebkuru stratēģiju apēd brokastīs. Esmu šī apgalvojuma piekritējs: tu vari izveidot labāko plānu, bet, ja darbinieki to neatbalstīs, nekas nesanāks. Kopīga redzējuma veidošana nav viena mēneša vai gada darbs, tas ir nepārtraukts process, kas sākas ar katra indivīda uzvedību,” secina T. Didrihsons, kurš profesionālajā jomā ir bijis uzticīgs pārtikas industrijai un Orklai.

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Par to, ka pandēmijas ietekmē daudzi uzņēmumi ieviesa un arī bija spiesti ieviest elektronisko dokumentu apriti - tas vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums.

Taču šajā procesā ir kāds interesants novērojums - aktīvākie digitalizācijas un arī elektroniskās dokumentu aprites ierosinātāji un vēstneši uzņēmumā visbiežāk ir nevis vadītāji vai par procesu uzlabošanu atbildīgie darbinieki, bet gan tie darbinieki, kas ikdienā tieši saskaras ar dokumentiem.

No vienas puses, tas nav pārsteigums. Ja pārdevējam ir jāsasniedz noteikti pārdošanas rādītāji, bet to liedz izdarīt iespēja laicīgi un operatīvi saņemt parakstītus dokumentus, tad pārdevēji aizdomājas par procesiem un arī to, kā tos uzlabot. Tas pats attiecas uz darbiniekiem, kas strādā personāla, iepirkumu vai citās nodaļās, kur ir svarīga operatīva dokumentu aprite.

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.