Jebkuram veiksmīgam vadītājam jābūt analītiskam, radošam un ar sakodienu, domā Raivo Rosts, SIA Tele2 komercdirektors.

Vadītājiem ir jāspēj analizēt risināmais jautājums, jāsaprot, kādas problēmas tajā pastāv, kā arī situācija jāpamato ar datiem un faktiem, jo tikai pēc tam, kad ir veikta šāda analīze, tu zini patieso problēmu, kuru risināt, teic R.Rosts. Standarta risinājumi dos arī standarta rezultātu, tāpēc biznesa cilvēkiem ir jābūt radošiem - bez tā mūsdienās neiztikt, spriež Tele2 komercdirektors, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes stāstā ir vadītāja krampim - satvērienam, lai savas idejas ieviestu dzīvē un lietas izdarītu, un šī sadaļa, manuprāt, ir vissarežģītākā, norāda R.Rosts.

Vēlas kļūt par aktieri

Bērnībā man bija vairākas sapņu profesijas, atminas R.Rosts. “Kad biju pavisam mazs, kā jau daudzi puikas, sapņoju kļūt par policistu, vēlāk gribēju būt hokeja treneris, bet pēc tam aktieris. Skolas laikos bieži tiku pie galvenajām lomām dažādās ludziņās un kļūt par aktrisi bija arī manas mammas nepiepildītais sapnis, tāpēc likās - varbūt tas ir mans ceļš. Pusaudžu gados gan arvien spēcīgāka kļuva vēlme savu profesionālo karjeru saistīt ar uzņēmējdarbību, un, tā kā mācījos Rīgas valsts 1.ģimnāzijā, tas šķita diezgan loģisks solis. Principā lielākā daļa absolventu, pēc vidējās izglītības iegūšanas, izvēlējās studēt biznesu vai iestājās Rīgas Tehniskās universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. Arī es pats kādu laiku nopietni apsvēru studēt fizmatos, jo tolaik daudz tika runāts par statistiķu profesijas potenciālu. Tika paredzēts, ka nākotnē pēc statistiķiem būs liels pieprasījums un viņi saņems labas algas, tāpēc tas likās vilinoši. Neraugoties uz to, es tomēr izlēmu par labu uzņēmējdarbībai un iestājos Latvijas Universitātē (LU). Pirmā kursa otrajā semestrī, paralēli studijām, sāku arī strādāt, un, ja godīgi, joprojām nesaprotu, kā es to visu varēju apvienot. Strādāju degvielas uzpildes stacijā Shell - galvenokārt centos sarunāt naktsmaiņas, jo pa dienu studēju. Nebija viegli, taču šis laiks mani patiešām norūdīja,” teic R.Rosts, kurš neslēpj, ka arī tolaik viņu vēl nepameta bērnības sapnis kļūt par aktieri.

Tikai 8 % Latvijas mazo un vidēju uzņēmumu vadītāju uzskata, ka par uzņēmēju var kļūt ikviens cilvēks, liecina "Tele2" un SKDS veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauja.

Uzņēmēji atzīst, ka, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju, svarīgākas ir cilvēka personīgās īpašības nevis profesionālās zināšanas, kas iegūtas mācoties un uzkrājot pieredzi.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 37 % MVU vadītāju nezina, cik liels ir uzņēmuma apgrozījums. Kā atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts, tad šis parāda to, ka šie vadītāji visticamāk ņem aktīvu līdzdalību dažādu praktisko darbu veikšanā, piemēram, paši piedalās produkta izgatavošanā vai pakalpojuma sniegšanā, mazāk vērību pievēršot grāmatvedības skaitļiem.

"Mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji atzīst, ka sekmīgam uzņēmuma vadītājam ir gandrīz vienlīdz aktīvi savs laiks jāvelta gan uzņēmuma vadīšanai, gan arī jāņem aktīva līdzdalība dažādu praktisko darbu veikšanā. Saprotami, ka, palielinoties darbinieku skaitam uzņēmumā, palielinās to uzņēmumu vadītāju skaits, kuri uzskata, ka svarīgāk ir veltīt laiku vadīšanas procesiem," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai, kuras ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie “Tele2” komercdirektora Raivo Rosta.

No parastās praktikantu programmas Management trainee jeb vadības prakses programma atšķiras ar to, ka jaunietis ikdienā strādā kopā ar uzņēmuma TOP līmeņa vadītāju, kurš ir viņa mentors 12 mēnešu garumā, praktikants tiek reāli iesaistīts projektu vadībā un uzņēmuma svarīgāko lēmumu pieņemšanā, kā arī saņem atalgojumu par nostrādāto laiku.

Šādu vadības prakses programmu, kas ir ļoti izplatīta daudzviet pasaulē, “Tele2” Latvijā izsludina trešo reizi, un šoreiz viens jaunietis vai jauniete visa gada garumā būs līdzās “Tele2” komercdirektoram Raivo Rostam lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pārdošanu, mārketingu, klientu lojalitātes veicināšanu, produktu attīstību, sabiedriskās attiecības u.c.

“Tele2” saviem klientiem turpmāk nodrošinās arī optiskā interneta pakalpojumus, tādējādi stiprinot savas pozīcijas kā daudzpakalpojumu uzņēmums, kurš piedāvā mobilos sakarus, mājas internetu, televīziju un apdrošināšanas pakalpojumus.

Šobrīd “Tele2” optisko internetu piedāvā tikai privātpersonām, bet tuvākajā nākotnē tas būs pieejams arī biznesa klientiem.

“Mobilais mājas internets šobrīd ir vadošā tehnoloģija mājas interneta segmentā, taču mēs sekojam līdzi pasaules tendencēm, kur arvien vairāk mobilo sakaru operatoru nodrošina gan mobilo, gan optisko internetu, jo tā ir iespēja sniegt lielāku pievienoto vērtību saviem klientiem,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Ir klienti, kuriem atsevišķu iemeslu dēļ svarīgs ir optiskais internets, tādēļ mēs arī viņiem to piedāvāsim. Turklāt, kā rāda dažādi starptautiski pētījumi un prakse, cilvēki, kuri izvēlējušies mobilos un optiskos sakaru pakalpojumus pie viena uzņēmuma, ir daudz apmierinātāki ar klientu servisu un pakalpojumiem.”

eSIM lietotāju skaits telefonos gada laikā palielinājies par 61%, bet viedpulksteņos – par 22%, liecina daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apkopotie dati.

Kā informē “Tele2”, lai arī eSIM lietotāju skaits aug, tas kopumā vēl ir salīdzinoši neliels, jo ne visās ierīcēs pieejams eSIM un ir nepieciešams laiks, lai vecās ierīces tiktu pakāpeniski aizstātas ar jaunām, kas atbalsta šo pakalpojumu.

Šobrīd eSIM pakalpojums ir pieejams gan “Tele2” priekšapmaksas klientiem, gan pēcapmaksas klientiem, kuri izmanto “Zelta Zivtiņa” pēcapmaksas karti.

“Ja raugāmies, piemēram, uz eSIM pakalpojumu priekšapmaksas karšu klientiem, būtisks ieguvums ir iespēja daudz ātrāk un ērtāk pieslēgt mobilo sakaru pakalpojumus, kā arī elastīgi mainīt tarifu plānus atbilstoši personīgajām vajadzībām. Šis pakalpojums ir ļoti piemērots arī tūristiem, kuri eSIM var iegādāties jau pirms ierašanās Latvijā, turklāt vienlaicīgi telefonā var izmantot gan priekšapmaksas eSIM, gan nepieciešamības gadījumā arī savu pastāvīgo pieslēgumu,” stāsta “Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

70% no aptaujātajiem uzņēmumiem nav domājuši par mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu savā ikdienā un tuvākajā laikā arī neplāno to darīt, liecina multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptaujas dati.

Vienlaikus 10% uzņēmumu ir ieviesuši un vēl 18% strādā pie MI risinājumu ieviešanas savā ikdienā.

Kā atzīmē “Tele2”, 62% uzņēmumu pārstāvju uzskata, ka MI nākotnē mainīs uzņēmumu ikdienu.

“Ir sajūta, ka MI ir joma, kurā uzņēmumi Latvijā nesēž uz vietas, jo visai liela daļa jeb gandrīz 30% uzņēmumu atsevišķus MI risinājumus jau ir ieviesuši vai gatavojas to darīt. Lai arī vienlaicīgi ir daudz tādu, kas nav domājuši par MI risinājumiem, mūsu aptaujas dati rāda, ka tie apzinās, ka MI ietekmēs uzņēmējdarbību nākotnē. Kā galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi šobrīd nav apsvēruši MI risinājumi ieviešanu, tiek minēti pielietojamības trūkums nozarē, kā arī laika un intereses trūkums iedziļināties šajā jomā,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktie aprēķini par Zemkopības ministrijas (ZM) izsludināto iepirkumu liecina, ka ZM riskē pārmaksāt par mobilajiem sakariem aptuveni 1 milj. eiro.

Šāds risks pastāv, ņemot vērā paredzēto līgumcenu, izteiktos favorītisma elementus par labu līdzšinējam pakalpojumu sniedzējam, kas iekļauti iepirkuma kritērijos, kā arī citu līdzīgu publisko iepirkumu rezultātus. Šis ir arī kārtējais publiskais iepirkums, kurā startēja tikai viens pretendents – vēsturiskais mobilo sakaru operators, vēlreiz apliecinot, ka publisko iepirkumu jomā tiek iznīcināta konkurence.

Kā atzīmē “Tele2”, ZM un Iepirkumu uzraudzības birojs faktiski izmanto copy-paste argumentāciju no citiem iepriekš apstrīdētajiem publiskajiem iepirkumiem, lai varētu turpināt šo iepirkumu. Tajā ar dažādu juridisko nianšu palīdzību tiek ierobežota konkurence un sniegtas priekšrocības vienam konkrētam tirgus spēlētājam, kurš zaudējis savas līderpozīcijas privātpersonu tirgus segmentā.

Internets mūsu ikdienā ieņem ļoti būtisku vietu, piemēram, 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi nevar iedomāties dzīvi bez interneta, jo tad viņi justos ierobežoti, liecina “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Lielāku interneta trūkumu izjustu gados vecākie iedzīvotāji, kas sasnieguši 60 un vairāk gadu vecumu – tā domā 85% aptaujāto senioru.

Tikai 9% atzīst, ka varētu iztikt bez interneta un dzīve tad būtu labāka. Biežāk pozitīvi par iespēju dzīvot bez interneta atsaucas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem un cilvēki ar augstiem ienākumiem.

“Mūsdienās modernās tehnoloģijas, t.sk. internets ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Turklāt tas neattiecas tikai uz ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vai jauniešiem, bet arī senioriem, kuri arvien vairāk apgūst tehnoloģijas, lai varētu ērti sazināties ar saviem tuviniekiem, izklaidētos un norēķinātos par dažādiem pakalpojumiem. Turklāt tieši seniori ir tā vecuma grupa, kurā visstraujāk aug mobilā interneta lietošanas telefonos,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Tele2” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” veicis Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauju, noskaidrojot “uzņēmēja DNS” jeb tās īpašības un prasmes, kas piemīt un ir svarīgas MVU vadītājam.

Kā būtiskākās vadītāja un līdera kvalitātes MVU vadītāji visbiežāk norāda psiholoģisko noturību (56%), spēju apvienot komandu (53%), riska uzņemšanos (50%), vizionāra spējas (46%) un spēju aizraut (36%).

“Kā rāda aptauja, Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk pašam izveidot nevis mantot, kurš augstāk par spēku un degsmi vērtē zināšanas un profesionalitāti. Viņš sevi vairāk vērtē kā piesardzīgu darītāju, nevis vizionāru. Vienlaicīgi Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk kontrolēt un būt kapteinim, taču viņš savu nepanāk ar spēku, bet drīzāk ar rūpēm un pacietību. Viņš ir arī gatavs riskēt un pieņemt pārmaiņas, jo statuss-quo nav tas stāvoklis, kurā viņam patīk atrasties. Tas, ko arī redzam no aptaujas, ka mazais un vidējais uzņēmējs ar visu savu sirdi ir savā biznesā, jo viņam svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī pats process – viņš no tā “ķer kaifu”,” komentējot datus, stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju sociālos tīklus lieto vairāk nekā divas stundas dienā, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktā aptauja. Pieņemot, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, viens Latvijas iedzīvotājs sociālajiem tīkliem veltīs aptuveni 5 gadus no savas dzīves*.

Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, Latvijā sociālos tīklus lieto 88% iedzīvotāju. Interesanti, ka sociālie tīkli ir mazāk populāri vīriešu vidū, jo gandrīz piektdaļa vīriešu apgalvo, ka nelieto sociālos tīklus.

“Pieci gadi ir ilgs laiks cilvēka mūža kontekstā, tādēļ ir būtiski izvērtēt, cik daudz un kam mēs to veltām. Sociālajos tīklos laiku varam vienkārši “nosist”, bezjēdzīgi skrollējot ekrānu, bet varam arī atrast sev vērtīgu informāciju darbam un hobijiem, rast iedvesmu, sekot līdzi ziņām un jaunumiem, radīt interesantu saturu, iesaistīties vērtīgās diskusijās ar nozares profesionāļiem u.tml. Tādēļ mūsu aicinājums ir apzināties ieguvumus un zaudējumus, kā arī atrast balansu mūsdienu tehnoloģiju pasaulē,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” investēs vairāk nekā pusmiljonu eiro digitālo apkalpošanas kanālu attīstībā, lai klientiem nodrošinātu vēl ērtāku un modernāku servisu.

Investīcijas tiks ieguldītas pašapkalpošanās portāla, mobilās lietotnes un internetveikala iespēju paplašināšanā un lietojamības uzlabošanā, it īpaši mobilajās ierīcēs.

“Šobrīd jau vairāk nekā trešdaļa klientu regulāri tiek apkalpoti pašapkalpošanās portālā un mobilajā lietotnē. Savukārt internetveikalā pirkumus veic aptuveni puse mūsu klientu. Visstraujākais aktivitātes pieaugums ir novērojams tieši “Tele2” mobilajā lietotnē, jo gada laikā tur apkalpoto darījumu skaits palielinājies par 96 %,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Vienlaicīgi “Tele2” mērķis nav visu klientu apkalpošanu novirzīt uz interneta vidi, bet gan izmantot internetvides un klātienes apkalpošanas priekšrocības, nodrošinot maksimāli viegli pieejamu informāciju un ātru klientu atbalstu viņiem ērtā veidā.”

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka nedaudz vairāk kā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pievienoti divām saziņas lietotnes “WhatsApp” grupām, bet 25% ir pievienoti piecām grupām.

Savukārt katrs desmitais iedzīvotājs ir aktīvs vairāk nekā desmit “WhatsApp” grupās. Kopumā šo saziņas lietotni ikdienas komunikācijā izmanto 95% iedzīvotāju.

Jautājot iedzīvotājiem, cik mobilās lietotnes ir lejupielādētas viņu viedtālruņos, visbiežāk (34%) aptaujāto, atzina, ka viņu telefonos ir no 10 līdz 20 lietotnēm. Ir arī tādi mobilo telefonu lietotāji – gandrīz 10%, kuri atzina, ka viņiem telefonā ir vairāk nekā 50 mobilās lietotnes.

“Pētot viedtālruņu lietošanas paradumus, mēs visai skaidri varam redzēt, kam tie ikdienā kalpo. Piemēram, interesants fakts, ka 25% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem telefonā glabājās no 1000 līdz 5000 attēlu. Tas ir liels cipars. Pārvēršot to analogajā pasaulē, tās ir ap 140 izfotografētas filmiņas, kā rezultātā sanāktu aptuveni 50 bilžu albūmi. Tas liek aizdomāties, vai šodien katrai bildei ir tikpat liela vērtība, kāda tā bija kādreiz,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Daudzpakalpojuma uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka mobilo datu patēriņš pēdējo piecu gadu laikā palielinājies par vairāk nekā 400 %.

Lai arī, sākoties Covid-19 izraisītajai pandēmijai, klienti aktīvāk veica “parastos” jeb balss zvanus, skatoties ilgākā laika periodā, balss zvanu skaits stagnē. Savukārt konstanti turpina kristies nosūtīto īsziņu skaits, jo šo komunikācijas veidu gandrīz pilnībā ir aizstājusi saziņa, izmantojot dažādas mobilās lietotnes, piemēram, WhatsApp, Facebook Messenger u.c.

“Pieprasījuma pieaugums pēc mobilā interneta ir liels, taču šie dati nepārsteidz, ja palūkojamies, kā ir mainījušies mūsu ikdienas paradumi – kā sazināmies, maksājam rēķinus un izklaidējamies. Mobilais telefons faktiski ir kļuvis par neatsveramu cilvēka palīgu gan darbā, gan privātajā dzīvē. Ir pavisam skaidrs, ka mēs virzāmies uz “bezlimita datu pasauli”, proti, agri vai vēlu būsim situācijā, kad gandrīz visi klienti izvēlēsies bezlimita tarifa plānus,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 250 000 eiro mākslīgā intelekta risinājumā “TAKA”, lai palīdzētu uzņēmuma darbiniekiem efektīvāk apkalpot klientus.

Mākslīgais intelekts (MI) analizē individuālos un dažādu kopu pirkšanas parametrus, klientu vajadzības un uzņēmuma mērķus, iesakot klientam piemērotākos pakalpojumus un produktus.

Kā atzīmē “Tele2”, “TAKA” jeb automatizētais komercpiedāvājumu asistents faktiski ir kā digitālā rokasgrāmata jeb karte darbiniekiem, kas ik dienu turpina “mācīties” un attīstīties ar MI palīdzību, lai ieteikumi “Tele2” klientiem kļūtu aizvien precīzāki.

“Publiski izskan daudz apgalvojumu, ka MI nākotnē izkonkurēs cilvēku un daudzas profesijas pazudīs, taču šis “Tele2” piemērs labi parāda, ka MI var būt lielisks palīgs darbiniekam un palīdzēt stiprināt kādu konkrētu funkciju uzņēmumā – mūsu gadījumā – klientu apkalpošanu,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Mums šis risinājums bija svarīgs, jo attīstāmies kā multipakalpojumu uzņēmums, kas piedāvā arvien dažādākus pakalpojumus. Tādēļ radījām “TAKA”, lai palīdzētu darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” atsakās piedalīties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, jo esošais nolikums veidots tā, lai tikai radītu ilūziju par godīgu konkurenci.

Šī iepirkuma uzvarētājs faktiski ir zināms jau pirms rezultātu paziņošanas.

Kā atzīmē “Tele2”, PSKUS iepirkumā iekļautas prasības, par kurām ne tikai “Tele2”, bet arī Konkurences padome ir norādījusi kā nevēlamas savās rekomendācijās. Proti, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iegūšanai tiek noteikts nesamērīgs punktu apjoms dažādiem pakalpojumu veidiem. Pakalpojumu, kurus visi pretendenti tirgū nodrošina bez maksas, vērtēšana ar punktiem tikai rada konkurences ilūziju, jo visi pretendenti saņem augstāko punktu skaitu.

“Šis iepirkums neparedz iegūt un noskaidrot kopējā finansiālā piedāvājuma vērtību. Tas nozīmē, ka šis būs kārtējais “necaurspīdīgais” iepirkums, kurā uzvarētājs tiks noteikts par pamatu ņemot mākslīgi veidotos un piešķirtos punktus, bet faktiski nevērtējot to, cik galu galā izmaksās pakalpojums. Šāda sistēma ļauj lieliski no sabiedrības slēpt pakalpojuma iegādes kopējās izmaksas un to, cik par pakalpojumu tiek pārmaksāts,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” uzskata, ka Rīgas pašvaldības izsludinātais mobilo sakaru pakalpojumu iepirkums ir formāls, jo tā noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam.

Šī iemesla dēļ “Tele2” atsakās piedalīties šādā negodīgā iepirkumā, kura mērķis nav izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet gan nodrošināt uzvaru esošajam pakalpojuma sniedzējam.

Iepirkumā ietvertie kritēriji ir arī klajā pretrunā Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajām un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētajām rekomendācijām mobilo sakaru iepirkumu jomā, kā arī jaunākajai tiesu praksei.

“Mūs turpina pārsteigt atsevišķu valsts un pašvaldību institūciju ciniskā attieksme pret iepirkumiem, kuros tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Mēs jau gadiem cīnāmies, lai mobilo sakaru nozarē publiskajos iepirkumos valdītu godīga konkurence, bet vēl joprojām saskaramies ar iepirkumiem, kuros ir izteikts favorītisms vienam tirgus spēlētājam un kuros tiek pārmaksāts par pakalpojumiem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investēs 900 000 eiro digitālās vides attīstībā, izveidojot jaunākās paaudzes mobilo lietotni, kas klientiem kalpos kā galvenais digitālais saziņas punkts ar uzņēmumu.

Jaunā lietotne atbildīs digitālās piekļūstamības standartiem, kas paredz vienkāršu saturu un lietojamību, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Katru mēnesi “Tele2” digitālās vides (mājaslapa, pašapkalpošanās portāls un mobilā lietotne) apmeklējumu skaits sasniedz 1 miljonu sesiju, tāpēc ir būtiski turpināt attīstīt digitālo vidi, sniedzot klientiem iespēju ērti iegūt vajadzīgo informāciju un pārvaldīt savus pakalpojumus.

“Jau vairāk nekā 70% klientu, kas izmanto digitālos kanālus, lieto tieši savus mobilos telefonus, lai piekļūtu nepieciešamajai informācijai. Šī iemesla dēļ arī šogad īpašu vērību pievērsīsim mobilās lietotnes attīstībai. Tā piedāvās klientiem gan ērti pārvaldīt savus pakalpojumus, gan sazināties ar uzņēmumu un iegādāties plašu ierīču sortimentu bezprocentu nomaksā. Paralēli izstrādājam arī mākslīgā intelekta risinājumus, kas ļaus klientiem vēl efektīvāk orientēties digitālajā vidē, ātrāk un precīzāk saņemt sev vajadzīgo informāciju,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauja liecina, ka būtiski – par 42 % – palielinājies to MVU skaits, kas pielāgojuši savas interneta mājaslapas dizainu dažādām mobilajām ierīcēm.

Šobrīd jau vairāk nekā pusei jeb 51 % MVU mājaslapu dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēdējo gadu laikā mājaslapas ir pielāgotas mobilajām ierīcēm, MVU atzīst ērtu pieejamību klientiem un iespēju piesaistīt un apkalpot vairāk klientu.

“Neapšaubāmi, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ierobežojumi lika daudziem uzņēmumiem pārdomāt, cik pieejami un ērti sasniedzami viņi ir klientiem digitālajā vidē, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Ne velti aptaujas dati arī rāda, ka divu gadu laikā vairāk nekā dubultojies to MVU skaits, kas uzskata, ka mājaslapu dizaina pielāgošana mobilajām ierīcēm ļauj piesaistīt vairāk klientu un trīskāršojies to uzņēmumu skaits, kas saredz iespēju gūt lielākus ienākumus. Vienlaicīgi gan jāatzīst, ka aptuveni ceturtajai daļai jeb 25 % uzņēmumu, kuriem ir mājaslapas, tās nav pielāgotas mobilajiem telefoniem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums ļaut Rīgas pašvaldībai turpināt iepirkumu, kur piedāvājumu iesniedzis viens pretendents, kuram iepirkums ticis pielāgots, faktiski apliecina, ka mobilo sakaru publisko iepirkumu sistēma Latvijā ir sapuvusi, uzskata “Tele2”.

No pēdējā pusotra gada laika izsludinātajiem publiskajiem iepirkumiem 77 % gadījumu uzvarējis viens pretendents – vēsturiskais operators. Turklāt gandrīz trešdaļā iepirkumu startējis tikai šis viens pretendents, jo pārējie tirgus dalībnieki ir atteikušies tajos piedalīties.

“Tele2” uzskata, ka šobrīd brīva un godīga konkurence mobilo sakaru publiskajos iepirkumos faktiski nav iespējama, jo IUB un citas institūcijas ignorē atbildīgās nozares ministrijas izstrādātās rekomendācijas šādu iepirkumu veikšanā, turpinot 20 gadus novecojušu un radikāli atšķirīgu praksi no citām Eiropas valstīm, t.sk. Lietuvas un Igaunijas.

To, ka ir nopietnas problēmas ar publiskajiem iepirkumiem vēlreiz apliecina Rīgas pašvaldības iepirkums, kurā startēja tikai viens pretendents, jo citi tirgus spēlētāji atteicās šādā iepirkumā piedalīties.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” saviem klientiem ieviesis jaunu pakalpojumu – rēķinu apdrošināšana.

Rēķinu apdrošināšanas pakalpojums nodrošinās, ka darba uzteikuma vai ilgstošas slimības gadījumā klients var saņemt atlīdzību par abonētajiem mobilo sakaru pakalpojumiem. Proti, klients varēs turpināt izmantot mobilo sakaru pakalpojumus, neskatoties uz to, ka ikmēneša ieņēmumi ir samazinājušies un var būt grūtības veikt dažādus maksājumus, t.sk. maksājumus par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Šāda pakalpojuma nepieciešamību apliecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā noskaidrots, ka 34 % jeb katrs trešais iedzīvotājs kaut reizi mūžā ir ticis atlaists no darba. Trešdaļai no tiem, kuri kaut reizi savā mūžā palikuši bez darba, bija nepieciešams vairāk nekā pusgads, lai atrastu jaunu darbu. Nonākot šādā neapskaužamā situācijā, katrs piektais jeb 20 % iedzīvotāju ir kavējuši arī regulāro ikmēneša rēķinu apmaksu.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 200 000 eiro “Zelta Zivtiņa” zīmola attīstībā.

Investīcijas veiktas, lai pielāgotos jaunajiem tirgus apstākļiem un zīmols būtu saistošāks mērķauditorijai, kas ir visai plaša, sākot no bērniem, kas tikai sāk lietot mobilo sakaru pakalpojumus, beidzot ar senioriem un tūristiem, kas iegādājas “Zelta Zivtiņa” priekšapmaksas kartes, apmeklējot Latviju.

“Pēdējo reizi “Zelta Zivtiņa” zīmols pārmaiņas piedzīvoja pirms septiņiem gadiem, taču šo gadu laikā mobilo sakaru pakalpojumu tirgus ir būtiski mainījies. Arvien vairāk klientu lieto mobilos datus, izvēlas pēcapmaksas pakalpojumus un lieto bezlimita pieslēgumus. Līdz ar to šobrīd mainās arī “Zelta Zivtiņa” komunikācija un zīmola stāsts, taču tas neietekmēs pašu produktu, jo tā izmaiņas pakāpeniski jau ir veiktas iepriekš,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.1.oktobra numurā lasi:

Statistika

Kiberdrošības nozīme nav pietiekami novērtēta

Aktuāli

Attālinātais darbs demogrāfijā nav izdevies

Uzņēmējdarbība

Tirdzniecība nopelna vairāk nekā miljardu eiro

Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki. Kiberdrošības speciālists Miko Kentele

Finanses

Eleving Group – investīcija izaugsmē? Ko domā eksperti?

Zemes nozares

"Saraušanās" politika draud ar nepatīkamām blaknēm

Sports

Latvija – viduvējs parastais sports un pasaules līmeņa paraolimpiskie atlēti

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2”, turpinot attīstīt savu e-komercijas virzienu, šogad ieguldījis 700 000 eiro e-veikala attīstībā. Līdzekļi novirzīti gan digitālās vides tehniskajai attīstībai, gan pārdošanas procesu pilnveidošanai un preču sortimenta paplašināšanai.

Kā atzīst “Tele2”, liela vērība tika pievērsta dažādiem klientu apkalpošanas jautājumiem un sortimenta dažādošanai. Piemēram, tagad mobilajā lietotnē, kas katru mēnesi tiek apmeklēta aptuveni 270 000 reižu, ir būtiski paplašināta e-veikala funkcija, lai klienti ērtāk varētu noformēt pirkumus.

“Mēs turpinām attīstīt mūsu daudzpakalpojumu uzņēmuma konceptu, kas nozīmē to, ka klientiem piedāvājam arvien plašāku pakalpojumu klāstu. E-veikala attīstība ir viens no būtiskiem soļiem šī koncepta iedzīvināšanā. Ņemot vērā mūsu vienu miljona klientu bāzi un lojālās ilgtermiņa attiecības ar mūsu klientiem, mēs redzam labu perspektīvu e-komercijas attīstībai, tādēļ nākotnē produktu sortiments, ko piedāvāsim, kļūs arvien plašāks,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 37% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pirms lēmumu pieņemšanas vienmēr veic rūpīgu uzņēmējdarbības datu analīzi.

48% mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) to dara neregulāri jeb tikai atsevišķos gadījumos, bet 15% atzīst, ka to nedara nemaz.

Visvairāk to uzņēmumu, kuri vienmēr veic datu analīzi pirms lēmumu pieņemšanas, ir pakalpojumu nozarē strādājošo vidū un tie, kas nodarbina vismaz 11 darbiniekus.

Kā rāda aptauja, MVU visbiežāk analizē finanšu rādītājus (86%), bet daudz retāk jau tiek analizēti uzņēmumu pārdošanas rādītāji (46%), kā arī tāda svarīga informācija kā dati par ražošanu (39%), klientu apkalpošanu (38%) un mārketingu (37%).

“Mēs ikdienā bieži pieņemam lēmumus, balstoties uz intuīciju jeb kā mēdz teikt – “šaujam no gūžas”. Bieži tas mums arī atnes vēlamos rezultātus, taču vienlaikus ir pierādīts, ka ir kopums lēmumu, kurus nav iespējams pieņemt nekļūdīgi, balstoties tikai uz intuīciju,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.